Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 2021
Plaub Hlis Ntuj 5–Plaub Hlis Ntuj 11. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 30–36: “Tus Tswv Hu Koj Mus Tshaj Tawm Kuv txoj Moo Zoo”


“Plaub Hlis Ntuj 5–Plaub Hlis Ntuj 11. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 30–36: ‘Tus Tswv Hu Koj Mus Tshaj Tawm Kuv txoj Moo Zoo,’” Los, Nrog Kuv Mus—Rau Ib Leeg thiab Tsev Neeg: Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 2021 (2020)

“Plaub Hlis Ntuj 5–Plaub Hlis Ntuj 11. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 30–36,” Los, Nrog Kuv Mus—Rau Ib Leeg thiab Tsev Neeg: Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus: 2021

Daim Duab
lub Koom Txoos cov tub txib thaum yav tas los

Plaub Hlis Ntuj 5–Plaub Hlis Ntuj 11

Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 30–36

“Tus Tswv Hu Koj Mus Tshaj Tawm Kuv txoj Moo Zoo”

Nyob hauv cov vaj lug kub, peb nrhiav tau tswv yim rau peb xwm txheej. Thov tus Tswv pab koj nrhiav tau ib zaj xov uas muaj nqis rau koj nyob hauv phau Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 30–36.

Sau Ntawv txog Koj tej Kev Tshoov Siab

Parley P. Pratt yog ib tug mej zeej ntawm lub Koom Txoos tau ib lub hlis thaum tus Tswv hu nws mus “hauv hav zoov” kom tshaj tawm txoj moo zoo (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 32:2). Thomas B. Marsh yog ib tug mej zeej rau lub sij hawm tsawg dua thaum tus Tswv qhia nws tias, “Lub sij hawm rau koj ntiag tug hauj lwm twb los txog lawm” (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 31:3). Ib yam li ntawd, Orson Pratt, Edward Partridge, thiab ntau tus ntxiv twb tsis tau ua kev cai raus dej ntev lawm thaum tus Tswv hu lawv mus ua tub txib. Tej zaum yuav tsum ua li no thaum lub sij hawm ntawd—nyob hauv lub caij nplooj ntoo zeeg thaum xyoo 1830, tsis tau muaj leej twg uas yog ib tug mej zeej ntawm lub Koom Txoos ntev dua li rau lub hlis. Tiam sis niaj hnub nim no muaj ib yam rau peb kawm los ntawm qhov lawv tau ua li ntawd: yog yus paub txaus kom lees yuav txoj moo zoo los ntawm kev cai raus dej, yus paub txaus qhia rau lwm tus. Peb yeej xav paub txog txoj moo zoo ntxiv, tiam sis Vajtswv yeej ib txwm hu “cov uas tsis txawj ntse” kom tshaj tawm Nws txoj moo zoo (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 35:13). Muaj tseeb tiag, Nws caw peb txhua tus, “Qhib [nej] lub qhov ncauj tshaj tawm kuv txoj moo zoo” (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 30:5). Thiab peb yuav ua zoo li ntawd tsis yog los ntawm peb lub tswv yim thiab tej xwm txheej dhau los tiam sis yog “los ntawm … tus Ntsuj Plig lub hwj chim” (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 35:13).

Kuj saib “The Faith and Fall of Thomas Marsh,” “Ezra Thayer: From Skeptic to Believer,” “Orson Pratt’s Call to Serve,” Revelations in Context, 54–69.

Daim Duab
lub cim txog kev kawm ntawm yus ib leeg

Tej lub Tswv Yim Kawm Vaj Lug Kub ntawm Yus Ib Leeg

Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 30–36

Vajtswv hu kuv tshaj tawm Yexus Khetos txoj moo zoo.

Txawm koj txais kev hu ua ib tug tub txib los sis tsis txais los yog, tus Tswv xav kom koj qhia txog Nws txoj moo zoo, thiab Nws cov lus feem ntau rau cov tub txib hauv lub caij nyoog tso cai no yog hais rau koj ib yam thiab. Thaum koj kawm phau Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 30–36, sau ntawv txog tej yam uas koj kawm txog txoj kev hu mus qhia txoj moo zoo. Tej zaum koj sau tau txog tej yam uas tus Tswv thov Nws cov tub txib ua (piv txwv hais tias, saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 30:8) thiab lwm yam uas tus Tswv cog lus rau lawv (piv txwv hais tias, saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 30:11).

Tej nqe no yuav ua li cas kom yaum ib tug koj paub uas ua tub txib los yog npaj mus ua tub txib los yog ua ntiag tug hauj lwm pab hauv lub Koom Txoos? Koj nrhiav tau tej yam twg uas tshoov koj lub siab kom koj xav qhia txoj moo zoo?

Kuj saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 35:13–15; Russell M. Nelson thiab Wendy W. Nelson, “Hope of Israel” (kev tshaj tawm rau cov neeg hluas thoob ntiaj teb, Rau Hli Ntuj 3, 2018), HopeofIsrael.ChurchofJesusChrist.org; Silvia H. Allred, “Go Ye Therefore,” Ensign los sis Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2008, 10–12.

Daim Duab
ob tub txib qhia

Peb txhua tus yog cov tub txib rau Yexus Khetos lub Koom Txoos.

Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 31:1–2, 5–6, 9, 13

Tus Tswv pab tau kuv sib raug zoo nrog kuv tsev neeg.

Tej tsev neeg nyob hauv tej xyoo 1830 twb muaj tej teeb meem uas tej tsev neeg niaj hnub no muaj ib yam thiab. Tus Tswv tau muab tej lus qhia thiab tej lus cog tseg twg rau Thomas B. Marsh txog nws tsev neeg? Nws tej lus yuav pab koj li cas kom sib raug zoo nrog koj tsev neeg?

Yog xav paub ntxiv txog Thomas B. Marsh, saib Saints, 1:79–80, 119–20.

Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 3235

Lawv puas tau ua yuam kev mus qhia cov Neeg Lamas?

Thaum Oliver Cowdery, Peter Whitmer Jr., Parley P. Pratt, thiab Ziba Peterson sawv kev mus qhia cov Neeg Qhab Amelikas nyob lub xeev Missouri sab hnub poob, lawv ntseeg tias lawv yuav ua kom muaj raws li tej lus qhia txog yav tom ntej hauv Phau Ntawv Maumoos hais txog cov Neeg Lamas txoj kev txais txoj moo zoo hauv hnub nyoog kawg (saib, ua piv txwv, 1 Nifais 13:34–41; Enos 1:11–18). Tiam sis thaum lawv ua lawv ntiag tug hauj lwm tiav lawm, thiab txawm lawv sib raug zoo nrog tej pawg, lawv twb tsis tau muab ib tug Neeg Qhab Amelikas twg ua kev cai raus dej. Tiam sis lawv twb muab ib puas tawm neeg nyob ze Kirtland, Ohio ua kev cai raus dej, qhov chaw uas lawv twb nres thaum lawv mus rau tim lub xeev Missouri. Cov neeg hauv cov neeg hloov siab los ntseeg no yog cov thawj coj tseem ceeb ntawm lub Koom Txoos thaum yav tom ntej, tsis hais Sidney Rigdon, thiab tom qab ntawd Kirtland yog ib qho chaw tseem ceeb rau cov neeg hauv lub Koom Txoos sib sau ua ke. Zaj no qhia dab tsi rau koj txog qhov uas tus Tswv ua li cas kom ua tau Nws txoj hauj lwm?

Kuj saib “A Mission to the Lamanites,” Revelations in Context, 45–49.

Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 33:12–18

Yog kuv ua kuv lub neej raws li tus Cawm Seej txoj moo zoo, kuv yeej yuav tsis poob.

Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 33 yog hais rau Northrop Sweet thiab Ezra Thayer, ob tug uas nyuam qhuav hloov siab los ntseeg. Northrop tau ncaim lub Koom Txoos tom qab tau txais kev tshwm sim no. Ezra twb rau siab ntseeg ua hauj lwm tau ib ntus, tiam sis thaum kawg nws poob thiab. Tej zaum nov yog ib lub cib fim zoo xyuas seb koj nyob “rau saum lub pob zeb” (nqe 13) ntawm txoj moo zoo khov kho npaum li cas. Tej yam tseeb twg hauv tej nqe no yuav pab koj rau siab ntseeg tus Cawm Seej tas mus li?

Daim Duab
lub cim rau tsev neeg txoj kev kawm ua ke

Tej lub Tswv Yim rau Tsev Neeg Kev Kawm Vaj Lug Kub thiab Tsev Neeg Hmo Ua Ke

Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 30:2.Peb tsev neeg ua zoo li cas kom tsom ntsoov rau tej yam los ntawm Vajtswv thiab tsis tsom ntsoov rau “tej yam ntawm lub ntiaj teb”?

Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 31.Thaum nej nyeem txog tus Tswv tej lus cog tseg rau Thomas B. Marsh txog nws tsev neeg, tej zaum nej yuav xav sib tham txog cov koob hmoov uas tau los rau nej tsev neeg vim nej ua cov tub txib txoj hauj lwm. Tej zaum nej yuav xav hu ib zaj nkauj qhuas Vajtswv uas hais txog qhov no, xws li: “Kuv Yuav Mloog Koj txoj Lus,” Cov Nkauj Qhuas Vajtswv, zaj 125. Nej tsev neeg twb tau txais koob hmoov li cas thaum nej qhia txoj moo zoo rau lwm tus?

Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 33:7–10.Tus Tswv siv tej yam twg hauv tej nqe no kom piav txog kev qhia txoj moo zoo? Nej tsev neeg txawj xav txog tej piv txwv ntxiv twg? Tej zaum tej daim duab no yuav pab nej tsev neeg xav txog tej yam txawv uas nej siv tau kom qhia txog txoj moo zoo. Kev sib tham li no tej zaum yuav ua rau nej xav npaj qhia txog txoj moo zoo. Xav seb puas ua yeeb yam txog tej lub sij hawm uas tej zaum yuav muaj los.

Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 34:10.Xaiv ib kab lus los ntawm nqe 10, thiab hais kom ib tug hauv nej tsev neeg ntxhi lus hais kab lus ntawd. Lwm tus hauv nej tsev neeg yuav sim twv seb kab lus ntawd yog dab tsi. Ces hais kom ib tug hais kab lus ntawd nrov. Qhov uas peb ua li no ua li cas ho pab peb to taub vim li cas tus Tswv txib peb “tsa [peb] lub suab”?

Yog xav tau tswv yim ntxiv txog kev qhia cov me nyuam, cia li saib lub lim tiam no tus txheej txheem qhia nyob hauv Come, Follow Me—For Primary.

Zaj nkauj zoo hu: “I Hope They Call Me on a Mission,” Children’s Songbook, 169.

Daim Duab
lub cim rau tej lub suab ntawm kev muab txoj moo zoo txum tim rov qab los

Tej lub Suab ntawm Kev Muab txoj Moo Zoo Txum Tim Rov Qab Los

Cov Neeg Hloov Siab Los Ntseeg

Ua ntej tau muab lub Koom Txoos txhim tsa, tus Tswv tshaj tawm tias, “Thaj teb twb dawb zoo mus sau qoob loo lawm” (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 4:4). Ob peb hlis tom qab ntawd cov lus no muaj tseeb, vim Vajtswv tus Ntsuj Plig tau coj neeg coob uas nrhiav qhov tseeb kom nrhiav tau Yexus Khetos lub Koom Txoos uas tau muab txum tim rov qab los.

Cov neeg hloov siab los ntseeg hauv lub caij ntawd yeej yog neeg tseem ceeb uas ua ib lub hauv paus rau txoj Kev Muab txoj Moo Zoo Txum Tim Rov Qab Los, thiab lawv tej zaj dab neeg txog kev hloov siab los ntseeg muaj nqis rau peb niaj hnub nim no. Lawv txoj kev ntseeg yeej yog txoj kev ntseeg uas peb yuav tsum muaj kom hloov siab los ntseeg Yexus Khetos txoj moo zoo.

Abigail Calkins Leonard

Thaum Abigail Calkins Leonard muaj peb caug tawm xyoo, nws xav txais kev zam txim rau nws tej kev txhaum. Tej lub sij hawm nws tau nyeem phau Npaivnpaum, thiab cov neeg los ntawm tej lub koom txoos uas ntseeg Khetos tau tuaj xyuas nws lub tsev, tiam sis nws tsis paub tias ib lub koom txoos txawv ib lub li cas. Nws hais tias, “Muaj ib hnub thaum sawv ntxov, kuv nqa kuv phau Npaivnpaum thiab mus rau hauv hav zoov, es kuv txhos caug.” Nws tau thov tus Tswv kawg siab kawg ntsws. Nws hais tias, “Kuv txawm ua yog toog pom tej pawg ntseeg sib txawv ib pawg dhau ib pawg, thiab ib lub suab hais rau kuv, hais tias, ‘Tej no los xav tau nyiaj txiag xwb.’ Ces, nyob tid, kuv pom tau qhov kaj ci ntsa iab heev, thiab ib lub suab hu los saum ntuj los hais tias: ‘Kuv yuav tsa ib haiv neeg, es kuv yuav zoo siab foom koob hmoov rau lawv.’” Tsis ntev tom qab ntawd, Abigail hnov txog Phau Ntawv Maumoos. Txawm nws tseem tsis tau ib phau, nws xav “paub qhov tseeb ntawm phau no, los ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv lub txiaj ntsim thiab lub hwj chim,” thiab nws “paub kiag tus Ntsuj Plig lub hwj huam.” Thaum kawg thaum nws nyeem Phau Ntawv Maumoos, nws “npaj siab lawm txais tau.” Nws thiab nws tus txiv, Lyman, tau ua kev cai raus dej thaum xyoo 1831.1

Thomas B. Marsh

Thaum Thomas B. Marsh yog ib tug tub hluas, nws tau kawm phau Npaivnpaum thiab koom ib lub koom txoos uas ntseeg Khetos. Tiam sis nws tsis txaus siab, es nws tso txhua lub koom txoos tseg. Nws hais tias, “Kuv txawj qhia tej uas yuav muaj los yav tom ntej me ntsis, thiab kuv qhia [ib tug thawj coj teev ntuj] hais tias ib lub koom txoos tshiab yuav los, es nyob haud yuav muaj qhov tseeb tiag tiag.” Tsis ntev tom qab no, Thomas txais kev tshoov siab ncaim nws lub tsev nyob hauv Boston, Massachusetts, thiab mus rau sab hnub poob. Tom qab nws nyob peb lub hlis nyob hauv New York sab hnub poob es nws nrhiav tsis tau qhov uas nws xav tau, nws tab tom rov qab mus tsev. Thaum nws mus, ib tug poj niam nug Thomas seb nws puas tau hnov txog “Phau Ntawv Kub uas ib tug tub hluas hu ua Joseph Smith nrhiav tau.” Thomas xav txog qhov no, es nws txawm mus kiag rau Palmyra thiab ntsib Martin Harris hauv lub tsev luam ntawv, thaum tib lub sij hawm uas tau muab thawj 16 phab ntawm Phau Ntawv Maumoos luam ntawv. Lawv pub Thomas nqa 16 phab no, thiab nws nqa mus tsev rau nws tus poj niam, Elizabeth. Nws hais tias, “[Kuv tus poj niam] zoo siab heev [txog phau ntawv,] vim nws ntseeg tias yog Vajtswv ua.” Tom qab ntawd Thomas thiab Elizabeth tau tsiv tsev mus rau New York nrog nkawd cov me nyuam thiab tau ua kev cai raus dej.2 (Yog xav paub ntxiv txog Thomas B. Marsh, saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 31.)

Parley thiab Thankful Pratt

Ib yam li Thomas Marsh, Parley thiab Thankful Pratt twb ua raws li tej kev tshoov siab uas nkawd txais kom ncaim nkawd thaj teb nyob hauv lub xeev Ohio vim nkawd xav qhia txoj moo zoo raws li nkawd to taub los ntawm phau Npaivnpaum. Ib yam li Parley qhia nws tus kwv, “Tus ntsuj plig tau tshoov kuv lub siab heev kuv thiaj li sov tsis taus hlo li.”3 Thaum nkawd tuaj txog New York sab hnub tuaj, Parley txais kev tshoov siab nyob hauv cheeb tsam ntawd ntev me ntsis. Nkawd txiav txim siab tias Thankful yuav mus tom ntej tseg Parley nyob. Parley qhia nws tias, “Kuv muaj hauj lwm ua hauv lub teb chaws thaj tsam no, thiab txoj hauj lwm ntawd yog dab tsi, thiab yuav siv sij hawm ntev li cas kom ua tau, los kuv tsis paub; tiam sis kuv yuav tuaj thaum kuv ua tag lawm.”4 Nyob ntawd yog thawj zaug uas Parley hnov txog Phau Ntawv Maumoos. Nws hais tias, “Ua rau kuv xav paub txog phau ntawv no heev.”5 Nws thov kom tau ib phau thiab tau nyeem tas ib hmo. Thaum sawv ntxov, nws paub tias phau ntawv no muaj tseeb, es nws hais tias phau ntawv no “muaj nqis tshaj tag nrho cov nyiaj txiag nyob thoob plaws lub ntiaj teb.”6 Ob peb hnub tom qab ntawd Parley tau ua kev cai raus dej. Ces nws rov qab mus rau Thankful, uas kuj ua kev cai raus dej. (Yog xav paub ntxiv txog Parley P. Pratt, saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 32.)

Daim Duab
Parley P. Pratt

Daim duab txog Parley P. Pratt los ntawm Jeffrey Hein

Sidney thiab Phebe Rigdon

Thaum nws tab tom tuaj ntawm New York mus rau Missouri tshaj tawm txoj moo zoo, Parley Pratt thiab nws cov kwv luag nres hauv lub zos Mentor, Ohio, nyob hauv Sidney thiab Phebe Rigdon lub tsev—nkawd yog phooj ywg uas Parley paub thaum nws nyob hauv Ohio. Sidney yog ib tug xib hwb uas ntseeg Khetos, es thaum yav tas los Parley yog ib tug mej zeej ntawm nws pawg ntseeg thiab xav tias nws yog ib tug thawj coj zoo. Parley rau siab qhia nws cov phooj ywg txog Phau Ntawv Maumoos thiab txoj Kev Muab Yexus Khetos txoj Moo Zoo Txum Tim Rov Qab Los. Sidney twb nrhiav ib txoj kev muab lub Koom Txoos tseeb txum tim rov qab los uas piav txog nyob hauv Phau Tshiab, txawm nws tsis ntseeg Phau Ntawv Maumoos thaum xub thawj. Nws qhia nws tus phooj ywg Parley hais tias, “Tiam sis kuv yuav nyeem koj phau ntawv thiab yuav rau siab sim seb puas yog kev tshwm sim los ntawm Vajtswv los sis tsis yog.”7 Tom qab nws tau kawm vaj lug kub thiab thov Vajtswv tau ob lub lim tiam, nws thiab Phebe nkawd ob leeg paub tias phau ntawv ntawd muaj tseeb. Tiam sis Sidney paub tias qhov uas nws koom lub Koom Txoos yuav ua rau nws tsev neeg yuav tsum tso ntau yam tseg. Nws yuav tsis ua ib tug xib hwb lawm, thiab yuav tsis muaj koob muaj npe hauv nws lub zej zog ntxiv lawm. Thaum nws thiab Phebe sib tham txog qhov no, Phebe tshaj tias, “Kuv twb suav tus nqi, thiab … kuv xav ua raws li Vajtswv lub siab nyiam, txawm kuv ciaj los yog tuag los yog.”8

Daim Duab
txiv neej taug kev hauv cov daus

Mus rau hauv Hav Zoov, los ntawm Robert T. Barrett

Luam