Seminārs
26. daļa: 3. diena, 3. Nefija 19. nodaļa


26. daļa: 3. diena

3. Nefija 19. nodaļa

Ievads

Visi notikumi, kas pierakstīti 3. Nefija 11.–18. nodaļā, norisinājās vienas dienas laikā. Dienas beigās ziņas par Glābēja ierašanos un Viņa atgriešanos nākamajā dienā izplatījās starp visiem ļaudīm, un viņi ārkārtīgi pūlējās visu to nakti, lai viņi varētu no rīta būt tai vietā, kur Jēzus parādīsies ļaužu pulkam (3. Nefija 19:3). No rīta divpadsmit mācekļi viņus mācīja un lūdza ar viņiem. Tad Nefijs kristīja divpadsmit mācekļus, un tie saņēma Svēto Garu un tika eņģeļu ieskauti. Šajā parādīšanās reizē Jēzus Kristus pavēlēja mācekļiem lūgt, un Viņš arī lūdza Tēvu par visiem ļaudīm. Pateicoties ticībai, mācekļi tika Svētā Gara piepildīti. Viņi tika šķīstīti un kļuva vienoti ar Tēvu un Dēlu.

3. Nefija 19:1–14

Divpadsmit mācekļi kalpo ļaudīm tā, kā to pavēlēja Glābējs

Iztēlojies, kā tu justos un ko tu darītu, ja zinātu, ka rītdien Jēzus ieradīsies kādā attālā templī. Cik ļoti tu censtos tur nokļūt? Vai tu vēlētos paņemt sev līdzi citus cilvēkus? Ko tu darītu, lai sagatavotos šai pieredzei?

Izlasi 3. Nefija 19:1–3, meklējot nefijiešu reakciju uz Glābēja solījumu atgriezties nākamajā dienā. Tiklīdz ļaužu pulks bija sapulcējies, divpadsmit mācekļi tos sadalīja divpadsmit grupās un sāka tos mācīt. Tiem tika norādīts nomesties ceļos lūgšanā, un pēc tam ļaudīm tika mācītas tās pašas patiesības, kuras iepriekšējā dienā mācīja Jēzus. (Skat. 3. Nefija 19:4–7.)

  1. dienasgrāmatas ikonaIzlasi 3. Nefija 19:8–9 un savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā atbildi uz šādiem jautājumiem:

    1. Kāda bija mācekļu lielākā vēlēšanās? No tavas pieredzes, kāpēc Svētā Gara dāvana ir tik iekārojama?

    2. Divpadsmit mācekļi gatavojās, lai viņi varētu vadīt baznīcas lietas starp nefijiešiem pēc tam, kad Glābējs būs aizgājis. Kādēļ bija svarīgi, lai viņus vadītu Svētais Gars?

Kad esi pabeidzis savu Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatas uzdevumu, pārdomā šos jautājumus: Par kurām lietām tu visvairāk lūdz? Cik bieži tu lūdz par Svēto Garu?

Izlasi 3. Nefija 19:10–12 un atrodi, ko mācekļi darīja pēc tam, kad bija beiguši lūgt. 10.–12. pantā aprakstītās kristības bija divpadsmit mācekļu otrās kristības. Baznīca starp nefijiešiem bija izveidota jau pirms daudziem gadiem, un šie priesterības brāļi jau iepriekš bija kristīti, kaut arī par viņu pirmajām kristībām Svētajos Rakstos nekas nav teikts. Kā to paskaidroja prezidents Džozefs Fīldings Smits, šīs otrās kristības bija īpašs gadījums: „Glābējs pavēlēja Nefijam un pārējiem cilvēkiem nokristīties atkārtoti, jo Viņš bija no jauna izveidojis baznīcu pēc evaņģēlija. Pirms tam baznīca bija veidota pēc [Mozus] likuma.” (Skat. Doctrines of Salvation, red. Bruce R. McConkie, 3 sēj. [1954–1956], 2:336.)

Paturi prātā, ka mācekļi un pārējie nefijieši bija cienīgi atrasties Glābēja klātbūtnē. Izlasi 3. Nefija 19:13, meklējot, ko divpadsmit mācekļi saņēma, pateicoties viņu taisnīgajām vēlmēm.

  1. dienasgrāmatas ikonaIzveido savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā sarakstu ar svētībām, kuras saņem tie, kuru dzīvē ir Svētā Gara dāvana un kas dzīvo Svētā Gara klātbūtnes cienīgu dzīvi. Tad salīdzini savu sarakstu ar šo, eldera Roberta D. Heilza, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, izteikumu un pievieno savam sarakstam vēl citas atrastās idejas:

    Elders Roberts D. Heilzs

    „Svētais Gars mums dod spēku un drosmi dzīvot mūsu dzīves atbilstoši Dieva valstības likumiem un ir avots mūsu liecībai par Tēvu un Dēlu. …

    Svētais Gars mums ir nepieciešams kā pastāvīgs pavadonis, palīdzot mums izdarīt labākās izvēles no ikdienā piedāvātajām. Mūsu jaunie vīrieši un jaunās sievietes tiek apbērti ar pasaules nepatīkamajām lietām. Svētā Gara sabiedrība sniegs viņiem spēku pretoties ļaunumam un, kad nepieciešams, nožēlot grēkus, un atgriezties uz taisnās un šaurās takas. Neviens no mums nav pasargāts pret pretinieka kārdinājumiem. Mums visiem ir nepieciešams atbalsts, ko sniedz Svētais Gars. Svētā Gara dāvana palīdz ģimenes locekļiem izdarīt gudras izvēles — izvēles, kas viņiem kopā ar savām ģimenēm palīdzēs atgriezties pie sava Tēva Debesīs un Viņa Dēla, Jēzus Kristus, lai dzīvotu ar Viņiem mūžīgi.” („The Covenant of Baptism: To Be in the Kingdom and of the Kingdom”, Ensign, 2000. g. nov., 8.)

Balstoties uz to, ko esi studējis 3. Nefija 19:1–14, padomā, kādu svētību tu visvairāk vēlies savā dzīvē un kāpēc tu to vēlies.

Pabeidz 3. Nefija 19:9, 13 atrodamo principu: Taisnīgas vēlmes un lūgšanas mums palīdz.

3. Nefija 19:14–36

Glābējs parādās un lūdz, lai ļaudis tiktu šķīstīti caur savu ticību

Jēzus lūdz kopā ar nefijiešiem

Izlasi 3. Nefija 19:14–16, lai uzzinātu par to, kas notika pēc tam, kad divpadsmit mācekļi tika nokristīti un piepildīti ar Svēto Garu.

Kad mācekļi un ļaudis bija nometušies ceļos, Glābējs Saviem divpadsmit mācekļiem pavēlēja lūgt. Pārskatu par viņu lūgšanu vari izlasīt 3. Nefija 19:17–18, 24–26, 30. Šī ir vienīgā vieta, kur Svētajos Rakstos ir pierakstīts, ka cilvēki pielūdz Jēzu Kristu klātienē. Savās lūgšanās mēs lūdzam Debesu Tēvu Viņa Dēla, Jēzus Kristus, Vārdā. Svētajos Rakstos nekur nav mācīts, ka mums būtu jāpielūdz Jēzus.

Elders Brūss R. Makkonkijs, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, ierosināja, kāpēc mācekļi šajā vienreizējā gadījumā pielūdza Jēzu nepastarpināti: „Jēzus jau viņiem bija mācījis lūgt Tēvu Viņa Vārdā, ko viņi no sākuma arī darīja. [Skat. 3. Nefija 19:8–9.] … Bet šoreiz viņi „lūdza Jēzu, saukdami Viņu par savu Kungu un savu Dievu”. [3. Nefija 19:18.] Jēzus stāvēja Viņu priekšā kā Tēva simbols. Redzēt Viņu — tas bija tas pats, kas redzēt Tēvu; pielūgt Viņu — bija tas pats, kas pielūgt Tēvu. Tas bija īpašs un vienreizējs gadījums. (The Promised Messiah: The First Coming of Christ [1978], 560–561). Glābējs pats teica: „Viņi lūdz Mani tāpēc, ka Es esmu ar viņiem.” (3. Nefija 19:22.)

  1. dienasgrāmatas ikonaEsot uz ceļiem, ļaudis piedzīvoja trīs atsevišķas Jēzus Kristus lūgšanas par mācekļiem un par viņiem. Pārzīmē šo tabulu savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā. Izlasi dotās Svēto Rakstu atsauces un aizpildi tabulu.

Rakstvieta

Par ko Glābējs lūdza?

Kā tu vari pielietot savā dzīvē to, ko esi iemācījies no Glābēja lūgšanas?

3. Nefija 19:19–23

3. Nefija 19:27–29

3. Nefija 19:31–34

Izlasi 3. Nefija 19:24. Ko, tavuprāt, nozīmē „nepļāpāt daudziem vārdiem”? Par to, kādus vārdus izvēlēties lūgšanas laikā, elders Brūss R. Makkonkijs mācīja: „Nevainojamas lūgšanas ir tās, kuras ir iedvesmotas un kurās Gars atklāj, kādus vārdus izmantot.” (Mormon Doctrine, 2. izd. [1966], 586.)

Lai tu labāk varētu saprast dažus no principiem, kurus Glābējs mācīja Savās lūgšanās, pārlasi 3. Nefija 19:28 un atzīmē vārdus vai frāzes, kas māca šādu principu: Ja mēs pielietojam ticību Jēzum Kristum, mēs varam tapt šķīstīti. Pārdomā, kā mācekļi pielietoja ticību pieredzēs, par kurām ir rakstīts 3. Nefija 19. Pateicoties savai ticībai, mācekļi tika piepildīti ar Svēto Garu (skat. 3. Nefija 19:13), un Svētā Gara saņemšana ir nepieciešama, lai varētu tapt šķīstīti.

Prezidents Merions G. Romnijs

Izlasi šo prezidenta Meriona G. Romnija, no Augstākā prezidija, izteikumu un atrodi, ko nozīmē tapt šķīstītam: „Tad nāk kristības ar uguni un ar Svēto Garu. [2. Nefija 31:13. ] Šīs kristības ar uguni un ar Svēto Garu, par ko šeit runā Nefijs, izmaina cilvēku sirdis, par ko runāja Alma [skat. Almas 5:14]. Tās sirdi pārvērš no laicīgā stāvokļa garīgā. Tās attīra, dziedina un šķīsta dvēseli. … Ticība Tam Kungam, Jēzum Kristum, grēku nožēlošana un kristības ūdenī ir priekšdarbi un priekšnoteikums kristībām ar uguni, taču [kristības ar uguni] ir darba pabeigšana. Saņemt [kristības ar uguni] nozīmē mazgāt savas drānas Jēzus Kristus Izpirkšanas asinīs.” (Learning for the Eternities, apkop. George J. Romney [1977], 133.)

  1. dienasgrāmatas ikonaPadomā, ko nozīmē tikt šķīstītam, un atbildi uz šo jautājumu savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā: Kā ticība Jēzum Kristum palīdz mums kļūt šķīstiem un tīriem?

Sava Izpirkšanas upura priekšvakarā Jēzus noskaitīja spēcīgu lūgšanu, kas bija līdzīga tām, ko Viņš skaitīja starp nefijiešiem Sava apmeklējuma otrajā dienā. Izlasi 3. Nefija 19:23, 29 un Jāņa 17:9, 11, 21–22. Atzīmē frāzi — „lai mēs varētu būt viens.” Padomā par to, kā Jēzus Kristus un Tēvs var būt viens. Ko mēs varam mācīties no šiem pantiem par to, kā mēs varam kļūt vienoti ar Jēzu Kristu?

Elders D. Tods Kristofersons

Viens no šajos pantos mācītajiem principiem ir šāds: Caur ticību mēs varam tikt šķīstīti un kļūt vienoti ar Jēzu Kristu, kā Viņš ir vienots ar Tēvu. Izlasi šo eldera D. Toda Kristofersona, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, izteikumu par to, kā mēs varam būt vienoti ar Tēvu un Dēlu: „Protams, ka mēs nekļūsim ar Dievu un Kristu vienoti, ja vien mēs nepadarīsim Viņu gribu un intereses par savu lielāko vēlmi. Šādu pakļāvību nevar sasniegt dienas laikā, taču, ja mūsos ir šāda vēlme, tad caur Svēto Garu Tas Kungs laika gaitā mūs apmācīs, līdz varēs patiesi sacīt, ka Viņš ir mūsos, kā Tēvs ir Viņā. Reizēm mani pārņem drebuļi, domājot par to, kas no manis var tikt prasīts, bet es zinu, ka tikai šajā pilnīgajā vienotībā ir atrodama pilnīga laime.” („That They May Be One In Us”, Ensign, 2002. g. nov., 73.)

Noslēdz šīsdienas studijas, izlasot un pārdomājot 3. Nefija 19:35–36.

  1. dienasgrāmatas ikonaSavā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

    Es studēju 3. Nefija 19. nodaļu un pabeidzu to (datums).

    Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: