Desmit veidi, kā zināt, ka tu esi kļuvis pievērsts

Tailers Ortons

Tailers Ortons dzīvo Džavē, Indonēzijā.

Priesterības sanāksmē es uzzināju, ka viens no Ārona priesterības mērķiem ir palīdzēt „kļūt pievērstam Jēzus Kristus evaņģēlijam un dzīvot saskaņā ar tā mācībām”.¹ Es nebiju pārliecināts, ko nozīmē „kļūt pievērstam Jēzus Kristus evaņģēlijam un dzīvot saskaņā ar tā mācībām”. Es jautāju saviem vecākiem un vecākajiem brāļiem un māsām, ko, viņuprāt, tas nozīmē, un mēs kopīgi nonācām līdz vairākiem veidiem, kā saskatīt, ka tu esi kļuvis pievērsts.

Iespējams, ir arī citi, bet esmu uzskaitījis tos 10 veidus, kurus mēs atklājām. Tā kā pievēršanās ir process dzīves garumā, mums nav tagad jābūt pilnīgiem katrā no šīm jomām, bet tas var mums palīdzēt saprast, vai mēs progresējam.

Kad tu esi kļuvis pievērsts, tu ne tikai zini, kas tev būtu jādara, bet tu arī vēlies darīt to, kas ir pareizs. Nepietiek ar izvairīšanos darīt nepareizo tikai tāpēc, ka baidies tikt pieķerts vai sodīts. Kad esi patiesi pievērsts, tu tiešām gribi izvēlēties pareizo.
Vēl viena pazīme tam, ka esi kļuvis pievērsts, ir tāda, ka tev vairāk nav vēlēšanās darīt nepareizo. Tam lielisks piemērs ir anti-nefi-lehijieši. Kad viņi kļuva pievērsti Kristus evaņģēlijam, viņi „stājās derībā ar Dievu kalpot Viņam un turēt Viņa pavēles” (Mosijas 21:31). Tāpat kā nefijieši, kurus mācīja ķēniņš Benjamīns, viņiem vairs nebija „tieksmes darīt ļaunu” (Mosijas 5:2). Viņi kļuva patiesi pievērsti Kristus evaņģēlijam, un Sātana kārdinājumiem nebija varas pār tiem.

Lai parādītu, ka viņi būs patiesi savai derībai dzīvot saskaņā ar evaņģēliju, jaunpievērstie lamanieši apraka savus ieročus (skat. Almas 24).
Kad tu esi kļuvis pievērsts, tu vairāk uztraucies, ko par tevi domā Dievs, nevis citi cilvēki. Manā skolā Indonēzijā studenti daudz lieto alkoholu. Dažreiz var būt vilinoši iet ballēties, kad to dara visi citi un uzjautrinās par tevi, jo tu to nedari. Manu brāli daudzas reizes aicināja iedzert un ballēties, bet viņš nekad nepiedalījās — viņš pastāvēja par to, kam ticēja. Tas bija grūti, un viņš daudzus vakarus pavadīja mājās viens pats. Kad izlaidumā studenti atvadījās, vairāki cilvēki atzina, kā viņus pārsteidza viņa spēja pārvarēt vienaudžu spiedienu un palikt uzticīgam saviem standartiem. Viņi tam pateica, cik ļoti viņu par to apbrīnoja. Viņš parādīja, ka viņš ir kļuvis pievērsts, pārvarot vienaudžu spiedienu.
Kad esi kļuvis pievērsts, tu ari visu, ko vari, lai vienmēr dzīvotu saskaņā ar evaņģēliju — ne tikai svētdienās vai tad, kad tas ir ērti, bet — visu laiku. Tava rīcība nemainās atkarībā no tā, ar ko tu esi kopā vai kas tevi vēro. Kad tavi vienaudži izstāsta cietsirdīgu joku vai vēlas skatīties neķītru filmu, tu tam nepiekrīti nevis tāpēc, ka neviens neskatās; bet gluži pretēji — tu pastāvi par to, kam tu tici.
Kad esi kļuvis pievērsts, tu esi daudz laipnāks un līdzjūtīgāks saskarsmē ar citiem. Tu netiesā, nekritizē un netenko. Tu vairāk rūpējies par citu jūtām, un kļūst dabiski meklēt veidus, kā kalpot un palīdzēt. Ja tu ej pa savas skolas gaiteni un kādam izkrīt viņa grāmatas, tev nav pat jādomā, ko darīt. Tu automātiski apstājies, lai palīdzētu.
Kad tu esi kļuvis pievērsts, pieaug tava vēlme lūgt, un lūgšanas laikā tev šķiet, ka tu tiešām sarunājies ar Dievu. Tu vienmēr atvēlēsi laiku lūgšanai, neskatoties uz to, kā tu jūties vai kas notiek tavā dzīvē. Prezidents Ezra Tafts Bensons (1899–1994) mums teica: „Ja mēs nejūtamies tā, ka gribam lūgt, tad mums vajadzētu lūgt tik ilgi, līdz mēs jūtam, ka gribam lūgt.”²
Kad tu esi kļuvis pievērsts, tu gaidi svētdienu, jo tā ir Sabata diena. Kad svētdiena pienāk, tā vietā, lai domātu: „Ak, šī ir diena, kad es nevaru pavadīt laiku ar saviem draugiem vai iet uz kino,” tu domā: „Lieliski, šī ir diena, kad es varu apmeklēt baznīcu un koncentrēties uz garīgām lietām, un pavadīt laiku kopā ar savu ģimeni!”
Kad esi kļuvis pievērsts, tu ievēro baušļus un nemeklē attaisnojumus, neattaisno savu uzvedību vai necenties iet pa slideno ceļu. Tu necenties pārbaudīt robežas; tu vienkārši ievēro baušļus, jo zini, ka tas ir labāks ceļš.
Kad esi kļuvis pievērsts, tu gaidi iespēju maksāt desmito tiesu. Tu to uztver kā privilēģiju un uzskati, ka 10 procenti nav tik daudz, it īpaši salīdzinājumā ar svētībām un gandarījumu, ko tu iegūsti. Šīs svētības ir daudz vērtīgākas par tavu samaksāto naudu.
Kad tu kļūsti pievērsts, tev ir spēcīga vēlme palīdzēt citiem uzzināt par patiesību un laimi, ko tu esi atradis. Labs piemērs no Svētajiem Rakstiem ir Lehija sapnis, kurā viņam bija spēcīga vēlēšanās dalīties ar gardajiem dzīvības koka augļiem ar savu ģimeni. Kad viņš nobaudīja šo augli, viņa pirmā doma nebija paņemt vairāk sev, bet meklēt savu ģimeni, lai arī tā varētu nobaudīt augli un iegūt to pašu laimi (skat. 1. Nefija 8:12).

Kopsavilkumā — tu zini, ka esi kļuvis pievērsts tad, kad sāc dzīvot saskaņā ar augstāko likumu — Jēzus Kristus evaņģēliju. Tu dzīvo stingrā paklausībā, taču pareizu iemeslu vai labas motivācijas dēļ. Tu dzīvo saskaņā ar evaņģēliju visos savas dzīves aspektos. Tu pilnībā dzīvo saskaņā ar evaņģēliju nevis tāpēc, ka tā vajag, bet tāpēc, ka tu to gribi. Tu esi laimīgāks un jaukāks cilvēks, un tu vēlies kļūt par tādu cilvēku, kādu tevi vēlas redzēt Debesu Tēvs. Tu vēlies būt kā Jēzus Kristus un sekot Viņa priekšzīmei. Kad tu kļūsti par tādu cilvēku, tu patiesi esi kļuvis pievērsts.

Augšā: foto ilustrācija © IRI; coins © isStockphoto.com/Thinkstock; LEHIJA VĪZIJA PAR DZĪVĪBAS KOKU, Robina Lača ilustrācija © IRI