Vietējās ziņas
Dieva iecere mums ir vēl skaistāka par mūsu pašu ieceri
Es vienmēr esmu zinājusi, ko vēlos savā dzīvē. Man bija ilgtermiņa dižplāns, mērķu un vēlmju saraksti. Katru gadu es sekoju līdzi savām vēlmēm, izsvītrojot ārā tās, kuras biju sasniegusi, un pārnesot uz nākamo gadu tās, kuras nebiju varējusi piepildīt iepriekšējā gadā. Manā mērķu sarakstā nekad nebija iekļauta kalpošana misijā, lai gan es no visas sirds atbalstīju visus savus draugus, kas bija izlēmuši kalpot misijā. Es sapratu, cik svarīga šī kalpošana bija, un pieredzēju, kā tā izmainīja manus draugus un viņu dzīvi, bet nez kāpēc es nekad neapsvēru iespēju izvirzīt to par savu mērķi. Es kristījos Baznīcā, kad man bija 24 gadi, un man šķita, ka kalpošana misijā nebija domāta man, jo man bija citi plāni un mērķi. Es ieguvu otru augstāko izglītību, virzījos pa karjeras kāpnēm, domāju par laulībām, un viss bija lieliski un tā kā tam jābūt. Es vienmēr esmu bijusi priecīgas dabas cilvēks, līdz kādu dienu kāda konkrēta dzīves situācija lika man vērsties pie Dieva lūgšanā, vaicājot: „Ko vēl Tu vēlies, lai es darītu?”
Šī lūgšana bija viena no neaizmirstamākajām manā dzīvē, jo es sajutu Garu ļoti spēcīgi un sadzirdēju skaidru atbildi no Dieva. Šī atbilde bija: „Misija.” Tobrīd līdz manai 30 gadu dzimšanas dienai bija atlikuši tikai daži mēneši, un gandrīz visi mani draugi bija jau kalpojuši misijā, daži bija nodibinājuši ģimeni, un citiem jau bija bērni. Un es arī domāju par laulībām, bet ne par misiju. Es sāku lūgt par to, cenšoties saprast, kāpēc Dievs vēlas, lai es kalpotu misijā. Es analizēju savu dzīvi, atskatījos uz saviem sapņiem un nākotnes mērķiem, runāju ar draugiem par viņu misiju un to, kādu ietekmi tā atstāja uz viņiem. Un es sapratu, ka tas bija, tiešām, ļoti svarīgi man — spert šo soli savā dzīvē.
Kad es pieņēmu lēmumu kalpot misijā, viss attīstījās pārsteidzoši vienkārši, ātri un veiksmīgi. Visvairāk es satraucos par to, kā uz manu lēmumu reaģēs mana māte, jo tolaik viņa vēl nebija Baznīcas locekle. Taču viņa arī pieņēma manu lēmumu ar gudru pazemību, paļaujoties uz manu izvēli.
Es devos misijā mēnesi pēc tam, kad man bija apritējuši 30 gadi. Visas manas misionāru pārinieces bija desmit gadu jaunākas par mani. Daudzi bija pārsteigti, ka es nolēmu doties misijā tādā vecumā. Taču es skaidri sapratu, ka mans lēmums bija pareizs. Esmu bezgala pateicīga par to, ka es izlēmu kalpot misijā tādā vecumā, kad es biju patiesi gatava saprast cilvēku vajadzības un sajust, kā es varētu palīdzēt viņiem. Misijā kā nekad iepriekš es sajutu Dieva mīlestību pret visiem Viņa bērniem. Es redzēju, kā caur mani Viņš veic Savu diženo darbu, izmainot cilvēku dzīves un daloties ar viņiem Viņa mīlestībā.
Misija nebija viegls laiks. Bija daudz pārbaudījumu, bet arī daudz svētību. Misijas vidū nomira mans tētis, un šis bija vissarežģītākais laiks, kad visā patiesumā man nācās saprast Dievu un pieņemt Viņa gribu. Pēc kalpošanas misijā es devos uz templi un veicu visus priekšrakstus par savu tēti. Es droši zinu, ka viņš tos pieņēma, un tagad ir kopā ar Dievu. Mana mamma un brālis kristījās neilgi pēc manas atgriešanās no misijas. Kalpojot misijā, es sapratu vēl labāk, cik ļoti Dievs mīl mūs, Savus bērnus. Pateicoties kalpošanai un zināšanām, ko toreiz saņēmu, es varēju iegūt daudzas īpašības, kas vēlāk man palīdzēja kļūt par cienīgu sievu un kas arī palīdzēs man kļūt par labu māti. Divarpus gadus pēc atgriešanās no savas misijas es apprecējos ar brīnišķīgu jauno vīrieti, kuru es satiku un ar kuru sadraudzējos misijā, un kurš arī bija kalpojis pilna laika misijā. Šobrīd mēs veidojam paši savu nelielo ģimeni, kas ir balstīta uz evaņģēlija principiem. Mēs mācāmies viens no otra, gūstam prieku no visa, kas notiek mūsu dzīvē, paužam savu pateicību par visu to, kas mums ir, un skatāmies nākotnē ar entuziasmu. Šobrīd es esmu tas pats priecīgās dabas cilvēks, kas agrāk, un man joprojām vēl ir daudz kas apgūstams. Taču tagad es jūtu prieka pilnību, pateicoties dziļajai mīlestībai pret savu Debesu Tēvu, ko es varēju iegūt savas kalpošanas laikā. Es droši zinu, ka Debesu Tēvs patiesi vēlas svētīt mūs ar visiem brīnumiem, kādus vien varam iztēloties, un Viņš vienmēr ir priecīgs parādīt ceļu uz mūsu pašu brīnumiem, ja mēs Viņam to lūdzam.