2. Nefija 32. nodaļa

Ievads

Pēc tam, kad Nefijs bija mācījis par „[šauro] jo [šauro] [taku], kas ved uz mūžīgo dzīvi” (2. Nefija 31:18), viņš redzēja, ka viņa ļaudis vēlējās uzzināt, kas viņiem ir jādara pēc tam, kad viņi uz šīs takas būs nostājušies. Viņš atbildēja uz viņu jautājumiem, mudinot viņus „[baudīt] Kristus vārdus” un „vienmēr lūgt” (2. Nefija 32:3, 9). Viņš apliecināja: ja viņi tā rīkosies, Svētais Gars palīdzēs viņiem zināt, kas jādara.

2. Nefija 32:1–7

Nefijs dod mums padomu — meklēt dievišķu vadību Jēzus Kristus vārdos

Padomā par kādu gadījumu, kad kāds tev deva norādes, lai no vienas vietas nokļūtu uz otru. Vai šīs norādes bija viegli vai grūti saprast? Kāpēc ir svarīgi, lai kāds dotu skaidrus norādījumus?

Iepriekšējā mācību stundā tu studēji dažas norādes, ko Nefijs deva saviem ļaudīm. Pēc to došanas viņš teica: „Šis ir tas ceļš” (2. Nefija 31:21). Ātri pārlasi 2. Nefija 31:17–18 un atsauc atmiņā, kā var sākties cilvēka ceļš uz mūžīgo dzīvi. Tad izlasi 2. Nefija 32:1 un uzzini, kāds jautājums bija ļaužu sirdīs attiecībā uz to, ko Nefijs bija viņiem mācījis. Uzraksti šo ļaužu jautājumu saviem vārdiem:

Izlasi 2. Nefija 32:2–3 un uzzini, kas, pēc Nefija vārdiem, mums ir jādara pēc tam, kad būsim uzsākuši šo ceļu. Ir noderīgi zināt, ka runāt eņģeļu mēlē, saskaņā ar prezidenta Boida K. Pekera, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, teikto, „vienkārši nozīmē, ka jūs varat runāt ar Svētā Gara spēku” („The Gift of the Holy Ghost: What Every Member Should Know”, Ensign, 2006. g. aug., 50. lpp.).

Tu vari pasvītrot frāzi „baudiet Kristus vārdus” 2. Nefija 32:3 (šis pants ir prasmīgi pārzināmā rakstvieta). Nefijs lietoja frāzi „Kristus vārdi”, lai aprakstītu mācības, ko iedvesmojis Svētais Gars. Izveido sarakstu, kā vai kur tu vari izlasīt, sadzirdēt vai saņemt Svētā Gara iedvesmotas mācības.

Kristus vārdi ietver Svētos Rakstus un mūsdienu praviešu vārdus. Lai tu varētu apdomāt, ko nozīmē „[baudīt] Kristus vārdus”, izlasi šo citātu:

Elders Rasels M. Nelsons, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, mācīja: „Baudīt nozīmē ko vairāk, nekā pagaršot. Baudīt nozīmē izgaršot. Mēs izgaršojam Svētos Rakstus, tos studējot debešķīgu atklājumu un uzticīgas paklausības garā. Kad mēs baudām Kristus vārdus, tie … kļūst par mūsu būtības neatņemamu sastāvdaļu” („Living by Scriptural Guidance”, Ensign,2000. g. nov., 17. lpp.).

Elders Roberts D. Heilzs, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, teica: „Lai es un jūs varētu baudīt Kristus vārdus, mums ir jāstudē Svētie Raksti un jāuzsūc Viņa vārdi, tos apdomājot un padarot par katras domas un darbības daļu” („Healing Soul and Body”, Ensign,1998. g. nov., 15. lpp.).

Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā uzraksti saviem vārdiem, ko, tavuprāt, nozīmē baudīt Kristus vārdus.

Padomā, kāda ir atšķirība starp vārdiem baudīt, uzkost un badoties. Brīdi apdomā, kādi mazāk iedarbīgi Kristus vārdu studēšanas veidi var tikt salīdzināti ar uzkošanu vai pat badošanos.

Pabeidz rakstīt atlikušā principa daļu, saskaņā ar 2. Nefija 32:3: Kad mēs baudām Kristus vārdus, Kristus vārdi pateiks.

Uzraksti savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā vai nu par gadījumu, kad Kristus vārdu baudīšana tev palīdzēja uzzināt, ko tev darīt savā dzīvē, vai apraksti situāciju, ar kuru saskaries tagad un kurā Kristus vārdu baudīšana tev varētu palīdzēt.

Aizpildi trūkstošās vietas, lai novērtētu, cik labi tu baudi Kristus vārdus un kā tu varētu pilnveidoties. Pie katra dotā piemēra uzraksti vārdu — baudu, uzkožu vai badojos —, kas vislabāk raksturo, cik ļoti tu centies izzināt Kristus vārdus katrā no minētajām pozīcijām. Piemēram, tu vari baudīt Svētos Rakstus, studējot individuāli, bet tikai uzkost Kristus vārdus vispārējā konferencē.

Individuāla Svēto Rakstu studēšana:

Svētā Vakarēdiena sanāksme:

Vispārējā konference:

Svēto Rakstu studēšana ģimenē:

Seminārs:

Ģimenes mājvakars:

Ārona priesterības kvoruma sanāksme vai Jauno sieviešu biedrības nodarbība:

Svētdienas skola:

Personīgā lūgšana:

Brīdi padomā un izvēlies vienu pozīciju, pie kuras tu uzrakstīji, ka šobrīd „uzkod” vai „badojies”. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā uzraksti, kā tu vari labāk baudīt Kristus vārdus šajā pozīcijā. Tad seko tam un rīkojies.

Izlasi 2. Nefija 32:4–7 un padomā, kā atbildēt uz dotajiem jautājumiem (atbilde uz vienu no jautājumiem būs tavs 4. mājasdarbs):

Ko, tavuprāt, nozīmē „vaicāt” vai „klauvēt”, kā minēts 4. pantā? Kā lūgšana var būt labs piemērs vaicāšanai vai klauvēšanai?
Kādas sekas, pēc Nefija vārdiem, būs tiem, kas nevaicās vai neklauvēs, kā minēts 4. pantā?
5. pants: kādas svētības, pēc Nefija solītā, mums tiks dotas, kad saņemsim Svēto Garu?
7. pants: kāda attieksme bija Nefija ļaudīm, kas lika Nefijam par viņiem sērot? Kāpēc, tavuprāt, šāda attieksme attur cilvēkus no „svarīgu zināšanu” meklēšanas un saprašanas?

Uzraksti savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā vienu principu, ko tu iemācījies no 2. Nefija 32:4–7, un paskaidro, kāpēc šis princips ir svarīgs tavā dzīvē.

Rakstvietu prasmīga pārzināšana — 2. Nefija 32:3

Kā tu domā, cik ilgu laiku tev vajadzētu, lai iegaumētu 2. Nefija 32:3, ja tu to atkārtotu ik reizi, kad ēstu maltīti? Uzraksti šo pantu uz kartītes vai maza papīra gabaliņa un nēsā to sev līdzi. Pāris nākamās dienas baudi Kristus vārdus, cenšoties iegaumēt 2. Nefija 32:3 pirms un pēc katras maltītes. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā uzraksti, cik maltītes tev vajadzēja, lai pantu iegaumētu.

2. Nefija 32:8–9

Nefijs mums iesaka vienmēr lūgt

Daudzi cilvēki saka, ka tad, kad viņi ir grēkojuši, viņi nevēlas lūgt Debesu Tēvu. Brīdi padomā, kāpēc tas tā varētu būt. Kurš vēlas, lai tu nelūdz, īpaši pēc tam, kad esi grēkojis? Kāpēc? Ieskaties 2. Nefija 32:8, ko Svētais Garms mums māca attiecībā uz lūgšanu? Apdomā jautājumus: Kādēļ, tavuprāt, Tas Kungs vēlas, lai tu lūdz? Kāpēc, tavuprāt, Sātans nevēlas, lai tu lūdz?

Izlasi 2. Nefija 32:9 un uzzini, cik bieži mums vajadzētu lūgt un kādas svētības Tas Kungs mums apsola, ja mēs lūgsim. Lasot šo pantu, ir noderīgi zināt, ka iesvētīt nozīmē veltīt kalpošanai Dievam vai padarīt svētu.

No 2. Nefija 32:9 mēs mācāmies principu: Vienmēr lūdzot, mēs spēsim paveikt visu, ko Tas Kungs vēlēsies, lai mēs darām savu dvēseļu labumam. (Pievērs uzmanību, ka 2. Nefija 32:8–9 ir prasmīgi pārzināmā rakstvieta. Tu vari to atzīmēt atšķirīgā veidā, lai nākotnē vieglāk varētu atrast.)

Apdomā, ko nozīmē vienmēr lūgt. Lasot eldera Deivida A. Bednāra, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, izteikumu, pasvītro vienu vai vairākus veidus, kā mēs varam pildīt bausli — „vienmēr lūgt”:

„Mūsu raksturā, uzvedībā vai saistībā ar mūsu garīgo izaugsmi var būt kaut kas, par ko mums ir jāapspriežas ar Debesu Tēvu rīta lūgšanā. Pēc pienācīgas pateicības izteikšanas par saņemtajām svētībām mēs izlūdzamies sapratni, vadību un palīdzību, lai spētu paveikt to, ko nevaram paveikt tikai ar pašu spēkiem vien. …

Dienas ritumā mēs lūdzam savā sirdī, lai saņemtu nepārtrauktu palīdzību un vadību. …

Šajā konkrētajā dienā mēs ievērojam, ka ir brīži, kuros mums parasti būtu vēlme runāt skarbi, taču mēs to nedarām, vai kuros mums būtu nosliece dusmoties, taču mēs nedusmojamies. Mēs saskatām debesu palīdzību un spēku un pazemīgi atzīstam, ka esam saņēmuši atbildes uz savu lūgšanu. Brīdī, kad saskatām palīdzību, mēs izsakām klusu pateicības lūgšanu.

Dienas beigās mēs atkal nometamies ceļos, lai sniegtu atskaiti savam Tēvam. Mēs pārrunājam dienas notikumus un izsakām dziļi izjustu pateicību par saņemtajām svētībām un palīdzību. Mēs nožēlojam grēkus un ar Tā Kunga Gara palīdzību uzzinām, kā varam rīkoties, lai rīt kļūtu labāki. Tādējādi mūsu vakara lūgšana balstās uz mūsu rīta lūgšanu un ir tās turpinājums. Savukārt mūsu vakara lūgšana ir arī sagatavošanās jēgpilnai rīta lūgšanai.

Rīta un vakara lūgšanas — un visas citas lūgšanas starp tām — nav nesaistīti, nošķirti notikumi; drīzāk tās ir saistītas kopā katru dienu un vairākās dienās, nedēļās, mēnešos un pat gados. Tas daļēji paskaidro to, kā mēs pildām Svēto Rakstu norādījumu — „vienmēr lūgt” (Lūkas 21:36; 3. Nefija 18:15, 18; M&D 31:12). Šādas jēgpilnas lūgšanas mums palīdz gūt visaugstākās svētības, kas Dievam ir paglabātas Viņa uzticīgajiem bērniem.” („Pray Always”, Ensign vai Liahona, 2008. g. nov., 41.–42. lpp.)

Uzraksti savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā, kā, tavuprāt, sekošana eldera Bednāra norādījumiem — „vienmēr lūgt” — palīdzēs tavā dzīvē.

Nobeidzot šo mācību stundu, izlasi eldera Spensera Dž. Kondija, kas tolaik kalpoja par Septiņdesmito, liecību attiecībā uz Kristus vārdu baudīšanu: „Iespējams, jūs saskaraties ar lēmumiem par kalpošanu misijā, savas nākotnes karjeras izvēli un galu galā — par laulību. Lasot Svētos Rakstus un lūdzot pēc vadības, jūs visdrīzāk neieraudzīsiet atbildi drukātu vārdu veidā grāmatas lappusēs, taču lasot jūs saņemsiet skaidrus iespaidus un pamudinājumus, un, kā solīts, Svētais Gars „rādīs jums visu, kas jums jādara” [2. Nefija 32:5]” („Becoming a Great Benefit to Our Fellow Beings”, Ensign, 2002. g. maijs, 45. lpp.).

Rakstvietu prasmīga pārzināšana — 2. Nefija 32:8–9

Turpmāko 24 stundu laikā mēģini iekļaut savā dzīvē, ko esi iemācījies par to, kā „lūgt vienmēr”. Nākamās mācību stundas sākumā tu tiksi aicināts pastāstīt par savām domām un jūtam attiecībā uz šo pieredzi. Uzraksti savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā, kā cenšanās „lūgt vienmēr” var izmainīt tavas lūgšanas.
Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

Es studēju 2. Nefija 32. nodaļu un to pabeidzu (datums).

Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: