„3. nodarbības sagatavošanās materiāli: Paļaujieties uz Jēzu Kristu — mūsu pirmslaicīgo Glābēju un Vadītāju”, Jēzus Kristus un Viņa mūžīgais evaņģēlijs: skolotāja rokasgrāmata (2023)
„3. nodarbības sagatavošanās materiāli”, Jēzus Kristus un Viņa mūžīgais evaņģēlijs: skolotāja rokasgrāmata
3. nodarbības sagatavošanās materiāli
Paļaujieties uz Jēzu Kristu — mūsu pirmslaicīgo Glābēju un Vadītāju
Lai gan jūs to neatceraties, jūsu attiecības ar Jēzu Kristu aizsākās jau ilgi pirms jūsu dzimšanas. Šīs attiecības un zināšanas par Debesu Tēva ieceri var sniegt jūsu Zemes dzīvei mērķi un jēgu. Otrā sadaļa jums palīdzēs labāk saprast Glābēja galveno lomu Lielajā Debesu apspriedē, Tēva laimes iecerē, Radīšanā un citos notikumos, kas aprakstīti Vecajā Derībā. Studējot šīs nodarbības materiālus, padomājiet, kā šīs patiesās mācības var vairot jūsu paļāvību uz Jēzu Kristu.
1. sadaļa
Kā pestīšanas iecere var piešķirt manai dzīvei mērķi un sniegt mieru?
Vai jūs kādreiz esat apmaldījies mežā, lielā pūlī vai lielpilsētā? Kā jūs jutāties?
Gluži kā jūs esat juties, apmaldoties mežā vai lielpilsētā, tā arī, iespējams, jūs esat juties vai kādu dien jutīsieties attiecībā uz savas dzīves jēgu un mērķi. Gremdējoties pārdomās par šīm sajūtām, apdomājiet tālāk sniegtos eldera Roberta D. Heilza, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, vārdus:
„Es bieži esmu domājis par to Dieva bērnu bezcerību, kuri klīst tumšajā un drūmajā pasaulē, nezinot, kas viņi ir, no kurienes nāk, kāpēc viņi ir šeit, uz Zemes, un kur viņi dosies pēc savas laicīgās dzīves.
Mums nav jāklīst neziņā. Dievs ir atklājis mūžīgās patiesības, lai atbildētu uz šiem jautājumiem. …
… Pestīšanas iecere ir viens no lielākajiem, cilvēcei dotajiem zināšanu dārgumiem, tāpēc ka tā paskaidro dzīves mūžīgo nolūku.” („The Plan of Salvation: A Sacred Treasure of Knowledge to Guide Us”, Ensign, 2015. g. okt., 25.–26. lpp.)
Mūsu Debesu Tēvs mūs iepazīstināja ar Savu pestīšanas ieceri Lielajā Debesu apspriedē. Tajā mēs uzzinājām, ka, sekojot Viņa iecerei, mēs varēsim kļūt tādi kā Viņš, atgriezties pie Viņa un iegūt mūžīgo dzīvi, kas ir „lielākā no visām Dieva dāvanām” (Mācības un Derību 14:7).
Tāpat mēs uzzinājām, ka Tēva iecerē ir nepieciešams Glābējs, kurš mums varēs sniegt iespēju pārvarēt fizisko un garīgo nāvi. Debesu Tēvs par šo Glābēju izvēlējās Jēzu (skat. Ābrahāma 3:27).
Prezidents Tomass S. Monsons liecināja:
„Mūsu Glābējam, Jēzum Kristum, ir izšķirošā loma [pestīšanas] iecerē. Bez Viņa īstenotās Izpirkšanas upura viss būtu zaudēts.” („Nevainojamais ceļš uz laimi” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2016. g. nov., 80. lpp.)
2. sadaļa
Kāpēc mēs pirmslaicīgajā dzīvē pieņēmām Jēzu Kristu par savu Glābēju?
Dārgajā Pērlē ir sniegts interesants apraksts par to, kā Ābrahāms mācās par planētām un zvaigznēm. Ābrahāms redzēja, ka valdošā un spožākā zvaigzne tiek saukta par Kolobu un atrodas vistuvāk Dievam (skat. Ābrahāma 3:2–17).
Vēl Ābrahāms uzzināja, ka, tāpat kā pastāv atšķirības starp zvaigznēm, arī starp Dieva gara bērniem pastāv atšķirības. Daži gari ir „saprātīgāki” par citiem, turpretim Dievs Tas Kungs ir „saprātīgāks nekā viņi visi” (Ābrahāma 3:18–19). (Ņemiet vērā! Saprāts šajā rakstvietā ir attiecināms uz gaismu un patiesību, ko ir ieguvis indivīds [skat. Mācības un Derību 93:28, 36].)
Šajā kontekstā, kurā Kolobs simbolizē Jēzu Kristu (skat. Ābrahāma 3:3, 16), ko mēs par Viņu varam mācīties?
Ābrahāms uzzināja, ka Koloba atrašanās tuvu Dievam to padarīja par „[lielāko zvaigzni] no visa, … tāpēc ka tas ir vistuvāk [Viņam]” (Ābrahāma 3:16). Tāpat ir ar mums, Dieva bērniem. Mūsu saprāts, gaisma un godība būs atkarīga no mūsu tuvības ar Radītāju Jēzu Kristu, kurš atrodas „vistuvāk Dieva tronim” un ir „[nolikts] pārvaldīt visas tās [zvaigznes], kas pieder tai pašai kārtai” (Ābrahāma 3:2, 3).
3. sadaļa
Kā Jēzus Kristus var man palīdzēt pārvarēt apkārtesošo ļaunumu?
Cenšoties sekot Jēzum Kristum un dzīvot saskaņā ar Viņa evaņģēliju, jūs dažkārt var nomākt sātana pretestība. Šādās reizēs būtu noderīgi atcerēties, ka tā nav pirmā reize, kad esat redzējis vai pieredzējis sātana ļauno ietekmi.
Sātana sacelšanās aizsāka to, ko Atklāsmes grāmatā sauc par karu debesīs (skat. Atklāsmes 12:7). Cīņa notika starp tiem, kuri bija kopā ar Debesu Tēvu un Jēzu Kristu, un tiem, kuri Viņiem pretojās un izvēlējās sekot sātanam.
Prezidents Gordons B. Hinklijs par šo sadursmi teica:
„Šis skarbais, spraigais karš tā arī nav beidzies. Tas ir karš starp patiesību un maldiem, starp rīcības brīvību un piespiešanu, starp Kristus sekotājiem un tiem, kuri Viņu ir atraidījuši. …
… Tas notiek mūsu pašu dzīvēs dienu no dienas, mūsu mājās, mūsu darbā, skolās. … Mēs visi tajā esam iesaistīti — gan bērni, gan jaunieši, gan pieaugušie, — ikviens no mums.” („An Unending Conflict, a Victory Assured”, Ensign, 2007. g. jūn., 6., 9. lpp.)
Brālis Ahmads S. Korbits, Jauno vīriešu vispārējā prezidija loceklis, sniedza cerības vēsti mūsu nepārtrauktajā cīņā ar ļaunumu:
„Sātans ar viltu pievīla trešo daļu Debesu Tēva gara bērnu, ļaujot viņam, nevis Dievam gūt virsroku. Taču ne jūs! Apustulis Jānis redzēja, ka jūs uzvarējāt sātanu „ar savas liecības vārdu” [Atklāsmes 12:11]. …
… Zināšanas par to, ka jūs iepriekš uzvarējāt sātanu ar savas liecības vārdu, palīdzēs jums „mīlēt, dalīties un aicināt” šajā laikā un vienmēr — aicinot citus nākt un skatīties, nākt un palīdzēt un nākt un piederēt, jo par Dieva bērnu dvēselēm turpinās tas pats karš.” („Jūs varat sapulcināt Israēlu!” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2021. g. maijs, 61. lpp.)