„Mans skats no augšienes”, Liahona, 2023. g. marts
Pēdējo dienu svēto balsis
Mans skats no augšienes
Es teju izmetu pašu svarīgāko, kas man bija nepieciešams, lai sasniegtu savu mērķi.
Roja smailes apgabals; autores fotogrāfija
Nesen es devos izslavētajā pārgājienā uz Roja smaili Jaunzēlandes Dienvidu salas skaistajos kalnos. Tā kā pārgājiens ilga vairākas stundas, es ņēmu līdzi tikai to, kas man bija nepieciešams: dažas uzkodas un daudz ūdens.
Mana mugursoma šķita smaga jau pašā sākumā. Pēc pusstundu ilga gājiena soma nospieda manus plecus un muguru arvien vairāk. Es kādu brīdi prātoju, vai man nevajadzētu izliet daļu ūdens. Taču tūliņ pat sapratu, ka man tas būs vajadzīgs.
Pusotru stundu pirms kalna virsotnes sasniegšanas taka kļuva stāvāka un to klāja sniegs. Man jau sāka šķist, ka es nespēšu sasniegt virsotni, taču mans mērķis motivēja mani turpināt.
Kad es beidzot sasniedzu virsotni, mana mugursoma šķita daudz vieglāka. Līdz tam brīdim es jau biju apēdusi savas uzkodas un izdzērusi lielāko daļu ūdens. Atpūšoties un atzinīgi novērtējot skaisto skatu no augšienes, es apdomāju savu ceļojumu līdz kalna virsotnei un arī savā dzīvē.
Es stundām ilgi biju kāpusi kalnup, barojot savu ķermeni un uzņemot ūdeni, lai man pietiktu spēka turpināt. Tas, kas sākumā bija šķitis kā nasta — dzīvību glābjošais ūdens —, nāca man par svētību, lai es spētu sasniegt savu mērķi.
Mēs visi pieredzam pacēlumus un kritumus, taču Svētais Gars palīdz mums pieņemt labus lēmumus. Es teju biju izlējusi uz takas vairāk nekā puslitru ūdens, taču sajutu pamudinājumu — to paturēt.
Es ar asarām acīs pateicos savam Debesu Tēvam par šīm pārdomām. Todien atrašanās sniegotajos kalnos iedvesmoja mani izvērtēt savu dzīvi, savus lēmumus, savus mērķus un savas personīgās „mugursomas” saturu.
Pirms šī pārgājiena mani bija pārņēmusi neskaidrība par savu dzīvi un darbu svešā valstī. Taču tagad es jūtu, ka viss būs kārtībā. Es zinu, ka Tas Kungs par mani gādās.
Es zinu, ka Gara pavadībā es varu pieņemt pareizus lēmumus, kas mani pacilās gan mentāli, gan fiziski, gan garīgi. Un, kad es jūtos nospiesta, es varu vērsties pie mūsu Glābēja — „dzīvā ūdens” avota (Jāņa 4:10). Es zinu, ka Viņš mani stiprinās un atvieglinās manas nastas (skat. Mateja 11:28–30).