16. nodaļa

Mormona Grāmatas spēks

„Mainīgu reliģisko uzskatu pasaulē Mormona Grāmata ir spēcīga liecība par Tā Kunga dievišķumu.”

No Gordona B. Hinklija dzīves

Kad Gordons B. Hinklijs bija jauns, viņš iesāka studēt Svētos Rakstus noteiktā veidā. „Kad es biju misionārs, es katru vakaru pirms došanās pie miera izlasīju dažas Mormona Grāmatas nodaļas,” viņš teica, „un manā sirdī radās nezūdoša pārliecība: tas ir Dieva vārds, kas ir atjaunots uz Zemes ar Visuvarenā spēku un iztulkots ar Dieva dāvanu un spēku, lai pārliecinātu jūdus un citticībniekus, ka Jēzus ir Kristus.”¹

Viņa zināšanas un liecība par Mormona Grāmatu ietekmēja daudzus cilvēkus arī pēc viņa misijas, kad viņš sāka strādāt Baznīcas radio, publikāciju un misijas literatūras komitejā. Viņam tika dots uzdevums uzrakstīt scenāriju radio pārraidēm par Mormona Grāmatu ar nosaukumu A New Witness for Christ. Tās aizrāva un ieinteresēja radio klausītājus. Tolaik viņš kādam kolēģim teica: „Es vienmēr esmu uzskatījis, ka mēs būsim paveikuši labāko, ko varam, kad būsim ieinteresējuši cilvēkus par Mormona Grāmatu līdz tādai pakāpei, ka viņi to sāks lasīt. Tikai tad Gars varēs liecināt par tās dievišķumu.”²

Savas kalpošanas laikā prezidents Hinklijs uzsvēra Mormona Grāmatas nozīmīgumu. 2005. gada augustā, būdams Baznīcas prezidents, viņš aicināja pēdējo dienu svētos izlasīt visu Mormona Grāmatu līdz gada beigām. Vēlāk viņš teica: „Tas ir apbrīnojami, cik daudzi pieņēma šo aicinājumu. Ikviens, kurš to paveica, tika svētīts par pieliktajām pūlēm. Iedziļinoties šajā papildus liecībā par mūsu Pestītāju, viņu sirdis tika uzmundrinātas un gari saviļņoti.”³

vīrietis lasa grāmatu — „Pierādījums tam, ka Mormona Grāmata ir patiesa un neviltota, ir atrodams pašā grāmatā. Lai iegūtu apstiprinājumu tam, ka Mormona Grāmata ir patiesa, cilvēkam tā ir jāizlasa.

Gordona B. Hinklija mācības

Kopā ar Bībeli Mormona Grāmata liecina par Jēzu Kristu.

Saskaņā ar senu parunu, ko teica Glābējs, katra lieta pamatojas uz liecību no divu vai triju liecinieku mutes.⁴

Tāpat kā Bībele ir Vecās pasaules liecība, Mormona Grāmata ir Jaunās pasaules liecība. Tās, kopā ņemtas, apliecina, ka Jēzus ir Tēva Dēls.⁵

Mormona Grāmata … liecina par Viņu, kurš piedzima Jūdejas Bētlemē un nomira Golgātas kalnā. Mainīgu reliģisko uzskatu pasaulē Mormona Grāmata ir vēl viena, spēcīga liecība par Tā Kunga dievišķumu. Pat grāmatas ievads, ko sarakstījis pravietis, kurš dzīvoja Amerikas kontinentā pirms 1500 gadiem, skaidri apliecina, ka tā ir sarakstīta, „lai pārliecinātu jūdu un citticībnieku, ka Jēzus ir Kristus, Mūžīgais Dievs, kurš pasludina Sevi visām tautām”.⁶

Nekas nav svarīgāks par to, lai mēs savās personīgajās dzīvēs saņemtu nesatricināmu liecību, ka Jēzus ir Kristus. … Un tas, mani brāļi un māsas, ir šīs apbrīnojamās un brīnišķīgās grāmatas iznākšanas iemesls.⁷

Ar Svētā Gara spēku mēs varam saņemt liecību par Mormona Grāmatas dievišķo izcelsmi.

Es esmu izlasījis Mormona Grāmatu, ko Džozefs Smits pārtulkoja ar Dieva dāvanu un spēku. Ar Svētā Gara spēku es esmu saņēmis liecību par šo svēto pierakstu dievišķo izcelsmi.⁸

Tās izcelsme ir brīnumaina; kad kādam, kurš par to nav dzirdējis, tiek izstāstīts tās izcelšanās stāsts, tas šķiet gandrīz neticams. Taču grāmata pastāv — tā ir aptaustāma, aplūkojama un izlasāma. Neviens nevar apstrīdēt to, ka tā pastāv. Visiem skaidrojumiem par tās izcelsmi, kas atšķiras no Džozefa Smita skaidrojuma, trūkst satura.⁹

Pasaule tiecas pieprasīt pierādījumus, taču pierādījumi, ka grāmata ir patiesa un īsta, neslēpjas arheoloģijā vai antropoloģijā, lai gan daudziem tas varētu būt labs apliecinājums. Tie neslēpjas vārdu izpētē vai vēsturiskā analīzē, kaut arī tas varētu sniegt apstiprinājumu. Pierādījums, ka tā ir patiesa un īsta, slēpjas pašas grāmatas vārdos. Lai pārliecinātos, ka tā ir patiesa, tā ir jāizlasa. Tā ir Dieva grāmata. Ar prātu cilvēki patiešām varētu apšaubīt tās izcelsmi, taču tie, kuri to ir lasījuši un lūguši, caur spēku, kas ir pārāks par viņu dabiskajām maņām, ir uzzinājuši, ka tā ir patiesa, ka tajā ir ietverts Dieva vārds, izklāstītas mūžīgā evaņģēlija glābjošās patiesības un ka tā ir „[parādījusies] ar Dieva dāvanu un spēku, … lai pārliecinātu jūdu un citticībnieku, ka Jēzus ir Kristus”.¹⁰

Moronijs uzrakstīja savu pēdējo liecību grāmatā, kurai dots viņa vārds un kas noslēdz nefijiešu pierakstu. Viņš rakstīja, kā cilvēks, kuram ir drošas zināšanas par to, ka šis pieraksts galu galā nāks gaismā. …

Sava darba pēdējā nodaļā viņš liecināja par savu ļaužu pierakstu un stingri apsolīja, ka tie, kuri to izlasīs, ar Svētā Gara spēku zinās, ka tie ir patiesi [skat. Moronija 10:3–5].

Nevienā citā grāmatā nav šāds solījums. Ja Moronijs arī nebūtu uzrakstījis neko citu, tad ar šo viņa noslēdzošās liecības apsolījumu viņš paliktu atmiņā kā daiļrunīgs mūžīgās patiesības liecinieks. Jo viņš teica: „Ar Svētā Gara spēku jūs varēsit zināt patiesību par visu” (Moronija 10:5).¹¹

Liecība par Mormona Grāmatu noved pie pārliecības par citiem patiesiem principiem.

Katru reizi, kad mēs mudinām citus lasīt Mormona Grāmatu, mēs izdarām viņiem pakalpojumu. Ja viņi to lasa ar patiesu nolūku un lūdz par to, lai uzzinātu patiesību, viņi ar Svētā Gara spēku zinās, ka šī grāmata ir patiesa.

No šīm zināšanām plūdīs pārliecība par daudzu citu lietu patiesumu. Ja Mormona Grāmata ir patiesa, tad Dievs dzīvo. Šajā grāmatā ir atrodamas daudzas liecības par būtisko atziņu, ka mūsu Tēvs ir īsts, ka Viņš ir persona, kura mīl savus bērnus un tiecas pēc viņu laimes.

Ja Mormona Grāmata ir patiesa, tad Jēzus ir Dieva Dēls, Vienpiedzimušais Dēls miesā, kurš piedzimis Marijai, „[jaunavai, visdaiļākajai] … no visām citām jaunavām” (skat. 1. Nefija 11:13–21), jo tā liecina grāmatas apraksts, kas ir daudz pārāks par jebkuru citu aprakstu, kas atrodams citās grāmatās.

Ja Mormona Grāmata ir patiesa, tad Jēzus patiesi ir mūsu Pestītājs un pasaules Glābējs. …

Ja Mormona Grāmata ir patiesa, tad Džozefs Smits bija Dieva pravietis un darbarīks Dieva rokās, nesot gaismā liecību par Tā Kunga dievišķumu.

Ja šī grāmata ir patiesa, tad šīs Baznīcas prezidents ir pravietis, jo viņam ir visas atslēgas, dāvanas, spējas un pilnvaras, kas bija pravietim Džozefam, kurš uzsāka šo pēdējo dienu darbu.

Ja Mormona Grāmata ir patiesa, tad Baznīca ir patiesa, jo tās pašas pilnvaras, ar kurām šie svētie pieraksti nāca gaismā, ir pieejamas un pasludinātas mums šodien. Tā ir Baznīcas, ko izveidoja Glābējs no Palestīnas, Atjaunošana. Tā ir Glābēja Baznīcas Atjaunošana — Baznīcas, ko Viņš izveidoja tad, kad Viņš, kā izklāstīts šajā svētajā pierakstā, apmeklēja Amerikas kontinentu.

Ja Mormona Grāmata ir patiesa, tad arī Bībele ir patiesa. Bībele ir Vecās pasaules liecība; Mormona Grāmata ir Jaunās pasaules liecība. Viena ir jūdu vēzda, bet otra — Jāzepa vēzda, un Tas Kungs tās abas ir apvienojis, lai piepildītos Ecēhiēla pravietojums. (Skat. Ecēhiēla 37:19.) Kopā tās pasludina, ka pasaules Pestītājs ir tās ķēniņš un ka Viņa valstība ir īsta.¹²

Mormona Grāmatā ir ietvertas mācības, kas mums var palīdzēt rast risinājumus mūsdienu sabiedrības problēmām.

Mormona Grāmatas stāstījums ir senu tautu hronika. Taču tās stāstījumā ir aprakstītas mūsdienu sabiedrības problēmas un tās ir tikpat aktuālas, kā mūsdienu rīta laikrakstos lasāmās, tomēr šis stāstījums ir daudz noteicošāks, iedvesmotāks un iedvesmojošāks, jo runā par to, kā šīm problēmām rast risinājumu.¹³

Es atveru grāmatas lappuses un tās vārdi ir skaisti un pacilājoši. Senais pieraksts, no kā tā tika iztulkota, atskanēja no zemes — kā balss, kas sauc no pīšļiem. Tā nāca klajā kā liecība par vīriešiem un sievietēm, kuri dzīvoja uz Zemes, cīnījās ar grūtībām, strīdējās un karoja, kuri dažādos laikos dzīvoja saskaņā ar dievišķo likumu un kļuva pārticīgi, taču citkārt aizmirsa savu Dievu un grima iznīcībā.¹⁴

Es nezinu nevienu citu pierakstu, kas tik skaidri apraksta traģiskās sekas, kas piemeklē sabiedrību, kas seko ceļam, kas ir pretstatā ar Dieva baušļiem. Tajā tiek stāstīts par divām atšķirīgām civilizācijām, kas uzplauka Rietumu puslodē. Katra no tām sākumā bija neliela tauta un tās ļaudis dzīvoja Tā Kunga bijībā. Katra no tām kļuva pārticīga, taču ar labklājību pieauga arī ļaunums. Cilvēki pakļāvās godkārīgu un negodīgu vadoņu viltībām, kuri viņus apspieda ar smagām nodevām, pārliecināja ar tukšiem solījumiem, atbalstīja un pat mudināja uz ļaunu un netikumīgu dzīvesveidu, kuri veda viņus briesmīgos karos, kā rezultātā nomira miljoniem cilvēku un galu galā divos dažādos laikmetos izzuda divas lielas civilizācijas.

Neviena cita rakstiska liecība tik skaidri neparāda, ka tad, kad cilvēki un tautas dzīvo, bijādami Dievu un paklausot Viņa baušļiem, viņi zeļ un plaukst, taču, kad viņi neievēro Viņu un Viņa vārdu, sākas pagrimums, kas, ja netiek laikus taisnīgi apstādināts, noved pie iznīcības un nāves. Mormona Grāmata apliecina Vecās Derības sakāmvārdu: „Taisnība tautu paaugstina, bet grēks ir tautu negods.” (Salamana pamācības 14:34).¹⁵

Mormona Grāmatai ir spēks mainīt mūsu dzīves un redzējumu.

1830. gada augustā sludinātājs Pārlijs Pārkers Prets no Ohaio devās uz Ņujorkas austrumiem. Ņūarkā, pie Ēri kanāla, viņš nokāpa no kuģa un pēc tam gāja ar kājām desmit jūdzes [16 kilometrus] uz pilsētu, kur viņš sastapa baptistu mācītāju, vārdā Hemlins, kurš viņam pastāstīja par „grāmatu, DĪVAINU GRĀMATU, ĻOTI DĪVAINU GRĀMATU! … Viņš pastāstīja, ka tiek apgalvots, ka šo grāmatu sākotnēji ir sarakstījis Israēla cilts atzars uz zelta vai misiņa plāksnēm un ka to netālu no Palmīras, Ņujorkas štatā, ir atradis un pārtulkojis jauns vīrietis caur vīzijām un eņģeļu kalpošanu. Es viņu iztaujāju, kā vai kur grāmatu var iegūt. Viņš man apsolīja, ka nākamajā dienā es to varēšot aplūkot viņa mājā. … Nākamajā rītā es aizgāju uz viņa mājām, kur manas acis pirmo reizi skatīja „MORMONA GRĀMATU” — šo grāmatu grāmatu, … kas bija galvenais līdzeklis Dieva rokās, lai vadītu manu turpmāko dzīvi.

Pārlijs P. Prets — Mormona Grāmata uz Pārliju P. Pretu, kurš vēlāk kļuva par apustuli, atstāja dziļu ietekmi.

„Es kāri to atvēru un izlasīju tās titullapu. Pēc tam es izlasīju vairāku liecinieku liecības par to, kādā veidā tā tika atrasta un iztulkota. Tad es sāku lasīt visu pēc kārtas. Es lasīju visu dienu. Es neapstājos, lai paēstu, un negāju gulēt, kad pienāca nakts, jo es priekšroku devu lasīšanai, nevis miegam.

Man lasot, Tā Kunga Gars nolaidās pār mani, un tikpat skaidri un acīmredzami, kā cilvēks saprot, ka viņš eksistē, es zināju un sapratu, ka šī grāmata ir patiesa.” (Autobiography of Parley P. Pratt, 3. izd., Soltleiksitija: Deseret Book Co., 1938. g., 36.–37. lpp.)

Pārlijam Pretam tolaik bija 23 gadi. Mormona Grāmatas izlasīšana uz viņu atstāja tik dziļu iespaidu, ka viņš drīz tika kristīts Baznīcā un kļuva par vienu no tās ietekmīgākajiem un spēcīgākajiem atbalstītājiem. …

Taču Pārlija Preta pieredze ar Mormona Grāmatu nebija unikāla. Izplatoties pirmajiem grāmatas sējumiem un cilvēkiem tos izlasot, simtiem garā stipru vīriešu un sieviešu bija tik dziļi aizkustināti, ka atdeva Baznīcai visu, kas viņiem piederēja, un turpmākajos gados daudzi atdeva arī savas dzīvības par liecību, kas mita viņu sirdīs, ka šī apbrīnojamā grāmata ir patiesa.

Mūsdienās … to ir izlasījuši daudz vairāk cilvēku, nekā jebkad agrāk. … Tās pievilcība ir tikpat mūžīga, kā patiesība un tikpat universāla kā cilvēce.¹⁶

Miljoniem cilvēku, kuri ar lūgšanu ir lasījuši un apdomājuši Mormona Grāmatā rakstīto, ir mainījušies uz labo pusi. Es vēlos jums pastāstīt par vienu no šiem cilvēkiem. …

Viņš bija veiksmīgs uzņēmējs. Kādā no saviem ceļojumiem viņš sastapa divus mūsu misionārus. Viņi centās norunāt tikšanos, lai viņu mācītu. Viņš to centās atlikt, taču galu galā piekrita viņus uzklausīt. Viņš nevērīgi piekrita tam, ko viņi sacīja. Ar prātu viņš pieņēma, ka viņi runā patiesību, taču sirdī nejuta nekādu saviļņojumu.

Tomēr viņš nolēma, ka izlasīs Mormona Grāmatu. Viņš teica, ka tolaik bija pasaulīgs cilvēks un nebija no tiem, kuri mēdz raudāt. Taču, lasot grāmatu, pār viņa vaigiem ritēja asaras. Tā viņā kaut ko aizskāra. Viņš to izlasīja vēlreiz un tā izraisīja tās pašas emocijas. Kopš tā brīža viņš tika pievērsts ne tikai ar prātu, bet arī ar sirdi.

Viņa uzvedība un redzējums mainījās. Viņš nodevās Tā Kunga darbam. Tagad viņš pilda augstu un svētu aicinājumu Tā Kunga darbā, ko viņš ir iemīļojis.¹⁷

Es jums pastāstīšu vēl kādu stāstu par Mormona Grāmatu. Es dzirdēju, kā to Kalifornijā stāsta kāds baņķieris. Viņš teica, ka viņa sekretāre pastāvīgi smēķēja. Viņa bija atkarīga no smēķēšanas un to nevarēja atmest. Kādu dienu viņa viņam sacīja: „Kas man ir jādara, lai atmestu smēķēšanu?”

Viņš no sava galda paņēma Mormona Grāmatas eksemplāru un to iedeva viņai. Viņš teica: „Izlasi to.”

Viņa atbildēja: „Labi, izlasīšu.”

Pēc pāris dienām viņa atnāca un teica: „Es esmu izlasījusi 200 lappuses, bet es nekur nemanīju vārdu smēķēšana. Es nekur neredzēju arī vārdu tabaka. Es nemanīju neko tādu, kas uz to attiektos.”

Viņš sacīja: „Turpini lasīt.”

Tā nu viņa atnāca vēl pēc pāris dienām un teica: „Es esmu izlasījusi vēl 200 lappuses — nekur nav pieminēta smēķēšana, nikotīns vai jebkas, kas ir saistīts ar tabaku.”

Viņš sacīja: „Turpini lasīt.”

Tad viņa atnāca pēc trīs vai četrām dienām un teica: „Es esmu izlasījusi visu grāmatu. Es nekur neredzēju vārdu „tabaka” vai „smēķēšana”. Taču,” viņa teica, „pateicoties tam, ka esmu izlasījusi šo grāmatu, manā sirdī ir ienācis kaut kāds spēks, kaut kāda vara, kas man ir atņēmusi vēlmi smēķēt, un tas ir brīnišķīgi.”¹⁸

Ļaujiet man pastāstīt par kādu vēstuli, ko mēs saņēmām Baznīcas galvenajā pārvaldē. … Kāds vīrietis rakstīja: „Es atrodos federālajā cietumā. Pirms neilga laika es cietuma bibliotēkā atradu Mormona Grāmatu. Es to izlasīju, un, lasot, kā Mormons vaimanā par saviem kritušajiem ļaudīm: „Ak jūs skaistie, kā gan varējāt jūs pamest Tā Kunga ceļus! Ak jūs skaistie, kā gan varējāt jūs atraidīt Jēzu, kas stāvēja ar atvērtām rokām, lai jūs pieņemtu! Lūk, ja jūs to nebūtu darījuši, jūs nebūtu krituši” (Mormona 6:17–18), — es sajutu, ka viņš runā ar mani. Vai es varu iegūt šīs grāmatas eksemplāru?”

Mēs to viņam aizsūtījām. Pēc kāda laika viņš ienāca manā birojā jau kā pavisam cits cilvēks. Viņu bija ietekmējis Mormona Grāmatas gars un viņš bija kļuvis par veiksmīgu vīrieti, kurš bija izgājis rehabilitāciju un tagad godīgi pelnīja iztiku sev un savai ģimenei.

Tāds ir šīs dižās grāmatas spēks to dzīvēs, kuri to ir lasījuši un par to lūguši.

Brāļi un māsas, es no visas sirds apsolu: ja jūs, lūgšanu pilni, lasīsiet Mormona Grāmatu, neatkarīgi no tā, cik reižu to esat lasījuši iepriekš, jūsu sirdīs ienāks vēl spēcīgāks Tā Kunga Gars. Jūs jutīsit vēl lielāku vēlmi klausīt Viņa baušļiem un iegūsiet stiprāku liecību par dzīvā Dieva Dēla esamību.¹⁹

Ieteikumi studēšanai un mācīšanai

Jautājumi

Kādēļ mums ir nepieciešama Mormona Grāmata? Kuras rakstvietas Mormona Grāmatā ir stiprinājušas jūsu liecību par Jēzu Kristu? Kādā veidā Mormona Grāmata un Bībele abas kopā liecina par Glābēju? (Skat. 1. sadaļu.)
Kāpēc, jūsuprāt, apsolījums Moronija 10:3–5 ir daudz nozīmīgāks, nekā fiziskie pierādījumi par Mormona Grāmatu? (Skat. 2. sadaļu.) Kā šis apsolījums ir guvis apliecinājumu jūsu dzīvē?
Pārskatot 3. sadaļu, pievērsiet uzmanību patiesajiem principiem, par kuriem mēs varam būt pārliecināti, ja mums ir liecība par Mormona Grāmatu. Kā Mormona Grāmata liecina par šiem patiesajiem principiem?
Padomājiet par „mūsdienu sabiedrības problēmām” (skat. 4. sadaļu). Kādā veidā Mormona Grāmata mums var palīdzēt atrast risinājumus šīm problēmām? Kuras rakstvietas Mormona Grāmatā jums ir palīdzējušas personīgu pārbaudījumu brīžos?
Apdomājiet 5. sadaļas stāstus. Ko jūs teiktu, ja kāds jums prasītu, kādu ietekmi uz jūsu dzīvi ir atstājusi Mormona Grāmata?

Saistītās rakstvietas

Jesajas 29:9–18; 1. Nefija 13:35–41; 2. Nefija 29:6–9; Moronija 10:27–29; M&D 20:8–12; 42:12–13

Ieteikums studijām

„Es esmu pateicīgs, ka uz Svēto Rakstu studēšanu ir likts tāds uzsvars. Es ceru, ka tā jums kļūs par kaut ko baudāmāku, kā vien tikai pienākumu; ka drīzāk tā kļūs par mīlas dēku ar Dieva vārdu. Es jums apsolu, ka lasot jūsu prāts tiks apgaismots un jūsu gars iedvesmots. Varbūt sākumā [studēšana] šķitīs garlaicīga, taču tā pārvērtīsies brīnumainās pieredzēs ar dievišķām domām un vārdiem” (Gordons B. Hinklijs, „The Light within You”, Ensign, 1995. g. maijs, 99. lpp.).