7. daļa: 2. diena

2. Nefija 17.–20. nodaļa

Ievads

2. Nefija 17.–20. nodaļā Nefijs pierakstīja stāstījumu, kā Jesaja centās pārliecināt Jūdas ķēniņu un viņa tautu paļauties uz To Kungu, nevis uz pasaulīgām savienībām. Lietojot tēlus un parādības — simbolus jeb zīmes, kas māca un liecina par lielām patiesībām, Jesaja pravietoja par sava laika notikumiem, Jēzus Kristus piedzimšanu un ļauno cilvēku iznīcināšanu Tā Kunga Otrajā atnākšanā.

2. Nefija 17.–18. nodaļa

Jūdas ķēniņvalsts tiek svētīta, kad tā uzticas Jēzum Kristum

Lai tu labāk varētu sagatavoties šīsdienas stundai, padomā, kad esi saskāries ar kādu biedējošu situāciju. Vai tu atceries savu pirmo reakciju? Studējot 2. Nefija 17.–18. nodaļu, mēģini noteikt, kādu padomu Jesaja deva tiem, kuri saskaras ar kādu grūtu vai biedējošu situāciju.

Studējot 2. Nefija 17.–18. nodaļu, tu uzzināsi par trīs nelielām tautām — Sīriju, Israēlu un Jūdu, kā arī daudzkārt lielāko Asīrijas impēriju —, kas centās iekarot šīs mazās tautas. Apskati doto karti un tai pievienoto tabulu.

Tauta	Sīrija	Israēls (Efraims)	Jūda
Ķēniņš	Recīns	Peka	Ahass
Galvaspilsēta	Damaska	Samarija	Jeruzāleme

Izlasi 2. Nefija 17:1–2un ieskaties kartē. „Sīrija ir apvienojusies ar Efraimu” — tas nozīmē, ka šīs abas valstis izveidoja savienību jeb noslēdza vienošanos. Mēģini noteikt, kurš kuram uzbruka. Ņem vērā, ka frāze „Dāvida nams” 2. pantā attiecas uz Ahasu un Jūdas tautu.

Izraēlas un Sīrijas ķēniņvalstis vēlējās iekarot Jūdas ķēniņvalsti un piespiest Jūdu pievienoties viņu savienībai, lai kopā cīnītos pret vareno Asīrijas impēriju. Tolaik Asīrija draudēja iekarot visu pasauli. Izraēla un Sīrija domāja, ka, iekarojot Jūdu, viņiem būs vairāk cilvēku un resursu, lai cīnītos pret asīriešiem, kuri tuvojās (skat. 2. Nefija 17:5–6). Ķēniņš Ahass apsvēra noslēgt šo savienību ar Izraēlu un Sīriju.

Apdomā, ko tu darītu ķēniņa Ahasa vietā. No vienas puses, Asīrija draud uzbrukt taviem ļaudīm. No otras puses, Sīrija un Izraēla draud tev uzbrukt, ja tu nepievienosies viņu savienībai, lai cīnītos pret Asīriju. Jesaja dzīvoja Jūdas ķēniņvalstī, un Tas Kungs viņu sūtīja pie Ahasa ar vēstījumu. Ko, tavuprāt, tu domātu par pravieša vēstījumu, ja tu būtu ķēniņš Ahass?

1. Izlasi 2. Nefija 17:3–8 un pasvītro Tā Kunga vēstījumu Ahasam un viņa ļaudīm, kas tika dots caur pravieti Jesaju. (Termins „kūpošie stumbeņi” 4. pantā attiecas uz lāpām, kuru liesma bija izdzisusi, simbolizējot šo divu ķēniņvalstu izputināšanu un iekarošanu.) Iedomājies, ka tu dzirdi Jesaju to sakām Ahasam, un vēlāk kāds draugs tev lūdz to atstāstīt. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā uzraksti divus vai trīs teikumus, aprakstot, ko tu atbildētu savam draugam.

Jesaja centās palīdzēt ķēniņam un viņa ļaudīm paļauties uz Tā Kunga palīdzību, nevis uzticēties nedrošām politiskām savienībām.

2. Atbildi savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā uz jautājumiem:

   1. Kāpēc ir svarīgi vērsties pie Tā Kunga, kad mums vajadzīga palīdzība, nevis paļauties vienīgi uz citu cilvēku palīdzību?

   2. Kā jauni cilvēki var tikt kārdināti pirmajā vietā izvirzīt nevis attiecības ar Debesu Tēvu un Jēzu Kristu, bet ar citiem cilvēkiem?

Tas Kungs teica, ka Viņš dos Ahasam un Jūdas ķēniņvalstij zīmi, ka Viņš to pasargās un viņiem nevajadzēs paļauties uz pasaulīgām savienībām. Izlasi 2. Nefija 17:14 un uzzini, kas tā bija par zīmi. Apvelc vārdu Imanuēls šajā pantā. Blakus pantam uzraksti „Mateja 1:22–23”. Izlasi Mateja 1:22–23, lai noskaidrotu vārda „Imanuēls” nozīmi.

Kā tajā brīdī zīme, kas nozīmēja „Dievs ar mums”, varēja palīdzēt Ahasam? Kā šis Jesajas pravietojums norādīja arī uz Jēzus Kristus dzimšanu vairākus gadsimtus vēlāk?

Lai labāk izprastu zīmi, ka piedzimis bērns, apdomā eldera Džefrija R. Holanda, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, paskaidrojumu: „Ir vairāki vai paralēli šī pravietojuma elementi, par ko Jesaja tik daudz rakstīja. Vistiešākā nozīme, iespējams, bija vērsta uz Jesajas sievu, tikumīgu un labu sievieti, kas tajā laikā dzemdēja dēlu [skat. 2. Nefija 18:3]. Bērns kļuva līdzinieks un atspulgs varenākam un vēlākam pravietojuma piepildījumam, kas īstenojās, piedzimstot Jēzum Kristum.” (Christ and the New Covenant [1997. g.], 79. lpp.)

Jesaja pravietoja, ka pirms bērna izaugšanas Asīrija uzvarēs Israēla (Efraima) un Sīrijas armijas (skat. 2. Nefija 17:15–25). Zīme „Dievs ar mums” bija paredzēta, lai pārliecinātu ķēniņu Ahasu saprast, ka Dievs ar mums būs tad, kad mēs Viņam uzticēsimies, pat grūtību un baiļu brīžos. Tu vari ierakstīt šo principu savos Svētajos Rakstos.

Izlasi 2. Nefija 18:6–8 un pasvītro frāzi „Siloas ūdeņi”. Jesaja salīdzināja Siloas ūdeņus ar Dieva mierīgo, lēno un nemainīgo ietekmi un spēku, kam bija jābūt daļai no tautas politiskās dzīves (skat. 2. Nefija 18:6). Jesaja izmantoja Siloas ūdeņus kā pretstatu, jo Israēla un Jūdas ļaudis atraidīja Mesiju — „Siloas ūdeņus” jeb mierīgo, maigo, stabilo un nemainīgo Dieva spēku. Tādēļ, saskaņā ar Jesajas pravietojumu, Asīrijas ķēniņš un viņa uzbrūkošās armijas nevaldāmais spēks, kas attēlots ar „varenās un plašās upes ūdeņiem”, iekaroja Sīriju un Izraēlu.

Jesaja, gluži kā dzejnieks, aprakstīja divas plūstošas, bet krasi atšķirīgas ūdens straumes, lai paskaidrotu, kas notiks ar Jūdas tautu. Asīriešu armija nāca pār Jūdu, ko paskaidro vārdi zemes plašumi. Taču viņu armija neiekaroja Jeruzālemi, ko paskaidro apgalvojums — „viņš pāršļāksies un pārpludinās to visu, viņš sniegsies pat līdz kaklam”.

Izlasi 2. Nefija 18:9–12 un pievērs uzmanību, cik reižu Tas Kungs ieteica Jūdas tautai nepievienoties Sīrijai un Israēlam. Saskaņā ar 2. Nefija 18:13, pie kā Tas Kungs caur Jesaju ieteica Jūdas tautai vērsties pēc palīdzības?

Brīdī, kad asīrieši bija ieņēmuši Jūdu un draudēja Jeruzālemei, Jūdas ķēniņvalstij bija jauns ķēniņš. Viņa vārds bija Hiskija. Viņš uzticējās Tam Kungam un pravietim Jesajam. Galu galā Tā Kunga eņģelis asīriešu nometnē nogalināja 185 000 karavīru. (Skat. 2. Ķēniņu 19:35; Jesajas 37:36.)

3. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā atbildi uz vienu vai vairākiem jautājumiem:

   1. Kādas briesmas var rasties, ja tu paļaujies uz pasaulīgu varu un ietekmi, nevis uz To Kungu? (Padomā par situācijām, kas tevi varētu kārdināt pieņemt lēmumus, pamatojoties uz bailēm.)

   2. Kad tu esi vērsies pie Dieva, lai iegūtu spēku, kad sākotnēji tiki kārdināts vērsties pie citiem avotiem? Ko tu iemācījies no šīs pieredzes?

   3. Ar ķēniņa Hiskijas palīdzību Jūdas ļaudis tika pasargāti no iznīcināšanas, jo viņi sekoja Jesajas padomam, kas nāca no Tā Kunga. Kā, sekojot mūsdienu praviešiem, tu vari tikt pasargāts no garīga ļaunuma?

2. Nefija 19:1–7

Jesaja runā kā Mesija

Vai tu kādreiz esi ilgu laiku pavadījis, neredzot sauli un nejūtot tās siltumu? Ja tu to neesi pieredzējis, iedomājies, ka pār tevi nepārtraukti ir ēna, kurai nepiekļūst saules gaisma un siltums (līdzīgi kā ilgi esot tumšā istabā). Jesaja izmantoja līdzīgu salīdzinājumu, lai attēlotu, kāds garīgais stāvoklis ir cilvēkiem, kuri dzīvo bez Jēzus Kristus gaismas.

2. Nefija 19:1–2 ir pieminētas divas zemes. Izlasi pantus un pasvītro to nosaukumus.

Gadsimtu gaitā, vēl pirms tam, kad Jesaja rakstīja šos pantus, tika izcīnītas vairākas kaujas, lai pakļautu teritoriju, kas tagad pazīstama kā Svētā zeme. Daži šo zemi sauca par „nāves ēnas zemi”, jo ļoti daudzi cilvēki bija zaudējuši dzīvības, tajā cīnoties. Jaunās Derības laikā Nācarete, Kapernauma, Naina un Kāna atradās reģionos, kas formāli pazīstami kā Zebulona un Naftaļa zemes. Šīs ir pilsētas, kurās Jēzus Kristus ilgu laiku kalpoja cilvēkiem vairāk nekā 500 gadus vēlāk. Mūsdienās tā ir pazīstamā kā Galileja.

2. Nefija 19:2 atzīmē, ko, pēc Jesajas vārdiem, ļaudis šajā apvidū galu galā redzēs.

Jesajas apgalvojums, ka pār tiem, kuri „staigā tumsībā” un dzīvo „nāves ēnas zemē”, „atmirdzēs gaisma”, bija pravietojums par Jēzus Kristus laicīgo misiju šajā pasaules daļā. Ļaudis, kuri dzīvoja Galilejas apvidū, mita garīgā tumsā, bet, kad viņu vidū dzīvoja un kalpoja Jēzus Kristus, pār viņiem „atmirdzēja gaisma”.

4. Izlasi 2. Nefija 19:6–7 un padomā, kuri no Glābēja vārdiem sestajā pantā varētu būt īpaši nozīmīgi Jūdas ļaudīm, ņemot vērā viņu apstākļus. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā uzraksti, kā viens vai vairāki no šiem vārdiem raksturo tavas izjūtas pret Glābēju.

2. Nefija 19.–20. nodaļa

Jesaja apraksta ļauno cilvēku iznīcināšanu Otrās atnākšanas laikā

Jesajas pravietojums par Asīrijas iznīcināšanu 2. Nefija 20. nodaļā ir arī pravietojums par ļauno cilvēku iznīcināšanu Otrajā atnākšanā. Lasot šo nodaļu, atceries, ka, tāpat kā Hiskija tika svētīts, uzticoties Jesajas padomam, ko deva Tas Kungs, arī tu, uzticoties Tam Kungam, varēsi nebaidīties no sodiem, kas nāks pār visiem zemes iedzīvotājiem Otrās atnākšanas laikā.

Kurš teikums tiek atkārtots 2. Nefija 19:12, 17, 21 un 2. Nefija 20:4? Tu vari to atzīmēt savos Svētajos Rakstos. Uzraksti šo teikumu savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā un pasvītro vārdus dusmas un roka. Zem vārda dusmas uzraksti sods un zem vārda roka uzraksti žēlsirdība. Izlasi šo teikumu skaļi, ieliekot tajā vārdus: sods un žēlsirdība. („Tādēļ visi viņa [sodi] vēl nav rimušies, bet viņa [žēlsirdība] vēl joprojām ir izstiepta.”)

5. Atbildi savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā uz jautājumiem:

   1. Kā iepriekšējais teikums apraksta to, kā Tas Kungs attiecas pret tautām, ģimenēm vai cilvēkiem, kuri Viņu atraida?

   2. Kā tu vari pielietot šo patiesību savā dzīvē? Jēzus Kristus ir soda un žēlastības Dievs. Viņa žēlastība tiek izrādīta pret tiem, kuri nožēlo grēkus un ievēro Viņa baušļus.

6. Uzraksti savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā, kad tu esi sajutis Dieva žēlastību, esot bijis paklausīgs kādam no baušļiem.

7. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

   Es studēju 2. Nefija 17.–20. nodaļu un to pabeidzu (datums).

   Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: