Reģiona prezidija vēstījums
Patiess prieks evaņģēlijā
2001. gadā pie mūsu durvīm pieklauvēja misionāri. Debesu Tēvs man un maniem ģimenes locekļiem ir uzticējis zināšanas par evaņģēliju. Mums bija daudz jautājumu misionāriem. Es atceros, ka mani vecāki jautāja, kāpēc Dievam nav ieceres attiecībā uz tiem, kuri savas dzīves laikā nav uzzinājuši par Viņa Baznīcu. Un izrādījās, ka misionāriem bija atbilde arī uz šo jautājumu. Patiesībā Dievam ir iecere attiecībā uz ikvienu cilvēku. Un, ja šajā dzīvē cilvēkam nav bijusi iespēja uzzināt par Kristu, tad pēc nāves viņam tāda iespēja noteikti būs.
Jaunajā Derībā Jāņa 3:5 mēs lasām: „Patiesi, patiesi Es tev saku: ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā!” Šis likums varētu būt šķērslis visiem tiem, kuriem savas Zemes dzīves laikā nav bijusi iespēja mācīties par evaņģēliju, taču Debesu Tēvs ir sagatavojis ieceri arī šajā gadījumā. Es esmu ļoti pateicīgs Viņam, ka Viņš ir padarījis mani un daudzus citus uzticīgus Baznīcas locekļus par darbarīkiem Savās rokās šīs ieceres īstenošanai. Veicot priekšrakstus par saviem mirušajiem senčiem, mēs kļūstam par daļu no šī dižā pestīšanas darba. Tempļi ir vieta, kur mūsu mirušie senči var atdzimt ūdenī un Garā un saņemt priekšrakstus, kas nepieciešami viņu glābšanai.
2019. gadā es kalpoju par bīskapu vienā no Maskavas draudzēm. Mūsu bīskapijas padomes sanāksmēs mēs daudz runājām par ģimenes vēstures un tempļa darba nozīmīgumu, un man bija sajūta, ka šajā jomā es nedaru pietiekami daudz. Es sāku domāt, kā es varētu būt uzcītīgāks šī darba veikšanā, lai Debesu Tēvs būtu ar mani apmierināts.
Tolaik Krievijā piekļuve vietnei FamilySearch.org bija bloķēta. Es atceros, kā man tika pateikts, ka Baznīcas locekļiem vairs nav iespējas veikt ģimenes vēstures darbu. Taču mēs sākām domāt par to, kā cilvēki veica savu senču izpēti, pirms bija pieejams FamilySearch un citi mūsdienīgi rīki. Es sapratu, ka Tā Kunga darba virzībai uz priekšu nevajadzētu būt atkarīgai no mums pieejamajām ērtībām. Ja mums ir vēlme piedalīties savu senču glābšanā, mēs vienmēr varam atrast veidu, kā to izdarīt. Tajā gadā es sāku vairāk strādāt pie savu senču izpētes un īsā laika posmā atradu vairāk nekā 700 savu senču vārdu.
2019. gada aprīlī mēs devāmies uz Helsinku templi, lai veiktu priekšrakstus par mūsu senčiem. Mēs centāmies izmantot katru minūti darba paveikšanai, un šī brauciena laikā guvām lielu prieku. Mēs zinājām, ka varam palīdzēt iegūt glābšanu daudzām dvēselēm.
Prezidents Hovards V. Hanters ir sacījis: „Mums ir jāpaveic tempļa priekšrakstu priesterības darbs, kas nepieciešams mūsu pašu paaugstināšanai; pēc tam mums ir jāveic nepieciešamais darbs to labā, kuriem nebija iespējas pieņemt evaņģēliju dzīves laikā. Darbs citu labā tiek paveikts divos posmos: pirmais — veicot ģimenes vēstures izpēti, lai noskaidrotu mūsu senčus, un otrais — izpildot tempļa priekšrakstus, lai dotu viņiem tādas pat iespējas, kas tiek dotas dzīvajiem… Taču daudzi Baznīcas locekļi nevar apmeklēt templi tik bieži, cik vēlētos. Viņi dara labāko, ko spēj. Viņi pēta savu ģimenes vēsturi un uztic tempļa priekšrakstu veikšanu citiem. Turpretī, daži Baznīcas locekļi veic tempļa darbu, taču neveic ģimenes vēstures izpēti par saviem senčiem. Kaut arī viņi veic dievišķu kalpošanu, palīdzot citiem, viņi zaudē svētības, neievērojot pēdējo dienu praviešu dievišķos norādījumus un nemeklējot savus mirušos tuviniekus. Es esmu sapratis, ka tie, kuri iesaistās ģimenes vēstures izpētē un pēc tam veic tempļa priekšrakstus par tiem, kuru vārdus atraduši, iepazīst prieku, ko var gūt, saņemot šīs svētības pilnību.”
Es esmu pateicīgs savam Debesu Tēvam par evaņģēlija pilnību un to, ka mums ir tempļi uz Zemes Viņa darba paveikšanai. Dievs vienmēr svētī tos, kas velta savu laiku un enerģiju, lai piedalītos citu cilvēku dvēseļu glābšanā. Cik mēs esam svētīti, ka esam daļa no šī darba! Tas sniedz patiesu prieku evaņģēlijā.