Almas 40.–41. nodaļa

Ievads

Almas 40.–41. nodaļā ir pierakstīts, kā Alma māca savam dēlam Koriantonam svarīgas mācības, kas saistītas ar dzīvi pēc nāves. Alma paskaidroja, ka caur Jēzus Kristus Izpirkšanu visa cilvēce augšāmcelsies. Alma mācīja Koriantonam arī par garu pasauli, kur mirušie, atkarībā no savām izvēlēm mirstīgās dzīves laikā, uzturas paradīzē vai garu cietumā līdz augšāmcelšanai. Koriantons no Almas uzzina, ka atjaunošanas iecere iekļauj ne tikai fizisko augšāmcelšanos, bet arī garīgo augšāmcelšanos, kurā mēs saņemam savu rīcību un vēlmju sekas. Noslēgumā Alma uzsvēra, ka būtiskākais šajā atjaunošanas iecerē ir patiesība, ka bezdievība nekad nevar vadīt pie patiesas laimes.

Almas 40. nodaļa

Alma māca Koriantonam par garu pasauli un augšāmcelšanos

Iztēlojies, ka tev ir draugs, kurš nesen ir pieredzējis sev tuva cilvēka nāvi. Tavs draugs, zinot, ka tu esi reliģiozs, ir atnācis pie tevis, lai uzdotu šādus jautājumus:

Kas padara iespējamu, ka mēs atkal varēsim dzīvot? Kas pieredzēs augšāmcelšanos?
Kurp mēs dodamies pēc savas nāves, un kā tas ir?
Kas ir augšāmcelšanās? Kāda ir atšķirība starp mūsu mirstīgajiem ķermeņiem un mūsu ķermeņiem pēc augšāmcelšanās? Kas notiks pēc tam, kad būsim augšāmcēlušies?

Informācija Almas 40. nodaļā var palīdzēt atbildēt uz šiem jautājumiem. Šajā nodaļā Alma turpina mācīt savu dēlu Koriantonu. Koriantons bija nobažījies par augšāmcelšanos un nāvi.

Izlasi visas trīs norādītās rakstvietas. Izvēlies vienu vai vairākas no šīm rakstvietām un izskaidro savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā, kā Almas mācītais atbild uz attiecīgajiem jautājumiem. (Ja tev ir laiks, nodarbības beigās tu vari atgriezties un izlasīt, ko Alma mācīja pārējos pantos.)
1. Studē Almas 40:1–5. Kas padara iespējamu, lai mēs atkal varētu dzīvot? Kas pieredzēs augšāmcelšanos?
2. Studē Almas 40:6–7, 11–14. Kurp mēs dodamies pēc nāves, un kā tas ir? (Kad Alma mācīja, ka visu cilvēku gari tiek „paņemti mājās pie tā Dieva, kas devis viņiem dzīvību” (Almas 40:11), viņš mācīja, ka pēc mūsu nāves, taču pirms mūsu augšāmcelšanās, mūsu gari atgriezīsies garu pasaulē un tikai pēc Dieva tiesas nokļūs pastāvīgā uzturēšanās vietā. Būtu noderīgi aplūkot 13. panta zemteksta piezīmi, lai saprastu, ko Alma bija domājis, kad runāja par „ārējo tumsību”. Almas 40:14 arī palīdz mums saprast, ka ar ārējo tumsību šajā gadījumā ir domāts stāvoklis pirms augšāmcelšanās, ko mēs parasti dēvējam par garu cietumu un nevis par galīgo un pastāvīgo vietu, kurā uzturēsies tie, kas ir nolādēti.)
3. Studē Almas 40:21–26. Kas ir augšāmcelšanās? Kāda ir atšķirība starp mūsu dzīves mirstīgo ķermeni un to ķermeni, ko saņemsim pēc augšāmcelšanās? Kas notiek pēc mūsu augšāmcelšanās?

Runājot par Almas 40:11–12, prezidents Džordžs K. Kannons, no Augstākā prezidija, paskaidroja, ka Alma „negrasās pateikt, ka cilvēki nekavējoties tiks ielaisti Dieva personīgajā klātbūtnē. Viņš acīmredzami lieto šo frāzi, norādot uz nepieciešamību būt sagatavotiem” (Gospel Truth: Discourses and Writings of President George Q. Cannon, Jerreld L. Newquist, 2. sēj. [1957–1974], 1:73).

Elders Nīls A. Maksvels, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, nedaudz dalījās tajā, ko mēs pieredzēsim pēc augšāmcelšanās:

„Tiesas dienā … valdīs absolūta objektivitāte. Mums ne tikai būs, kā Mormona Grāmatā ir teikts, „skaidra atmiņa” un mēs „pilnīgi atcerēdamies” visu savu vainu, bet arī priecīgās lietas tiks stādītas priekšā un tāpat atjaunotas. Mēs zināsim, kā mēs zinām tagad. (Almas 5:18; 11:43; skat. arī M&D 93:33.) Mēs redzēsim „aci pret aci” (Mosijas 12:22; 15:29), pateicoties kopīgam informācijas avotam.

Starp visām lietām, kas tiks atjaunotas (Almas 40:23), būs atmiņa, ieskaitot, galu galā mūsu pirmsmirstīgo atmiņu. Padomā par prieku tik savienotam prātā un sirdī ar tik būtisko atmiņu par pirmo un otro stāvokli.

Tajā brīdi, kad mīlošais Dievs uzskatīs par gudru esam pilnībā atjaunot mūsu atmiņu, mēs būsim jūtu pārņemti! Šī atsvaidzinošā jūtu straume turpinās vairot mūsu pateicību par to, cik tālu atpakaļ sniedzas Dieva pacietība, un par mīlošo Jēzus laipnību, kurš brīvprātīgi veica Izpirkšanu!” (Lord Increase Our Faith [1994. g.], 103. lpp.)

Augšāmcelšanās ir gara un ķermeņa apvienošanās, kur viss tiks atjaunots savā īstajā un pareizajā vietā. Pēc augšāmcelšanās katrs no mums stāsies Dieva priekšā, lai tiktu tiesāts. Izlasi Almas 40:25–26 un atrodi Almas aprakstu par to cilvēku gala stāvokli, kuri izvēlas taisnīgumu šajā dzīvē, salīdzinot ar to cilvēku gala stāvokli, kuri izvēlas bezdievību. Padomā, kā šī rakstvieta var ietekmēt tavu vēlmi — būt tīram Dieva priekšā.

Almas 40:16–22 ir pierakstīts, ka augšāmcelšanās, par kuru runāja Alma, bija saistīta ar zemes dzīves laiku. Jēzus Kristus bija pirmais, kas tika augšāmcelts un kuram drīz vien sekoja citi cienīgi cilvēki, kas dzīvoja un nomira laikaposmā no Ādama līdz Kristus augšāmcelšanai (skat. Almas 40:16, 20; M&D 133:54–55). Šo augšāmcelšanos Alma dēvēja par „pirmo augšāmcelšanos”.

Almas 41. nodaļa

Alma māca Koriantonam par atjaunošanas ieceri

Ņemot vērā Almas mācītās patiesības par augšāmcelšanos, garu pasauli un Tiesu, padomā, kā tas varētu ietekmēt cilvēka rīcību, ja viņš vai viņa ticētu šādām lietām:

Dzīve pēc nāves neeksistē.
Pēc nāves mēs tiksim darīti pilnīgi, neatkarīgi no tā, vai mūsu darbi bija labi vai ļauni zemes dzīvē.
Tiesas dienā mūs atalgos par mūsu labajiem darbiem un sodīs par mūsu sliktajiem darbiem.

Almas 41. nodaļā mēs mācāmies, ka Koriantons bija apmulsis no tā, ko daži cilvēki bija mācījuši par augšāmcelšanos. Tu vari atzīmēt frāzi „tālu nomaldījušies”, kas ir atrodama Almas 41:1, un tad izlasi šo pantu, lai noskaidrotu, kāpēc daži cilvēki bija nomaldījušies. Lai palīdzētu tev izprast šo pantu, tev būtu noderīgi zināt, ka sagrozīt Svētos Rakstus nozīmē — izmainīt Svēto Rakstu mācības.

Saskaņā ar Almas teikto, kādu principu viņš Koriantonam paskaidros?

Atjaunošana nozīmē atgriezt atpakaļ. Alma vēlējās, lai Koriantons saprot, ka ir fiziskais un garīgais aspekts, ko viņš dēvēja par „atjaunošanas ieceri” (Almas 41:2). Izpēti Almas 41:2–5 un atzīmē, kas mums tiks fiziski atjaunots pēc nāves un kas tiks garīgi atjaunots.

Kas ir atjaunošanas ieceres fiziskais aspekts, kas tiek pieminēts Almas 41:2?

Garīgais atjaunošanas ieceres aspekts, kas raksturots Almas 40:3–5, ir šāds: Mūs atjaunos vai nu laimei, vai bēdām, saskaņā ar mūsu darbiem un vēlmēm laicīgajā dzīvē.

Pieņemsim, ka tevi palūdza mācīt Almas 40:3–5 Sākumskolas nodarbībā. Ieraksti savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā, kā tu paskaidrotu garīgās atjaunošanas doktrīnas vienkāršā veidā, lai bērni varētu izprast Almas mācīto.

Padomā, kā izpratne par augšāmcelšanās doktrīnu var un kā tai vajadzētu ietekmēt tavu rīcību un vēlmes.

Kad mēs izprotam doktrīnu par atjaunošanu, mēs gluži dabiski sākam uztraukties par sekām, kas būs mūsu grēku un nepareizo izvēļu dēļ. Vai pastāv iespēja izmainīt negatīvās sekas mūsu nepareizajām vēlmēm un rīcībai? Alma deva Koriantonam iemeslu cerībai. Izlasi Almas 41:6–9 un uzzini, ko mēs varam darīt, lai mūs atjaunotu labestībā un laimē, pat tad, ja esam smagi grēkojuši. Tu vari atzīmēt vārdus vai frāzes Almas 41:6–7, kas paskaidro, ka mēs esam atbildīgi par to, ko mēs saņemsim augšāmcelšanā. Padomā par šādu jautājumu: Balstoties uz šiem pantiem, kādā ziņā mēs paši esam sev soģi?

Daži cilvēki domā, ka viņi var atgriezties pie Dieva, neuzņemoties nekādu atbildību par savu rīcību. Viņi bieži apgalvo, ka viņu grēcīgās izvēles ir jautras. Dažreiztie, kas iesaistās grēkā, pat var izskatīties laimīgi. Taču izlasi Almas 41:10 un noskaidro, ko Alma teica par bezdievību. (Almas 41:10 ir prasmīgi pārzināmā rakstvieta. Tu vari to atzīmēt kādā īpašā veidā, lai nākotnē tev būtu viegli to atrast.)

Almas 41:10 Alma liecināja savam dēlam, ka „bezdievība nekad nav bijusi laime”. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā izpildi šādu uzdevumu:
1. Uzraksti, kāpēc, tavuprāt, Almas apgalvojums ir patiess.
2. Uzraksti piemēru, kā Sātans varētu mēģināt mūs pārliecināt domāt, ka mēs varam pārkāpt Dieva baušļus un joprojām būt laimīgi.

Tu vari ierakstīt šādu prezidenta Ezras Tafta Bensona apgalvojumu savos Svētajos Rakstos, blakus Almas 41:10: „Jūs nevarat rīkoties nepareizi un justies labi. Tas ir neiespējami!” („A Message to the Rising Generation”, Ensign, 1977. g. nov., 30. lpp.)

Almas 41:11 ir paskaidrots, kāpēc, izvēloties nepareizo, ir neiespējami būt patiesi laimīgam. Lai tu varētu labāk izprast šo pantu, aizpildi zemāk esošo tabulu, savienojot katru rakstvietas izteikumu ar tās nozīmi. (Kad esi pabeidzis, pārbaudi savas atbildes ar tām, kas ir iekļautas nodarbības beigās.)

Vārdi un izteikumi no Almas 41:11, kas raksturo esību „dabiskajā stāvoklī”	Nozīme
„Miesīgajā stāvoklī”	Mūsu grēku ierobežoti un nospiesti
„Rūgtā žultī un nekrietnības saitēs”	Pietrūkst Svētā Gara klātbūtnes
„Pasaulē bez Dieva”	Miesas tieksmju vadīti

Tagad, kad tu esi noteicis šos nosacījumus, vēlreiz izlasi Almas 41:11, lai noteiktu, kāpēc, izvēloties nepareizo, nav iespējams būt laimīgam. Daži, kas izvēlas bezdievību, var domāt, ka šobrīd ir laimīgi, taču viņu izvēles tos galu galā novedīs pie bēdām un nelaimes.

Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā atbildi uz šādiem jautājumiem:
1. Kāpēc, tavuprāt, būt „dabiskajā stāvoklī”, būt grēcīgam jeb atrasties „miesīgajā stāvoklī” ir pretēji laimes būtībai?
2. Nosauc dažus piemērus, kāpēc jauniešiem varētu pietrūkt Svētā Gara klātbūtnes, kāpēc tie ir savu grēku ierobežoti un nospiesti vai tiek miesas tieksmju vadīti?

Izlasi Almas 41:12 un atrodi jautājumu par atjaunošanu, kuru Alma uzdeva Koriantonam. Tagad izlasi Almas 41:13 un atzīmē Almas atbildi uz šo jautājumu.

Iztēlojies, ka tu runā ar draugu, kurš vēlas būt laimīgs, taču viņš izvēlas rīkoties pretēji Dieva baušļiem. Pielietojot mācību par atjaunošanu, ko tu šodien esi studējis, paskaidro, savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā, kāpēc viņš vai viņa nepieredz laimi un kas ir jāizdara, lai kļūtu patiesi laimīgs.

Bumerangs ir rīks, kas sākotnēji tika izmantots, lai medītu. Pateicoties tā uzbūvei, to pareizi metot, tas atgriežas pie cilvēka, kas to meta. Izlasi Almas 41:14–15, cenšoties ieraudzīt, kā bumerangs varētu simbolizēt šajos pantos mācītās patiesības. Tu vari atzīmēt vārdu „izsūti” 15. pantā.. Padomā par kādu pieredzi, kad esi izdarījis ko labu vai esi izrādījis žēlastību un laipnību, un saņēmis to atpakaļ.

Kas būtu viena taisnīgas rīcības izpausme, kuru tu vēlētos „izsūtīt” citiem, vai taisnīga attieksme, kuru tu vēlētos, lai citi tevī saskatītu, un kuru tu vēlētos saņemt no citiem atpakaļ? Kādu mērķi tu varētu izvirzīt, lai „izsūtītu” vienu no šīm attieksmēm vai rīcības izpausmēm?

Prasmīgi pārzināmā rakstvieta — Almas 41:10

Izlasi Almas 41:10 un ieraksti savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā: Ja bezdievība nekad nav bijusi laime, tad vienmēr novedīs pie laimes. Tukšajā vietā ieraksti vārdu, kas vislabāk izsaka teikuma domu. Tagad norādi noteiktu taisnīgu rīcību skaitu, kas arī, tavuprāt, iederētos tukšajā vietā (piemēram, kalpošana citiem). Uzraksti savu liecību par to, kā tu esi redzējis, kā dažas no šīm taisnīgajām rīcībām dara cilvēku laimīgu.

Svarīgi ir saprast, ka laime, ko pieredzam taisnīguma dēļ, ne vienmēr ir tūlītēja, nemainīga un ilgstoša šeit, mirstīgajā dzīvē. Taču, dzīvojot saskaņā ar Viņa mācībām un baušļiem, cilvēks vienmēr pieredzēs mieru un laimi Tā Kunga veidā un laikā.

Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

Es studēju Almas 40.–41. nodaļu un to pabeidzu (datums).

Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: