6. nodaļa
Cik gan varena ir lūgšana!
„Cik svarīgi un brīnišķīgi ir piesaukt To Kungu, lūdzot gudrību, kas ir daudz lielāka par mūsējo, lūdzot spēku paveikt to, kas mums uzticēts, lūdzot atbalstu un mierinājumu un izsakot pateicību.”
No Gordona B. Hinklija dzīves
„Patiesībā, neviens no mums nevar būt veiksmīgs, būdams viens pats,” teica prezidents Gordons B. Hinklijs. „Mums ir nepieciešama palīdzība — palīdzība, kas ir atbilde uz mūsu lūgšanām.”1 Prezidents Hinklijs pielietoja šo principu, pieņemot lēmumus kā Baznīcas prezidents. Elders Roberts D. Heilzs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, par viņu teica: „Viņš ir gudrs vīrs ar neparastu spriestspēju, bet, kad viņš saskaras ar neatrisināmu problēmu, viņš krīt ceļos.”2
Prezidents Hinklijs un viņa sieva, Mārdžorija, šo principu pielietoja arī mājās. Viņu dēls, Ričards, teica: „Es neatceros dienu, kad mums nebūtu bijusi ģimenes lūgšana. Kad bija tēta kārta lūgt, viņš to darīja ļoti patiesi, taču nekad teatrāli vai pārlieku emocionāli. Klausoties viņa lūgšanās, mēs uzzinājām, cik viņa ticība ir liela. Viņš uzrunāja Dievu ar dziļu godbijību, kā gudru un cienījamu skolotāju vai padomdevēju, bet pie Glābēja vērsās ar saviļņojumu. Kad es biju mazs, es zināju, ka viņš uzrunā īstas personas, kuras viņš mīl un godā.”3 Mārdžorija piebilda: „Es domāju, ka ģimenes lūgšana lielā mērā noteica to, kā bērni pret mums izturējās. Lai gan Gordons nesludināja viņiem evaņģēliju, ģimenes lūgšanā viņi dzirdēja visu, ko mēs vēlējamies, lai viņi dzird.”4
Kad prezidents Hinklijs kalpoja par Augstāko pilnvaroto, viņš mudināja Baznīcas locekļus „ticēt lūgšanai un tās spēkam”.5 Viņš liecināja, ka „lūgšana paver debesu spēkus, lai mums palīdzētu”.6 Viņš apsolīja: „Lūdziet, un debesu Dievs par jums būs priecīgs, jūs svētīs un apveltīs jūsu sirdis ar laimi un dzīves ar mieru.”7
„Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts” (Mateja 7:7).
Gordona B. Hinklija mācības
1
Dievs ir mūsu Tēvs, un Viņš aicina mūs lūgt Viņu personīgi.
No visiem lieliskajiem, brīnišķīgajiem un iedvesmojošajiem apsolījumiem, ko esmu lasījis, vispārliecinošākie, manuprāt, ir Glābēja vārdi: „Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts.” (Mateja 7:7.)8
Nekad neaizmirstiet, kas jūs esat. … Jūs patiesi esat Dieva bērni. … Viņš ir jūsu Mūžīgais Tēvs. Viņš jūs mīl. Jūs varat vērsties pie Viņa lūgšanā. Viņš ir aicinājis jūs to darīt. … Tas ir tik brīnišķīgi! Viņš ir Dižākais no visiem. Viņš ir Visuma Radītājs un Valdnieks. Un tomēr Viņš ieklausās jūsu lūgšanās!9
Mēs varam tuvoties Tam Kungam, Viņu lūdzot. Mēs varam Viņam izteikt pateicību. Es nevaru saprast, kā tas var būt, ka Dižais Visuma Dievs, Visuvarenais, katru no mums, Saviem bērniem, aicina ar Viņu runāt individuāli. Tā ir tik vērtīga iespēja. Tas ir tik brīnišķīgi, ka mēs to varam darīt. Es liecinu, ka mūsu lūgšanas, kas tiek izteiktas ar pazemību un sirsnību, tiek uzklausītas un atbildētas. Tas ir brīnumaini, bet tā tiešām ir.10
Brāļi un māsas, es zinu, ka jūs esat cilvēki, kuri lūdz. Tas ir brīnišķīgi, jo mūsdienās lūgšana daudzu cilvēku dzīvēs vairs nepastāv. Cik svarīgi un brīnišķīgi ir piesaukt To Kungu, lūdzot gudrību, kas ir daudz lielāka par mūsējo, lūdzot spēku paveikt to, kas mums uzticēts, lūdzot atbalstu un mierinājumu un izsakot pateicību.11
Es aicinu katru no mums censties dzīvot tuvāk Tam Kungam un sarunāties ar Viņu daudz biežāk un ar lielāku ticību.
Tēti un mammas, lūdziet par saviem bērniem. Lūdziet, lai viņi tiktu pasargāti no pasaules ļaunuma. Lūdziet, lai viņi varētu pieaugt ticībā un zināšanās. Lūdziet, lai viņi tiktu vadīti pretī veiksmīgai un labai dzīvei. Vīri, lūdziet par savām sievām. Izsakiet Tam Kungam savu pateicību un lūdziet par viņām. Sievas, lūdziet par saviem vīriem. Daudzi no viņiem saskaras ar lielām grūtībām, neskaitāmām problēmām un apjukumu. Lūdziet Visuvarenajam, lai viņi tiktu vadīti, svētīti, aizsargāti un iedvesmoti savos taisnīgajos centienos.
Lūdziet par mieru uz Zemes, lai Visuvarenais, kurš vada Visumu, izstieptu Savu roku un ļautu Savam Garam būt ar cilvēkiem un tautas nesaceltos cita pret citu. … Lūdziet gudrību un izpratni, saskaroties ar problēmām savā dzīvē.12
Apbrīnojama lieta attiecībā uz lūgšanu ir tā, ka tā ir personīga un individuāla un ka tad, kad jūs runājat ar savu Tēvu Debesīs Tā Kunga, Jēzus Kristus, vārdā, neviens cits tajā nevar iejaukties. Lūdziet. Lūdziet Tam Kungam savu grēku piedošanu. Lūdziet Tam Kungam palīdzību. Lūdziet Tam Kungam jūs svētīt. Lūdziet Tam Kungam palīdzību īstenot jūsu taisnīgos centienus. … Lūdziet To Kungu par visām svarīgajām lietām, kas jums dzīvē ir patiešām nozīmīgas. Viņš ir gatavs palīdzēt. Nekad to neaizmirstiet.13
2
Ģimenes lūgšanas rada brīnumus atsevišķu cilvēku dzīvēs, ģimenēs un sabiedrībā.
Mūsdienās ir jāliek jauns uzsvars uz godīgumu, raksturu un godprātīgumu. Mūsdienu dzīves modelis mainīsies tikai tad, ja mēs savā uzvedībā atkal ietversim tikumus, kas veido īstas civilizācijas būtību. Galvenais jautājums: „Ar ko lai mēs sākam?”
Es būtu gandarīts, ja mēs sāktu ar to, ka mēs atzītu, ka Dievs ir mūsu Mūžīgais Tēvs, ka mēs esam Viņa bērni un ka, sazinoties ar Viņu, mēs apliecinātu, ka Viņš ir mūsu Valdnieks, un katru dienu mēs lūgtu Viņa vadību visās lietās.
Es esmu pārliecināts, ka atgriešanās pie senā lūgšanas modeļa — ģimenes lūgšanas mājās — ir galvenais veids, kā mēs varam tikt galā ar pieaugošo, netikumīgo uzvedību mūsdienu sabiedrībā. Mēs nevaram gaidīt, ka brīnumi notiks vienā acumirklī, taču tie varētu notikt vienas paaudzes laikā. …
Jau pašā lūgšanas pozā, kad mēs atrodamies uz ceļiem, ir kaut kas tāds, kas ir pretrunā ar attieksmi, ko aprakstīja Pāvils: „Augstprātīgi … pārsteidzīgi, uzpūtīgi.”
Šajā tēva, mātes un bērna kopīgajā lūgšanas pozā ir kaut kas tāds, kas atbrīvo no viņa aprakstītajām īpašībām: „nepaklausīgi vecākiem, … cietsirdīgi”.
Šajā Dievības uzrunāšanas veidā ir kaut kas pretējs tieksmei zaimot un mīlēt baudu vairāk, nekā Dievu. [Skat. 2. Timotejam 3:1–4.]
Tieksme būt negantiem un nepateicīgiem, kā to aprakstīja Pāvils, pazūd, kad ģimenes locekļi kopīgi pateicas Tam Kungam par dzīvi, mieru un visu, kas viņiem ir dots. Un, kad viņi pateicas Tam Kungam cits par citu, ģimenē pieaug savstarpējā atzinība, cieņa un pieķeršanās. …
Kopā Tā Kunga priekšā atceroties nabagos, trūkumcietējus un nomāktos, rodas neapzināta, bet īsta mīlestība un cieņa pret citiem un vēlme kalpot citu labā. Mēs nevaram lūgt Dievam palīdzēt nelaimē nonākušam kaimiņam, ja mums nav vēlēšanās kaut ko darīt, lai viņam palīdzētu. Cik gan lieli brīnumi notiktu cilvēku dzīvēs, ja viņi noliktu malā savtību un nodotos kalpošanai! Sēklu, no kuras var izaugt šis auglīgais un patvērumu dodošais koks, vislabāk ir stādīt un audzēt ikdienas ģimenes lūgšanā. …
Es nezinu neko citu, kas tā palīdzētu noņemt spriedzi ģimenē, smalkā veidā ieaudzinātu cieņu pret vecākiem, kas vedina uz paklausību, un ietekmētu grēku nožēlas garu, kas lielā mērā dzēstu graujošo šķiršanās un vardarbības ietekmi ģimenēs, kā kopīga atzīšanās savās vājībās Tā Kunga priekšā un Viņa piesaukšana, lai Viņš svētītu mājas un tos, kuri tajās mīt. …
Ģimene ir sabiedrības pamatvienība. Ģimene, kura lūdz, ir cerība uz labāku sabiedrību. „Meklējiet To Kungu, kamēr Viņš atrodams.” (Jesajas 55:6.)14
Mani saviļņoja … jauna misionāra sirdi plosošs paziņojums. Viņš sacīja: „Es šeit atrodos jau mēnešiem ilgi. Es nevaru iemācīties valodu. Man nepatīk cilvēki. Dienas laikā es esmu nomākts, bet naktī raudu. Es vēlos nomirt. Es uzrakstīju savai mammai vēstuli, lūdzot attaisnojumu, lai varētu atgriezties mājās. Es saņēmu viņas atbildi. Viņa rakstīja: „Mēs lūdzam par tevi. Nepaiet ne diena, kad mēs no rīta, pirms ēšanas, un vakarā, pirms gulētiešanas, kopā nenomestos ceļos un nelūgtu Tam Kungam tevi svētīt. Mēs ne tikai lūdzam, bet arī gavējam, un, kad tavi jaunākie brāļi un māsas lūdz, viņi saka: „Debesu Tēvs, svētī Džoniju … un palīdzi viņam iemācīties valodu un darīt darbu, ko viņš tika aicināts darīt.””
Pēc tam šis jaunietis ar asarām acīs turpināja, sakot: „Es mēģināšu atkal. Es pievienošos viņu lūgšanām un viņu gavēšanai.”
Pēc četriem mēnešiem es no viņa saņēmu vēstuli, kurā viņš rakstīja: „Ir noticis brīnums. Tas Kungs man ir dāvājis valodas dāvanu. Es esmu iemācījies mīlēt šīs brīnišķīgās zemes cilvēkus. Paldies Dievam par manas ģimenes lūgšanām!”15
Kā mēs varam padarīt savas mājas vēl skaistākas? Jā, kopā ar ģimeni pielūdzot visa skaistā Avotu. Vai mēs varam stiprināt sabiedrību un padarīt to par labāku vietu dzīvošanai? Jā, stiprinot savas ģimenes dzīves tikumus, kopā metoties ceļos un pielūdzot Visuvareno Viņa Mīļotā Dēla vārdā.
Mēs varam stiprināt mūsu ģimeni, metoties ceļos, lai lūgtu.
Ja šis paradums — atgriešanās pie ģimenes lūgšanas — izplatīsies visā zemē un pasaulē, tad tas vienas paaudzes laikā lielā mērā novērsīs graujošo ietekmi, kas mūs pamazām iznīcina. Tas cilvēku sirdīs atjaunos godprātīgumu, savstarpēju cieņu un pateicības garu.16
Vai lūgt ir grūti? Vai ir tik grūti mudināt tēvus un mātes nomesties ceļos kopā ar saviem mazajiem bērniem un uzrunāt Dievības troni, lai izteiktu pateicību par svētībām, lūgtu par tiem, kuri ir nonākuši nelaimē, kā arī par sevi pašu, un tad to lūgt Glābēja un pasaules Pestītāja vārdā? Cik gan varena ir lūgšana! Par to es varu liecināt un par to varat liecināt arī jūs. Cik gan traģisks ir ģimenes zaudējums, kura neizmanto šo vērtīgo un vienkāršo paradumu.17
Ja jūsu vidū ir kāds, kurš vēl nelūdz kopā ar ģimeni, uzsāciet to darīt tagad — ja varat, metieties kopā ceļos katru rītu un vakaru un runājiet ar To Kungu, un paudiet savu pateicību, lūdziet Viņam svētīt pasaules trūkumcietējus un runājiet ar Viņu par savu labklājību.18
Es jums liecinu: ja vien jūs sirsnīgi lūgsiet kopā ar ģimeni, jūs nepaliksiet neatalgoti. Iespējams, jūs pārmaiņas neredzēsiet uzreiz. Tās var būt ļoti nemanāmas. Bet tās būs patiesas, jo „tiem, kas Viņu meklē, [Dievs] atmaksā”. (Ebrejiem 11:6.)
Būsim uzticīgi, rādot šo piemēru pasaulei un mudinot citus darīt tāpat.19
3
Mums ir jālūdz un jāieklausās, jo mēs saņemsim atbildes uz mūsu lūgšanām.
Nekad nepieņemiet, ka jūs visu varat paveikt viens pats. Jums ir nepieciešama Tā Kunga palīdzība. Nekad nevilcinieties nomesties ceļos kādā klusā vietā un runāt ar Viņu. Cik gan aprīnojama un brīnišķīga ir lūgšana! Padomājiet par to. Mēs patiešām varam runāt ar mūsu Tēvu Debesīs. Viņš mūs uzklausīs un atbildēs, taču mums ir jāieklausās šajā atbildē. Nekas nav tik nenozīmīgs un nesvarīgs, lai tajā ar Viņu nedalītos.20
Lūdziet To Kungu, sagaidot no Viņa atbildes. … Mūsu lūgšanām, lielākoties, ir viena nelaime: mēs tās izsakām, gluži kā pa telefonu pasūtot pārtikas preces, — mēs veicam pasūtījumu un noliekam klausuli. Mums vajadzētu meditēt, gremdēties pārdomās, domāt par to, ko un kādēļ lūdzam, un tad runāt ar To Kungu — līdzīgi, kā cilvēks runā ar cilvēku. „Tad nāciet, turēsim tiesu, saka Tas Kungs” (Jesajas 1:18).21
Nekas nepalīdz tik ļoti, kā kāda jautājuma nodošana Tā Kunga rokās. … Man nav jāvilcinās, lai sacītu, ka es esmu saņēmis atbildes uz savām lūgšanām. Es to zinu. Es to nevaru noliegt. Mums, šajā grūtajā laikmetā, ir jālūdz vadība. … Labākais ir tas, ka jums nav jābūt ģēnijiem, lai lūgtu. Viņš ieklausīsies vispazemīgākajos lūdzējos. … Piesauciet To Kungu! Viņš ir izteicis aicinājumu, un Viņš atbildēs.22
Ticiet lūgšanas spēkam un varenībai. Tas Kungs atbild uz mūsu lūgšanām. Es to zinu. Es to esmu pieredzējis atkal un atkal. Lūgšana mūs saved kopā ar Dievu. Tā mums sniedz iespēju runāt ar Viņu, pateikties Viņam par brīnišķīgajām svētībām un lūgt Viņam vadību un aizsardzību, dodoties dzīves gaitās. Šis lieliskais darbs, kas izplatās pa zemes virsu, aizsākās ar zēna lūgšanu. Viņš ģimenes Bībelē izlasīja: „Ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots. Bet lai viņš lūdz ticībā, nemaz nešaubīdamies. Jo, kas šaubās, līdzinās vēja dzītam un mētātam jūras vilnim” (Jēkaba vēstule 1:5–6). Tāds ir apsolījums. Vai šajā pasaulē ir kāds lielāks apsolījums par šo?23
Lūdziet, mani draugi, un ieklausieties. Jūs, iespējams, neizdzirdēsiet balsi. Visdrīzāk, tas nenotiks. Bet jūs tiksiet mudināts un svētīts veidā, ko jūs nevarēsiet izskaidrot. Jo Tas Kungs ir apsolījis: „Es pateikšu tev tavā … sirdī ar Svēto Garu, kurš nāks pār tevi. …” (M&D 8:2.)
Lūdziet un jūs zināsiet, ka Dievs uzklausa un atbild. Viņš ne vienmēr atbildēs tā, kā mēs vēlamies, bet ar gadiem jūs sapratīsiet, ka tikpat droši, kā saule lec, Viņš uzklausa un atbild.24
Saglabājiet pazemību, kas jums liks mesties ceļos lūgšanā, lai atzītu Viņa spēku un labestību. Viņš jūs nepievils. Viņš uzklausīs jūsu lūgšanas. un atbildēs uz tām. Nakts klusumā jūs dzirdēsiet Viņa Gara čukstus, kas jūs vadīs bēdu un grūtību laikā. Šis laiks pienāks — kā jūsu, tā arī citu cilvēku dzīvēs. Turpiniet ticēt Dievam un Viņš nekad jūs nepievils. Viņš nekad jums neuzgriezīs muguru.25
Allaž ļaujiet jūsu Debesu Tēvam būt jūsu draugam, pie kura jūs varat vērsties lūgšanā.26
Ieteikumi studēšanai un mācīšanai
Jautājumi
-
Kā lūgšana jums ir palīdzējusi tuvināties Debesu Tēvam? Pārlasiet prezidenta Hinklija padomu attiecībā uz to, ko jums vajadzētu ietvert savās lūgšanās (skat. 1. sadaļu). Kad lūgšana jums ir palīdzējusi saņemt gudrību, kas „ir lielāka par jūsu pašu gudrību”? Kad lūgšana jums ir palīdzējusi iegūt „atbalstu un mierinājumu”? Kāpēc lūgšanās vajadzētu „izteikt pateicību”?
-
Apdomājiet svētības, kas, saskaņā ar prezidenta Hinklija teikto, tiek saņemtas, pateicoties ģimenes lūgšanai (skat. 2. sadaļu). Kā jūsu ģimene ir tikusi svētīta, pateicoties kopīgām lūgšanām? Kas var radīt šķēršļus pastāvīgām ģimenes lūgšanām? Ko ģimenes locekļi var kopīgi darīt, lai pārvarētu šos šķēršļus?
-
Kā prezidenta Hinklija mācības 3. sadaļā mums var palīdzēt padarīt mūsu lūgšanas jēgpilnākas? Ko jūs esat iemācījušies attiecībā uz to, kā Debesu Tēvs atbild uz lūgšanām? Kāpēc lūgšanai ir spēks mūs „savest kopā ar Dievu”?
Saistītās rakstvietas
Mateja 6:5–15; Lūkas 18:9–18; 2. Nefija 32:8–9; Almas 34:17–28; 37:36–37; 3. Nefija 18:15–25; M&D 19:28
Ieteikums studēšanai
„Centieties gūt pārskatu par kopainu, vai nu ātri pārlasot attiecīgo grāmatu, nodaļu vai fragmentu, vai arī pārskatot nodaļu aprakstus. Centieties izprast attiecīgā fragmenta kontekstu un priekšvēsturi” (Sludini Manu evaņģēliju [2005. g.], 23. lpp.). Izlasiet nodaļu vai atsevišķus paragrāfus vairākkārt, lai gūtu padziļinātu izpratni. Tā darot, jūs varēsiet gūt būtiskas atziņas.