23. nodaļa
Svētā tempļa svētības
„Tempļa priekšraksti kļūst par augstākajām svētībām, ko Baznīca var piedāvāt.”
No Gordona B. Hinklija dzīves
„Es ticu, ka neviens Baznīcas loceklis nav saņēmis pašu labāko, ko Baznīca spēj dot, līdz viņš vai viņa nav saņēmis tempļa svētības Tā Kunga namā,” sacīja prezidents Gordons B. Hinklijs 1997. g. oktobra vispārējās konferences priesterības sesijā. „Šī iemesla dēļ mēs darām visu, kas ir mūsu spēkos, lai pasteidzinātu šo svēto ēku celtniecību un padarītu plašāk pieejamas svētības, kas tur tiek saņemtas.”1 Viņš nosauca vairākus tempļus, kas atradās dažādās celtniecības un projektēšanas stadijās, un tad paziņoja, ka tas izmainīs cilvēku dzīves visā pasaulē:
„Dažviet Baznīca atrodas attālās nomalēs, kur tās locekļu skaits ir neliels un, visdrīzāk, tuvākajā nākotnē īpaši nepieaugs. Vai cilvēkiem, kas dzīvo šādās vietās, uz mūžu būs liegtas tempļa priekšrakstu svētības? Apmeklējot šādu vietu pirms vairākiem mēnešiem, mēs lūdzām un apdomājām šo jautājumu. Mēs ticam, ka saņēmām skaidru un nepārprotamu atbildi.
Dažās šādās vietās mēs uzcelsim nelielus tempļus. … Tie [tiks] būvēti saskaņā ar tempļa standartiem, kas ir daudz augstāki par sanāksmju nama standartiem. Tajos varēs veikt kristīšanos mirušo labā, noturēt endaumenta sesijas, saistīšanas un visus pārējos priekšrakstus, kas tiek veikti Tā Kunga namā gan dzīvajiem, gan mirušo labā.”2
Iedvesma šim plānam radās vairāk kā pirms 20 gadiem, kad prezidents Hinklijs kalpoja par Baznīcas tempļa komitejas priekšsēdētāju. Norūpējies par to, ka daudziem pēdējo dienu svētajiem nebija pieejamas tempļa svētības, viņš savā dienasgrāmatā rakstīja: „Baznīca varētu uzcelt [vairākus mazus] tempļus par summu, cik izmaksāja Vašingtonas templis [kas tobrīd atradās celtniecības stadijā]. Šādi tempļi kļūtu pieejamāki cilvēkiem, un viņiem nevajadzētu mērot lielus attālumus, lai līdz tiem nokļūtu.”3
1997. gadā atklāsme no Tā Kunga pavēra iespēju šai idejai realizēties. Prezidents Hinklijs nedaudz dalījās šajā atklāsmē Kolonijas Huaresas Čivavas Meksikas tempļa iesvētīšanas lūgšanā. „Tieši šeit, Ziemeļmeksikā,” viņš lūdza, „Tu atklāji ideju un plānu par mazāka tempļa izveidi, kas ir pabeigts līdz pēdējam sīkumam, taču pielāgots šī apgabala Baznīcas locekļu vajadzībām un apstākļiem šī Tava vīna dārza daļā. Šī atklāsme nāca, pateicoties vēlmei un lūgšanai par to, kā palīdzēt Taviem ļaudīm šajā vietā, kas ir bijuši patiesi un uzticami.”4
Sešus mēnešus vēlāk pēc tam, kad tika paziņots plāns par mazāku tempļu celtniecību, prezidents Hinklijs izteica vēl vienu svarīgu paziņojumu:
„Mēs esam apmeklējuši Baznīcas locekļus vistālākajās vietās. Es esmu saticis daudzus, kam piemīt ļoti maz no šīs pasaules iedzīves. Taču sirdīs viņiem ir stingra ticība attiecībā uz šo pēdējo dienu darbu. Viņi mīl Baznīcu. Viņi mīl evaņģēliju. Viņi mīl To Kungu un vēlas pildīt Viņa gribu. Viņi maksā savu desmito tiesu, lai arī cik pieticīga tā būtu. Viņi nes ārkārtīgi lielus upurus, lai apmeklētu tempļus. Viņi ceļo dienām ilgi zemas kvalitātes autobusos vai vecās laivās. Viņi krāj naudu un no daudz kā atsakās, lai tas būtu iespējams.
Viņiem tuvumā ir nepieciešami tempļi — mazi, skaisti tempļi, kur kalpot. Tieši tāpēc es izmantoju šo iespēju, lai paziņotu visai Baznīcai par programmu — nekavējoties uzcelt ap 30 mazu tempļu. …
Šis būs lielisks projekts. Nekas tamlīdzīgs iepriekš netika mēģināts. … Līdz ar to jau 51 šobrīd esošajam templim klāt nāks vēl 47 jauni tempļi. Es domāju, ka mums jāuzceļ vēl 2, lai līdz šī gadsimta beigām tie varētu būt apaļi 100, aizvadot 2000 gadus „pēc mūsu Kunga un Glābēja Jēzus Kristus atnākšanas miesā” (M&D 20:1). Šajā iecerē mēs virzāmies ar tik lielu sparu, kā nekad iepriekš.”5
2000. gada 1. oktobrī prezidents Hinklijs iesvētīja Bostonas Masačūsetsas templi, kas kļuva par 100–to apmeklētājiem pieejamo templi. Līdz gada beigām viņš iesvētīja divus tempļus Brazīlijā. Un kad 2008. gada 27. janvārī viņš nomira, Baznīcā darbojās 124 tempļi, un par 13 tempļu celtniecību bija paziņots. No 124 tempļiem, kas tobrīd darbojās, prezidents Hinklijs bija iesaistījies to plānošanā un celtniecībā un personīgi iesvētīja 85.
Lai gan prezidents Hinklijs paziņoja par daudzu jaunu tempļu celtniecību un apbrīnoja to skaistumu, viņš atgādināja pēdējo dienu svētajiem, kāds ir šo svēto ēku nolūks: svētīt cilvēkus un ģimenes, visus pēc kārtas. Runājot par Sandjego Kalifornijas templi, viņš teica: „Kas šī ir par krāšņu un skaistu ēku! Lai arī, cik skaista tā būtu, šī celtne ir tikai līdzeklis, lai iegūtu to, ko mēs vēlamies, — ne galvenais mērķis. Šis nams tika uzcelts un iesvētīts, lai veiktu tur svētos priekšrakstus, kurus Tas Kungs šajā laikā ir atklājis.”6
Kādā citā reizē viņš sacīja: „Neviens cilvēks nav ieguvis visu evaņģēliju, līdz viņš nav saņēmis [tempļa priekšrakstus]. Un uz mums gulstas atbildība — nodrošināt, lai šīs iespējas būtu pieejamas. Es nezinu, cik garš vēl būs mans mūžs, bet es ceru aizvadīt savas dienas, ceļot Tā Kunga tempļus un padarot tos pieejamus cilvēkiem, lai viņi varētu iemantot brīnišķīgas svētības, ko [tur] var iegūt.”7
Kolonijas Huaresas Čivavas Meksikas templis
Gordona B. Hinklija mācības
1
Tempļi ir mūsu liecības izpausme, un tie attēlo augstāko mūsu pielūgsmē.
Katrs templis, ko ir uzbūvējusi Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca, ir šo cilvēku liecības izpausme par to, ka Dievs, mūsu Mūžīgais Tēvs, dzīvo, ka Viņam ir iecere, kā svētīt Savus dēlus un meitas visās paaudzēs, ka Viņa Mīļotais Dēls, Jēzus Kristus, kurš piedzima Jūdejas Bētlemē un tika sists krustā Golgātā, ir pasaules Glābējs un Pestītājs, kura Izpirkšanas upuris ļauj šai iecerei piepildīties ikviena cilvēka, kurš pieņem un dzīvo saskaņā ar evaņģēliju, mūžīgajā dzīvē.8
Viss, kas norisinās templī, mūs pacilā un padara cildenākus. Tur mēs runājam par šo dzīvi un dzīvi pēc nāves. Tur mēs runājam par cilvēka kā Dieva bērna nozīmīgumu. Tur mēs runājam par ģimenes nozīmīgumu, ko izveidojis Visuvarenais. Tur mēs runājam par laulības attiecību mūžīgumu. Tur mēs runājam par tiekšanos uz lielāku godību. Tā ir gaismas vieta, miera vieta, mīlestības vieta, kur mēs saskaramies ar mūžības jautājumiem.9
Ikviens templis … būtībā ir kā piemineklis mūsu ticībai par cilvēka dvēseles nemirstību, ka šī mirstīgā dzīvē ir fāze, kurai mēs izejam cauri, kas ir daļa no nepārtraukta, augšupejoša kāpiena, tā sakot, tikpat droši, ka dzīve ir šeit, tā būs arī tur. Tā ir mūsu nelokāmā pārliecība. Tā tiek īstenota, pateicoties Glābēja veiktajai Izpirkšanai, un templis kļūst, kā esmu teicis, par tiltu no šīs dzīves uz nākamo. Templī viss ir attiecināms uz nemirstības lietām.10
Šīs vienreizējās un brīnišķīgās celtnes un priekšraksti, kas tajās tiek pildīti, attēlo augstāko mūsu pielūgsmē. Šie priekšraksti kļūst par mūsu teoloģijas vispilnīgāko izpausmi.11
Pret svētām lietām jāizturas ar atbilstošu cieņu. … Kad jūs atstājat Tā Kunga nama durvju slieksni, izturieties uzticami pret svēto atbildību un nerunājiet par to, kas ir svēts un iesvētīts.
Tas Kungs ir teicis: „Atcerieties, ka tas, kas nāk no augšienes, ir svēts, un par to ir jārunā uzmanīgi un ar Gara pamudinājumu.” (M&D 63:64.) Un vēl: „Neniekojies ar svētām lietām.” (M&D 6:12.)12
2
Caur tempļa priekšrakstiem mēs saņemam evaņģēlija augstākās svētības.
Šie tempļi, kas tagad atrodas visā pasaulē, ir nepieciešami, lai pilnībā īstenotu Glābēja Izpirkšanu. Šeit ar svētās priesterības pilnvarām tiek veikti priekšraksti, kas sniedz ne tikai glābšanu, bet arī mūžīgo paaugstināšanu.13
Jēzus Kristus, Dieva Dēls, atdeva Savu dzīvību pie krusta Golgātā, lai izpirktu visas cilvēces grēkus. Viņš bija aizstājošais upuris par ikvienu no mums. Ar šo upuri nāca augšāmcelšanās solījums mums visiem. Tas mums ir dots, pateicoties Dieva labvēlībai, bez jebkāda veida piepūles no cilvēka. Un pie tam ar svētās priesterības atslēgām, ko Tas Kungs piešķīra divpadsmit apustuļiem, laikā, kad dzīvoja ar viņiem uz Zemes, šīs atslēgas šajā laika atklāšanā atjaunoja tie, kam tās bija nodotas senajos laikos, caur tām nāca vēl citas lielas svētības, tai skaitā unikāli un neatkārtojami priekšraksti, kas tiek pildīti Tā Kunga namā. Tikai šajos priekšrakstos atklājas „priesterības pilnība”. (M&D 124:28.)14
Tempļa priekšraksti [ir] augstākās svētības, ko Baznīca var piedāvāt.15
Tempļa svētības, kas pieejamas tiem vīriešiem un tām sievietēm, kas ir cienīgi tajā ieiet, … ietver mazgāšanu un iesvaidīšanu, lai mēs varētu būt tīri Tā Kunga priekšā. Tās ietver rituālus ar norādījumiem, kuros mums tiek sniegts saistību un svētību dāvinājums, kas motivē mūs dzīvot saskaņā ar evaņģēlija principiem. Tās ietver saistīšanas priekšrakstus saskaņā ar kuriem tas, kas tiek saistīts uz Zemes, tiek saistīts arī debesīs, šādi ļaujot ģimenes attiecībām turpināt pastāvēt.16
[Reiz] mani pasauca uz slimnīcu pie kādas mātes, kas sirga ar smagu slimību pēdējā stadijā. Neilgi pēc tam viņa nomira, atstājot vīru un četrus bērnus, tai skatā sešus gadus veco dēlu. Šī situācija bija skumja, ļoti sāpīga un traģiska. Taču caur asarām viņu sejā bija redzama ticība — skaista un nešaubīga, lai gan šobrīd viņi piedzīvoja skumīgu šķiršanos, kādu dienu viņi piedzīvos priecīgu atkalredzēšanos, jo šīs laulības aizsākās ar saistīšanos Tā Kunga namā uz laiku un uz visu mūžību, saskaņā ar svētās priesterības pilnvarām. …
Daudzi ir mērojuši [garu ceļu], lai saņemtu tempļa laulību svētības. Esmu redzējis, kā pēdējo dienu svēto grupa no Japānas, kas, pirms templis tika uzcelts viņu dzimtenē, bija atteikusies no ēdiena, lai varētu atļauties tālo ceļojumu uz Laie Havaju templi. Pirms mēs uzcēlām templi Johannesburgā, mēs satikām tos svētos, kas liedza sev pirmās nepieciešamības lietas, lai varētu atļauties 7000 jūdžu (11 000 km) tālo lidojumu no Dienvidāfrikas uz templi Sarijā, Anglijā. Viņu acīs staroja gaisma, viņu sejas rotāja smaids un no viņu lūpām nāca liecības par to, ka šī ceļojuma vērtība mūžībā bija daudz lielāka par visām izmaksām.
Un es atceros, kā pirms daudziem gadiem Jaunzēlandē dzirdēju kāda cilvēka liecību, kurš dzīvoja Austrālijas nomaļākajā apvidū. Viņa laulība tika reģistrēta saskaņā ar valsts likumdošanu, vēl pirms viņš ar sievu un bērniem pievienojās Baznīcai, un vēlāk viņi mēroja ceļu pāri plašajam kontinentam, tad pāri Tasmana jūrai — līdz Oklendas templim skaistajā Vaikato ielejā. Es atceros, ko viņš teica: „Mēs nevarējām atļauties doties uz templi. Mūsu pasaulīgā iedzīve bija vien veca mašīna, mēbeles un trauki. Es teicu savai ģimenei: „Mēs nevaram atļauties doties uz templi.” Tad es ieskatījos savas skaistās sievas un brīnišķīgo bērnu acīs un teicu: „Mēs nevaram atļauties turp nedoties. Ja Tas Kungs man dos spēku, es strādāšu un nopelnīšu pietiekami, lai iegādātos jaunu mašīnu, mēbeles un traukus, taču, ja man ir jāzaudē mani mīļotie, es patiesi būšu nabags gan dzīvē, gan mūžībā.”17
Tas nav nekāds pārsteigums, mani brāļi un māsas, ka pēc tempļu … atklāšanas, es redzēju asaras spēcīgu vīru acīs, apskaujot savas sievas pie šo svēto tempļu altāriem. Es redzēju asaras tēviem un mātēm, kad viņi pie šiem pašiem altāriem apskāva savus bērnus. Caur pilnvarām, kuras tiek šeit pielietotas, viņi uzzināja, ka ne laiks, ne nāve nevar saraut saites, ar kurām viņi ir sasaistīti kopā.18
3
Templis ir svētnīca, kur mēs saņemam glābšanas priekšrakstus, kalpojot to labā, kuri ir miruši bez evaņģēlija.
Pastāv neskaitāmi miljoni cilvēku, kuri ir dzīvojuši uz Zemes un kuriem nekad nav bijusi iespēja dzirdēt evaņģēliju. Vai viņiem tiks liegtas svētības, kas tiek dāvātas Baznīcas tempļos?
Caur dzīviem, pilnvarotiem pārstāvjiem, kuri darbojas mirušo labā, šie paši priekšraksti ir pieejami tiem, kuri ir aizgājuši no mirstīgās dzīves. Tad garu pasaulē viņi var brīvi izvēlēties vai nu pieņemt, vai noraidīt šos priekšrakstus, kas uz Zemes tiek izpildīti viņu labā, tai skaitā, kristīšanu, laulību un ģimenes attiecību saistīšanu. Tā Kunga darbā nav nekādas piespiešanas, bet pastāv tikai iespēja.19
Šī ir svētnīca, kur tiek kalpots. Lielākā daļa šajā svētajā namā paveiktā darba tiek darīts aizstājošā veidā to labā, kas ir devušies aiz nāves priekškara. Šis darbs nelīdzinās nevienam citam. No jebkura, man zināma, darba tas visvairāk līdzinās Dieva Dēla aizstājošajam upurim, ko viņš īstenoja visas cilvēces labā. Mēs negaidām pateicību no tiem, kas aizsaulē gūst labumu no šīs uzticīgās kalpošanas. Tā ir dzīvo cilvēku kalpošana mirušo labā. Tā ir pašaizliedzīgās kalpošanas pati būtība.20
Visiem zēniem un meitenēm … tiek atgādināts, ka šie tempļi nav domāti tikai viņu vecākiem, bet arī viņiem. Sasniedzot 12 gadu vecumu, viņi var ienākt Tā Kunga namā un, būdami to cilvēku pārstāvji, kas ir aiz nāves priekškara, kristīties viņu vietā. Kas tā ir par lielisku un pašaizliedzīgu kalpošanu! Kas tā ir par brīnišķīgu iespēju mūsu jaunatnei — iesaistīties šajā absolūti pašaizliedzīgajā darbā to cilvēku labā, kas nespēj sev palīdzēt.
Mūsu pieaugošā aktivitāte tempļa darbā … ir cieši saistīta ar mūsu pieaugošo aktivitāti ģimenes vēstures darba veikšanā. Datori ar to plašajām iespējām paātrina šo darbu, un cilvēki izmanto šīs jaunās, viņiem pieejamās tehnoloģijas savam labumam. Kā gan var nenonākt pie secinājuma, ka Tas Kungs ir iesaistīts šajā darbā? Pilnveidojoties datoru iespējām, pieaug tempļu skaits, lai varētu apkalpot pieaugošā ģimenes vēstures darba rezultātus.21
Mēs esam atbildīgi par šo svētību, mūžīgo svētību, kas pienākas visiem, jebkad uz Zemes dzīvojošiem, — neskaitāmajām vīriešu un sieviešu paaudzēm, kas kādreiz dzīvoja uz šīs Zemes, kas tagad dzīvo uz šīs Zemes un kas vēl tikai dzīvos uz šīs Zemes. Cik gan liela ir mūsu atbildība! Mums ir jāpaceļas nedaudz augstāk un jāstrādā nedaudz cītīgāk, lai šo darbu paveiktu.22
Tie, kas atrodas otrajā pusē, tie, kas nav miruši, bet dzīvi garā, līksmos un priecāsies, kad viņi atmodīsies un dosies tālāk pa savu ceļu uz „nemirstību un mūžīgo dzīvi” (Mozus 1:39).23
4
Mūs sagaida lielas svētības, ja mēs esam cienīgi un bieži apmeklējam templi.
… Šodien es izaicinu ikvienu no jums sakārtot savu dzīvi, lai jūs būtu cienīgi doties uz Tā Kunga namu un saņemt tur svētības, kas ir paredzētas tieši jums. … Prasības ir lielas, bet svētības — vēl lielākas.24
Es mudinu mūsu cilvēkus visā pasaulē, pārliecinādams, cik dedzīgi vien spēju, dzīvot cienīgi, lai turētu tempļa apmeklējuma rekomendāciju, saņemt to un attiekties pret to kā pret ļoti dārgu vērtību, un pielikt lielākas pūles, lai dotos uz Tā Kunga namu un saņemtu to garu un svētības, kas tur ir pieejamas.25
Neskatoties uz to, vai varat templi apmeklēt bieži vai ne, esiet cienīgi, lai saņemtu tempļa apmeklējuma rekomendāciju un turiet to savā kabatā. Tā atgādinās jums par to, kas no jums, pēdējo dienu svētajiem, tiek sagaidīts.26
Es esmu pārliecināts, ka katrs vīrietis vai sieviete, kas dodas uz templi sirsnīguma un ticības garā, iziet no Tā Kunga nama kā labāks vīrietis vai sieviete. Mums visiem ir nepieciešamība pastāvīgi pilnveidoties savā dzīvē. Dažreiz ir nepieciešams atstāt pasaules kņadu un satraukumu un doties uz Dieva svēto namu, lai šī nama sienās sajustu svētuma un miera vidē Viņa Garu.27
Šajā svētajā celtnē mēs varam mācīties par Dieva jaukajām un svētajām lietām. Šeit mēs esam izklāstījuši mīloša Tēva plānu Viņa dēlu, meitu un visu paaudžu labā. Šeit mēs esam ieskicējuši cilvēka mūžīgā ceļojuma odiseju no pirmslaicīgās esamības līdz šai dzīvei un arī pēc tās. Šeit skaidri un vienkārši tiek mācītas diženās pamatpatiesības, ko var saprast tie, kuri klausās. …
Templis ir arī vieta, kur saņemt personīgo iedvesmu un atklāsmi. Ir daudzi cilvēki, kuri krīzes laikā vai tad, kad ir jāpieņem sarežģīti lēmumi vai jātiek galā ar smagām problēmām, ir devušies uz templi, gavējuši, lūguši un meklējuši dievišķu vadību. Daudzi ir liecinājuši, ka, gaidot atklāsmi, viņi, atrodoties templī vai vēlāk, bija saņēmuši iedvesmu attiecībā uz to, ko darīt, un tā bija atbilde uz viņu lūgšanām.
„Dodieties uz Tā Kunga namu un sajūtiet tur Viņa Garu, un sarunājaties ar Viņu un jūs iemantosiet mieru, ko neatradīsiet nekur citur.”
Šis templis ir mūžīgās patiesības avots. „Kas dzers no tā ūdens, ko Es tam došu, tam nemūžam vairs neslāps.” (Jāņa 4:14.) Šeit tiek mācītas tās patiesās mācības, kas savā būtībā ir dievišķas, bet savā pielietojumā — mūžīgas.
Tiem, kas ienāk šī nama sienās, tas kļūst par derību namu. Šeit mēs apsolām, svinīgi un svēti, dzīvot saskaņā ar Jēzus Kristus evaņģēliju vislabākajā izpausmē. Mēs noslēdzam derību ar Dievu, mūsu Mūžīgo Tēvu, dzīvot saskaņā ar tiem principiem, kas ir visas patiesās reliģijas pamats.28
Vai jūsu dzīve ir rūpju pilna? Vai jūs nomāc problēmas, bažas un raizes? Vai jūs vēlaties iegūt mieru savā sirdī un iespēju sarunāties ar To Kungu un meditēt par Viņa ceļu? Dodieties uz Tā Kunga namu un sajūtiet tur Viņa Garu, un sarunājaties ar Viņu, un jūs iemantosiet mieru, ko neatradīsiet nekur citur.29
Tumsības brīžos centieties nokļūt Tā Kunga namā un norobežojieties tur no pasaules. Saņemiet Viņa svētos priekšrakstus un dāvājiet tos saviem senčiem. Sesijas noslēgumā pasēdiet klusām tempļa celestiālajā istabā un pārdomājiet svētības, kuras esat saņēmuši sev vai dāvājuši iespēju saņemt tiem, kas atrodas priekškara otrajā pusē. Jūsu sirds būs pateicības pilna, un domas par Tā Kunga diženās ieceres mūžīgajām patiesībām iedvesmos jūsu dvēseli.30
Šajā trokšņainajā, nemierīgajā, uz konkurenci balstītajā pasaulē kas tā ir par privilēģiju — ienākt svētajā namā, kur mēs varam pieredzēt Tā Kunga Gara svētījošo ietekmi. Mums nemitīgi uzmācas savtīgums. Mums tas ir jāpārvar, un nav labāka veida, lai to izdarītu, kā dodoties uz Tā Kunga namu un kalpojot tur aizstājošā veidā to labā, kas atrodas aiz nāves priekškara. …
… Es mudinu jūs vairāk izmantot šo svētību nesošo privilēģiju. Jūs attīrīsiet savu raksturu. Jūs nolobīsiet savtīguma čaulu, kurā dzīvo lielākā daļa no mums. Jūs burtiski sajutīsiet iesvētīšanu un tiksiet padarīti par labākiem vīriešiem un labākām sievietēm.31
Es zinu, ka jūs esat aizņemti savās dzīvēs. Es zinu, ka jums ir daudz darāmā. Taču es apsolu jums: ja jūs dosities uz Tā Kunga namu, jūs tiksit svētīti, jūsu dzīve kļūs labāka. Tagad, mani mīļie brāļi un mīļās māsas, lūdzu, lūdzu, dāvājiet sev šo lielisko iespēju — doties uz Tā Kunga namu un saņemt tur visas brīnišķīgās svētības, kas ir jūsu, lai iegūtu.32
Ieteikumi studēšanai un mācīšanai
Jautājumi
-
Prezidents Hinklijs teica, ka tempļa priekšraksti ir „mūsu teoloģijas vispilnīgākā izpausme” (1. sadaļa) un „augstākās svētības, ko Baznīca var piedāvāt” (2. sadaļa). Kādas svētības jūs esat saņēmuši caur šiem priekšrakstiem?
-
Prezidents Hinklijs runāja par to, kā vīrieši un sievietes tempļos lēja prieka asaras (skat. 2. sadaļa). Balstoties uz jūsu pieredzi, kāpēc tempļa priekšraksti tik dziļi aizkustina?
-
Par mirušo pestīšanas darbu prezidents Hinklijs teica: „Kas tā ir par brīnišķīgu iespēju mūsu jaunatnei — iesaistīties šajā absolūti pašaizliedzīgajā darbā” (3. sadaļa). Kā vecāki var kalpot kopā ar jauniešiem, pildot šo darbu?
-
Ko mēs varam darīt, lai atvēlētu laiku kalpošanai un pielūgsmei templī? Kādā ziņā mūsu kalpošana templī var ietekmēt mūsu dzīvi ārpus tā? (Skat. dažus piemērus 4. sadaļā.) Kā došanās uz templi ir jūs svētījusi?
Saistītās rakstvietas
2. Mozus 25:8; 1. Ķēniņu 6:11–13; M&D 88:119–120; 109:12–13, 24–28; 110:1–10; 128:22–24.
Ieteikumi studijām
„Dalieties tajā, ko iemācījāties. Tādējādi jūsu domas kļūs skaidrākas un jums būs vieglāk paturēt prātā apgūto.” (Teaching, No Greater Call (1999. g.), 17. lpp.)