Brauciens uz templi vienmēr ir priekpilns notikums
Par Baznīcu es uzzināju 2009. gadā. Tā kā es ar lielu interesi mācījos par tās vēsturi un mācībām un klausījos Baznīcas locekļu liecībās, es īpašu uzmanību pievērsu mācībai par tempļa darbu, kas tiek veikts par dzīvajiem un mirušajiem. Tolaik templis kā personisks mērķis, uz kuru tiekties, man šķita absolūti nesasniedzams, jo es biju tikai kā students, kurš sāka apgūt pirmās nodarbības ar misionāriem. Turklāt ceļošana uz citu valsti man šķita kā grūts un dārgs pasākums, kā arī man šķita, ka noteiktās prasības attiecībā uz personīgo taisnīgumu, kurām ir jāatbilst, lai iekļūtu templī, ir ļoti augstas.
Neskatoties uz to visu, es padziļināti studēju Baznīcas literatūru par tempļa priekšrakstiem, un katru reizi šajā procesā manī raisījās domas par manu vecmāmiņu no mātes puses. Viņai bija grūta dzīve, kas diezgan agrīnā vecumā noslēdzās traģiski. Es sāku izjust, ka šie priekšraksti ir ļoti nepieciešami, un es nolēmu, ka es noteikti izpildīšu viņas labā visus pieejamos priekšrakstus, ja, neskatoties uz šķietamajām grūtībām, es kādreiz nokļūšu templī.
Sešus mēnešus pēc kristībām es sāku apmeklēt Kijevas templi, jo man bija ierobežota lietojuma tempļa rekomendācija, kas ļāva man veikt kristības par mirušajiem. Tad nu beigās sanāca tā, ka mana mirusī vecmāmiņa saņēma visus tempļa priekšrakstus pat agrāk, nekā tos saņēmu es. Vienā no tempļa braucieniem es atvedu uz templi arī citu radinieku vārdus un ar Baznīcas locekļu palīdzību varēju veikt viņu labā ne tikai kristības un konfirmāciju, bet arī pārējos priekšrakstus, par kuriem tobrīd zināju tikai no praviešu un apustuļu mācībām. Es sajutu atvieglojumu, jo biju izdarījis visu, kas bija manos spēkos, lai maniem tuviniekiem priekškara otrā pusē dzīve kļūtu labāka.
Pēc kāda laika es sapratu, ka man ir jāsāk gatavoties sava endaumenta saņemšanai un ka man tas ir jāsaņem Helsinku templī. Tolaik es jau vairākus gadus biju Baznīcas loceklis un jau ilgu laiku biju tiesīgs ieiet templī visu priekšrakstu veikšanai, taču visu laiku apstākļi izvērtās tā, ka man nācās atlikt šo soli uz vēlāku laiku. Un, tiklīdz es biju pieņēmis lēmumu doties uz templi, viss lieliski atrisinājās, un visi traucēkļi zaudēja savu ietekmi. Šis gatavošanās posms pirmajam braucienam uz Helsinku templi bija viens no priecīgākajiem un laimīgākajiem manas dzīves posmiem. Veiktie priekšraksti ļoti mainīja manu ikdienas dzīvi, dāvājot gaismu manai dzīvei pat vēl pirms priekšrakstu saņemšanas.
Tas bija svinīgs notikums, un es jutu prieku, kad apmeklēju templi un saņēmu savus personīgos priekšrakstus. Es nolēmu, ka apmeklēšu templi tik bieži, cik vien tas ir iespējams, ja vien ceļš uz šī mērķa īstenošanu būs vienkāršs un man nebūs nekādu šķēršļu. Toreiz, 2016. gada sākumā, neviens pat nevarēja iedomāties par globālu pandēmiju un robežu slēgšanu, taču kā reālāki šķēršļi šķita personīgās dzīves apstākļi vai līdzekļu trūkums šādiem braucieniem. Tāpēc es bieži izmantoju iespēju apmeklēt templi, un katru reizi pēc atgriešanās mājās es vienmēr uzreiz sāku plānot aptuvenos nākamā brauciena datumus. Turklāt viena no manām tempļa svētībām bija tā, ka man izdevās arhīvos atrast jaunus savu senču vārdus, un es vienmēr varēju apmeklēt templi ar jauniem senču vārdiem. Dažus mēnešus pēc sava endaumenta priekšraksta saņemšanas es ieguvu jaunu darbu. Mana jaunā darba devēja birojs atradās piecu minūšu gājiena attālumā līdz vietējam arhīvam, kurā bija dokumenti ar manu personīgo ģimenes vēsturi. Mans Debesu Tēvs mani svētīja gan ar profesionālu izaugsmi, gan ar nebijušu iespēju veikt ģenealoģijas izpēti, kas ļāva man gūt ievērojamus panākumus sava ciltskoka paplašināšanā.
Rezumējot varu secināt, ka tempļa apmeklēšana manā dzīvē ir ienesusi laicīgas un garīgas svētības, kuras es nekad nebūtu varējis iegūt pats saviem spēkiem. Templis sniedz mums visiem iespēju pielūgt Debesu Tēvu un kalpot Viņam, piedaloties priekšrakstos par citiem Viņa bērniem, kuri jau ir atstājuši šo laicīgo pasauli, un tas vairo mūsu pašu garīgo spēku. Brauciens uz templi vienmēr ir priekpilns notikums, un es ļoti ceru, ka drīz mēs visi varēsim to apmeklēt biežāk.