Reģiona prezidija vēstījums
Runājot par gādīgo kalpošanu
Es esmu pateicīgs par šodienas ierosināto tēmu mūsu diskusijai. Kad runa ir par kalpošanu, es bieži pievēršos Almas vārdiem un apustuļa Pāvila mācībām, lai atgādinātu sev par to, ko māca Svētie Raksti.
Alma mācīja ļaudis šādiem vārdiem: „Un tagad, tā kā jūs vēlaties nākt Dieva pulkā un tikt saukti par Viņa tautu, un esat gatavi nest viens otra slogus, lai tie kļūtu viegli; jā, un esat gatavi sērot ar tiem, kas sēro; jā, un mierināt tos, kuriem nepieciešams mierinājums, un stāvēt kā Dieva liecinieki visos laikos un visās lietās, un visas vietās, lai jūs tādi paliktu līdz pat nāvei, lai jūs tiktu Dieva pestīti un tiktu pieskaitīti tiem, kas ir no pirmās augšāmcelšanās, lai jums būtu mūžīgā dzīve” (Mosijas 18:8–9). Pievērsīsim savu uzmanību šādiem vārdiem šajos pantos: „lai jūs tiktu …” un „lai jums būtu …”. Alma cilvēkiem norāda, ka, rūpējoties vienam par otru, mēs ļaujam Glābēja īstenotajai Izpirkšanai pilnīgāk ietekmēt mūs un sagatavot mūs mūžīgās dzīves saņemšanai. Apustulis Pāvils 2. vēstulē korintiešiem 1:3–4 mācīja: „Slavēts lai ir mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs, žēlastības Tēvs un iepriecināšanas Dievs, kas mūs iepriecina visās mūsu bēdās, ka mēs tos, kam ir kādas bēdas, varam iepriecināt ar to iepriecu, ko paši no Dieva esam saņēmuši.” Tas ir svarīgs atgādinājums mums, ka mums visiem ir nepieciešams atbalsts, un, kad mēs lūdzam, mēs saņemam mierinājumu, kas nāk no Tā Kunga, lai „mēs … var[ētu] iepriecināt”.
Nesenā sarunā ar mazu misijas prezidentu grupu elders Uhtdorfs par misionāru kalpošanu teica: „Cilvēkiem nerūp, cik daudz jūs zināt, līdz brīdim, kad viņi uzzina, cik daudz jums viņi rūp.” Mūsu zināšanas par Svētajiem Rakstiem un liecība par to, ka Glābējs ir īsts, vienmēr ir jāatspoguļo caur mūsu rūpēm par mūsu līdzcilvēkiem.
Pārlasot Glābēja stāstu par labo samarieti, mēs bieži aizdomājamies par šo samarieti un viņa rūpēm par ievainoto cilvēku. Taču es gribētu vērst jūsu uzmanību uz saimnieku. Ļoti maz ir teikts par viņu, mēs noprotam tikai to, ka viņš un labais samarietis ir labi pazīstami, un viņi uzticas viens otram. Kā mēs zinām, labais samarietis ir Glābēja paraugs ― paraugs Viņa mīlestībai, rūpēm un uzmanībai katram no mums. Saimnieks ir simbols un paraugs Baznīcai, uz kurieni Glābējs atved ievainotās dvēseles, kuras cietušas dzīves ceļā no tumšo spēku uzbrukumiem un grēka sekām. Tām ir nepieciešams īpašs atbalsts un rūpes no daudziem mums, kuri atrodas tajā pašā Baznīcas bīskapijā vai draudzē, uz kurieni Tas Kungs viņus ir atvedis. „Bet otrā dienā, izņēmis divus denārijus, iedeva tos saimniekam, sacīdams: kop viņu, un, ja tu vēl ko izdosi, atpakaļ nākdams, es tev to atdošu” (Lūkas 10:35).
Glābējs drīz atgriezīsies, un mēs gatavojamies Viņa godības pilnajam atgriešanās brīdim. Mēs esam svētīti, ka spējam rūpēties cits par citu, tādējādi ļaujot Viņa īstenotajai Izpirkšanai darboties uz mums, pārveidot mūs un sagatavot mūs mūžīgajai dzīvei. Man ir liecība par to, ka Glābējs priecājas, kad mēs mīloši rūpējamies cits par citu, kad mēs lūdzam viens par otru un piesaucam debesu spēkus, lai atbalstītu un vadītu mūsu ģimenes. Tas Kungs ir tuvu, un Viņš mūs mīl. Kalpošana viens otram patiesi padara mūs Kristum līdzīgus. Jēzus Kristus Vārdā. Āmen.