„Tas labais, ko evaņģēlijs ir man dāvājis”, Liahona, 2024. g. sept.
Pēdējo dienu svēto balsis
Tas labais, ko evaņģēlijs ir man dāvājis
Pateicoties cilvēkiem Baznīcā, es sajutu Svēto Garu.
Bērnībā mans varonis bija mans vectēvs no mātes puses — mans acheii. Viņam bija stipra ticība. Es devos kopā ar viņu uz daudz un dažādām baznīcām, taču reliģija nebija domāta man.
Kad es satiku Džīnu, kura vēlāk kļuva par manu sievu, viņa bija uzticīga Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekle. Viņa gribēja, lai es iepazītu Baznīcu un mēs varētu laulāties templī. Bet es to negribēju. Es nebiju reliģiozs.
Galu galā mēs apprecējāmies dzimtsarakstu nodaļā. Pēc mūsu bērna piedzimšanas Baznīca mani joprojām neinteresēja, taču Džīna turpināja to apmeklēt.
Visbeidzot es nolēmu pierādīt, ka viņas baznīca nav īstā, dodoties uz citām baznīcām. Tā tas turpinājās vairākus gadus, taču, lai kurp es dotos, es nejutos omulīgi.
Tad, kādā svētdienā, kad Džīna gatavoja mūsu meitu baznīcas apmeklējumam, arī es sāku ģērbties, lai dotos uz baznīcu. Viņa paskatījās uz mani un jautāja: „Ko tu dari?” Es atbildēju: „Es došos uz baznīcu kopā ar jums.” Viņa paskatījās uz mūsu meitu un teica: „Taisies ātri! Mēs taču negribam, lai viņš maina savas domas!”
Tā nu mēs devāmies ceļā. Es sajutu Svēto Garu, pateicoties cilvēkiem Baznīcā, tādēļ viņiem bija būtiska loma manā pievēršanās pieredzē. Pēc tam mūsu mājās ieradās misionāri. Viņi bija apbrīnojami, viņi dalījās ar mani skaistās mācībās, un manu sirdi piepildīja Gars (skat. Moronija 10:4–5).
Kad es apciemoju savu vectēvu, lai pastāstītu viņam, ko esmu atklājis, viņš nepriecājās. Taču es zināju, ka man ir jāseko savai sirdij.
Es pievienojos Baznīcai, un drīz vien mēs ar Džīnu tikām saistīti templī. Mūsu meita tika piesaistīta mums, un tagad mums ir vēl trīs bērni, kuri ir dzimuši derībā.
Manam acheii bija vajadzīgi 10 gadi, līdz viņš beidzot sāka cienīt to, kam mēs mūsu Baznīcā ticam. Mana dēla vidusskolas izlaidumā viņš visiem Navaho ļaudīm teica: „Man ļoti patīk šī ģimene. Es atbalstu to, kam viņi tic. Viņu bērni tik tiešām prot lūgt Dievu.”
Es esmu vienīgais Baznīcas loceklis savā radu saimē, taču es zinu, ka viņi ir pieņēmuši to, ka mana pievēršanās ir patiesa, un viņi redz to labo, ko evaņģēlijs ir dāvājis manai sievai, mūsu bērniem un man.