Kad mana pasaule satumsa, es vērsos pie Kristus

Marija Seleste Ramiresa Mendoza

Atgadoties tik daudziem tumšiem notikumiem, es nebiju pārliecināta par to, ko īsti nozīmē pamats, kas balstīts uz Kristu.

Savā pēdējā vispārējās konferences vēstījumā prezidents Henrijs B. Airings — otrais padomnieks Augstākajā prezidijā — runāja par grūtiem laikiem, kas iestāsies šajā pasaulē, sakot: „Apustulis Pāvils rakstīja Timotejam: „Zini to, ka pēdējās dienās iestāsies grūti laiki.” (2. Timotejam 3:1).

… Un tādēļ mums kļūs vēl grūtāk, nevis vieglāk — godāt derības, kuras mums ir jāslēdz un jātur, lai dzīvotu saskaņā ar Jēzus Kristus evaņģēliju.”¹

Dzirdot šos vārdus, mani pārņēma satraukums. Man jau bija nācies saskarties ar grūtībām savās mājās Venecuēlā. Tā nu manu sirdi tolaik nodarbināja tādi jautājumi kā, piemēram: „Kā es varu saglabāt optimismu, ja pasaule ir tik tumša?” un „Kā es varu cerēt uz gaišu nākotni tik aptumšotā tagadnē?”

Taču prezidents Airings piedāvā risinājumu. Viņš citēja Helamana 5:12, kur tiek runāts par sava pamata celšanu „uz mūsu Pestītāja klints, kurš ir Kristus”.

Es vienmēr esmu ticējusi, ka šī rakstvieta ir patiesa, taču sava pamata veidošana uz Glābēja šķita kaut kas, ko ir daudz vieglāk pateikt, nekā izdarīt. Tomēr, tuvinoties Kristum, es esmu redzējusi, kā viss notiek mums par labu, ja vien mūsu ticība Viņam ir stipra (skat. Mācības un Derību 90:24).

Jūtoties atstāta

Pirms pāris mēnešiem es no savas ģimenes saņēmu graujošas ziņas. Šķita, ka mana pasaule manu acu priekšā sabrūk. Es jutos apstulbusi, apmulsusi un tik satraukta, ka man pat kļuva slikti!

Es nesapratu, kāpēc mums nākas pieredzēt tādas grūtības, ja jau es cenšos būt uzticīga. Es prātoju, vai esmu kaut ko darījusi nepareizi. Nākotne šķita drūma, un es jutos tā, it kā Debesu Tēvs un Jēzus Kristus būtu mani atstājuši.

Ejot cauri savām likstām, es aprunājos ar kādu labu draugu. Viņš man pateica ko tādu, ko es nekad neaizmirsīšu: „Man šķiet, ka šī situācija paver tev labu iespēju — paprātot par savām personīgajām attiecībām ar To Kungu. Lai kas arī notiktu, vēršanās pēc palīdzības pie Viņa ir tavā ziņā. Ja tu to darīsi, Viņš nodrošinās tev to mīlestību un atvieglinājumu, kas tev šobrīd ir nepieciešams.”

Šie vārdi mainīja manu skatījumu. Apstākļu iespaidā es jutos dusmīga, sāpināta un apmulsusi, taču man bija izvēle. Lai vai kam mēs ietu cauri, lai no kā mēs baidītos un lai ar kādām grūtībām mēs saskartos, Jēzus Kristus vienmēr ir tieši līdzās. Mums ir izvēle — satraucošos brīžos vērsties pie Viņa ticībā, nevis novērsties no Viņa.

Tādējādi mēs stiprinām savu ticības pamatu Viņā un izturam pasaulē valdošās grūtības. Izvēloties Viņu.

Kā mācīja elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma: „Atrodoties šajā šķīstītāja ugunī, tā vietā, lai dusmotos uz Dievu, tuvojieties Dievam. Piesauciet Tēvu Dēla vārdā. Staigājiet ar Viņiem Gara vadībā — dienu no dienas. Ļaujiet Viņiem laika gaitā apliecināt jums Savu uzticību. Patiesi iepazīstiet Viņus, un patiesi iepazīstiet paši sevi.”²

Kristus gaidīja, lai es vērstos pie Viņa pēc palīdzības. Tas nenozīmē, ka Viņš lika visām manām problēmām pazust vai nekavējoties sakārtoja visu manā dzīvē un manā ģimenē, taču Viņš man palīdzēja kļūt labākai, rast prieku un kļūt šķīstākai.

Un laika gaitā, kamēr es meklēju Glābēju caur lūgšanām, Svēto Rakstu studijām un ticību, Viņš man palīdzēja piedot saviem ģimenes locekļiem un atkal ieaicināt savā dzīvē prieku, kaut arī dažas problēmas joprojām nav atrisinājušās.

Drošības apsolījums

Šajās pēdējās dienās pavisam noteikti valda grūti laiki. Mēs dzirdam par kariem un karu daudzināšanu, par pandēmijām, dabas katastrofām — un es nešaubos, ka mūs gaida vēl grūtāki laiki. Taču celšana uz klints, kas ir Jēzus Kristus, un paļaušanās uz Viņu allaž dāvās mums mieru un prieku, neatkarīgi no tā, ar ko mums nākas saskarties. Arī prezidents Airings ir mācījis: „Tie no mums, kuri raizējas par sevi un saviem mīļajiem, var rast cerību Dieva dotajā solījumā par drošu patvēruma vietu gaidāmajās vētrās.”³

Cik iespaidīgs un brīnišķīgs apsolījums! Un es esmu pieredzējusi šī solījuma īstenošanos savā dzīvē. Es zinu, ka šis ir Jēzus Kristus atjaunotais evaņģēlijs un ka Viņš ir visu svētību avots. Viņš ir gaisma, Viņš ir mūsu Glābējs, un mēs esam Viņa avis. Izvēlēsimies Viņu un izvēlēsimies ticību!

Autore dzīvo Zulijas štatā, Venecuēlā.