11. daļa: 1. diena

Mormona vārdi – Mosijas 2. nodaļa

Ievads

Mormona vārdi ir kā tilts starp mazajām Nefija plāksnēm un Mormona saīsinātajām lielajām Nefija plāksnēm. Tā tika sarakstīta gandrīz 400 gadus pēc Jēzus Kristus dzimšanas un ietver īsu skaidrojumu par mazajām Nefija plāksnēm un to, kāpēc Mormons uzskatīja, ka tām jātiek iekļautām pie citiem Svētajiem Rakstiem. Mormona vārdi arī sniedz vērtīgu ieskatu, kāpēc ķēniņam Benjamīnam bija tik liela ietekme uz savu tautu.

Mazās Nefija plāksnes galvenokārt tika veltītas garīgām lietām un praviešu kalpošanai un mācībām. Lielās Nefija plāksnes galvenokārt ietvēra ķēniņu aprakstīto ļaužu vēsturi, kuru uzsāka Nefijs. (Skat. 1. Nedija 9:2–4.) Tomēr, sākot ar Mosiju, lielās plāksnes ietvēra arī lietas ar lielu garīgu nozīmi.

Mormona jeb zelta plāksnes, ko saņēma Džozefs Smits, ietvēra Mormona lielo Nefija plākšņu saīsinājumu ar daudziem komentāriem. Šīs zelta plāksnes ietvēra arī vēstures turpinājumu, ko pierakstīja Mormons un papildināja viņa dēls Moronijs.

Mosijas 1. nodaļa ir pieraksts par ķēniņa Benjamīna dotajām mācībām saviem dēliem. Viņš tiem mācīja, ka Svētie Raksti mums palīdz atcerēties Dievu un turēt Viņa baušļus. Tuvojoties savas dzīves noslēgumam, ķēniņš Benjamīns vēlējās runāt ar saviem ļaudīm par viņa, kā ķēniņa, kalpošanu un mudināt viņus paklausīt Dievam. Ķēniņa Benjamīna runa ir pierakstīta Mosijas 2.–5. nodaļā un apraksta Kristus ciešanas un Izpirkšanu, taisnīguma un žēlastības lomu, un nepieciešamību uzņemties Kristus vārdu, slēdzot derību. Savas runas sākumā, kas pierakstīta Mosijas 2. nodaļā, ķēniņš Benjamīns uzsvēra kalpošanu Dievam, kalpojot citiem, un to cilvēku laimīgo stāvokli, kuri tur baušļus.

Mormona vārdi 1:1–11

Mormons māca, ka Dievs ir saglabājis vairākus pierakstus gudram nodomam

Padomā, kad esi sajutis Gara pamudinājumu kaut ko darīt. Vai tu zināji, kā viss atrisināsies, ja tu sekosi šim pamudinājumam? Kas tev deva apņēmību un pārliecību rīkoties saskaņā ar šo pamudinājumu?

Dievs pavēlēja pravietim Mormonam saīsināt savu ļaužu pierakstus, kas atradās uz Nefija plāksnēm. Apmēram m.ē. 385. gadā, kad Mormons jau vēlējās nodot saīsinātos pierakstus savam dēlam Moronijam, viņš sekoja pamudinājumam, lai gan nezināja, kāds tam būs iznākums.

Pētot pierakstus, Mormons tajos kaut ko atrada. Izlasi Mormona vārdus 1:3 un uzzini, kas tas bija. („Šīs plāksnes” attiecas uz mazajām Nefija plāksnēm, kas ietvēra 1. Nefija gr. līdz Omnija grāmatai.) Izlasi Mormona vārdus 1:4–6. Tu vari atzīmēt savos Svētajos Rakstos, kāpēc Mormons priecājās, atklājot, kas bija rakstīts uz mazajām plāksnēm.

Izlasi Mormona vārdus 1:7 un noskaidro, kāpēc Mormons šīs mazās plāksnes iekļāva pie saīsinātajām Nefija plāksnēm. Savos Svētajos Rakstos tu vari atzīmēt principu: „Tas Kungs zina visas lietas”. Saprotot un ticot šai patiesībai, tu attīstīsi ticību, lai paklausītu saņemtajiem Svētā Gara pamudinājumiem.

Tas Kungs pavēlēja Nefijam izveidot mazās plāksnes un uz tām rakstīt svētas lietas par viņa ļaudīm (skat. 1. Nefija 9:3). Tajā laikā Nefijs teica: „Tas Kungs ir pavēlējis man taisīt šīs plāksnes Viņa gudram nolūkam, kuru es nezinu.” (1. Nefija 9:5.)

Šis nodoms kļuva skaidrs gadsimtus vēlāk, 1828. gadā, kad pravietis Džozefs Smits sāka tulkot zelta plāksnes. Vispirms viņš pārtulkoja 116 lapaspuses no Mormona saīsinātajām lielajām Nefija plāksnēm, kuras tika pazaudētas jeb nozagtas, kad Džozefs atļāva tās paņemt Martinam Herisam. Tas Kungs teica Džozefam nepārtulkot pazudušo daļu, jo ļaunie vīri plānoja pārveidot vārdus nozaudētajā tulkojumā, tādējādi radot šaubas par Mormona Grāmatas patiesumu. Tas Kungs viņam lika tulkot vēsturi no mazajām plāksnēm, kas ietvēra to pašu laika periodu. Šī vēsture bija vairāk vērsta uz garīgām lietām. (Skat. M&D 10:10, 41–43; skat. arī 1. Nefija 9:3–4.)

Šī pieredze ir nozīmīgs pierādījums, ka Tas Kungs zina visas lietas, kas notiks. Viņš zināja, ka vēsture uz mazajām plāksnēm būs nepieciešama, un Viņš pamudināja Mormonu iekļaut šīs plāksnes savā saīsinājumā.

Kā zināšanas par šo patiesību tev var palīdzēt, saņemot Gara pamudinājumus?

1. Apraksti savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā, kad tu vai kāds, kuru pazīsti, rīkojās saskaņā ar Svētā Gara pamudinājumu, lai gan tu vai viņš sākumā to nevarēja saprast. Uzraksti kā, pēc tavām domām, tu vari labāk sagatavoties, lai atpazītu un atbildētu uz Tā Kunga pamudinājumiem. Atceries, ka, esot uzticīgs Tā Kunga Gara pamudinājumiem, Viņš „vadīs [tevi], lai tu darītu pēc Viņa gribas” (Mormona vārdi 1:7).

Mormona vārdi 1:12–18

Ķēniņš Benjamīns uzvar lamaniešus un valda taisnībā

Benjamīns bija taisnīgs ķēniņš, kurš savas valdīšanās laikā saskārās ar daudzām grūtībām, tai skaitā, karu ar lamaniešiem un strīdiem par evaņģēlija mācību savu ļaužu vidū. Ķēniņš Benjamīns vadīja nefijiešu karapulkus pret viņu ienaidniekiem „Tā Kunga spēkā” un galu galā nodibināja savā zemē mieru (skat. Mormona vārdi 1:13–14). Ar „daudzu svētu vīru” palīdzību viņš turpināja strādāt, sodot viltus praviešus un skolotājus, kuri izraisīja domstarpības ļaužu vidū, un tādējādi nodibināja mieru, kas izriet no ļaužu taisnīguma (skat. Mormona vārdi 1:15–18).

Izlasi Mormona vārdus 1:12–18 un trūkstošajās vietās ieraksti pantu numurus, kas vislabāk māca dotās patiesības:

• Tas Kungs aicina praviešus, kuri, par spīti grūtībām, spēj vadīt cilvēkus mierā.

• Mēs varam rast mieru, sekojot iedvesmotai praviešu vadībai.

• Tā Kunga spēkā mēs varam pārvarēt grūtības.

Mosijas 1:1–18

Ķēniņš Benjamīns saviem dēliem māca, cik svarīgi ir Svētie Raksti

Iedomājies, kāda būtu tava dzīve, ja tu nekad nebūtu lasījis, studējis vai ticis mācīts no Svētajiem Rakstiem.

Ķēniņš Benjamīns saviem dēliem mācīja, kā atšķirtos viņu dzīves, ja tiem nebūtu Svēto Rakstu. Kā rakstīts Mosijas 1:3–5, viņš trīs reizes dažādos veidos lietoja frāzi — „ja nebūtu šīs lietas [Svētie Raksti]”, lai palīdzētu saviem dēliem saprast, cik svarīgi ir Svētie Raksti.

2. Lasot Mosijas 1:1–8, uzzini, kādas svētības nefijieši būtu zaudējuši, ja viņiem nebūtu Svēto Rakstu. Salīdzini to, ko tu esi iemācījies Omnija 1:17–18. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā uzraksti trīs vai četrus teikumus, pabeidzot frāzi: Ja man nebūtu Svēto Rakstu …

Savos Svētajos Rakstos, blakus Mosijas 1:1–8, tu vari uzrakstīt principu: Svēto Rakstu pētīšana mums palīdz zināt un turēt baušļus.

Ķēniņš Benjamīns saviem ļaudīm mācīja, cik svarīgi ir būt uzticīgiem baušļiem, un paskaidroja, kas notiek ar tiem, kuri kļūst ļauni, kad „Tas Kungs tos ir bagātīgi svētījis” (Mosijas 1:13). Izlasi Mosijas 1:13–17 un salīdzini Mosijas 1:13 ar Almas 24:30. Tad uzzini, kādas, vismaz piecas, sekas nāk pār tiem, kuri novēršas no Tā Kunga. Tu tās vari atzīmēt vai sanumurēt savos Svētajos Rakstos.

Mosijas 2:1–41

Nefijieši sapulcējas, lai klausītos ķēniņa Benjamīna vārdos

Izlasi Mosijas 2:1–9 un uzraksti atbildes uz dotajiem jautājumiem:

• Kas sapulcējās kopā?

• Kur viņi sapulcējās?

• Kas tika darīts, lai lielais pūlis varētu dzirdēt ķēniņa Benjamīna vārdus?

Lai labāk saprastu, kāds bija ķēniņa Benjamīna raksturs, izlasi Mosijas 2:11–15, pievēršot uzmanību frāzēm, kas parāda, ka ķēniņš Benjamīns pievērsās taisnīgumam un kalpošanai, nevis apkārtējo atzinības vai augsta stāvokļa iegūšanai sabiedrībā.

Pēc tam padomā par prezidenta Hovarda V. Hantera izteikumu: „Nepiešķiriet pārāk lielu nozīmi augstam stāvoklim sabiedrībā. Vai jūs atceraties padomu, ko Glābēja deva tiem, kuri tiecās pēc „goda vietas” vai „augstiem krēsliem”? „Bet lielākais jūsu starpā lai ir jūsu kalps.” (Mateja ev. 23:6, 11.) Ir svarīgi tikt novērtētam. Taču mums vajadzētu tiekties būt taisnīgiem, nevis pievērsties atzinības vai augsta stāvokļa gūšanai sabiedrībā” („To the Women of the Church”, Ensign, 1992. g. nov., 96. lpp.).

Studē Mosijas 2:16–17 un pasvītro principu, ko mēs varam mācīties no ķēniņa Benjamīna kalpošanas: Kad mēs kalpojam saviem tuvākajiem, mēs kalpojam Dievam. (Mosijas 2:17 ir prasmīgi pārzināmā rakstvieta. Tu to vari atzīmēt atšķirīgā veidā, lai turpmāk varētu vieglāk atrast.)

Padomā, kad kāds ir svētījis tavu dzīvi, tev kalpojot. Kā tu parādīji (vai varēji parādīt) savu pateicību Dievam par cilvēku, kurš taisnīgi kalpoja gan tev, gan Dievam? Kā tu šim cilvēkam izrādīji savu pateicību?

Kad ķēniņš Benjamīns bija mācījis saviem ļaudīm par nepieciešamību kalpot citiem, viņš mācīja arī par daudzajiem veidiem, kādos Dievs mūs svēta, un ka mums Viņam jābūt pateicīgiem.

3. Studējot Mosijas 2:19–24, 34, apdomā, cik daudzos veidos Dievs tevi svēta. Padomā, kā tu Viņam vari izrādīt savu pateicību. Pēc tam atbildi uz dotajiem jautājumiem savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā:

   1. Kāpēc ķēniņš Benjamīns sevi, savus ļaudis un visus cilvēkus sauca par „neizdevīgiem kalpiem”?

   2. Kāpēc mums ir svarīgi atcerēties, ka esam Dievam parādā?

Ķēniņa Benjamīna vārdi mums māca, ka, jūtoties parādā Dievam, mēs vēlamies kalpot citiem un mūsu pateicība pieaug.

Mosijas 2:34 ķēniņš Benjamīns mācīja, ka mums vajag „dot” Dievam visu, kas mums ir un kas mēs esam. Dot nozīmē „dāvāt vai sniegt”. Tu vari uzrakstīt definīciju blakus šim vārdam — savos Svētajos Rakstos. Padomā, kā tu varētu dot Dievam visu, kas tev ir un kas tu esi. Atceries: ja tu turi Dieva baušļus un centies patiesi kalpot, Viņš tevi par to svēta.

Mosijas 2. nodaļas pēdējie panti ietver svarīgu ķēniņa Benjamīna brīdinājumu viņa ļaudīm. Vai tu kādreiz esi redzējis zīmi ar uzrakstu „Uzmanību”? (Piemēram, zīmi, kas tevi brīdina par augstsprieguma vadiem, krītošiem akmeņiem, savvaļas dzīvniekiem vai spēcīgu elektrisko strāvu.) Izlasi Mosijas 2:32–33, 36–38 un uzzini, no kā ķēniņš Benjamīns lika saviem ļaudīm uzmanīties. (Vārdi ak vai 33. pantā nozīmē „bēdas un ciešanas”. Uzraksti teikumu, aprakstot, kas notiks ar tiem, kuri „atklāti saceļas pret Dievu” (37. pants), jeb tiem, kuri apzināti pārkāps Dieva pavēles.

Izlasi doto apgalvojumu: „Daži cilvēki apzināti pārkāpj Dieva baušļus, domājot, ka varēs nožēlot vēlāk, piemēram, pirms došanās uz templi vai pirms kalpošanas misijā. Šādi tīši grēki izsmej Glābēja veikto Izpirkšanu” (Jaunatnes morāles stiprināšanai [brošūra, 2011. g.], 28. lpp.).

Elders Deivids A. Bednārs, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, izteica domas par to, cik svarīgi ir apzināties, kad mēs attālināmies no Gara:

„Mums vajadzētu … censties saskatīt, kad mēs „attālināmies no Tā Kunga Gara …” (Mosijas 2:36). …

Doktrīna ir skaidra. Ja kaut kas, par ko mēs domājam, ko redzam, dzirdam vai darām, attālina mūs no Svētā Gara, mums jāpārtrauc par to domāt, uz to skatīties, tajā klausīties vai to darīt. Ja kāds izklaides veids mūs atsvešina no Svētā Gara, tad tas noteikti nav domāts mums. Jo Gars nevar paciest to, kas ir vulgārs, rupjš vai nepiedienīgs, tātad tādas lietas nav domātas mums. Ja mēs atsvešināmies no Tā Kunga Gara, iesaistoties pasākumos, no kuriem mums vajadzētu izvairīties, tad tie noteikti nav domāti mums.” („That We May Always Have His Spirit to Be with Us”, Ensign vai Liahona, 2006. g. maijs, 30. lpp.)

Apdomā, ko cilvēki zaudē, dažreiz to pat neapzinoties, kad viņi attālinās no Gara. Izlasi Mosijas 2:40–41 un noskaidro, ko ķēniņš Benjamīns vēlējās, lai mēs apdomājam un atceramies.

4. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā:

   1. Uzraksti, kāda pieredze tev ir mācījusi, ka, paklausot Tam Kungam, tu tiksi svētīts gan laicīgi, gan garīgi.

   2. Izvēlies vienu savas dzīves jomu, kurā tu vēlētos būt paklausīgāks Dieva baušļiem. Uzraksti mērķi, lai tu varētu tajā pilnveidoties.

Prasmīgi pārzināmā rakstvieta — Mosijas 2:17

Izlasi Mateja ev. 22:36–40; 25:40 un Mosijas 2:17. Izveido Svēto Rakstu sarakstu vai virknējumu, pievienojot mijnorādes. Šāda Rakstu studēšanas metode palīdzēs tev izprast to jēgu un izvērst savas zināšanas.

Izskaidro, kāda saikne pamanāma starp pantiem, kurus esi savienojis ar mijnorādēm.

Apdomā dotos jautājumus:

• Kad esi jutis, ka, kalpojot citam cilvēkam, tu kalpo Dievam?

• Kādas konkrētas lietas tu vari darīt kāda cita cilvēka labā — līdzīgi, kā to būtu darījis Glābējs, ja Viņš būtu šeit?

5. Kad esi iegaumējis Mosijas 2:17, uzraksti to pēc atmiņas savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā.

6. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

   Es studēju Mormona vārdus – Mosijas 2. nodaļu un to pabeidzu (datums).

   Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: