Almas grāmatas 1.–4. nodaļa

Ievads

Drīz pēc tam, kad Alma kļuva par augstāko soģi, vīrs, vārdā Nehors, sāka mācīt viltus mācības un starp nefijiešiem ieviesa viltus priesterību. Viņš nogalināja taisnīgu vīrieti un par savu noziegumu tika sodīts ar nāvi. Dažus gadus vēlāk, Amlisijs neveiksmīgi mēģināja kļūt par nefijiešu ķēniņu. Kad ļaudīm balsojot, viņš kā ķēniņš tika noraidīts, Amlisijs sasauca savus atbalstītājus — amlisiešus, lai dotos kaujā pret nefijiešiem. Nefijieši uzvarēja, lai gan desmitiem tūkstošu cilvēku tika nogalināti. Karam noslēdzoties, daudzi nefijieši izjuta pazemību un, atcerēdamies savu pienākumu, tūkstošiem pievienojās Baznīcai. Taču viena gada laikā daudzi baznīcas locekļi bija kļuvuši lepni un uzsāka citu cilvēku vajāšanu. Alma nolēma atstāt savus augstākā soģa pienākumus un nodoties liecības sniegšanai par Jēzus Kristus evaņģēliju.

Almas 1. nodaļa

Neskatoties uz viltus priesterības un vajāšanas izplatīšanos, baznīcas locekļi baudīja labklājību

Dažkārt cilvēki tiecas pēc popularitātes. Velti brīdi laika tam, lai apsvērtu šādas vēlmes iespējamās briesmas. Kas notiktu, ja tevi vairāk uztrauktu tavu draugu domas par tevi nekā tas, ko Dievs par tevi domā?

Almas 1. nodaļā ir rakstīts, ka Nehors kļuva ļoti populārs starp dažiem ļaudīm. Izlasi Almas 1:2–6 un uzzini, ko Nehors mācīja un kā cilvēki uztvēra viņa mācīto.

Rūpīgi izlasi Almas 1:12 pirmās rindiņas un atrodi vārdus, kurus Alma lietoja, lai raksturotu, ko Nehors bija ieviesis starp nefijiešiem. Pēc tam apskati zemteksta piezīmi 12a. Izlasi 2. Nefija 26:29, kas ir pirmā krusteniskā atsauce zemteksta piezīmēs un uzzini, ko viltus priesterības nesēji dara un ko tie nedara.

Viltus priesterība tiek īstenota, cilvēkiem sludinot „viltus mācības … bagātību un slavas dēļ”, un tad, kad tie „uzdodas par pasaules gaismu” (Almas 1:16; 2. Nefija 26:29). Viņi nesludina tāpēc, ka vēlētos celt Dieva valstību. Drīzāk viņi vēlas gūt labumu (piemēram, bagātību, sociālās priekšrocības vai varu pār citiem), kā arī — citu cilvēku atzinību. Viņi vēlas visu uzmanību vērst uz sevi, nevis uz Dievu un Viņa evaņģēliju. Viltus priesterības īstenošana ir liels grēks Dieva acīs, kā Alma skaidri to pateica, uzrunājot Nehoru: „Ja viltus priesterība būtu uzspiesta šai tautai, tas novestu pie tās pilnīgas iznīcināšanas” (Almas 1:12).

Nehoram cenšoties „aizvilināt baznīcas ļaudis”, taisnīgs vīrietis, vārdā Gideons, „pretojās viņam, pamācot to ar Dieva vārdiem” (Almas 1:7). Atbildot uz pretestību, Nehors izvilka zobenu un nogalināja Gideonu. Nehors stājās tiesas priekšā par saviem noziegumiem un tika sodīts ar nāvi. Izlasi Almas 1:16, lai noskaidrotu, vai Nehora nāve izbeidza viltus priesterību starp nefijiešiem.

Izlasi Almas 1:26–27 un izvērtē, kā nefijiešu Dieva priesteri rīkojās salīdzinājumā ar Nehoru un citiem viltus priesterības nesējiem.

Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā apraksti nefijiešu priesteru rīcību. Ar ko atšķīrās nefijiešu priesteru rīcība no viltus priesterības pārstāvjiem?

Viltus priesterībai izplatoties pa visu zemi, daudzi cilvēki sāka vajāt uzticīgos baznīcas locekļus. Lai sagatavotos studēt pārējo Almas 1. nodaļu, padomā, vai esi redzējis, kā citi cilvēki ķircina, izsmej vai vajā tos, kas tur Dieva baušļus.

Izlasi Almas 1:19–20 un centies saskatīt iemeslu, kādēļ daži cilvēki vajāja baznīcas locekļus. Almas 1:21–31 ir pierakstīts, kā baznīcas locekļi reaģēja uz vajāšanu. Izlasi rakstvietas un aizpildi šo tabulu:

Almas 1:21–24	Almas 1:25, 27–31
Kā daži baznīcas locekļi reaģēja uz vajāšanu?	Kā citi baznīcas locekļi dzīvoja, neskatoties uz vajāšanu?
Kādas bija viņu rīcības sekas?	Kādas svētības viņi saņēma?

Uzraksti principu, ko esi iemācījies, studējot šo tabulu:

Viens no principiem, kuru, iespējams, tu pamanīji, ir šāds — dzīvojot saskaņā ar evaņģēliju, mēs dzīvē varam izjust mieru arī tad, ja mēs tiekam vajāti.

Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā izskaidro, kā iepriekš minētais princips var tev palīdzēt, kad nākas pieredzēt vajāšanu vai spiedienu — nebūt paklausīgam baušļiem. Pēc tam atbildi uz vienu no šiem jautājumiem:
1. Kad tu esi turējis baušļus, neskatoties uz vajāšanu vai spiedienu to nedarīt, un kādas svētības tu saņēmi?
2. Kā tu atbildēsi saviem ienaidniekiem?

Almas 2. nodaļa

Amlisieši un lamanieši apvieno spēkus cīņā pret nefijiešiem

Almas 2. nodaļā ir aprakstīti nefijiešu nākamākie pārbaudījumi. Izlasi nodaļas ievadu, lai noskaidrotu, kā vīrietis, vārdā Amlisijs, un viņa sekotāji vērsās pret nefijiešiem. Amlisijs vēlējās kļūt par nefijiešu ķēniņu, taču nefijieši balsojot viņu noraidīja un izvēlējās atstāt iedibināto soģu valdīšanas sistēmu. Tomēr Amlisija sekotāji sapulcējās un iesvētīja Amlisiju par savu ķēniņu. Amlisijs pavēlēja saviem sekotājiem doties karā pret nefijiešiem, un pēc neilga laika lamanieši pievienojās amlisiešiem, lai cīnītos pret nefijiešiem.

Nefijieši bija uzticīgi Tam Kungam, tādēļ Tas Kungs viņiem palīdzēja viņu kaujās pret amlisiešiem un lamaniešiem. Izlasi Almas 2:18, 28–31, 36 un katrā pantā atzīmē vārdus stiprināja un stiprināts(i). Pievērs uzmanību tam, kā Tas Kungs stiprināja nefijiešus.

Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā uzraksti par gadījumu, kad, cenšoties darīt pareizo, tu esi sajutis Tā Kunga stiprinājumu.

Almas 3. nodaļa

Amlisieši nodala sevi no Dieva

Padomā, ko daži cilvēki vēlas pateikt par sevi, izvēloties apģērbu, matu griezumu, auskarus un citas rotaslietas, tetovējumus un ķermeņa pīrsingus.

Izlasi Almas 3:4 un uzzini, ko amlisieši izmainīja savā izskatā.

No kā amlisieši vēlējās „atšķirties”?

Kam viņi vairāk vēlējās līdzināties?

Amlisieši izrādīja savu sacelšanos, ieviešot izmaiņas savā ārienē. Almas 3. nodaļā Mormons mums atgādina par lāstu un zīmi, kas tika uzlikta lamaniešiem pirms vairākiem gadsimtiem, viņu sacelšanās dēļ pret Dievu (skat. Almas 3:6–10; skat. arī 2. Nefija 5:20–24). Amlisieši brīvprātīgi iezīmēja savu pieri, taču šī zīme pildīja līdzīgu nolūku tai zīmei, kuru Dievs bija uzlicis lamaniešiem.

Atzīmē frāzi Almas 3:18, kas attēlo amlisiešu attieksmi pret Dievu. Atzīmē arī Almas 3:19 pantā, kam amlisieši lika nākt pār sevi, savas sacelšanās dēļ.

Ko tu vari mācīties no Almas 3:18–19 par tiem, kas ir Tā Kunga nolādēti? (Tie, kas atklāti saceļas pret To Kungu, paši izsauc uz sevi lāstu.) Svarīgi saprast, ka būt nolādētam nozīmēja būt „[padzītam] no Tā Kunga vaiga” (2. Nefija 5:20). Ar savu rīcību amlisieši bija nodalījuši sevi no Tā Kunga.

Raugoties uz amlisiešu piemēru, mēs mācāmies, ka ikviens pats var izvēlēties nodalīt sevi no Dieva. Tie, kas ir „atklāti sacēlušies pret Dievu” (Almas 3:18), nodala sevi no Viņa, jeb citiem vārdiem, liek lāstam nākt pār sevi.

Atbildi uz šādu jautājumu savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā: Pretēji amlisiešiem, ko tu tagad vari darīt savā dzīvē, lai pārliecinātos, ka tu nepadzen sevi no Dieva vaiga?

Almas 3:20–25 ir aprakstīts, kā nefijieši kaujā sakāva lamaniešus, taču daudz cilvēku abās pretinieku pusēs tika nogalināti. Izlasi Almas 3:26–27, cenšoties atpazīt galveno mācību, ko Mormons vēlējās, lai mēs apgūtu no amlisiešu pieredzes un kaujām starp nefijiešiem un lamaniešiem.

Pabeidz rakstīt šo principu saskaņā ar lasīto Almas 3:26–27: Mēs saņemam laimi vai bēdas atbilstoši tam

Velti brīdi laika pārdomām par to, kam tu izvēlies sekot savā dzīvē. Padomā par šādiem jautājumiem: Kādu atlīdzību jeb atalgojumu Sātans piedāvā saviem sekotājiem? (Sākotnēji, bieži vien, tas ir ļoti kārdinošs, taču galu galā sagādā nelaimi un izraisa kaitīgus ieradumus.) Turpretī, kādu atalgojumu tu esi saņēmis no Tā Kunga, izvēloties sekot Viņam?

Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā uzraksti par pieredzi, kad sekošana Tam Kungam ir darījusi tevi laimīgu.

Almas 4. nodaļa

Pēc vairāku gadu Baznīcas nostiprināšanās, baznīcas locekļi kļuva lepni, tādēļ Alma atkāpās no augstākā soģa amata, lai mudinātu ļaudis nožēlot grēkus

Nefijieši pēc kara ar lamaniešiem un amlisiešiem „tika pamodināti atcerēties savus pienākumus”, un viņi „sāka pilnīgāk nostiprināt baznīcu” (Almas 4:3–4). Tā rezultātā, baznīcai pievienojās aptuveni 3500 cilvēku (skat. Almas 4:5). Diemžēl jau viena gada laikā daudzi cilvēki baznīcā sāka uzpūsties lepnībā. Izlasi Almas 4:8–12, pievēršot uzmanību bezdievīgajiem darbiem, kas tika veikti lepnības dēļ, kas bija starp baznīcas locekļiem. No šīs rakstvietas mēs varam mācīties šādu principu: Ja mēs esam slikts piemērs citiem, mūsu rīcība var atturēt citus no evaņģēlija pieņemšanas. (Skat. Almas 4:10.)

Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā ieraksti vienu nefijiešu bezdievīgu rīcību vai izturēšanos, kas aprakstīta Almas 4:8–12. Paskaidro, kāpēc mūsdienās, kā baznīcas loceklim, ir būtiski izvairīties no šādas rīcības vai izturēšanās.

Baznīcā notiekošās bezdievības dēļ Alma nozīmēja citu vīrieti savā vietā būt par augstāko soģi, lai pats, būdams baznīcas prezidējošais augstais priesteris, varētu pilnībā nodoties sava aicinājuma pildīšanai un varētu palīdzēt locekļiem pārvarēt viņu lepnību un viņu grēkus, „iespaidojot tos ar skaidru liecību” (Almas 4:19). Izlasi Almas 4:19 un pasvītro, ko Alma vēlējās darīt, lai palīdzētu saviem ļaudīm.

Almas 4:19 paskaidro šādus principus: Mūsu garīgo pienākumu pildīšanai var būt nepieciešama uzupurēšanās. Tā Kunga kalpi sniedz liecību un aicina grēciniekus nožēlot grēkus. Dalīšanās skaidrā liecībā palīdz citiem tuvoties Dievam.

Vai tu spēj iedomāties kādu atstājam ietekmīgu politisku amatu, piemēram, valsts prezidenta amatu, lai varētu kalpot misijā? Alma to izdarīja!

Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā ieraksti, ko pēc tavām domām frāze — „ar skaidru liecību” (Almas 4:19) — vēstī par Almas mācīšanas veidu. Pieraksti arī, kā tu esi iespaidots kaut ko izmainīt vai uzlabot, dzirdot kādu citu dalāmies liecībā par evaņģēliju.
Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā zem šīs dienas uzdevumiem ieraksti:

Es studēju Almas 1.–4. nodaļu un to pabeidzu (datums).

Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: