Kalpošana: „kāda vietā” vai „kāda labā”?
Kādu dienu es saņēmu ziņu no kāda misionāra, kura dzimtā valoda bija angļu valoda. „Sveika! Vai tu varētu kalpot un izdarīt kaut ko manā vietā?” viņš jautāja. Es uzreiz savā prātā atcerējos momentus no bērnu multfilmas, kur divi pasaku varoņi no burvju lādes izpildīja visas saimnieka pavēles un pat ēda cepumus viņa vietā. Taču tad es atskārtu, ka pārpratuma būtība bija krievu valodas prievārdos — „kāda vietā” un „kāda labā”, kas angļu valodā tiek izteikti ar vienu vārdu. Tad es pirmo reizi aizdomājos par faktisko atšķirību starp frāzēm — „izdari manā labā” un „izdari manā vietā”, un par to, kura no tām bija labāk piemērota kalpošanas jēdzienam.
Jēzus kalpoja visiem cilvēkiem. Viņš palīdzēja Marijai un Jāzepam jau kopš bērnības, apguva galdnieka amatu, pieauga „piemīlībā pie … cilvēkiem” (Lūkas 2:52); un ja mēs vēlamies būt tādi, kā Viņš, tad mums ir jākalpo pēc Viņa parauga. Lai to darītu, mums sev jāatbild uz dažiem jautājumiem.
Kam Jēzus palīdzēja? Dievs neuzlūko cilvēka vaigu — personas statusu, ne arī to dara Viņa Dēls. Jēzus palīdzēja ne tikai galminiekiem vai cilvēkiem, kas pret Viņu izturējās laipni, ne tikai izglītotiem skolotājiem, bet arī tiem, kurus atraidīja sabiedrība: muitniekiem, netiklēm, spitālīgajiem un kropliem cilvēkiem. Viņš zināja cilvēku domas, zināja viņu mūžīgo potenciālu un, pats svarīgākais, Viņš viņus mīlēja. Tas Kungs lūdz mums sekot Viņa paraugam: „No tam visi pazīs, ka jūs esat Mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā” (Jāņa 13:34–35). Mīlestība parādās darbos, un klusa laipnības izpausme bieži vien atnes lielāku mīlestības sajūtu, nekā skaists mīlestības dzejolis, kam nav nekāda pamatojuma.
Ir viegli mīlēt tos, kuri mīl mūs. Jēzus lūdza par tiem, kas Viņu sita krustā. Mēs paši bieži vien „nezinām, ko mēs darām”, un tāpēc mums jāizturas pret citu cilvēku kļūdām ar labvēlību (augstsirdīgu pretimnākšanu un brīvprātīgu zemošanos) un bez nosodījuma. Ķēniņš Benjamīns mācīja, ka tad, kad mēs domājam, ka „sods [cilvēkam, kurš lūdz pēc palīdzības,] ir taisnīgs” (Mosijas 4:16–19), mēs patiesībā grēkojam.
Kad Jēzus palīdzēja? Kad mēs tiekam kristīti, mēs apsolām „nest viens otra slogus” (Mosijas 18:8). Jēzus vienmēr zināja, kad Viņa palīdzība bija tiešām nepieciešama un to neuzspieda. Viņš redzēja cilvēku sirds vēlmes. Viņš nedziedināja visus kroplos un aklos, kurus satika, jo Viņš zināja, vai šie cilvēki patiesi vēlējās tikt dziedināti. Viņš patiesi saredzēja aklā vīra nodomus — atgūt savu redzi, kurš kopš mazotnes bija pieradis pie ubagošanas. Viņš zināja, vai šis cilvēks tiešām vēlējās pārmaiņas savā dzīvē. Jēzus neizlēma cilvēku vietā, Viņš gaidīja viņu lūgumu pēc palīdzības un bija vienmēr gatavs palīdzēt. Tā nav nejaušība, ka aicinājums: „Lūdziet un jūs saņemsiet” ir tik bieži minēts Svētajos Rakstos. Tie, kas nāca pie Viņa, saņēma palīdzību un dziedināšanu, bet tiem, kas bija pret Viņu, Viņš neko neuzspieda. Jēzus vēlas, lai mēs iemācītos lūgt pēc palīdzības. Rakstā „Ministering to Those with Financial Challenges” („Kalpojot tiem, kam ir finansiālas grūtības”, Liahona, 2021. gada februāris) mēs lasām: „Esiet iejūtīgi un nepārkāpiet robežas, kuras nevajadzētu pārkāpt, cenšoties uzspiest savu palīdzību citiem, lai cik labi būtu jūsu nodomi.”
Jēzus kalpoja arī tad, kad Viņa spēki izsīka. Kad Viņš devās kalnos, lai atgūtu spēku un saņemtu Tēva atbalstu, un pa ceļam satika nelaimē nonākušus ļaudis, Viņš aizmirsa par Sevi un viņiem palīdzēja, un tad devās tālāk, gluži kā samarietis no Viņa līdzības, kurš pameta visus savus darbus un palīdzēja ievainotam cilvēkam. Man patīk kāda Baznīcas vadītāja apgalvojums: „Kad mēs palīdzam cilvēkiem atrisināt viņu problēmas, Dievs atrisina mūsējās.” Tas ir tik patiess!
Kā Jēzus palīdzēja? Kā mēs varam kalpot? Jēzus dziedināja, atbalstīja un mierināja. Iepriekš minētajā rakstā mēs atrodam šādus vārdus par kalpošanu: „Naudas došana nav atbilde katrai finansiālai problēmai. Bieži laiks, mīlestība vai citi kalpošanas darbi ir daudz jēgpilnāki risinājumi. Piemēram, piedāvājot palīdzēt pieskatīt bērnus vai veikt dārza darbus, jūs palīdzat ietaupīt uz bērnu aprūpi un dārza darbu izmaksām. … Turklāt personīgā saikne var sniegt atbalstu un dziedināšanu” (Liahona, February 2021). Šie vārdi man lika aizdomāties: vai nav tā, ka es vienkārši „atpērkos” no trūkumcietējiem, tā vietā, lai personīgi viņus atbalstītu un mīlētu?
Kad vien bija iespējams un apstākļiem atbilstoši Jēzus palīdzēja pats. Citos gadījumos Viņš lūdza Saviem mācekļiem kalpot cilvēkiem. Ja mēs redzam, ka kādam ir nepieciešama palīdzība un mēs varam šo palīdzību sniegt, mums nevajadzētu pārvirzīt šo iespēju vadītājiem vai citiem cilvēkiem, jo mēs visi esam „Tā Kunga rokas”, ne tikai „Tā Kunga mute”.
Jēzus palīdzēja labprātīgi un „[nepiekusa] labu [darīdams]” (Mācības un Derību 64:33). Līdzībā par diviem dēliem viens dēls apsolīja palīdzēt savam tēvam, taču to neizdarīja, bet otrs dēls no sākuma atteica, taču vēlāk palīdzēja. Mācības un Derību grāmatā mēs lasām: „Lūk, Tas Kungs pieprasa sirdi un labu gribu; un labprātīgie un paklausīgie ēdīs Ciānas zemes labumus šajās pēdējās dienās” (Mācības un Derību 64:34).
Mācoties par Jēzus kalpošanu, mēs varam mācīties kalpot labi. Caur savu kalpošanu mēs varam sniegt tiem cilvēkiem, kuriem kalpojam, palīdzību, mierinājumu un Dieva un mūsu mīlestības sajūtu. Kalpošana palīdz mums augt un pilnveidoties tādā veidā, kas ir patīkams Dievam. Un nav šaubu, ka jebkurš laika un pūļu upuris ir tā vērts.