Reģiona prezidija vēstījums
Dievs mums palīdzēs grūtā brīdī
Es ticu, ka mūsu Debesu Tēvs dzird mūsu lūgšanas. Es ticu, ka Viņš atbild uz tām Savā laikā un veidā. Es zinu, ka Viņš mūs mīl, jo mēs esam Viņa bērni, un mēs neesam atstāti vieni, lai izturētu šīs dzīves pārbaudījumus. Debesu Tēvs mums ir devis Glābēju, Savu Dēlu Jēzu Kristu, lai mēs caur Viņu saņemtu vajadzīgo vitalitāti, rastu mierinājumu un gūtu nepieciešamo atbalstu ikdienā.
Mācības un Derību 122. nodaļā mēs lasām Tā Kunga vārdus pravietim Džozefam Smitam: „Tas viss dos tev pieredzi un nāks tev par labu.” Tas Kungs māca, ka „visi” pārbaudījumi dod mums pieredzi, kad mēs tos pieņemam ticībā un tos pārvaram ar mūsu Pestītāja, kurš ir spējīgs palīdzēt ikvienam, palīdzību.
Mēs bieži apbrīnojam to, kā Nefijs un daudzi no viņa ģimenes bija spējīgi izturēt lielus izaicinājumus un pārbaudījumus. Patiesībā viņi ne tikai spēja tikt tiem cauri — viņi ieguva vērtīgas pieredzes. Viņi stiprināja savas liecības par to, ka Glābējs ir ar viņiem un uzklausa viņus. Viņi labāk iepazina savu Glābēju. Viņi mainījās uz labo pusi un kļuva daudz tuvāki Glābējam, ejot cauri pārbaudījumiem ar Viņa palīdzību.
Nefijs mācīja: „Un tad, mani mīļotie brāļi, pēc tam, kad jūs esat nostājušies uz šīs šaurās jo šaurās takas, es gribētu jautāt, vai viss ir izdarīts? Lūk, es saku jums: Nē! Jo jūs nevarētu nonākt tik tālu savādāk, kā ar Kristus vārdu un ar nesatricināmu ticību Viņam, pilnībā paļaujoties uz Tā nopelniem, kam ir vara izglābt” (2. Nefija 31:19). Kristus vārds, nelokāmā ticība un pilnīga paļāvība uz To Kungu sniedza viņiem vajadzīgo spēku un cerību, lai virzītos uz priekšu.
Daudz kas mūsu dzīvē ir atkarīgs no mūsu spējas uzklausīt Tā Kunga balsi mūsu ikdienā. Tas notiek tad, kad Svētais Gars mūs ietekmē un kad mēs sekojam Viņa padomam. Es zinu, ka Tam Kungam patīk, kad Viņa bērni rūpējas viens par otru, sniedz savu palīdzību, lūdz un gavē viens par otru. Mūsu dzīves būs citādākas, piepildītākas ar Svētā Gara ietekmi, kad mēs atradīsim laiku, lai pacilātu apkārtējos.
Katru reizi, kad mēs palīdzam kādam tuvoties Glābējam, kad mēs „atvedam” kādu cilvēku pie Jēzus, aicinot viņu darīt kaut ko — pat ja tas ir kaut kas mazs, bet svarīgs, jo ļauj Svētajam Garam būtu kopā ar viņu —, arī mēs paši tuvojamies Viņam, iegūstot nepieciešamo spēku, lai virzītos uz priekšu mūsu pašu pārbaudījumos.
Šie vārdi, kas pierakstīti 3. Nefija grāmatā, apraksta Glābēja saskarsmi ar Savu tautu: „Un notika, kad Viņš bija tā runājis, viss ļaužu pulks vienprātīgi gāja ar saviem slimajiem un saviem sirgstošajiem, un saviem klibajiem, un saviem aklajiem, un saviem mēmajiem, un ar visiem tiem, kas sirga jebkādā veidā; un Viņš dziedināja ikvienu, kad tie tika atvesti pie Viņa” (3. Nefija 17:9). Tam Kungam patīk, kad mēs viens otram palīdzam sekot Viņam. Mūsu nastas tiks atvieglotas, un mēs tiksim svētīti, lai ar vēl lielāku spēku rūpētos par apkārtējiem.