„Tu to vienmēr esi zinājis”, Liahona, 2023. g. marts.
Ticības portreti
Tu to vienmēr esi zinājis
Es biju ieguvis liecību par atjaunoto evaņģēliju, taču, saskaņā ar līgumu, man vēl bija 10 mēnešus jākalpo citas baznīcas mācītāja amatā.
Leslija Nīlsona fotogrāfija
Aptuveni deviņu gadu vecumā es piedzīvoju stipras zobu sāpes. Sāpes kļuva nepanesamas, taču mums nebija naudas zobārsta apmeklējumam. Tolaik es dzīvoju Meksikā kopā ar savu eņģelim līdzīgo vecmāmiņu.
Viņa man ar asarām acīs jautāja: „Vai tu tici Jēzum un tam, ka Viņš var tev palīdzēt?”
Es viņai teicu, ka ticu. Viņa lūdza mani doties uz blakus istabu, nomesties ceļos un lūgt pēc brīnuma. Es lūdzu no visas sirds, taču nekas nemainījās. Jūties vīlies, es pēc iespējas stiprāk saspiedu žokli un izteicu otru lūgšanu. Drīz vien sāpes pārgāja! Aizskrējis pastāstīt to savai vecmāmiņai, es ieraudzīju, ka viņa ir nometusies uz ceļiem, lūdzot, lai Dievs palīdz viņas mazdēliņam. Es joprojām neesmu aizmirsis šo skatu, un es jūtos pateicīgs savai vecmāmiņai.
Tam sekoja citas garīgās pieredzes.
Kad man apritēja 14 gadu, es pārcēlos uz Teksasas štatu, ASV, lai pievienotos saviem vecākiem, brāļiem un māsai. Es uzgāju kādu vietējo baznīcu un sāku to regulāri apmeklēt. Pateicoties savai pieredzei ar Dievu, es vēlējos dalīties Viņa vārdā un evaņģēlijā ar ikvienu, kurš manī klausās. Piecpadsmit gadu vecumā es iestājos garīdznieku skolā, lai kļūtu par mācītāju. Es veselus divus gadus pirms skolas, pēc skolas un nedēļas nogalēs apmeklēju Bībeles nodarbības.
Kādu rītu es vidusskolas zēnu ģērbtuvē izdzirdēju troksni. „Tu, mormoni!” kāds kliedza. Es nekad vēl nebiju dzirdējis šādu vārdu, taču tas izklausījās kā apvainojums.
Vēlāk es uzzināju, ka cilvēks, uz kuru tika kliegts, bija mans labs draugs — Dereks.
„Man žēl, ka tu tiki nosaukts par mormoni,” es teicu.
Dereks smaidot pavaicāja: „Tu nemaz nezini, kas ir mormonis, vai ne?”
Viņš pastāstīja, ka tā ir Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļu iesauka.
„Vai tad tu esi kristietis?” es jautāju.
Kad viņš atbildēja apstiprinoši, es nopriecājos, ka esmu uzzinājis par mūsu kopīgo ticību Jēzum Kristum.
„Vai tu esi vaicājis Dievam?”
„Kas gan ir šie mormoņi,” es prātoju, „un kam viņi tic?”
Lai to noskaidrotu, es pārmeklēju internetu. Pēc dažām minūtēm es nospriedu, ka mans draugs galu galā nemaz nav nekāds kristietis un ka viņš nonāks ellē. Tādēļ es uzņēmos viņa glābšanas misiju.
Nākamo divu gadu garumā es izlasīju visas grāmatas par Baznīcu, ko vien varēju atrast, ieskaitot arī pilnīgi visu Mormona Grāmatu, ko izlasīju divreiz. Es arī tikos ar Dereku un pilnlaika misionāriem, lai mēģinātu viņiem palīdzēt.
Kad man apritēja 17 gadu, es absolvēju garīdznieku skolu, tiku ordinēts par garīdznieku un kļuvu par nelielas Teksasas draudzes mācītāju. Divus mēnešus pēc manas ordinēšanas man bija vēl viena pārruna ar misionāriem.
Viens no viņiem jautāja: „Tu esi izlasījis Mormona Grāmatu, un tu esi piedalījies visās nodarbībās, ko mēs pasniedzām, taču vai tu esi vaicājis Dievam, vai mūsu vēstījums ir patiess? Tu taču spētu atpazīt Viņa atbildi, vai ne?”
„Protams,” es lepni atbildēju.
„Manā skatījumā tu jebkurā gadījumā būsi tikai ieguvējs,” misionārs paskaidroja. „Ja tu jautāsi Dievam, vai tas, kam tavs draugs tic, ir patiesība, un Dievs atbildēs noliedzoši, tu būsi paveicis to misiju, kuras dēļ uzsāki šo ceļojumu. Bet, ja Viņš teiks, ka mūsu vēstījums ir patiess, tad padomā, cik daudz tu varētu iegūt!”
Es nekad nebiju domājis par to šādā skatījumā. Tonakt, kad biju izlasījis Moronija 10:3–5, es nometos ceļos savā istabā. Atbilde no Dieva manā gadījumā bija vienkārša, taču iespaidīga. Viņš man rāmā, klusā balsī atbildēja: „Tu to vienmēr esi zinājis.”
Jauna nodaļa manā māceklībā
Tagad, kad man bija liecība par atjaunoto evaņģēliju, ko man bija iesākt ar savu kalpošanu? Saskaņā ar līgumu, man vēl 10 mēnešus bija jākalpo mācītāja amatā. Daudz lūdzis un apspriedies ar Dievu, es nolēmu pabeigt savu kalpošanu. Nākamo desmit mēnešu garumā es turpināju dalīties tradicionālajās un patiesajās Bībeles mācībās, taču, kad vien iespējams, pievienoju tām atjaunotā evaņģēlija sniegto skatījumu. Cilvēki atsaucās šīm patiesajām mācībām, un mans mazais ganāmpulks pieauga no 20 līdz teju 150 cilvēkiem.
Līgumam noslēdzoties, man tika piedāvāts pastāvīgs darbs, taču es zināju, ka ir pienācis laiks tikt kristītam Baznīcā. Bija pienācis laiks pāršķirt jaunu nodaļu savā māceklības ceļojumā.
Kad es pastāstīju to saviem ģimenes locekļiem, sākumā viņi par to nepriecājās. Taču trīs mēnešus pēc pievienošanās Baznīcai es kristīju savu māti un abus brāļus. Pēc pilnlaika kalpošanas Oklahomas Oklahomasitijas misijā es kristīju savu jaunāko māsu.
Ja kāds man jautā, kādēļ esmu mainījis reliģisko piederību, es vienmēr atbildu: „Es neesmu mainījis reliģiju — es vēl arvien esmu uzticīgs kristietis. Es, drīzāk, vienkārši esmu stiprinājis savas attiecības ar Glābēju, kļūstot par kristītu draudzes locekli Viņa Baznīcā — Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcā. Tagad es esmu iepazinis Viņu daudz personīgāk un tuvāk nekā jebkad agrāk, pateicoties evaņģēlija atjaunošanai, Mormona Grāmatai, mūsdienu praviešiem un svētajiem pestīšanas un paaugstināšanas priekšrakstiem, kas ir pieejami templī.”
Šobrīd man ir tas gods — strādāt par pilnlaika semināra skolotāju. Es turpinu veltīt savu dzīvi Jēzum Kristum un Viņa evaņģēlijam. Un es vēl arvien stāstu visiem, kuri manī klausās, par lielā prieka vēsti (skat. Lūkas 2:10).