Pat esot viens, tu joprojām esi karavīrs
„Diezgan bieži, ejot pretim pūlim un aizstāvot savas idejas un principus, atšķiroties no cilvēkiem, kas ir iegrimuši savās nebeidzamajās problēmās, — mēs varam justies pamesti un vientuļi.” (Emma Smita)
Es vēlos dalīties savās pārdomās par šo apgalvojumu un arī sniegt savu liecību. Katrs no mums vismaz vienu reizi savā dzīvē ir juties vientuļš „šajā ļaunajā pasaulē”. Nokļūstot šādā prāta stāvoklī, trīs svarīgu principu apzināšanās palīdz no tā izkļūt.
-
Mani ģimenes locekļi vienmēr ir man līdzās. Brīžiem var šķist, ka mūsu mīļotie mūs nesaprot, bet tieši viņi mūs mīlēs un novērtēs jebkuros apstākļos. Dievam bija iemesls sūtīt mūs uz Zemi mūsu ģimenēs. Viņš vēlas, lai mēs mīlētu, cienītu un palīdzētu viens otram. Ģimenes locekļi ir cilvēki, uz kuriem mēs varam pilnībā paļauties, uzticoties viņiem sarežģītā situācijā.
-
Īstie cilvēki „atradīsies” paši no sevis. Protams, ir nedaudz nepareizi tā teikt, jo labi cilvēki ienāk mūsu dzīvē tāpēc, ka Dievs to ir vēlējies. Saziņa ar viņiem stiprinās abus — gan mūs, gan šos cilvēkus, — ja vien mēs „nepazemināsim savus standartus” un ja mūsu draugi atbalstīs evaņģēlija principus, pēc kuriem mēs dzīvojam.
-
Tas Kungs vienmēr ir ar mums. Pat tad, kad šķiet, ka Viņš mūs ir pametis, Viņš ir ar mums. Dažreiz Dievs mums palīdz diezgan ātri, sūtot mums īstos cilvēkus vai pareizās domas. Tomēr visbiežāk Tas Kungs uzrauga mūs, dodot mums izvēles brīvību un iespēju attīstīties. Visi pārbaudījumi, kam mēs ejam cauri šajā dzīvē, ir mums par mācību. Tie mums netika doti nejauši, un, pats svarīgākais, — Dievs nekad nav devis, nedod un nedos mums pārbaudījumus „vairāk par to, ko mēs varam izturēt”.
Es liecinu, ka Jēzus Kristus mira mūsu dēļ. Es esmu tik pateicīga par to! Mācībā un Derībās 19:16–17 ir teikts, ka mums katru dienu ir jānožēlo grēki: „Jo lūk, Es, Dievs, esmu izcietis tās par visiem, lai viņi varētu neciest, ja tie nožēlos grēkus.” Es liecinu, ka Jēzus ir Dzīvais Kristus. Dievs mīl katru no mums tādus, kādi mēs esam. Džozefs Smits iztulkoja Mormona grāmatu, lai mēs varētu studēt to individuāli un kopā ar ģimenes locekļiem ik dienu. Es mīlu Dievu un esmu Viņam pateicīga, ka Viņš man deva iespēju piedzimt manā ģimenē. Es esmu pateicīga Dievam, ka jau no bērnības varu būt Viņa patiesās Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekle.