28. daļa: 4. diena

Mormona 7:1–8:11

Ievads

Pēc pēdējās kaujas starp nefijiešiem un lamaniešiem Mormons rakstīja Mormona Grāmatas ļaužu pēcnācējiem par to, cik svarīgi ir zināt, kas viņi ir un kas viņiem ir jādara, lai tiktu glābti. Ar lielu mīlestību pret savu ienaidnieku pēcnācējiem Mormons mācīja, cik svarīgi ir sekot Jēzus Kristus evaņģēlijam, lai „viss būtu labi [ar viņiem] tiesas dienā” (Mormona 7:10). Pēc Mormona nāves Moronijs palika viens, lai rakstītu par savas tautas iznīcību.

Mormona 7. nodaļa

Mormona pēdējā liecībā viņš pārliecina lamaniešu atlikumu ticēt Jēzum Kristum un sekot Viņa evaņģēlijam

Mormona 6. nodaļā tu uzzināji, ka pēdējā cīņā ar lamaniešiem bija 230 000 kritušo nefijiešu. Iedomājies, ka tu esi izdzīvojis tikpat lielā kaujā, taču tavi draugi un ģimene ir miruši. Ko tu justu pret tās tautas, kas nogalinājusi tavus tuviniekus un uzvarējusi tavu tautu, pēcnācējiem? Izlasi Mormona 7:1–4 un sameklē, ko Mormons rakstīja lamaniešu pēcnācējiem.

1. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem:

   1. Ko Mormons vēlējās, lai lamanieši un viņu pēcnācēji zinātu?

   2. Kā tas ir salīdzināms ar to, ko savā iztēlē tu varētu just pret šo cilvēku, kas ir nogalinājuši tavus draugus un ģimeni, pēcnācējiem?

   3. Kādas Glābēja īpašības tu saskati Mormona attieksmē pret saviem ienaidniekiem?

Mormons turpināja rakstīt lamaniešu pēcnācējiem. Izlasi Mormona 7:5–7 un atzīmē vismaz trīs patiesības par ticību Glābējam, Jēzum Kristum, par kurām Mormons pārliecināja lamaniešu pēcnācējus.

2. Izvēlies vienu no atrastajām patiesībām par Jēzu Kristu un pieraksti savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā, kā ticība šai mācībai ir ietekmējusi tavu dzīvi.

Mormons varēja uzskatīt, ka viņam ir tiesības rakstīt nosodījuma vārdus lamaniešiem, kas bija nogalinājuši tik daudz viņa ļaužu, taču, pateicoties savām zināšanām par patiesību, viņš rakstīja, lai mācītu, kas viņiem (un mums) ir jādara, lai tiesas dienā būtu nevainīgi Dieva priekša. Izlasi Mormona 7:8–10 un atrod Mormona liecību par to, kas cilvēkam ir jādara. Tu vari atzīmēt atrasto savos Svētajos Rakstos.

Šie panti māca, ka Tas Kungs sniedz glābšanu un izpirks tos, kas pieņem Viņa evaņģēlija principus un priekšrakstus. Tu vari pierakstīt šo principu savos Svētajos Rakstos. Ievēro, ka Mormons mācīja, ka pareizais veids, kā mēs varam uzzināt, kā dzīvot saskaņā ar šo principu, — studējot Svētos Rakstus (skat. Mormona 7:8). Var būt noderīgi saprast, ka frāze „šis pieraksts” attiecas uz Mormona Grāmatu un „pieraksts, kas nāks pie citticībniekiem no jūdiem” attiecas uz Bībeli. Līdzīgi „šis” Mormona 7:9 attiecas uz Mormona Grāmatu, un „tas” attiecas uz Bībeli. Tu vari atzīmēt šo vārdu nozīmi savos Svētajos Rakstos.

Mormona 7. nodaļas noslēgumā velti brīdi laika pārdomām par Mormona priekšzīmi žēlsirdībai un Kristum līdzīgai līdzjūtībai, kad viņš pierakstīja šo cerības un iedrošinājuma vēstījumu to cilvēku, kas bijuši viņa sīvākie ienaidnieki, pēcnācējiem.

3. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā uzraksti savas domas par šo jautājumu: Kā es varu sekot Mormona piemēram un izturēties pret citiem, tajā skaitā tiem, kas pret mani izturas slikti, tādā veidā, kas atspoguļo viņu mūžīgo vērtību?

Mormona 8:1–11

Moronijs raksta par sava tēva nāvi, savas tautas iznīcību un par to, ka palicis viens

Padomā par laiku, kad tu esi bijis viens. Kā tu juties, būdams viens? Iztēlojies, ka tu esi viens daudzu gadu garumā.

Ievēro datumus Mormona 7. un 8. nodaļas kopsavilkumos. Cik daudz gadu pagāja no brīža, kad Mormons rakstīja savus pēdējos vārdus 7. nodaļā un Moronijs sāka rakstīt uz plāksnēm 8. nodaļā?

Izlasi Mormona 8:1–2 un sameklē, kas notika pēc lielās kaujas pie Kumoras. Tad izlasi Mormona 8:3–9 un atzīmē frāzes, kas raksturo apstākļus, kādos dzīvoja Moronijs pēc viņa tautas iznīcināšanas. Pārdomā, kā tu justos, ja dzīvotu līdzīgos apstākļos.

Padomā par laiku, kad tu esi juties viens savā pārliecībā vai standartos. Vai tava apņēmība — sekot Glābējam un ievērot Viņa baušļus — šajā laikā palielinājās, palika nemainīga vai mazinājās? Kāpēc?

Vēlreiz izlasi Mormona 8:1, 3, lai atrastu, ko Moronijs bija apņēmies darīt, neatkarīgi no apstākļiem, kādos viņš atradās. Moronija priekšzīme ilustrē, ka pat tad, kad tu esi viens, tu vari izvēlēties palikt uzticīgs. Tu vari atzīmēt šo patiesību savos Svētajos Rakstos.

Svētajos Rakstos ir arī citi, kas, līdzīgi kā Moronijs, palika uzticīgi pat tad, kad bija vieni. Abinadijs viens pats stājās un liecināja ķēniņa Noa un viņa priesteru priekšā (skat. Mosijas 12–17). Alma bija vienīgais priesteris, kas ticēja Abinadija vārdiem un centās viņu aizstāvēt (skat. Mosijas17:1–4).

Elders Ričards G. Skots dalījās stāstā par kādu jaunu vīrieti, kurš izvēlējās būt uzticīgs, pat būdams viens:

„Apdomājiet [šī] jaunā vīrieša piemēru. Gadu gaitā es esmu vērojis, kā viņa vecāki no zīdaiņa vecuma ir mācījuši viņam nelokāmi dzīvot saskaņā ar Dieva baušļiem. Viņi audzināja viņu un pārējos bērnus patiesībā ar piemēru un pamācībām. Viņi veicināja disciplīnas attīstību un upurēšanos, lai sasniegtu cienīgus mērķus. Lai savā raksturā nostiprinātu šīs īpašības, šis jaunais vīrietis izvēlējās peldēšanu. Agrie rīta treniņi pieprasīja disciplīnu un upurēšanos. Ar laiku viņš šajā sporta veidā guva panākumus.

Tad radās grūtības — piemēram, sacensības svētdienā. Vai viņš piedalīsies? Vai viņš meklēs attaisnojumu sava noteikuma — nepeldēt svētdienā — izņēmumam, lai palīdzētu savai komandai uzvarēt sacensībās? Nē, viņš nepiekāpās pat lielam vienaudžu spiedienam. Viņu apvainoja, pat fiziski ietekmēja. Taču viņš nepiekāpās. Draugu atraidījums, vientulība un spiediens radīja skumju un asaru pilnus brīžus. Taču viņš nepiekāpās. No personīgās pieredzes viņš bija mācījies to, kas jāapgūst ikvienam no mums — Pāvila padoma Timotejam realitāti: „Visi, kas grib svētbijīgi dzīvot Kristū Jēzū, arī tiks vajāti” (2. Timotejam 3:12). Gadu gaitā šis nemainīgais taisnīgās dzīves modelis, — ko veidojuši simtiem pareizu lēmumu, daži no tiem saskaroties pat ar lieliem izaicinājumiem, — ir veidojuši spēcīgu un spējīgu raksturu. Tagad, kad viņš ir misionārs, viņa vienaudži viņu augstu vērtē, pateicoties viņa darbaspējām, viņa zināšanām par patiesību, viņa nešaubīgajai pakļāvībai un apņēmībai dalīties evaņģēlijā. Cilvēks, kuru agrāk viņa vienaudži noraidīja, bija kļuvis par savu vienaudžu godājamu vadītāju.” („First Things First”, Ensign, 2001. g. maijs, 8. lpp.)

Izlasi Mormona 8:10–11 un atrod vienu veidu, kādā Tas Kungs atbalstīja Moroniju un Mormonu (pirms viņa nāves) tajos sarežģītajos apstākļos, ar kuriem viņi saskārās. Prezidenta Tomasa S. Monsona iedrošinājums var tev palīdzēt tavā apņēmībā — palikt uzticīgam pat tad, kad esi viens:

„Mūsu ikdienas dzīvei turpinoties, ir gandrīz neizbēgami, ka mūsu ticība tiks izaicināta. Dažreiz mēs atradīsimies citu cilvēku vidū un tomēr būsim mazākumā vai pat vieni attiecībā uz to, kas ir pieņemams un kas nē. Vai mums ir morālā drosme stingri pastāvēt par savu ticību, pat ja, tā darot, mums jāpaliek vieniem? …

… Kaut mēs vienmēr būtu drosmīgi un gatavi pastāvēt par savu ticību, un, ja tādēļ mums nāktos stāvēt vieniem, kaut mēs varētu to darīt drosmīgi, saņemot spēku no apziņas, ka patiesībā mēs nekad neesam vieni, kad stāvam kopā ar Debesu Tēvu.” („Dare to Stand Alone”, Ensign un Liahona, 2011. g. nov., 60. 67. lpp.)

4. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem:

   1. Vai tu pazīsti vēl kādu, kas ir piemērs tam, kā būt uzticīgam, pat paliekot vienam?

   2. Kā prezidenta Monsona izteikums tev palīdz apņemties palikt uzticīgam pat tad, ja esi viens?

5. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā zem šīs dienas uzdevumiem ieraksti:

   Es studēju Mormona 7:1–8:11 un to pabeidzu (datums).

   Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: