17. nodaļa
Turpiniet diženo mācīšanās procesu!
„Mums ir jāturpina augt. Mums ir pastāvīgi jāmācās. Tas ir dievišķs rīkojums — pastāvīgi papildināt savas zināšanas.”
No Gordona B. Hinklija dzīves
Prezidents Gordons B. Hinklijs teica: „Man ļoti patīk mācīties”. „Es izbaudu katru iespēju — iegūt zināšanas. Patiesi, es ticu izglītības ieguvei un visu dzīvi esmu to enerģiski aizstāvējis — gan attiecībā uz sevi, gan citiem. … Es uzskatu, ka mācīšanās ir gan praktiska, gan garīga nodarbe.”1
Prezidenta Hinklija kolēģi Baznīcas vadītāju vidū apbrīnoja viņa spēju uzkrāt zināšanas un pielietot tās savā darbā. Elders Roberts D. Heilzs no Divpadsmit apustuļu kvoruma stāsta: „Es nekad neesmu saticis cilvēku, kurš būtu tik labi informēts par notiekošo, pateicoties lasītajam un saziņai ar līdzcilvēkiem. Pavadot vakaru ar kādu pie vakariņu galda, viņš allaž uzzina kaut ko par šī cilvēka profesiju.” Elders Nīls A. Maksvels no Divpadsmit apustuļu kvoruma stāstīja: „Prezidents Hinklijs ir unikāls, jo viņš atceras lasīto un atsijā to, ko vēlas paturēt prātā. Viņam ir daudzpusīgs intelekts. Viņš prot, balstoties uz savām zināšanām, pieņemt apdomīgus lēmumus.”2
Mācoties un pilnveidojoties visa mūža garumā, prezidents Hinklijs sekoja savu vecāku piemēram. Runājot par sava tēva Brajenta S. Hinklija apņemšanos mācīties, viņš pastāstīja šādu stāstu:
„Būdams aptuveni tādā pašā vecumā, kā tagad es, viņš jau bija pensionārs. Taču viņš turpināja būt aktīvs. Viņš dzīvoja vienkāršā, ērtā lauku mājā. Ap viņa māju pletās augļu dārzs, un viņam patika dalīties ar augļiem. Mājas pagalmā zēla mauriņš, krūmi un koki. Tur slējās arī vairāk nekā pusmetru augsts akmens mūris, kas sadalīja pagalmu divos līmeņos. Kad vien bija labi laikapstākļi, viņš sēdēja uz šī mūra, uzlicis vecu cepuri, lai aizsegtu acis no vasaras saules. Kad mēs devāmies viņu apciemot, es parasti apsēdos līdzās. Saņēmis nelielu pamudinājumu, viņš sāka runāt par savu dzīvi. …
Reiz viņš bija skolotājs. Reiz viņš bija veiksmīgs uzņēmējs. Viņš tika prezidējis pār lielāko Baznīcas stabu, kurā bija vairāk nekā 150 000 Baznīcas locekļu. Viņš bija kalpojis par misijas prezidentu un darbojies daudzos citos amatos. Bet tobrīd viņš bija pensionārs un sēdēja uz mūra. Viņš bija liels lasītājs ar brīnišķīgu bibliotēku. Viņš bija izcils orators un rakstnieks. Viņš lasīja, rakstīja un prātoja par iegūtajām zināšanām teju līdz pat aiziešanai mūžībā — īsi pirms 94 gadu vecuma sasniegšanas.
Es atklāju, ka, sēžot uz mūra (dažkārt, siltās dienās tās bija vairākas stundas), viņš prātoja par to, ko bija izlasījis kādā no savas bibliotēkas grāmatām.
Man šķiet, ka viņš novecoja eleganti un apbrīnojami. Viņam bija savas grāmatas ar vērtīgām un dārgām domām, ko bija rakstījuši diženākie vīrieši un sievietes cilvēces vēsturē. Viņš nekad nepārstāja mācīties un, sēžot uz mūra, gremdējās dziļās pārdomās par iepriekšējā vakarā lasīto. …
Kādēļ es stāstu jums par šo veco vīru un to, kā viņš sēdēja uz mūra? Es stāstu par to, jo man šķiet, ka mēs visi varam no tā mācīties. Mēs nekad nedrīkstētu pārstāt mācīties. Mēs ticam mūžīgajai pilnveidei un tam, ka šī dzīve ir daļa no mūžības, kas jānodzīvo produktīvi līdz pat pašām beigām.”3
„Meklējiet zināšanas, patiesi studējot, un arī ar ticību.” (M&D 88:118.)
Gordona B. Hinklija mācības
1
Tas Kungs vēlas, lai mēs izglītotos, lai spētu personīgi pilnveidoties un sniegt pienesumu sabiedrībai.
Jūs pārstāvat Baznīcu, kurā tiek mācīts par izglītības nozīmi. Jūs esat saņēmuši no Tā Kunga rīkojumu — izglītot savu prātu, savu sirdi un vingrināt savas rokas. Tas Kungs ir teicis: „Māciet uzcītīgi … par lietām gan debesīs, gan uz zemes un zem zemes; par to, kas ir bijis, kas ir, kam drīz jānotiek, par to, kas ir mājās, par to, kas ir aiz robežām; par kariem un tautu apjukumiem, un par spriedumiem, kas ir pār zemi; un arī zināšanas par valstīm un valstībām, — lai jūs varētu būt sagatavoti visās lietās” (M&D 88:78–80).4
Tas Kungs mums, šīs Baznīcas locekļiem, ir devis apbrīnojamu solījumu. Viņš ir teicis: „Tas, kas ir no Dieva, ir gaisma; un tas, kas saņem gaismu un turpina Dievā, saņem vairāk gaismas; un šī gaisma kļūs spožāka un spožāka, līdz iestājas pilnīga diena.” (M&D 50:24.)
Kas par brīnišķīgu apgalvojumu! Tas ir viens no maniem mīļākajiem Rakstu pantiem. Tas vēsta par izaugsmi, pilnveidi un ceļu pretī Dievības iegūšanai. Tas iet roku rokā ar šo paziņojumu: „Dieva godība ir saprāts, jeb, citiem vārdiem, gaisma un patiesība” (M&D 93:36); „ja cilvēks iegūst vairāk zināšanu un saprāta šajā dzīvē caur savu uzcītību un paklausību nekā cits, tik daudz priekšrocības viņam būs nākamajā pasaulē” (M&D 130:19). …
Cik liels izaicinājums slēpjas šajos apbrīnojamajos apgalvojumos! Mums ir jāturpina augt. Mums ir pastāvīgi jāmācās. Tas ir dievišķs rīkojums — pastāvīgi papildināt savas zināšanas. …
Tas Kungs ir teicis mums visiem: „Meklējiet labākajās grāmatās gudrības vārdus; meklējiet zināšanas, patiesi studējot, un arī ar ticību. … Organizējieties. Mitējieties būt slinki.” (M&D 88:118–119, 124.)5
Tas Kungs vēlas, lai jūs izglītotu savu prātu un vingrinātu savas rokas, lai kāda būtu jūsu izvēlētā joma. Neatkarīgi no tā, vai jūs labojat ledusskapjus, vai strādājat par prasmīgu ķirurgu, jums sevi ir jāpilnveido. Centieties iegūt pēc iespējas labāku izglītību. Kļūstiet par godprātīgiem darbiniekiem pasaulē, kas jūs gaida. … Pateicoties savai izglītībai, jūs darīsit godu Baznīcai un tiksiet dāsni svētīti.
Nav nekādu, pilnīgi nekādu šaubu, ka izglītības iegūšana atmaksājas. Neizniekojiet savas iespējas. Citādi jums nāksies maksāt par to atkal un atkal, un atkal.6
Tikai ar to vien, ka mēs dzīvojam vai izdzīvojam, nepietiek. Mums katram ir uzlikts par pienākumu attīstīt savas prasmes, lai varētu dot kaut ko noderīgu sabiedrībai — iegūt arvien vairāk un vairāk gaismas, lai mūsu personīgā gaisma varētu palīdzēt izgaismot aptumšoto pasauli. Un to var īstenot caur mācīšanos, pašizglītošanos, kā arī prāta un gara pilnveidi un izaugsmi.7
„Rādiet bērniem grāmatas jau kopš pašas mazotnes.”
2
Pateicoties plānošanai un pašdisciplīnai, vecāki var radīt savās mājās vidi, kas rosina mācīties.
Tas ir apbrīnojami interesanti — redzēt, kā bērnu prāts attīstās un norūdās! Es esmu cilvēks, kas patiesi novērtē plašo un pozitīvo televīzijas potenciālu. Bet tajā pašā laikā es esmu arī viens no tiem, kas nopeļ briesmīgo laika un iespēju šķiešanu, kad dažās ģimenēs bērni stundu pēc stundas skatās pārraides, kuras neizglīto un neattīsta prātu.
Kad es biju zēns, mēs dzīvojām milzīgā, vecā mājā. Viena no istabām tika saukta par bibliotēku. Tur bija pamatīgs galds un laba lampa, trīs vai četri ērti krēsli, labs apgaismojums un grāmatas, kas bija saliktas plauktos gar sienām. Tur bija lērums sējumu, ko mans tēvs un māte bija ieguvuši daudzu gadu gaitā.
Viņi nekad nespieda tos lasīt, taču tie tika nolikti parocīgās vietās, kur mēs varējām tos paņemt, kad vien vēlējāmies.
Tanī istabā valdīja klusums. Visi saprata, ka tā ir vieta, kur studēt.
Tur bija arī žurnāli: Baznīcas žurnāli un divi vai trīs citi labu žurnālu izdevumi. Tur bija vēstures un literatūras grāmatas, tehniska rakstura grāmatas, vārdnīcas, enciklopēdiju komplekts un pasaules atlants. Protams, ka tolaik televīzijas vēl nebija. Radio nonāca apritē manos bērnības gados. Taču tur valdīja vide, kas rosina mācīties. Es negribu teikt, ka mēs bijām kaut kādi diži zinātnieki. Taču mums bija pieejama diža literatūra, dižu prātu dižās idejas un vīriešu un sieviešu izteikumi, kuri domāja dziļas domas un prata tās skaisti pierakstīt.
Daudzās mūsdienu mājās nav iespējams izveidot šādu bibliotēku. Vairumam ģimeņu trūkst vietas. Taču, attiecīgi plānojot, var iekārtot kādu stūrīti, kādu vietu, kas kļūtu par tādu kā paslēptuvi no apkārtējā trokšņa, kur cilvēks var apsēsties, palasīt un padomāt. Būtu brīnišķīgi, ja mājās būtu rakstāmgalds vai kāds pavisam vienkāršs galds, uz kura būtu atrodami Baznīcas pamatdarbi, dažas labas grāmatas, Baznīcas izdotie žurnāli un cita vērtīga literatūra.
Rādiet bērniem grāmatas jau kopš pašas mazotnes. Māte, kura nelasa saviem mazajiem bērniem, kaitē gan bērniem, gan sev. Tas prasa laiku, jā, daudz laika. Tas prasa pašdisciplīnu. Tas prasa organizēt laiku, plānojot stundas un minūtes ik dienu. Taču jums nekad nebūs garlaicīgi, redzot, kā jaunie prāti iepazīst tēlus, izteicienus un idejas. Krietnas literatūras lasīšanu var iemīļot un ilgtermiņā tā var kļūt par daudz auglīgāku nodarbi, nekā daudzas citas aktivitātes, kurām bērni velta savu laiku. …
Vecāki, … ļaujiet saviem bērniem iepazīt diženus prātus, dižas idejas, mūžīgo patiesību un mācības, kas tos stiprinās un motivēs darīt labu. … Centieties radīt savās mājās vidi, kas rosina mācīties, tādējādi veicinot izaugsmi.8
3
Izglītība paver jauniešiem un jaunajiem pieaugušajiem iespēju durvis.
Jaunie cilvēki, šī ir jūsu lielo iespēju diena, šis ir brīnišķīgs laiks, kad dzīvot uz Zemes. Jūs dzīvojat visdižākajā laikmetā. Jūs varat piekļūt visām to ļaužu zināšanām, kuri staigājuši pa šo Zemi, — zināšanām, kas tiek pasniegtas koncentrētu kursu veidā, kur jūs tās varat apgūt salīdzinoši īsā laika periodā, zināšanām, kuras visos iepriekšējos gadsimtos bijis grūti iegūt. Nenovērtējiet sevi par zemu. Neizniekojiet savu lielo iespēju. Ķerieties klāt, strādājiet un uzcītīgi studējiet!9
Ir ļoti svarīgi, lai jūs, jaunie vīrieši, un jūs, jaunās sievietes, iegūtu visu iespējamo izglītību. … Izglītība ir tā atslēga, kas atslēgs jums iespēju durvis. Tā ir upurēšanās vērta. Tā ir ieguldītā darba vērta, un, ja jūs izglītosiet savu prātu un vingrināsiet savas rokas, jūs varēsiet sniegt milzīgu pienesumu tai sabiedrībai, kuras daļa esat, kā arī godpilni pārstāvēt to Baznīcu, kuras locekļi esat. Mani dārgie, jaunie brāļi un māsas, izmantojiet katru izglītošanās iespēju, ko vien varat atļauties, un jūs, tēvi un mātes, mudiniet savus dēlus un meitas iegūt izglītību, kas svētīs viņu dzīvi.10
Var gadīties, ka jums nav nepieciešamo līdzekļu, lai iegūtu visu vēlamo izglītību. Izmantojiet savu naudu, cik labi vien iespējams, un izmantojiet stipendijas, dāvinājumus un aizdevumus, kurus būs pa spēkam atmaksāt.11
Man nav svarīgi, par ko jūs vēlaties kļūt, kamēr vien tas ir godājams amats. Jūs varat kļūt par automehāniķiem, mūrniekiem, santehniķiem, elektriķiem, ārstiem, juristiem, pārdevējiem, taču ne zagļiem. Lai kas arī jūs būtu, izmantojiet attiecīgās apmācību iespējas, izmantojiet tās, cik labi vien varat. Sabiedrība atalgos jūs atbilstoši jūsu prasmēm, kad tās tiks pamanītas. Ikvienam no jums ir aizsākusies lielā sagatavošanās diena. Ja tas nozīmē, ka kaut ko nāksies upurēt, tad upurējiet. Šis upuris kļūst par labāko investīciju, ko jebkad esat ieguldījuši, kas dos pienesumu katru jūsu dzīves dienu.12
Es mudinu katru no jums, jaunās sievietes, iegūt visu iespējamo izglītību. Pieaugušo pasaulē jums tā būs nepieciešama. Pasaulē valda arvien sīvāka konkurence. … Pasaule mainās, un ir ļoti svarīgi, lai mēs būtu gatavi dzīvot līdzi šīm pārmaiņām. Tam visam ir arī sava gaišā puse. Nevienā no līdzšinējām paaudzēm sievietēm nav bijis tik daudz iespēju. Jūsu primārajam mērķim vajadzētu būt laimīgai laulībai, kas aizzīmogota Tā Kunga templī un kurai seko krietnu bērnu audzināšana. Izglītība var palīdzēt jums sagatavoties šo ideālu īstenošanai.13
Sievietēm ir ārkārtīgi svarīgi pienākumi gan Baznīcā, gan sabiedrībā, kuru pildīšana ir savienojama un pilnīgā saskaņā ar laulību, mātes lomu un krietnu un spējīgu bērnu audzināšanu.14
Šobrīd sievietēm ir pavēries viss cilvēcisko centienu diapazons. Nav nekā tāda, ko jūs nevarētu paveikt, ja ieņemsiet to galvā. Sapņojot par tādu sievietes tēlu, par kādu jūs vēlētos kļūt, jūs varat sapņot par tādu sievieti, kas ir pietiekami prasmīga, lai kalpotu sabiedrībai un sniegtu ievērojamu ieguldījumu apkārtējā pasaulē.15
Es jūtos pateicīgs, ka sievietēm mūsdienās ir piešķirtas tādas pašas iespējas [kā vīriešiem] attiecībā uz teorētiskās un profesionālās izglītības ieguvi, kā arī jebkuras citas cilvēcisko zināšanu jomas apguvi. Jums, tāpat kā vīriešiem, ir tiesības saņemt Kristus Garu, kas apgaismo ikvienu vīrieti un sievieti, kas nāk šajā pasaulē. (Skat. M&D 84:46.) Izvirzot par savu prioritāti laulību un ģimeni, centieties apgūt izglītības programmas, kuras ļaus iegūt darbu, kas sniedz gandarījumu, un stāties produktīvās darba attiecībās, ja jūs gadījumā neapprecēsities, un kuras ļaus justies droši un sniegs piepildījumu arī tad, ja jūs apprecēsities.16
Jums, [jaunie vīrieši], būs jāstājas pretī milzīgiem izaicinājumiem. Jūs ienākat pasaulē, kur valda sīva sāncensība. Jums ir jāiegūst visa iespējamā izglītība. Tas Kungs ir devis mums norādījumus attiecībā uz izglītības nozīmi. Tā pavērs jums lielākas iespējas. Tā ļaus jums paveikt kaut ko nozīmīgu šajā lieliskajā iespēju pasaulē, kas jums paveras. Ja jūs varat apmeklēt koledžu un to vēlaties, dariet to. Ja jums nav vēlēšanās apmeklēt koledžu, tad dodieties uz arodskolu vai uzņēmējdarbības skolu, lai noslīpētu savas iemaņas un attīstītu savas spējas.17
Es ceru, ka jūs, [jaunie cilvēki], uzlūkosiet jums doto izglītības ieguves iespēju kā lielu svētību. Es zinu, ka tas ir smagi. Es zinu, ka tas ir grūti. Es zinu, ka dažkārt jūs zaudēsit drosmi. Es zinu, ka dažkārt jūs prātosit, kādēļ to darāt. Taču turpiniet, turpiniet iekalt zināšanas un mācīties. Jūs nekad mūžā to nenožēlosit, bet atklāsit, ka tā ir liela svētība.18
4
Gara skološana ir tikpat svarīga, ja ne svarīgāka par prāta skološanu.
Es apbrīnoju to dižo zināšanu spēku, kas izpaužas mūsdienās. Nekad agrāk tik daudzi cilvēki nav bijuši tik izglītoti pasaulīgajās mācībās. Cik gan liels spēks piemīt procentuāli lielā pasaules jauniešu skaita intensīvai skološanai, kuri ik dienas tiekas pasniedzēju priekšā, lai uzkrātu visu līdzšinējo paaudžu zināšanas!
Šo zināšanu apjoms ir satriecošs. Tajā ir ietvertas zināšanas par visuma zvaigznēm, zemes ģeoloģiju, tautu vēsturi, ļaužu valodām un kultūru, valdību darbu, uzņēmējdarbības likumiem, atomu kustību, ķermeņa funkcijām un prāta brīnumaino darbību.
Ņemot vērā mums pieejamo zināšanu klāstu, varētu šķist, ka pasaule jau tikpat kā sasniegusi pilnības stāvokli. Tomēr mēs nepārtraukti esam lietas kursā arī par monētas otru pusi: par sabiedrības ligām, strīdiem un problēmām, kas izposta dzīvi miljoniem cilvēku.
Katru dienu mēs arvien skaidrāk apzināmies, ka dzīvē ir kas vairāk par zinātni un matemātiku, kas vairāk par vēsturi un literatūru. Mums ir nepieciešama cita veida izglītība, bez kuras laicīgo zināšanu klāsts vedīs tikai un vienīgi pretim sagrāvei. Es ar to domāju sirds, sirdsapziņas, rakstura un gara izglītošanu — to mūsu personības nedefinējamo aspektu izglītošanu, kas pavisam nešaubīgi nosaka, kas mēs esam un kā mēs rīkojamies savstarpējās attiecībās. …
Kalpojot par misionāru Anglijā, es devos uz Londonas centrālo YMCA (Jauno vīriešu kristīgo apvienību). Es pieņemu, ka vecās ēkas sen vairs nav, taču man vēl arvien prātā stāv vārdi, ko apmeklētāji varēja skatīt ikreiz, kad ienāca foajē. Tie bija Salamana vārdi: „Dari ko darīdams, iegūsti izpratni.” (Sal. pam. 4:7.)
Izpratni par ko? Izpratni par sevi, par dzīves mērķi, par mūsu attiecībām ar Dievu, kurš ir mūsu Tēvs, par dižajiem, dievišķi dotajiem principiem, kas gadsimtiem ilgi nodrošinājuši patiesā cilvēces progresa pamatu! …
Cenšoties iegūt laicīgo izglītību, bagātināsim savu dzīvi, izkopjot arī savu garu! Ja mēs to darīsim, Dievs svētīs mūs ar mieru un svētībām, kas nāk vienīgi no Viņa.19
„Lai ko mēs studētu, mums ir jācenšas iegūt Skolotāja zināšanas.”
Jēzus teica: „Mācaities no Manis … Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla.” (Mateja 11:29-30.)
Es vēlos ieteikt sekot norādījumam, ko devis Dieva Dēls. Lai ko mēs mācītos, mācīsimies arī par Viņu. Lai ko mēs studētu, mums ir jācenšas iegūt Skolotāja zināšanas. Šīs zināšanas brīnišķīgi papildinās mūsu laicīgo apmācību, stiprinot mūsu raksturu un piešķirot dzīvei garšu, ko nevar iegūt nekā citādi.20
Es aicinu allaž paturēt prātā to, ka gara skološana ir tikpat svarīga, ja ne svarīgāka par prāta skološanu.21
Mūsu diženā Baznīcas izglītības programma uzņem apgriezienus. Studentu apmācības darbs caur semināra un institūta programmām arvien paplašinās. … Jūs, kas esat piedalījušies šajā programmā, izprotat, cik tā ir vērtīga. Mēs mudinām, lai visi, kuriem tā pieejama, gūtu no tās labumu. Mēs nevilcinoties apsolām, ka tādējādi jūsu zināšanas par evaņģēliju palielināsies, jūsu ticība tiks stiprināta un jūs iegūsiet brīnišķīgus draugus.22
Uzņemsimies Tā Kunga Vārdu un iesim uz priekšu ticībā, daloties būtiskajā mācībā, kas iespaidos visas cilvēces dzīvi un nesīs mieru un prieku pasaulei! Pasaulei ir nepieciešama mācītu un ietekmīgu vīriešu un sieviešu paaudze, kas varēs celties un kas celsies, lai patiesi un nešaubīgi pasludinātu, ka Dievs dzīvo un ka Jēzus ir Kristus.23
5
Neatkarīgi no tā, cik veci esam, mēs varam iegūt zināšanas, uzkrāt gudrību un turpināt augt.
Mācīšanās ir apbrīnojama lieta, tas ir process, kura gaitā gadu simteņos uzkrātās zināšanas tiek atsijātas un apkopotas, lai mēs īsā laika periodā varētu apgūt to, kas sākotnēji ticis apgūts tikai ilgu pētījumu rezultātā, vairākkārt mēģinot un pieļaujot kļūdas.
Izglītošanās ir viens liels konversijas process, kura laikā abstraktās zināšanas izvēršas lietderīgā un produktīvā darbībā. Tas ir kaut kas, ko nekad nevajadzētu pārtraukt. Neatkarīgi no tā, cik veci esam, mēs varam iegūt zināšanas un likt tās lietā. Mēs varam uzkrāt gudrību un gūt no tās labumu. Mēs varam izklaidēties caur lasīšanas brīnumu un mākslas baudīšanu, kas kļūs par svētību, ienesot mūsu dzīvē piepildījumu. Jo vecāks kļūstu, jo vairāk izbaudu sendienu un mūsdienu rakstnieku dziļdomīgos vārdus, izgaršojot viņu rakstīto.24
Neviens no mums … nezina pietiekami. Mācību process ir nebeidzams process. Mums ir jālasa, mums ir jāvēro, mums ir jāasimilē un mums ir jāapdomā tas, kam mēs pakļaujam savu prātu. … Es ticu pilnveidei. Es ticu izaugsmei. …
Turpiniet pilnveidoties, mani brāļi un māsas, neatkarīgi no tā, vai jums ir trīsdesmit vai septiņdesmit gadu. Šajā uzcītīgajā darbā gadi aizritēs ātrāk, nekā jūs to vēlētos, taču tie būs patīkama un brīnišķa entuziasma pilni, kas piešķirs jūsu dzīvei garšu un ļaus kļūt par ietekmīgiem skolotājiem.25
Tieši uz austrumiem no [Brigama Janga Universitātes Provo pilsētā, Jūtas štatā] slejas kalns. Esmu pārliecināts, ka [daudzi] ir lūkojušies uz šo kalnu, domājot: „Ja vien es varētu uzrāpties tanī virsotnē, būtu tik interesanti palūkoties uz ieleju otrā pusē.” Taču tie no jums, kuri ir tajā uzkāpuši, atklāj, ka tur atrodas tikai neliela, lēzena ieplaka, bet tālāk slejas daudzi citi, vēl augstāki kalni, kuros kāpt.
Es ceru, ka tā būs arī ar jums. … Jūs atklāsit: lai gan jūs, [iespējams], esat guvuši lielisku mācību pieredzi, jūs gaida vēl lielākas iespējas un izaicinājumi. Papildiniet savu informācijas krātuvi, vairojiet savas zināšanas, turpiniet diženo mācīšanās procesu!26
Ieteikumi studēšanai un mācīšanai
Jautājumi
-
Kādēļ ir svarīgi „iegūt arvien vairāk un vairāk gaismas” izglītojoties? (Skat. 1. sadaļu.) Kā mācīšanās var palīdzēt katram no mums progresēt? Kā mācīšanās var palīdzēt mums „izgaismot aptumšoto pasauli”?
-
Pārskatiet prezidenta Hinklija stāstījumu par to, kā viņa vecāki radīja mājās vidi, kas rosināja mācīties (skat. 2. sadaļu). Kā mēs varam palīdzēt bērniem iemīļot mācīšanos? Kā mēs varam palīdzēt bērniem vēlēties mācīties no avotiem, kas apgaismo un motivē uz labiem darbiem?
-
Kādā veidā izglītība „paver jauniešiem un jaunajiem pieaugušajiem iespēju durvis”? (Skat. 3. sadaļu.) Kā jaunieši un jaunie pieaugušie var efektīvi izmantot iespēju — iegūt izglītību?
-
Kā jūs izskaidrotu, ko nozīmē — „gara skološana”? (Skat. 4. sadaļu.) Kā mēs varam izskolot savu sirdi, raksturu un garu? Kā garīgā un laicīgā izglītība papildina viena otru jūsu dzīvē?
-
Kādēļ mums ir jāturpina mācīties visu savu dzīvi? (Skat. 5. sadaļu.) Kā mēs varam iemīļot mācīšanos un turpināt mācīties visu dzīvi? Kura no nesen apgūtajām lietām jums ir īpaši vērtīga?
Saistītās rakstvietas
Sal. pam. 1:5; 2. Pētera 1:1–8; 2. Nefija 9:28–29; 28:29–30; M&D 6:7; 90:15; 131:6; 136:32–33
Ieteikums skolotājiem
Viens no veidiem, kā pamudināt apspriest prezidenta Hinklija mācības, ir palūgt dalībniekiem pastāstīt par to, ko tie apguvuši, personīgi studējot attiecīgo nodaļu (lai gūtu papildu idejas, skat. vi–vii lappusi).