7. nodaļa

Gara čuksti

„Es lūdzu, kaut mēs pastāvīgi meklētu Tā Kunga iedvesmu un Viņa Svētā Gara sadraudzību, lai tā svētītu mūs, noturot mūsu centienus augstā garīguma līmenī.”

No Gordona B. Hinklija dzīves

Prezidents Gordons B. Hinklijs 1995. gada 24. jūnijā uzstājās sanāksmē, kas bija paredzēta jaunajiem misijas prezidentiem un viņu sievām, dodot padomu, kuram tie varētu sekot savas trīs gadus ilgās kalpošanas laikā. Viņš pastāstīja tiem par norādījumiem, ko bija saņēmis no prezidenta Harolda B. Lī, kurš, būdams Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, iesvētīja viņu par staba prezidentu:

„Es atceros tikai vienu lietu no viņa teiktā: „Ieklausies tajā, ko Gars tev pačukst nakts vidū, un atsaucies šiem čukstiem.” Es nezinu, kādēļ atklāsmes dažkārt atnāk pie mums naktī, taču tā nu tas ir. Protams, tās tiek dotas arī pa dienu. Taču ieklausieties Gara čukstos, atklāsmes dāvanā, uz kuru jums ir tiesības.”¹

Atsaucoties uz to, ko pieredzējis, sekojot šim norādījumam, viņš teica: „Tas Kungs ir runājis klusītēm. … Nakts vidū man prātā ir ienākušas domas, kurām, manuprāt, ir bijis pravietisks raksturs.”² Piemēram, 1992. gada jūlijā prezidents Hinklijs, līdz ar citiem Baznīcas vadītājiem, pabija Honkongā, kur meklēja vietu tempļa celtniecībai. Kādu nakti viņš devās gulēt, juzdams nemieru par pieņemamo lēmumu. Taču rīta agrumā viņu pamodināja Gara čuksti.

„Man prātā ienāca kaut kas interesants,” viņš ierakstīja savā dienasgrāmatā. „Es nedzirdēju balsi, kas skanētu ausīs. Bet manā prātā ienāca Gara balss. Tā teica: „Kādēļ tu par to satraucies? Jums ir brīnišķīgs īpašums, uz kura atrodas misijas māja un neliels sanāksmju nams. Tas atrodas pašā Kovlūnas sirdī, vietā, kurai ir vislabākā transporta piekļuve. … Uzbūvējiet ēku ar [vairākiem] stāviem. Pirmajos divos stāvos var atrasties lūgšanu zāle un klases telpas, un divos vai trijos augšstāvos var atrasties templis.” Pēc šīs atklāsmes saņemšanas prezidents Hinklijs teica: „Es nomierinājos un devos gulēt.”³

Tagad Kovlūnā, Honkongas apdzīvotākajā vietā, kur agrāk bija sanāksmju nams un misijas māja, slejas viena ēka. Šī ēka, kurā atrodas sanāksmju nams, misijas māja, misijas birojs un svētais templis, liecina par Gara čukstiem, ko uzklausījis Dieva pravietis.

Gordona B. Hinklija mācības

Svētais Gars ir Mierinātājs un patiesības Apliecinātājs.

Svētais Gars ir trešais Dievības loceklis, Glābēja solītais Mierinātājs, kurš mācīs Kristus sekotājiem visu un atsauks atmiņā visu, ko Viņš tiem teicis (skat. Jāņa 14:26).⁴

Svētais Gars liecina mūsu sirdīm par Tēvu un Dēlu.⁵

[Mana] liecība [par Jēzu Kristu] ir nākusi ar Svētā Gara spēku. Tā ir dāvana, svēta un brīnišķīga dāvana, kas dzimusi caur trešā Dievības locekļa dāvāto atklāsmi.⁶

Svētais Gars ir patiesības Apliecinātājs, kurš mācīs [mums] to, ko [mēs] paši nevaram cits citam iemācīt. Dižie Moronija vārdi aicina un sola, ka mēs varam uzzināt, ka Mormona Grāmata ir patiesa, „ar Svētā Gara spēku”. Pēc tam Moronijs pasludina: „Un ar Svētā Gara spēku jūs varēsit zināt patiesību par visu.” (Moronija 10:4–5.)

Es ticu, ka šis spēks, šī dāvana ir pieejama arī mums mūsdienās.⁷

Mums ir vajadzīga Svētā Gara vadība, kalpojot mājās un Baznīcā.

Nav lielākas svētības, ko mēs varētu iegūt savā dzīvē, kā Svētā Gara dāvana — Svētā Gara sadraudzība, kas vada, pasargā un svētī mūs, ejot pa priekšu kā uguns stabs un kā liesma, kas vada mūs pa taisnīguma un patiesības ceļiem. Mēs varam iegūt šo trešā Dievības locekļa vadības spēku, ja vien dzīvojam tā, lai būtu tā cienīgi.⁸

Mums vajag Svēto Garu, pildot savus daudzos administratīvos pienākumus. Mums vajag To, mācot evaņģēliju savās nodarbībās un pasaulē. Mums vajag To, lai vadītu un mācītu savu ģimeni.

Vadot un mācot šī Gara ietekmē, mēs ienesīsim garīgumu to cilvēku dzīvē, par kuriem esam atbildīgi. …

Mācīšana Svētā Gara iedvesmā nes saldus augļus. Tie baro garu un stiprina dvēseli.

Ļaujiet man sniegt īpašu padomu vecākiem, kuri vada ģimeni: mums vajag Svētā Gara norādījumus, pildot delikāto un ārkārtīgi nozīmīgo uzdevumu savu ģimeņu garīguma stiprināšanā.⁹

Ieklausieties Gara pamudinājumos. Esiet pazemīgi. Tā Kunga roka var aizvest jūs pie kāda, pateicoties jūsu garam, jūsu attieksmei, jūsu jūtām un pazemībai.¹⁰

Atklāsme gandrīz vienmēr atnāk pie mums kā klusa, rāma balss — Svētā Gara čuksti.

Laiku pa laikam mani intervē mediju pārstāvji. Gandrīz visi bez izņēmuma man vaicā: „Kā Baznīcas pravietis saņem atklāsmi?”

Es atbildu, ka tā tiek saņemta, tāpat kā tas notika agrāk. Runājot par to, es esmu stāstījis mediju pārstāvjiem par to, ko Elija pieredzēja pēc sacensības ar Baala priesteriem:

„Un redzi, Tas Kungs gāja garām. Liela un spēcīga vētra, kas sašķeļ kalnus un sadrupina klintis, gāja Tam Kungam pa priekšu, bet šinī vētrā nebija Tas Kungs. Pēc vētras nāca zemestrīce, bet Tas Kungs nebija zemestrīcē.

Un pēc zemestrīces bija uguns. Bet Tas Kungs nebija ugunī. Bet pēc uguns — lēna balss.” (1. Ķēniņu 19:11–12.)

Tieši tā tas notiek. Atskan klusa, rāma balss. Tā nāk kā atbilde uz lūgšanu. Tā nāk kā Gara čuksti. Tā var atskanēt nakts klusumā.

Vai man par to ir kādas šaubas? Pilnīgi nekādu. Es esmu pieredzējis to atkal un atkal.¹¹

Tā gandrīz vienmēr mums ir ticis dots Dieva vārds — ne ar bazūnēm, ne no mācīto padomes zālēm, bet klusā, rāmā atklāsmes balsī. Klausoties tajos, kuri velti meklē gudrību un skaļi pasludina pretlīdzekļus [jeb zāles] pasaules likstām, cilvēkam rodas vēlme atbildēt dziesminieka vārdiem: „Rimstieties un atzīstiet, ka Es esmu Dievs …!” (Psalmi 46:11) un Glābēja vārdiem: „Kam ir ausis dzirdēt, tas lai dzird!” (Mateja 11:15.)¹²

Gara lietas mūs apgaismo, stiprina un iedvesmo.

Kā mēs varam izzināt Gara lietas? Kā mēs varam zināt, ka šī lieta nāk no Dieva? Pēc tās augļiem. Ja tā vedina uz izaugsmi un pilnveidi, ja tā stiprina mūsu ticību un liecību, ja tā vedina uz labāku rīcību, ja tā vedina uz dievbijību, tad tā nāk no Dieva. Ja tā mūs sagrauj, ja tā ieved mūs tumsībā, ja tā mūs mulsina un satrauc, ja tā vedina uz neuzticību, tad tā ir no velna.¹³

Svētā Gara pamudinājumus var atpazīt pēc Svētā Gara augļiem — tas, kas apgaismo, stiprina, iedveš pozitīvas, uzmundrinošas, pacilājošas jūtas un vedina uz labākām domām, labākiem vārdiem un labākiem darbiem, nāk no Dieva Gara. Tas, kas sagrauj mūs un vedina uz aizliegtām takām, nāk no pretinieka. Man šķiet, ka tas ir tieši tik skaidri, tik vienkārši.¹⁴

Kāds zinātnieks reiz izteica viedokli, ka Baznīca ir intelektuālisma pretinieks. Ja, runājot par intelektuālismu, viņš domāja to filosofijas atzaru, kas māca, ka [intelektuālisms ir] „mācība par to, ka zināšanas pilnībā vai galvenokārt izriet no tīras spriestspējas” un ka „spriestspēja ir noslēdzošais realitātes princips”, tad jā, mēs esam pret tik šauras interpretācijas attiecināšanu uz reliģiju. (Citāti no grāmatas Random House Dictionary of the English Language, 738. lpp.) Tāda interpretācija izslēdz iespēju, ka ar mums vai caur mums var runāt Svētais Gars.

Mēs, protams, ticam prāta pilnveidei, taču intelekts nav vienīgais zināšanu avots. Ar Visuvarenā iedvesmu mums ir dots apsolījums, kas izteikts šajos skaistajos vārdos: „Dievs ar Savu Svēto Garu, jā, ar neizsakāmo Svētā Gara dāvanu, dos jums zināšanas.” (M&D 121:26.)

Humānisti, kas kritizē Tā Kunga darbu, tā dēvētie intelektuāļi, kuri izturas pret to ar necieņu, izsakās tā tikai tālab, ka nezina par garīgajiem apliecinājumiem. Viņi nav dzirdējuši Gara balsi. Viņi to nav dzirdējuši, jo nav pēc tā tiekušies un sagatavojušies būt tā cienīgi. Tādējādi, pieņemot, ka zināšanas tiek gūtas, vienīgi pielietojot spriestpēju un liekot lietā savu prātu, viņi noliedz to, kas nāk ar Svētā Gara spēku.

Dieva lietas var izzināt caur Dieva Garu. Šis Gars patiešām pastāv. Tiem, kuri ir pieredzējuši Tā apliecinājumus, šajā ceļā iegūtās zināšanas ir tikpat īstenas, kā tās, kas tiek gūtas, pielietojot piecas maņas. Es par to liecinu. Un es esmu pārliecināts, ka to pašu var apliecināt vairums Baznīcas locekļu. Es mudinu, lai ikviens no mums turpinātu saskaņot savu sirdi ar Svēto Garu. Ja mēs to darīsim, mūsu dzīve bagātināsies. Mēs jutīsimies radniecīgi Dievam, mūsu Debesu Tēvam. Mēs baudīsim prieka saldmi, kas nav gūstama nekā citādi.

Izvairīsimies no pasaulīgās pārgudrības lamatām, kas vairumā gadījumu ir negatīva un ļoti bieži nes sūrus augļus. Virzīsimies uz priekšu, ticot nākamībai, runājot pozitīvi un attīstot pašpārliecību. Tādējādi mēs ar savu spēku spēcināsim citus.¹⁵

Es lūdzu, kaut mēs pastāvīgi meklētu Tā Kunga iedvesmu un Viņa Svētā Gara sadraudzību, lai tā svētītu mūs, noturot mūsu centienus augstā garīguma līmenī. Šīs lūgšanas nepaliks neatbildētas.¹⁶

ģimene studē Svētos Rakstus — „Dieva lietas var izprast vienīgi ar Dieva Garu. Šis Gars patiešām pastāv.”

Svētais Gars būs mūsu pastāvīgais pavadonis, ja vien mēs dzīvosim šīs svētības cienīgi.

Pats Tas Kungs ir teicis: ja mēs ievērosim baušļus, „Svētais Gars būs [mūsu] pastāvīgais pavadonis” (M&D 121:46), kas pacilās, mācīs, vadīs, mierinās un atbalstīs mūs. Lai iegūtu šo pavadoni, mums pēc tā jālūdz, atbilstoši jādzīvo un jābūt uzticīgiem Tam Kungam.¹⁷

„Kā mēs varam vienmēr saglabāt Tā Kunga Gara klātbūtni?” Mums jādzīvo cienīgi, mums jādzīvo tā, lai mēs būtu Tā Kunga Gara cienīgi. Tas ir tas, kas mums jādara, un tad mums Tas būs. … Vienkārši dzīvojiet pareizi. Turieties pa gabalu no nekrietnībām. Turieties pa gabalu no pornogrāfijas. Turieties pa gabalu no šīm lietām, kas velk jūs uz leju. Grāmatas un žurnāli, ko jūs lasāt, video un televīzijas programmas, kuras skatāties, šovi, kurus apmeklējat — tas viss jūs iespaido un turpinās iespaidot, ja vien jūs pakļausiet sevi šo virspusēji izklaidējošo lietu ietekmei, kas ir radītas ar mērķi, lai padarītu jūs nabagus un kādu citu — bagātu. Turieties no tām pa gabalu.¹⁸

Katru svētdienu jūs apņematies atjaunot savu zvērestu un derību — uzņemties Tā Kunga, Jēzus Kristus, Vārdu. Vai jūs esat padomājuši, cik tas ir svarīgi vai ko tas nozīmē — uzņemties Tā Kunga, Jēzus Kristus, Vārdu, zvērot un solot ievērot Viņa baušļus? Un Viņš zvēr un apsola, ka dos Savu Garu, lai Tas varētu būt ar jums. Cik tas ir brīnišķīgi!¹⁹

Cik lieliska svētība mums dota, ka esam Dievības locekļa pārraudzībā, kuru mums dāvājušas rokas, kas rīkojušās ar dievišķām pilnvarām! Ja mēs turpināsim dzīvot tikumīgi, mēs varēsim baudīt Tā Kunga apsolījuma īstenošanos, kas vēsta: „Svētais Gars būs tavs pastāvīgais pavadonis, un tavs zizlis nemainīgs taisnīguma un patiesības zizlis; un tava valdīšana būs mūžīga valdīšana, un bez piespiedu līdzekļiem tā plūdīs pie tevis mūžīgi mūžos.” (M&D 121:46.)²⁰

Ieteikumi studēšanai un mācīšanai

Jautājumi

Kādēļ mums ir nepieciešams Svētais Gars? (Skat. 1. un 2. sadaļu.) Kā jūs esat jutuši, ka Svētais Gars jūs māca un vada? Ko jūs esat mācījušies no pieredzētā?
Ko mēs varam mācīties no prezidenta Hinklija skaidrojuma par to, kā pravietis saņem atklāsmes? (Skat. 3. sadaļu.) Kādēļ ir svarīgi zināt, ka parasti Svētais Gars sazinās ar mums „klusā, rāmā balsī”? Ko jūs esat mācījušies no savas pieredzes attiecībā uz to, kā atpazīt Svētā Gara balsi?
Pārskatiet „Gara augļus”, ko prezidents Hinklijs apkopojis 4. sadaļā. Kā šīs mācības var palīdzēt mums atpazīt Gara ietekmi? Kā mūs var apdraudēt pieņēmums, ka „intelekts [ir] vienīgais zināšanu avots”? Kāda ir bijusi jūsu pieredze garīgo zināšanu ieguvē?
Ko jūs jūtat, apdomājot prezidenta Hinklija mācības par Svētā Gara klātbūtni, kas ietvertas 5. sadaļā? Kā Svētais Gars ir svētījis jūsu dzīvi?

Saistītās rakstvietas

1. korintiešiem 2:9–14; 1. Nefija 10:17; 2. Nefija 31:17–18; Mosijas 3:19; Moronija 8:25–26; M&D 11:12–14

Ieteikums skolotājiem

„Ja mēs mīlam tos, kurus mācām, mēs lūdzam par katru no tiem. Mēs darām visu, kas mūsu spēkos, lai izzinātu, kādas ir katra intereses, sasniegumi, vajadzības un bažas. Mēs nopūlamies, lai apmierinātu katra vajadzības, pat ja tas prasa papildus laiku un pūliņus. Mēs pamanām, ja kāds nav atnācis, un atpazīstam tos, kuri ir klāt. Mēs piedāvājam palīdzību, kad tā ir nepieciešama.” (Teaching, No Greater Call (1999. g.), 32. lpp.)