Lieldienu nedēļa
Mūsu Glābēja Jēzus Kristus dzīves pēdējā nedēļā veiktā Izpirkšana iekļāva — Viņa ciešanas Ģetzemanē, Viņa krustā sišanu Golgātā un Viņa augšāmcelšanos no kapa.
Apspriedē, kas bija Debesīs vēl pirms Zemes radīšanas, Debesu Tēvs iepazīstināja mūs, Viņa bērnus, ar Savu plānu. Kad Debesu Tēvs izvēlējās Jēzu Kristu, lai īstenotu pestīšanas ieceri, mēs aiz prieka gavilējām (skat. Ījaba 38:7 un Ābrahāma 3:27). Piedzimis Marijai, Bētlemē Jēzus dzīvoja nevainojami šķīstu dzīvi. Pateicoties Viņa veiktajai Izpirkšanai, mēs varam atgriezties, lai dzīvotu ar mūsu Debesu Tēvu un iemantotu mūžīgo dzīvi. Jēzus Kristus atgriezīsies spēkā un godībā, lai būtu uz Zemes Tūkstošgades laikā, un Viņš būs visu cilvēku tiesnesis pēdējā dienā.
Tālāk ir redzami attēli no Bībeles videoierakstiem, kur attēlota Glābēja dzīves pēdējā nedēļa. Jūs varat izlasīt katram attēlam norādītās Rakstu vietas. Lai redzētu pilnu notikumu hronoloģisko apskatu, aplūkojiet Bībeles vārdnīcas četru evaņģēliju tabulu vai Svēto Rakstu ceļvedi. Bībeles videoieraksti ir pieejami biblevideos.lds.org.
Tieši kā pareģots, piecas dienas pirms Lieldienām Jēzus ieradās Jeruzālemē ēzeļa mugurā. Cilvēki, atpazīstot Viņu kā savu Ķēniņu, sauca „Ozianna” un ēzeļa priekšā izklāja savas drēbes un palmu zarus. (Skat. Mateja 21:1–11; Marka 11:1–11; Cakarijas 9:9).
Attēli © IRI
Otru reizi Savas laicīgās kalpošanas laikā Jēzus attīrīja tempļa iekšpagalmu. „Manam namam jābūt lūgšanas namam, — bet jūs to padarāt par slepkavu bedri,” Viņš teica naudas mijējiem (Mateja 21:13). Templī pie Viņa nāca daudz aklo un tizlo, un Viņš tos dziedināja. Bet, kad augstie priesteri un rakstu mācītāji redzēja Viņa brīnumus, tie apskaitās un meklēja veidu, kā Viņu iznīcināt. (Skat. Mateja 21:12–17; Marka 11:5–19).
Attēli © IRI
Jēzus Kristus, Tēva Vienpiedzimušais Dēls, pazemojās un nāca uz Zemes, lai atbrīvotu visus cilvēkus no Krišanas. (Skat. 1. Nefija 11:16–22, 26–33; Almas 7:10–13).
Attēli © IRI
Laicīgās kalpošanas pēdējās nedēļas laikā Glābējs sniedza vienas no visvairāk atmiņā paliekošām mācībām, ieskaitot mācītos principus par atraitnes artavu. (Skat. Marka 12:41–44; Lūkas 21:1–4).
Attēli © IRI
Ģetzemanes dārzā Glābējs nometās uz ceļiem un lūdza. Viņa ciešanas par pasaules grēkiem lika Viņam „trīcēt aiz sāpēm un asiņot katrā porā, un ciest gan miesā, gan garā” (M&D 19:18). Drīz Jūda Iskariots un liels bruņotu vīru pulks apcietināja Jēzu un visi mācekļi bēgot atstāja To Kungu. (Skat. Mateja 26:36–56; Marka 14:32–50; Lūkas 22:39–53).
Attēli © IRI
Pēdējās maltītes laikā Jēzus Saviem apustuļiem apsolīja, ka tad, kad Viņš būs prom, viņi saņems Mierinātāju jeb Svēto Garu. Viņš tiem mācīja, lai tie atcerētos Viņu, pieņemot Svēto Vakarēdienu. Vakara noslēgumā Jēzus, būdams Starpnieks, noskaitīja lūgšanu, kurā Viņš lūdza par mācekļu vienotību. (Skat. Mateja 26:17–30; Marka 14:12–26; Lūkas 22:14–32; Jāņa 13–17).
Attēli © IRI
Pēc nelikumīgas notiesāšanas un nežēlīga soda Jēzus Kristus atļāva Sevi sist krustā, noslēdzot „lielā un pēdējā upura” veikšanu, pateicoties kuram, glābšana ir iespējama visiem Dieva bērniem (skat. Almas 34:14–15). Pirms nakts iestāšanās Jēzus sekotāji noņēma Viņa miesu no krusta, ietina Viņu audeklā kopā ar smaržvielām un ielika Viņu kapā. (Skat. Mateja 27. nod.; Lūkas 23. nod.; Marka 15. nod.; Jāņa 19. nod.).
Attēli © IRI
Pienāca svētdienas rīts, un Marija Magdalēna un citas uzticīgas sievietes ieradās pie kapa, lai turpinātu Jēzus miesas iesvaidīšanu. Viņas redzēja, ka akmens no kapa bija novelts, un divus eņģeļus, kuri paziņoja priecīgas vēstis: „Viņš nav šeitan, jo Viņš ir augšāmcēlies” (Mateja 28:6). Pateicoties tam, ka augšāmceltais Pestītājs uzveica fizisko nāvi, visi cilvēki dzīvos atkal: „Jo, kā Ādamā visi mirst, tāpat arī Kristū visi tiks dzīvi darīti” (1. kor. 15:22). (Skat. Mateja 28. nod.; Marka 16. nod.; Lūkas 24. nod.; Jāņa 20. nod.).
Attēli © IRI