Vecmammas Denijas mazais misionārs
Emīlija Marija Guimarāesa Korrea dzīvo Federālajā apgabalā, Brazīlijā.
„Kad cilvēks runā ar Svētā Gara spēku, Svētā Gara spēks to nes cilvēku bērnu sirdīs” (2. Nefija 33:1).
Vitors kopā ar savu mammu un māsu dzīvoja vecmammas Denijas mājās. Vitora vecmamma saslima un daudzu nedēļu garumā nevarēja izkāpt no gultas. Viņai bija vientuļi vienai savā istabā.
Vitors nolēma, ka viņš varētu sastādīt vecmammai Denijai kompāniju. Katru dienu, kad viņš atgriezās mājās no skolas, viņš vecmammas istabā ienesa Liahonas izdevumu un lasīja viņai stāstus no bērnu lapām.
Kad viņš bija izlasījis visus Liahonas izdevumus, kas bija viņa ģimenei, viņš sāka lasīt priekšā Mormona Grāmatu un Bībeli. Vecmamma Denija nebija Baznīcas locekle, taču viņai patika klausīties, kā Vitors lasa viņai priekšā. Viņa priecājās mācīties par evaņģēliju.
Vecmamma uzdeva daudz jautājumu. Ja Vitors nezināja kādu atbildi, viņš vaicāja Sākumskolas skolotājai vai meklēja Svētajos Rakstos. Vecmamma sauca Vitoru par savu mazo misionāru.
Vecmamma Denija pateica Vitoram, ka viņa no tā ir ļoti daudz mācījusies. Viņa apsolīja, ka viņa pēc atveseļošanās kopā ar Vitoru apmeklēs baznīcu. Tas, ko viņa bija iemācījusies, lika viņai vēlēties atveseļoties un vairāk studēt evaņģēliju.
Kad vecmamma bija vesela, viņa turēja savu solījumu. Viņa kopā ar Vitoru devās uz baznīcu, lai vairāk uzzinātu par to, ko viņš bija viņai mācījis. Nebija ilgi jāgaida, līdz vecmamma kristījās un tika konfirmēta. Vitors bija viņai palīdzējis uzzināt, ka evaņģēlijs ir patiess.
Kad Vitors pieauga, viņš kļuva par pilnlaika misionāru Bostonas Masačūsetsas misijā. Pirms došanās misijā viņš devās uz templi — kopā ar vecmammu Deniju.
Fotogrāfijas ar Emīlijas Marijas Guimarāesas Korreas laipnu atļauju