Almas 5:37–62

Ievads

Alma turpināja sludināt Zarahemlā, un viņš brīdināja cilvēkus, ka viņu lēmumam — uzklausīt vai noraidīt viņa vārdus — ir noteiktas svētības jeb sekas. Viņš iedrošināja viņus atsaukties uz Labā Gana, Tā Kunga Jēzus Kristus, balsi, kurš tos sauc un vēlas tos atgriezt Savā ganāmpulkā. Studējot šo nodarbību, apdomā, kā sekošana Labā Gana balsij var tev palīdzēt izvairīties no pasaules nešķīstajām lietām un atgriezties, lai būtu ar Dievu.

Almas 5:37–42, 53–62

Alma visus aicina sekot Glābējam, mūsu Labajam Ganam

Dažkārt Svētajos Rakstos Jēzu Kristu dēvē par „Labo Ganu” (skat. Jāņa 10:11–15). Kāpēc, tavuprāt, gans labi simbolizē Glābēju? Prezidents Ezra Tafts Bensons deva šādu senlaiku ganu raksturojumu:

„Jēzus Kristus laikā, Palestīnā, ganus uzskatīja par savu aitu aizstāvjiem. Pretēji mūsdienām, toreiz gani vienmēr gāja ganāmpulkam pa priekšu. Viņš tos vadīja. Gans pazina katru aitu, un parasti katrai bija savs vārds. Avis zināja gana balsi, uzticējās viņam un svešiniekiem nesekoja. Kad avis tika sauktas, viņas nāca pie gana. (Skat. Jāņa 10:14, 16.)

Naktī gans ieveda savas avis īpaši viņām veidotā aplokā. Aplokam bija augstas sienas, un šo sienu augšgalā bija novietoti dzeloņi, lai atturētu plēsīgos zvērus un zagļus no rāpšanās pāri aploka sienām.

Taču dažreiz, kādam, izsalkuma dzītam, plēsīgam zvēram, izdevās pārkļūt pāri sienām un iekļūt pie avīm, tās ļoti nobiedējot. Šādos brīžos varēja redzēt atšķirību starp patiesu ganu — tādu, kurš mīl savas avis, un tādu, kurš strādā tikai tāpēc, ka tas ir viņa pienākums un ienākumu avots.

Patiess gans avju dēļ ir gatavs atdot savu dzīvību. Viņš dodas starp avīm un cīnās par viņu labklājību. Turpretī algotnim sava personīgā drošība ir svarīgāka par avīm, un parasti viņš izvairās no briesmām.

Jēzus izmantoja šo, savam laikam tik atbilstošo, piemēru, lai paziņotu, ka Viņš ir Labais Gans — patiesais Gans. Viņš mīl Savus brāļus un māsas, un tāpēc Viņš ir gatavs labprātīgi un brīvprātīgi atdot Savu dzīvību viņu dēļ. (Skat. Jāņa 10:17–18.)” („A Call to the Priesthood: ‘Feed My Sheep”, Ensign, 1983. g. maijs, 43. lpp.)

Rokasgrāmatā uzraksti īsas atbildes uz jautājumiem:

Kas var notikt ar avīm, ja tās neklausa ganu?
Kā mēs varam sevi pielīdzināt avīm un Glābēju — savam ganam?
Ko nozīmē — būt Viņa ganāmpulkā? (Skat. Almas 5:60.)

Almas 5:37 rakstvietā Alma raksturoja Zarahemlas ļaudis kā avis, kas ir „[noklīdušas]”. Izlasi Almas 5:37–42 un uzzini, ko Alma mācīja par ieklausīšanos Glābēja balsī.

Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā uzraksti atbildes uz šiem jautājumiem:
1. Studē Almas 5:37–38 un saviem vārdiem paskaidro, ko Alma mācīja par Glābēja pūliņiem, aicinot mūs sekot Viņam.
2. Saskaņā ar Almas mācīto Almas 5:41, kā mēs varam zināt, vai mēs sekojam Labā Gana balsij? Nosauc dažus „labus darbus”, kas norādītu, ka pēdējo dienu svēto jaunieši seko Labajam Ganam.

Atpazīt un sekot Glābēja balsij ne vienmēr ir viegli. Apdomā eldera Dalina H. Ouksa, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, izteikumu: „No daudzajām balsīm, ko mēs ikdienā dzirdam, mums ir jāspēj atpazīt Labā Gana balsi, kura mūs aicina sekot Viņam uz mūsu debesu mājām.” („Alternate Voices”, Ensign, 1989. g. maijs, 27. lpp.)

Izlasi Almas 5:53–56 un atzīmē attieksmi un rīcību, kas Glābēja balss saklausīšanu padara sarežģītu.

Padomā par vēl par citu attieksmi un rīcību mūsdienu pasaulē, kuras dēļ cilvēkiem ir grūti saklausīt Glābēja balsi. Īsi paskaidro, kāpēc tu domā, ka šīs attieksmes un rīcības dēļ cilvēkiem ir grūti saklausīt Glābēja balsi:

Almas 5:57 pantā atzīmē frāzi — „visi jūs, kas vēlaties sekot Labā Gana balsij”. Pēc tam atzīmē trīs frāzes 57. pantā, kurās ir pateikts, ko tu vari darīt, lai sekotu Glābēja balsij.

Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā uzraksti piemēru katram no šiem trim apgalvojumiem, kas atspoguļo, ko pēdējo dienu svētais jaunietis savā skolā vai apkārtnē var darīt, lai: a) aizietu no ļaunuma vidus, b) nošķirtos no tā un c) neaiztiktu nešķīstās lietas. Pēc tam padomā par divām taisnīgām nodarbēm vai ieradumiem, kas varētu vairāk palīdzēt jauniešiem saklausīt Labā Gana balsi. Ja kāda no šīm nodarbēm vai ieradumiem ir tev palīdzējuši sadzirdēt Glābēja balsi, iespējams, tu varētu to pierakstīt savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā, lai vēlāk par to pastāstītu savai klasei vai skolotājam.

Almas 5:58–60, Alma mācīja šādu patiesību: Ja mēs sekosim Tā Kunga balsij (Labajam Ganam), mēs tiksim sapulcināti Viņa valstībā. Atzīmē izteiktos apsolījumus jeb svētības Almas 5:58–60, kuras pieredzēs visi tie, kas saņems mantojumu pie Dieva labās rokas.

Padomā, ko katrs no šiem atzīmētajiem solījumiem jeb svētībām tev nozīmē. Pēc tam savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā ieraksti savas pārdomas par to, kāpēc aiziešana no ļaunuma vidus ir šo svētību vērta.

Sekodams Glābēja balsij, tu saņemsi šīs svētības un galu galā baudīsi paaugstināšanas svētību.

Almas 5:43–52

Alma pastāsta, kā viņš ieguva liecību, un māca par grēku nožēlošanu

Padomā, ko tu esi iemācījies ar savu piecu fizisko maņu — redzes, dzirdes, taustes, ožas un garšas — palīdzību. Vai ir iespējams kaut ko zināt, neizmantojot kādu no šīm maņām? Izlasi Almas 5:45–48 un uzzini, ko Alma teicās zinām un kā viņš to zina.

Atzīmē Almas 5:48, ko Alma mācīja par Jēzu Kristu. Almas 5:45–48 vēstījumu var apkopot šādi: Katrs no mums, caur Svēto Garu, var zināt, ka Jēzus Kristus ir pasaules Izpircējs.

Katra cilvēka ticība un liecība pieredz izaicinājumus. Personīgā liecība par evaņģēlija patiesumu, kas saņemta ar Svētā Gara spēku, var tevi stiprināt šādos izaicinājuma brīžos. Ja tu atcerēsies saņemtos Svētā Gara apliecinājumus, kā to darīja Alma, tas var tev palīdzēt palikt nelokāmam pārbaudījumu brīžos. Raugoties uz Almas piemēru, mēs arī mācāmies, ka gavēšana un lūgšana var palīdzēt mums sajust Gara atkārtotus patiesības apliecinājumus un var uzturēt mūsu liecību, kad ir nepieciešams stiprinājums.

Padomā par savu liecību, lasot nākamo citātu no eldera M. Rasela Balarda, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, kurš mūs iedrošina iegūt pašiem savu liecību par Jēzu Kristu: „Individuāla, personīga liecība par evaņģēlija patiesību, īpaši liecība par Tā Kunga Jēzus Kristus dievišķo dzīvi un misiju, ir būtiska mūsu mūžīgajai dzīvei. „Un šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst Tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko Tu esi sūtījis, Jēzu Kristu” [Jāņa 17:3]. Citiem vārdiem, mūžīgās dzīves iemantošana ir atkarīga no mūsu personīgajām zināšanas par mūsu Tēvu debesīs un Viņa svēto Dēlu. Nepietiek vienkārši zināt par viņiem. Mums ir jāgūst personīgas, garīgas pieredzes savu liecību nostiprināšanai.” („Feasting at the Lord’s Table”, Ensign, 1996. g. maijs, 80. lpp.)

Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā izpildi vienu vai vairākus no šiem uzdevumiem:
1. Uzraksti par pieredzi, kad tu esi dzirdējis kādu Svētā Gara spēkā dalāmies spēcīgā liecībā, ka Jēzus Kristus ir pasaules Izpircējs. Uzraksti, kā tu juties, klausoties šo liecību.
2. Izlasi Almas 5:46 un pēc tam saviem vārdiem uzraksti, kā Alma saņēma savu liecību par Jēzu Kristu. Padomā par veidu, kā tu vari sekot Almas piemēram, lai stiprinātu savu liecību par Glābēju, un uzraksti savas pārdomas.
3. Uzraksti par pieredzi, kad tu sajuti Svētā Gara apliecinājumu, ka Jēzus Kristus ir pasaules Izpircējs. Uzraksti konkrētu mērķi, piemēram, gavēt, dedzīgāk lūgt vai vērīgāk studēt Svētos Rakstus, kas tev palīdzēs iegūt vai stiprināt savu liecību par Glābēju. Pieliec pūles šī mērķa sasniegšanā, arī tad, ja tam ir nepieciešamas „daudzas dienas” (Almas 5:46). (Šī uzdevuma pildīšana var tev palīdzēt izpildīt „Personības attīstība” vai „Pienākumu pret Dievu” prasības.)

Izlasi Almas 5:49–52 un uzzini, ko Alma mācīja cilvēkiem par grēku nožēlošanu. Tam atvēlētajā vietā paskaidro, kāpēc, tavuprāt, visiem cilvēkiem ir jānožēlo grēki, lai varētu mūžīgi dzīvot ar Debesu Tēvu un Jēzu Kristu:

Elders Dalins H. Oukss ir aicinājis mūs apdomāt dažus jautājumus, kas var mums palīdzēt pielietot Almas mācīto par grēku nožēlošanu un gatavošanos, lai ieietu Dieva valstībā:

„Kā būtu, ja Viņa atnākšanas diena būtu rīt? Ja mēs zinātu, ka rīt satiksim To Kungu, priekšlaicīgi nomirstot, vai arī Viņam pēkšņi atnākot, — ko mēs darītu šodien? Ko mēs vēlētos izsūdzēt? Ko mēs pārstātu darīt? Kādas problēmas mēs atrisinātu? Kam mēs piedotu? Ko mēs paustu savā liecībā?

Ja tad mēs šīs lietas darītu, tad kāpēc ne tagad? Kāpēc netiekties pēc miera, kad miers vēl ir iegūstams?” („Preparation for the Second Coming”, Ensign vai Liahona, 2004. g. maijs, 9. lpp.)

Padomā par vienu no eldera Ouksa jautājumiem. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā uzraksti, kāpēc, tavuprāt, katru dienu ir svarīgi dzīvot tā, it kā tu gatavotos satikt To Kungu.

Būdams lūgšanu pilns, apdomā, kā tu vari pielietot šodien mācīto, lai tu varētu būt gatavs satikt Glābēju un ieiet Viņa valstībā.

Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā zem šīs dienas uzdevumiem ieraksti:

Es studēju Almas 5:37–62 un to pabeidzu (datums).

Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: