26. daļa: 2. diena

3. Nefija 18. nodaļa

Ievads

Savas pirmās kalpošanas dienas noslēgumā Jēzus Kristus nefijiešiem pasniedza Svēto Vakarēdienu un pavēlēja viņiem vienmēr lūgt Tēvu un veidot draudzīgas attiecības ar visiem cilvēkiem. Visiem tiem, kas paklausīja, Glābējs apsolīja brīnišķīgas svētības. Tad Viņš sniedza divpadsmit nefijiešu mācekļiem norādījumus attiecībā uz viņu kalpošanu baznīcā. Pirms uzkāpšanas debesīs Viņš piešķīra varu — dot Svētā Gara dāvanu.

3. Nefija 18:1–14

Jēzus Kristus pasniedz nefijiešiem Svēto Vakarēdienu

Izlasi šo eldera Džeralda N. Landa, kurš kalpoja par Septiņdesmito kvoruma locekli, stāstu un iztēlojies sevi stāstā minētā cilvēka vietā:

„Pirms kāda laika žurnālā bija interesants raksts par alpīnismu, kurā bija stāsts, kas sniedz lielisku atbildi uz jautājumu: „Ko mēs kā neizdevīgi kalpi varam darīt, lai atmaksātu Kristum par visu, ko Viņš mūsu labā ir darījis?”

Raksts bija par cilvēku, vārdā Zenkušs, kurš vadīja alpīnisma skolu. … Zenkušs izskaidroja intervētājam alpīnisma virves nostiprināšanas sistēmu. Ar šīs sistēmas palīdzību klinšu kāpēji pasargā sevi no kritieniem. Kad viens kāpējs nonāk drošā pozīcijā, tas nostiprina otra kāpēja virvi, parasti ap savu paša ķermeni. „Tu esi nostiprināts” nozīmē, ka „Es tevi turu. Ja kaut kas atgadīsies, es neļaušu tev nokrist.” Tā ir svarīga alpīnisma daļa. Tālāk raksta turpinājums bija šāds: „Virves nostiprināšana Zenkušam ir sniegusi labākos un sliktākos mirkļus alpīnismā. Reiz Zenkušs nokrita no augstas kraujas, izraujot trīs metāliskas atbalsta konstrukcijas un savu virves stiprinājumu no kraujas malas. Viņa kritiens tika apturēts, karājoties ačgārni gaisā, 10 pēdas virs zemes, kad viņa virves nostiprinātājs [Dons] apturēja kritienu ar savu izstiepto roku spēku. „Dons izglāba manu dzīvību,” teica Zenkušs. „Kā jūs izturētos pret tādu cilvēku? Uzdāvināsiet viņam Ziemassvētkos lietotu alpīnisma virvi? Nē, jūs viņu atcerēsieties. Jūs viņu vienmēr atceraties. ”„[Ēriks G. Andersons, „The Vertical Wilderness”, Private Practice,1979.g. nov., 21; teksts izcelts]” („The Grace and Mercy of Jesus Christ”, Jesus Christ: Son of God, Savior, red. Pols H. Pētersons, Garijs L. Hačs un Laura D. Karda [2002. g.], 48.)

Izlasi 3. Nefija 18:1–11 un sameklē, ko Jēzus Kristus aicināja nefijiešus darīt, lai tie Viņu atcerētos. Tu vari atzīmēt vārdus pieminēt un atcerēties 7. un 11. pantā. Kāpēc, tavuprāt, ir svarīgi vienmēr atcerēties Glābēja veikto Izpirkšanu tavā labā? Kā mainās tava rīcība tad, kad atceries Glābēju?

Glābēja pavēle, atcerēties Viņa miesu un asinis, bija īpaši nozīmīga šiem cilvēkiem, jo viņi tikko bija sajutuši brūces Viņa ķermenī. Lai gan tu, atšķirībā no ļaudīm Mormona Grāmatā, neesi redzējis brūces Glābēja ķermenī, tu vari atcerēties viņa Izpirkšanas upuri, pieņemot Svēto Vakarēdienu.

1. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumu: Kā Glābēja upura atcerēšanās Svētā Vakarēdiena laikā tev ir palīdzējusi sajust pret Viņu pateicību?

3. Nefija 18:7–11 pierakstītie Jēzus Kristus vārdi māca šādus principus: pieņemot Svēto Vakarēdienu, mēs liecinām Tēvam par to, ka vēlamies pildīt visu, ko Viņš mums ir pavēlējis. Pieņemot Svēto Vakarēdienu, mēs liecinām Tēvam, ka vienmēr atcerēsimies Jēzu Kristu. Pārskati 3. Nefija 18:7–11 un atzīmē vārdus vai frāzes, kas māca šos principus. Lasot 11. pantu, domā par to, kā tu justos, ja Glābējs šos vārdus būtu teicis tev.

2. Izvēlies divus jautājumus un uzraksti atbildes savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā:

   1. Kurus no Glābēja dzīves un kalpošanas aspektiem tu varētu atcerēties Svētā Vakarēdiena priekšraksta izpildīšanas laikā?

   2. Ko tu vari darīt, lai atcerētos Glābēju visas atlikušās nedēļas laikā?

   3. Ja tu patiesi centies atcerēties Glābēju Svētā Vakarēdiena laikā, kā tas tevi var ietekmēt visas turpmākās nedēļas laikā?

Atrodi vēl vienu principu 3. Nefija 18:7, 11, ierakstot šajā izteikumā frāzi, kas paskaidro, ko Glābējs apsola tiem, kas pieņem Svēto Vakarēdienu un Viņu atceras. Ja mēs pieņemam Svēto Vakarēdienu un vienmēr atceramies Glābēju, tad .

3. Salīdzini 3. Nefija 18:12–14 un Helamana 5:12. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā ieraksti, kā regulāra Svētā Vakarēdiena pieņemšana palīdz tev veidot Jēzu Kristu par pamatu savai dzīvei.

4. Lai tu varētu biežāk atcerēties Glābēju, nākamās nedēļas laikā katru dienu ieraksti savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā, ko tu dari, lai tajā dienā atcerētos Glābēju. Tu varētu pierakstīt savas pārdomas, kas tev radās Svētā Vakarēdiena laikā, vai to, kā Glābēja pieminēšana ietekmējusi tavas domas, vārdus un rīcību.

3. Nefija 18:15–25

Jēzus mācīja nefijiešiem vienmēr lūgt Tēvu un bieži sanākt kopā

Pēc tam, kad Jēzus Kristus bija pasniedzis nefijiešiem Svēto Vakarēdienu, Viņš tiem mācīja svarīgus principus par lūgšanu. Viens no principiem, ko Viņš mācīja, ir: Ja mēs būsim modri un vienmēr lūgsim Tēvu, mēs varēsim pretoties Sātana kārdinājumiem. Ja mēs esam modri, mēs esam garīgi piesardzīgi un vienmēr gatavībā.

Izlasi 3. Nefija 18:15–21 un atzīmē tos vārdus un frāzes, kas māca šo principu. Kādēļ, tavuprāt, lai pretotos kārdinājumam, ir svarīgi gan būt modriem, gan lūgt?

Ņem vērā, ka 3. Nefija 18:15, 20–21 ir prasmīgi pārzināmā rakstvieta. Tu vari atzīmēt šos pantus savos Svētajos Rakstos.

5. Izlasi un padomā par šādiem jautājumiem, un tad atbildi uz diviem vai vairākiem no šiem jautājumiem savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā:

   1. Kā lūgšana tev ir palīdzējusi pretoties Sātana kārdinājumiem?

   2. Kā tu vari pilnveidot savas personīgās lūgšanas?

   3. Kādas svētības tu esi pieredzējis, pateicoties kopīgām ģimenes lūgšanām? (Skat. 3. Nefija 18:21.)

   4. Kā tu vari palīdzēt savai ģimenei noturēt pastāvīgas un jēgpilnas ģimenes lūgšanas?

Lūdzot Debesu Tēvam un tuvinoties mūsu Glābējam, Jēzum Kristum, mēs bieži vēlamies palīdzēt arī citiem Viņam tuvoties. Padomā par kādu, kam tu vēlētos palīdzēt tuvoties Glābējam. Izlasi 3. Nefija 18:22–24 un sameklē pantos šādu principu: Kalpojot citiem cilvēkiem, mēs varam viņiem palīdzēt nākt pie Kristus.

Kā tas ir pierakstīts 3. Nefija 18:24, Glābējs mums mācīja, ka mums visiem ir jātur augstu mūsu gaisma, lai tā spīd pasaulei. Viņš arī teica, ka Viņš ir tā gaisma, kas mums ir jātur augstu. Elders Roberts D. Heilzs, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, mācīja, ka tad, kad ievērojam Viņa baušļus un sekojam Viņa priekšzīmei, mēs turam augstu Glābēja gaismu:

„Mums jābūt tādiem kā Glābējs, sekojot Viņa aicinājumam: „Nāc, seko Man.” Cik Jēzum tas būtu patīkami, ja mēs ļautu savai gaismai spīdēt tā, ka tie, kas seko mums, sekotu Glābējam! Ir cilvēki, kuri meklē gaismu un labprāt izies caur kristīšanās vārtiem uz šauro jo šauro ceļu, kas ved uz mūžīgo dzīvi. (Skat. 2. Nefija 31.) Vai jūs būsiet šī gaisma, kas aizvedīs viņus uz šo drošo vietu? …

Vai esat kādreiz aizdomājušies, ka jūs esat Debesu Tēva sūtītā gaisma, kurai ir jāved citus uz drošām mājām, vai bāka, kas tālumā rāda ceļu atpakaļ uz šauro jo šauro taku, kas ved uz mūžīgo dzīvi? Jūsu gaisma ir bāka, kas nekad nedrīkst nodzist vai aizvest neceļos tos, kas meklē ceļu mājup. …

… Jēzus Kristus ir gaisma, kas mums ir dota, lai mēs tai varētu sekot un zināt, kur iet. [Es lūdzu], lai katrs no mums izvēlētos pareizo, [lai mēs varētu] pacelt un stiprināt apkārtējos.” („That Ye May Be Children of Light” [Baznīcas izglītības sistēmas svētbrīdis jaunajiem pieaugušajiem, 1996. g. 3. nov.], 6–7.)

Mēs varam kalpot citiem, lūdzot par viņiem, aicinot apmeklēt baznīcas sanāksmes un rādot Kristum līdzīgu piemēru. Padomā par to, kā tu juties, kad sekoji Jēzus Kristus piemēram un palīdzēji kādam cilvēkam tuvoties Glābējam. Ko tu darīsi šodien vai šonedēļ, lai tava gaisma varētu spīdēt tā, lai tie, kas seko tev, sekotu arī Glābējam.

3. Nefija 18:26–39

Glābējs māca Saviem mācekļiem veidot draudzīgas attiecības ar visiem cilvēkiem

Pēc tam, kad Glābējs bija iedibinājis Svēto Vakarēdienu un mācījis nefijiešiem par lūgšanu, Viņš uzrunāja divpadsmit mācekļus, kurus pats bija izvēlējies, un sniedza viņiem norādījumus par to, kā vadīt un pārvaldīt baznīcas lietas. (Skat. 3. Nefija 18:26–39.) Ievēro, ka 3. Nefija 18:26 Glābējs pārstāja runāt uz ļaužu pulku un uzrunāja vadītājus, „ko Viņš bija izraudzījis”. Viņa vēstījums 28.–29. pantā tika dots šiem priesterības vadītājiem kā brīdinājums, ka viņi nedrīkst ļaut necienīgajiem pieņemt Svēto Vakarēdienu.

Baznīcas locekļiem ir jārūpējas par savu cienīgumu pieņemt Svēto Vakarēdienu un citu cilvēku cienīguma vērtēšanu jāatstāj to ziņā, kurus Tas Kungs ir aicinājis veikt šādus spriedumus, piemēram, bīskapa vai staba prezidenta ziņā. Izlasi 3. Nefija 18:32, meklējot to, kā Glābējs mācīja Savus mācekļus par to, kā rūpēties par tiem, kas ir nomaldījušies no ticības. Padomā, kā tu varētu „turpināt kalpot” draugam, ģimenes loceklim vai kādam savas bīskapijas vai draudzes loceklim, kurš ir nomaldījies no ticības.

Rakstvietu prasmīga pārzināšana — 3. Nefija 18:15, 20–21

Padomā par dažu minūšu veltīšanu tam, lai iegaumētu 3. Nefija 18:15, 20–21. Uzraksti visus trīs pantus uz papīra lapas un tad centies tos iegaumēt. Pēc tam, kad vairākas reizes esi tos izlasījis, sāc izsvītrot vai izdzēst dažādas to daļas, turpinot tos skaitīt. Tu vari atkārtot šo procesu, līdz būsi izsvītrojis vai izdzēsis visus vārdus.

Iegaumējot šos pantus, domā par to, ko Glābējs mācīja. Kā tas ir aprakstīts 3. Nefija 18:15, Jēzus Kristus nefijiešiem mācīja to, kā pretoties velna kārdinājumiem. Pievērs uzmanību lūgšanas spēkam. Lūgšanā mēs varam saņemt spēku pretoties kārdinājumam.

Kā tas ir pierakstīts 3. Nefija 18:20–21, Jēzus Kristus mācīja, ka tad, kad mēs lūdzam ticībā, Tēvs vienmēr atbild uz mūsu lūgšanām, bet Viņš atbild saskaņā ar Savu plānu, kas paredzēts Viņa bērniem, un atbilstoši tam, kas, Viņaprāt, mums ir labāk. Skaļi atkārto 20. pantu: „Un visu, ko jūs lūgsit Tēvam Manā Vārdā, kas ir taisnīgi, ticot, ka jūs saņemsit, lūk, tas jums taps dots.” Ko, tavuprāt, šajā pantā nozīmē frāze — „kas ir taisnīgi”? (Tu vari izlasīt Jēkaba v. 4:3.)

Prezidents Gordons B. Hinklijs dalījās savā liecībā: „Dievs, mūsu Mūžīgais Tēvs, dzīvo. Viņš ir Visuma Radītājs un Valdnieks, un tomēr Viņš ir arī mūsu Tēvs. Viņš ir Visuvarens un pāri visam. Viņu var sasniegt lūgšanā. Vai Viņš dzird bērna lūgšanu? Protams, ka Viņš dzird. Vai Viņš uz to atbild? Protams, ka Viņš atbild. Ne vienmēr tā, kā mēs to vēlamies, taču Viņš atbild. Viņš dzird un atbild.” (Teachings of Gordon B. Hinckley [1997], 468.)

Elders Dalins H. Oukss, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, mācīja: „[3. Nefija 18:20] Glābējs mums atgādina, ka ticība, neatkarīgi no tā, cik tā ir stipra, nevar novest pie rezultāta, kas ir pretējs Tā gribai, kura varā tā atrodas. Ticības izrādīšana Tam Kungam, Jēzum Kristum, vienmēr ir bijusi atbilstoša debesu kārtībai, Tā Kunga labestībai, gribai, gudrībai un izvēlētajam laikam. Tieši tāpēc mums nevar būt pilnīga ticība Tam Kungam, bez pilnīgas uzticības Tā Kunga gribai un Tā Kunga laikam.” („Faith in the Lord Jesus Christ”, Ensign, 1994. g. maijs, 100.)

6. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

   Es studēju 3. Nefija 18. nodaļu un pabeidzu to (datums).

   Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: