Almas 36. nodaļa

Ievads

Pēc tam, kad Alma atgriezās no savas misijas starp zoramiešiem, viņš sapulcināja savus trīs dēlus un katram no viņiem deva padomu (skat. Almas 35:16). Viņa padoms Helamanam ir pierakstīts Almas 36.–37. nodaļā, viņa padoms Šiblonam ir pierakstīts Almas 38. nodaļā, un viņa padoms Koriantonam ir pierakstīts Almas 39.–42. nodaļā. Alma liecināja Helamanam, ka Dievs atbrīvos tos, kas paļaujas uz Viņu. Lai ilustrētu šo patiesību, Alma aprakstīja, kā viņš pirms daudziem gadiem tika atbrīvots no savu grēku sāpēm. Pēc Jēzus Kristus vārda piesaukšanas viņš piedzima no Dieva un bija piepildīts ar prieku. Pēc tam viņš strādāja, lai vestu citus pie Jēzus Kristus.

Almas 36:1–5

Alma māca savu dēlu Helamanu par Dieva spēku, kas mūs atbalsta mūsu pārbaudījumos

Padomā, kā ģimenes locekļa, drauga vai baznīcas vadītāja liecība vai kāda konkrēta mācība ir svētījusi tavu dzīvi.

Izlasi Almas 36:1–5 un iztēlojies sevi Helamana vietā, viņam klausoties tēva liecību. Ko Alma vēlējās, lai Helamans atcerētos? (Skat. 2. pantu.) Ko Alma vēlējās, lai Helamans no viņa mācītos? (Skat. 3. pantu.)

Savos Svētajos Rakstos, blakus Almas 36:3, ieraksti šādu principu: Kad mēs paļaujamies uz Dievu, Viņš mūs atbalsta visos mūsu pārdzīvojumos un grūtībās. Padomā par laiku, kad tavā dzīvē bija kāds pārdzīvojums. Uzraksti dažus veidus, kā Dievs tev palīdzēja un atbalstīja tajā laikā.

Almas 36:6–22

Alma raksturo savu sacelšanos un paskaidro, kā viņš saņēma piedošanu

Alma aprakstīja savam dēlam Helamanam, kā Dievs viņu atbrīvoja no viņa grēku sāpēm. Izlasi Almas 36:6–10 un atkārto, kas notika ar Almu viņa jaunībā, kad viņš kopā ar Mosijas dēliem gāja, cenzdamies iznīcināt Baznīcu.

Mormona Grāmatā trīs reizes ir aprakstīts, kā Almu un Mosijas dēlus apmeklē eņģelis. Almas 36. nodaļā ir visdetalizētākais pārstāsts par Almas pieredzi, kad trīs dienu un nakšu garumā viņš nevarēja ne pakustēties, ne parunāt. (Pārējos šo notikumu pārstāstus tu vari izlasīt Mosijas 27. nodaļā un Almas 38. nodaļā.) Izlasi Almas 36:11–16 un atzīmē tos vārdus un frāzes, ko Alma lieto, lai aprakstītu bailes vai sāpēs, kuras viņš pieredzēja pēc eņģeļa parādīšanās.

Prezidents Boids K. Pekers, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, palīdz mums izprast vārdu spīdzināt un mocīt nozīmi:

„ Senajos laikos spīdzināšanai tika izmantots moku rats, kas bija galda rāmis, uz kura upuris tika noguldīts, ar katru potīti un plaukstas locītavu piesietu pie vārpsta, kurš tad tika griezts, tādējādi izraisot neizturamas sāpes.

Mocības varam pielīdzināt ecēšām, kas ir karkass ar caurdurtām naglām. Kad tās tiek vilktas pa zemi, tās atārda un iedzenas zemē. Svētajos Rakstos bieži ir pieminēta dvēsele un prāts, kas tiek vainas apziņas mocīti.” („The Touch of the Master’s Hand”, Ensign, 2001. g. maijs, 23. lpp.)

Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā ieraksti, kādēļ, tavuprāt, Alma pielietoja tik spēcīgus vārdus, lai raksturotu savas sajūtas. Uzraksti arī, kā šie vārdi raksturo cilvēka, kurš ir grēkojis un nav nožēlojis grēkus, vainu un sāpes.

Tu vari ierakstīt savos Svētajos Rakstos, blakus Almas 36:11–16, šādu patiesību: Grēks var novest pie sāpēm un nožēlas.

Izlasi Almas 36:17–18 un noskaidro, ko Alma atcerējās no viņa tēva pravietojumiem. Pievērs uzmanību tam, ko Alma darīja, kad viņš atcerējās, ko viņa tēvs bija viņam mācījis.

Elders Džefrijs R. Holands, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, dalījās šādā atziņā par Almas pieredzi: „Almu saviļņoja viņa tēva mācības, bet īpaši svarīgi ir tas, ka tas pravietojums, kuru viņš atcerējās, bija par „kāda Jēzus Kristus, Dieva Dēla, atnākšanu, lai izpirktu pasaules grēkus”. (Almas 36:17.) Tas ir tas vārds, un tas ir tas vēstījums, kas būtu jāsadzird katram cilvēkam. Alma to sadzirdēja, un viņš sauca, izjuzdams elles mokas, kas turpināja viņā degt no sirdsapziņas, kas nebija dziedināta. „Ak Jēzu, Tu Dieva Dēls, apžēlojies par mani.” (Almas 36:18.) … Jebkura cita veida lūgšana, ko sakām, jebkādas citas vajadzības, kuras mums ir, — viss kaut kādā mērā balstās uz šo lūgumu: „Ak Jēzu, Tu, Dieva Dēls, apžēlojies par mani”. Viņš ir gatavs apžēloties. Viņš samaksāja pats ar Savu dzīvību, lai varētu to izdarīt.” (However Long and Hard the Road [1985. g.], 85. lpp.)

Domā par laiku, kad tu esi lūdzis, lai saņemtu Jēzus Kristus Izpirkšanas svētības, ieskaitot svētību, lai saņemtu piedošanu par grēku. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā ieraksti, kādēļ, tavuprāt, tavā dzīvē ir svarīgi lūgt Tam Kungam Izpirkšanas svētības.
Izlasi Almas 36:19–22 un atzīmē tos vārdus un frāzes, kas atklāj, kā Alma izmainījās pēc tam, kad bija lūdzis pēc žēlastības. Dažus no šiem vārdiem un frāzēm ieraksti savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā un paskaidro, ko tie tev māca par Glābēja Izpirkšanas spēku.

No šiem pantiem mēs mācāmies šādu principu: Ja mēs pielietojam ticību Jēzus Kristus Izpirkšanai, tad Viņš mūs atbrīvos no mūsu grēku sāpēm un piepildīs mūs ar prieku. Padomā, ko tu vari darīt, lai vairāk pielietotu ticību Jēzum Kristum, lai tu, līdzīgi Almam, vari tikt atbrīvots no sāpju vai grēku nožēlas sajūtām.

Izlasi situācijas aprakstu un padomā, kā tu atbildētu uz jautājumu: Kāds draugs, kurš lasa Mormona Grāmatu, lūdz tavu palīdzību, lai izprastu Almas vārdus Almas 36:19. Tavs draugs tev jautā: „Ja es joprojām atceros savus grēkus un izjūtu par tiem nožēlu, vai tas nozīmē, ka es neesmu saņēmis piedošanu?”

Izlasi prezidenta Dītera F. Uhtdorfa, no Augstākā prezidija, izskaidrojumu un pasvītro tās frāzes, kas, tavuprāt, palīdzētu tavam draugam:

„Sātans centīsies vedināt mūs ticēt, ka mūsu grēki nav piedoti, jo mēs tos varam atcerēties. Sātans ir melis, viņš tieksies darīt neskaidru mūsu redzējumu un vadīt mūs prom no grēku nožēlošanas un piedošanas ceļa. Dievs neapsolīja, ka mēs neatcerēsimies savus grēkus. Atcerēšanās palīdzēs mums izvairīties no tādu pat kļūdu atkārtotas izdarīšanas. Taču, ja mēs paliekam patiesi un uzticīgi, atmiņas par mūsu grēkiem laika gaitā kļūs blāvākas. Tā būs daļa no nepieciešamā dziedināšanas un svētdarīšanas procesa. Alma liecināja, ka pēc tam, kad viņš bija saucis uz Jēzu pēc žēlastības, viņš joprojām varēja atcerēties savus grēkus, taču atmiņas par saviem grēkiem vairs viņu nesāpināja un nemocīja, jo viņš zināja, ka viņam ir piedots (skat. Almas 36:17–19).

Mūsu atbildība ir izvairīties no jebkā, kas varētu mums atgriezt vecās, grēcīgās atmiņas. Kad mēs turpinām būt ar „salauztu sirdi un nožēlas pilnu garu” (3. Nefija 12:19), mēs varam paļauties uz Dievu, ka Viņš „vairs nepieminēs mūsu grēkus” [M&D 58:42].” („Point of Safe Return”, Ensign vai Liahona, 2007. g. maijs, 101. lpp.)

Svarīgi ir arī pievērst uzmanību tam, ka Alma neteica, ka viņš vairs neatceras savus grēkus, bet ka viņš vairs neatceras savu grēku sāpēs un ka atmiņas par tiem vairs viņu nemoka (Almas 36:19). Patiesa grēku nožēlošana aizslaucīs sāpes un vainas apziņu par grēku (skat. Ēnosa 1:6–8).

Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā ieraksti un atbildi iepriekšminētajam draugam, pielietojot gūtās atziņas no prezidenta Uhtdorfa izskaidrojuma. Savā atbildē iekļauj arī savas domas par to, kāpēc savu grēku atcerēšanās ir svētība, pat ja mēs „nemokāmies, atcerēdamies savus grēkus” (Almas 36:19) pēc tam, kad esam nožēlojuši grēkus.

Almas 36:23–30

Alma paskaidro, kāpēc viņš nepārtraukti strādā, lai vestu citus pie grēku nožēlošanas

Kā tu jūties, kad tu ar draugu dalies garšīgā ēdienā? Uzzinot sensacionālu jaunumu, kas ir pirmais, ko tu vēlies darīt? Kāpēc, tavuprāt, vairumam cilvēku ir gandrīz tūlītēja vēlme dalīties ar kādu citu tajā, ko tie ir dzirdējuši? Izlasi Almas 36:23–24 un atklāj, kā šajos jautājumos raksturotās sajūtas var attiecināt uz Almas pieredzi, kas sekoja viņa pievēršanai. Ko Alma vēlējās, lai citi pieredzētu?

Izlasi Almas 36:25–26 un uzzini, kā Almas pūliņi mācīt evaņģēliju ietekmēja viņu un citus. Pabeidz rakstīt šo principu, balstoties uz to, ko tu šajos pantos esi mācījies par dalīšanos evaņģēlijā: Daloties evaņģēlijā ar citiem, mēs iegūstam.

Ieraksti tevis pabeigto principu savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā un paskaidro, kāpēc tu uzskati, ka šis princips ir patiess. Daļa no tava skaidrojuma varētu būt jebkura no tavām pieredzēm, kad esi izjutis prieku, daloties evaņģēlijā ar citiem.

Padomā par kādu tev zināmu cilvēku — draugu, ģimenes locekli, bīskapijas vai draudzes locekli, kurš varētu gūt labumu no tavas liecības par Glābēju un Viņa atjaunoto evaņģēliju. Padomā, kā tu varētu dalīties ar šo cilvēku savā liecībā par Jēzus Kristus spēju atbrīvot mūs no sāpēm un piepildīt ar prieku. Tu vari rakstīt vēstuli vai e-pasta vēstuli šim cilvēkam vai tu vari uzrakstīt dažas piezīmes, lai sagatavotos noteiktam laikam, kad tu runāsi ar šo cilvēku.

Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

Es studēju Almas 36. nodaļu un to pabeidzu (datums).

Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: