3. daļa: 3. diena

1. Nefija 10.–11. nodaļa

Ievads

Lehija mācība par dzīvības koku, kā arī viņa pravietojumi par jūdiem lika pieaugt Nefija vēlmei redzēt, dzirdēt un pašam uzzināt lietas, ko viņa tēvs bija redzējis. Kad Nefijs gremdējās pārdomās par to, ko viņam bija teicis tēvs, viņš „ tika aizrauts Tā Kunga Garā” (1. Nefija 11:1) un pats redzēja vīziju par dzīvības koku. Savā vīzijā viņš redzēja arī Glābēja dzīvi, kalpošanu un nāvi — Nefijs guva liecību par Glābēja mīlestību pret mums. Studējot šo stundu, padomā, ko tu vari mācīties no Nefija piemēra, meklējot personīgo atklāsmi. Tāpat apdomā arī Glābēja dzīvi, misiju un Viņa lielo mīlestību pret mums visiem.

1. Nefija 10:1–16

Lehija pravietojumi

Pēc tam, kad Lehijs bija atstāstījis savu vīziju par dzīvības koku, viņš pravietoja par nākotnes notikumiem. Viņa pravietojumi ir rakstīti 1. Nefija 10:1–16. Izlasi 1. Nefija 10:4–6 un Svētajos Rakstos atzīmē atbildes uz šādiem jautājumiem:

• Kad Lehijs pravietoja, ka Mesija — Glābējs — nāks?

• Kas, pēc Lehija teiktā, notiks ar tiem, kuri „nepaļausies uz šo Pestītāju”?

1. Nefija 10:17–11:6

Nefijs tiecas redzēt, dzirdēt un zināt tās pašas patiesības, ko viņa tēvs

Apdomā sekojošo scenāriju un to, kā cilvēkiem, kuri iesaistīti vienā un tajā pašā situācijā, var būt tik dažādas pieredzes: Trīs jauni cilvēki apmeklēja vienu un to pašu Baznīcas dievkalpojumu. Viens no viņiem domāja, ka tas bija garlaicīgs un tā apmeklēšana bijusi velta laika izšķiešana. Otrs domāja, ka sapulce bija jauka, bet neko no tās nemācījās. Trešais sajuta Svētā Gara iedvesmu un saņēma personīgu atklāsmi un vadību, kas sniedzās tālāk par dievkalpojumā mācīto.

Studējot par Nefija pieredzi 1. Nefija 10:17–11:6, pievērs uzmanību, ko Nefijs darīja, lai saņemtu papildu atklāsmi, kas sniedzās tālāk par viņa tēva mācīto.

Izlasi 1. Nefija 10:17 un pasvītro, ko Nefijs juta, kad dzirdēja par Lehija vīziju.

Izlasi 1. Nefija 10:19 un atrodi frāzi, kas māca par to, kā mums tiek atklāti Dieva noslēpumi.

Saskaņā ar 1. Nefija 10:19, tiem, kuri cītīgi meklē, tiek atklāti Dieva noslēpumi. Uzraksti, ko, tavuprāt, nozīmē cītīgi meklēt.

Nefijs sniedz lielisku piemēru cītīgai atklāsmes meklēšanai. Izlasi 1. Nefija 10:17–19 un 11:1–6; izvēlies 2 no 3 lietām, kas minētas šajā tabulā — vēlmes, ticība un gremdēšanās pārdomās, un uzraksti atbildes uz tabulā minētajiem jautājumiem.

Vēlmes	Ko Nefijs vēlējās zināt? Kā, tavuprāt, mūsu vēlmes ietekmē mūsu spēju saņemt atklāsmi? Ko tu vēlētos uzzināt no Tā Kunga?
Ticība	Kādām lietām ticot, Nefijs nonāca pie atklāsmes? Kā, tavuprāt, šī ticība var ietekmēt mūsu spēju saņemt atklāsmi mūsdienās? Vai tu tici tam, ko Tas Kungs tev ir atklājis?
Gremdēšanās pārdomās (rūpīga kaut kā apdomāšana; sava prāta un sirds atvēršana Svētajam Garam)	Kas notika, kad Nefijs gremdējās pārdomās? (Skat. 1. Nefija 11:1). Kā, tavuprāt, gremdēšanās pārdomās var palīdzēt saņemt atklāsmi? Ko tu vari darīt, lai biežāk gremdētos pārdomās par evaņģēliju?

Apkopo evaņģēlija principu, ko esi mācījies no Nefija pieredzes, pabeidzot teikumu: Dievs atklāj patiesību visiem tiem, kuri .

1. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā uzraksti atbildi un vienu vai abiem jautājumiem:

   1. Vai esi jutis Dievu atbildam uz tavām lūgšanām vai sajutis Gara pamudinājumus brīdī, kad cītīgi meklēji Tā Kunga palīdzību vai vadību?

   2. Kādā veidā tu vari vēl cītīgāk meklēt iedvesmu no Tā Kunga?

1. Nefija 11:7–36

Nefijs piedzīvo Jēzus Kristus labvēlību

Savas vīzijas laikā Nefijs turpināja gremdēties pārdomās un tiekties pēc dievišķas vadības. Izlasi prezidenta Boida K. Pekera, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, izteikumu un atklāj, kas, pēc viņa teiktā, bija galvenais Nefija vīzijā:

„Pravietojumi par Mesiju parādās Vecajā Derībā. Taču Mormona Grāmatā ir rakstīts par vīziju, kas nelīdzinās nevienai no Vecajā Derībā rakstītajām.

Pēc tam, kad Lehija ļaudis pameta Jeruzālemi, Lehijs redzēja vīziju par dzīvības koku. Viņa dēls Nefijs lūdza Dievu, lai saprastu tās nozīmi. Viņam parādījās apbrīnojama vīzija par Kristu.

Šajā vīzijā viņš redzēja:

• Jaunavu, kas turēja bērnu savās rokās,

• Pravieti, kuram būs jāsagatavo ceļš Viņa priekšā — Jāni Kristītāju,

• Dieva Dēla kalpošanu,

• Divpadsmit citus, sekojot Mesijam,

• Debesis atveramies un eņģeļus tiem kalpojam,

• Ļaužu pulkus, kas tika svētīti un dziedināti,

• Kristus krustā sišanu,

• Pasaules gudrība un lepnība cīnās pret Viņa darbu. (Skat. 1. Nefija 11:14 11:14–36.)

Šī vīzija ir Mormona Grāmatas galvenā vēsts.” („The Things of My Soul”, Ensign, 1986. g. maijs, 60.–61. lpp.)

Eņģelis palīdzēja Nefijam atklāt skaidrojumu par dzīvības koku un tad jautāja: „Vai tu zini tā koka nozīmi, kuru tavs tēvs redzēja?” (1. Nefija 11:21). Vēlreiz pārbaudi, ko nozīmē dzīvības koks, pasvītrojot frāzes, ko Nefijs un eņģelis lietoja, lai aprakstītu koku 1. Nefija 11:21–24.

Izlasi 1. Nefija 11:16 un pasvītro to, ko eņģelis vaicāja Nefijam. Tu vari pierakstīt savos Svētajos Rakstos, ka vārds labvēlība nozīmē labprātīgu atteikšanos no augstu stāvoša statusa, lai palīdzētu citiem vai viņus svētītu.

Definē sarežģītus vārdus

Studējot Svētos Rakstus, ir svarīgi definēt sarežģītus vārdus. Tas tev palīdzēs gūt labāku izpratni. Ja studējot sastopies ar nesaprotamiem vārdiem, izlasi Svēto Rakstu atsauces, uzmeklē tos vārdnīcā vai lūdz padomu vecākiem un skolotājam. Būtu lietderīgi pierakstīt šo vārdu nozīmi savos Svētajos Rakstos.

Izlasi, ko Nefijs atbildēja eņģelim 1. Nefija 11:17. Ko Nefijs zināja? Ko viņš nezināja? Kad Nefijs atbildēja, eņģelis viņam parādīja, ka Jēzus Kristus labvēlība parāda Dieva mīlestību pret mums.

Kad esi apguvis vārda labvēlība nozīmi, izlasi 1. Nefija 11:13–21 un pēc tam to, ko teicis elders Džeralds N. Lands, kurš tolaik kalpoja par Septiņdesmito, un apdomā, kā Glābēja piedzimšana liecina par Viņa labvēlību un mīlestību pret mums: „Te ir Jēzus — Dievības loceklis, Tēva Pirmdzimtais, Radītājs, Vecās Derības Jehova, kurš tagad atstāj Savu dievišķo un svēto stāvokli, atsakās no visas Savas godības un varenības un iemājo maza zīdaiņa ķermenī, kas ir bezpalīdzīgs un pilnībā atkarīgs no Savas mātes un tēva uz Zemes. Pārsteidzoši, ka tā vietā, lai piedzimtu pasaules smalkākajā pilī un tiktu ietērpts purpurā [kas simbolizē augstdzimtību] un apbērts ar dārglietām, Viņš nāca pasaulē vienkāršā kūtiņā. Nav brīnums, ka eņģelis Nefijam teica: „Skaties un redzi Dieva labvēlību!”.” (Jesus Christ, Key to the Plan of Salvation [1991. g.], 16. lpp.)

2. Pieraksti savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā, ko tev nozīmē tas, ka Jēzus Kristus „atstāja Savu dievišķo troni” („Ak, tas ir brīnums man!”, Garīgās dziesmas, Nr. 193) un brīnišķo stāvokli pirmslaicīgajā dzīvē, lai piedzimtu kā mazs zīdainītis.

Izlasi 1. Nefija 11:27 un padomā par to, kā Glābēja kristības parāda Viņa labvēlību. Lai gan Viņš bija bez grēka, Viņš tika kristīts, lai parādītu Savu paklausību Dieva likumiem. Arī tas parāda Viņa mīlestību pret mums, rādot mums priekšzīmi, kam sekot.

Izlasi 1. Nefija 11:28–31 un padomā, kā Jēzus Kristus dzīve, kas pavadīta, kalpojot citiem, parāda Viņa labvēlību. Pievērs uzmanību, kuriem cilvēkiem Glābējs kalpoja un kurus dziedināja.

3. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā uzraksti, kā tas, ko tu izlasīji 1. Nefija 11:28–31, parāda Glābēja mīlestību pret Saviem ļaudīm. Kā tas, tavuprāt, saistās ar mīlestību, ko Viņš izjūt pret tevi?

Izlasi 1. Nefija 11:32–33 un apdomā, kā Jēzus Kristus krustā sišana parāda Viņa labvēlību. Izlasi kādreizējā Septiņdesmito prezidija locekļa eldera Erla C. Tingija teikto, pievēršot uzmanību viņa vārdiem par to, kā Glābēja veiktā Izpirkšana parāda Viņa mīlestību pret tevi un svēta tevi:

„Būdams izvēlēts, lai izpildītu Izpirkšanas prasības, Jēzus Kristus zemojās …, lai tiktu kārdināts, pārbaudīts, izsmiets, tiesāts un krustā sists, lai gan Viņam bija spēks un vara to visu novērst.”

Prezidents Džons Teilors apraksta Jēzus Kristus labvēlību (zemošanos) ar šiem skaistajiem vārdiem: „Bija nepieciešams, lai Viņš zemotos zemāk par visu citu, lai varētu pacelt citus pāri visam citam …” [The Mediation and Atonement (1882. g.), 144. lpp.

Kristus ciešanas Ģetzemanes dārzā iemieso vislieliskāko no visām Kristus īpašībām — Viņa pilnīgo mīlestību. Tas parāda, ka Viņš mūs visus patiesi mīlēja. …

„Izpirkšana dod mums iespēju tikt samierinātiem ar Dievu. … Runājot par ģimeni, tas nozīmē piedzīvot atkal apvienošanos citam ar citu, kā arī ar Dievu un Viņa Dēlu Jēzu Kristu. Tas nozīmē, ka atšķirtības skumjas vērtīsies atkal apvienošanās priekā.” („The Great Plan of Happiness”, Ensign vai Liahona, 2006. g. maijs, 73.–74. lpp.)

Jēzus Kristus veiktā Izpirkšana bija būtiska daļa no Viņa labvēlības (zemošanās) un lielākā mīlestības izpausme pret mums.

4. Pieraksti savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā, kā izpratne par Jēzus Kristus labvēlību (zemošanos) ietekmē tavas jūtas un mīlestību pret Viņu.

Noslēdz šīsdienas studijas, dziedot, klausoties vai lasot garīgās dziesmas „Ak, tas ir brīnums man!” vārdus. (Garīgās dziesmas, Nr. 193.) Pievērs uzmanību frāzēm, kas liecina par to, ko šodien esi mācījies. Padomā, kādēļ, tavuprāt, Jēzus Kristus Izpirkšanas svētības ir „viskārojamākās” un „lielākais prieks dvēselei”. (Skat. 1. Nefija 11:22–23.) Ja tu, līdzīgi kā Nefijs, uzcītīgi tieksies gūt izpratni caur atklāsmi, tu tuvosies Tam Kungam, izjūtot savā dzīvē Viņa upurēšanās spēku un prieku, ko tas sniedz.

5. Pieraksti savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā zem šīs dienas uzdevumiem:

   Es studēju 1. Nefija 10.–11. nodaļu un pabeidzu to (datums).

   Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: