8. nodarbības sagatavošanās materiāli

Jēzus Kristus, mūsu apsolītā Mesijas, pieņemšana

Padomājiet, kad jūs esat pieredzējis fiziska, emocionāla vai garīga rakstura grūtības. Kur jūs vērsāties pēc palīdzības? Sendienu pravieši liecināja, ka Mesija nāks mūs mierināt, stiprināt un dziedināt. Studējot dažus no šiem svētajiem pravietojumiem, padomājiet, kā Mesija — Jēzus Kristus — var jums palīdzēt.

1. sadaļa

Kā, pieņemot Jēzu Kristu par Mesiju, es varu saņemt dziedināšanu?

Tieši tāpat kā mēs gaidām Tā Kunga Otro atnākšanu, derības ļaudis Vecās Derības laikos dedzīgi gaidīja Mesijas — Atbrīvotāja — pirmo atnākšanu. Saskaņā ar Vecās Derības praviešu teikto Mesijam bija jābūt ķēniņa Dāvida pēctecim un bija jāatbrīvo Sava tauta. „Jaunajā Derībā Jēzus tiek saukts par Kristu, kas ir grieķu valodas ekvivalents vārdam „Mesija”” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Mesija”).

Jesaja uzrakstīja vairākus pravietojumus par Mesiju un Viņa misiju (skat. Jesajas 9:6, 7:14–15, 11:1–9, 35:5, 51:4–8, 52:9–10). Noskatieties video „Isaiah Prophesied of Christ” (4:51) un padomājiet, kā Jesajas pravietojumi attiecas uz Mesijas lomu jūsu dzīvē.

Gatavojoties nodarbībai — studējiet

Izlasiet Jesajas 61:1–3 un, ja vēlaties, pasvītrojiet vārdus vai frāzes, kas raksturo Mesiju un Viņa misiju. (Ņemiet vērā! Senatnē cilvēki uz galvām kaisīja pelnus, lai izrādītu skumjas bēdu un sēru brīžos. Gatavojoties svētkiem, bija ierasts iesvaidīties ar eļļu un uzvilkt svētku apģērbu. Koki bieži vien tika izmantoti kā cilvēku simboli.)

Elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma par Jesajas 61:1–3 teica: „Šie panti ir vieni no aizkustinošākajiem un nozīmīgākajiem, kas jebkad ir uzrakstīti, jo īpaši ņemot vērā to patieso, mesiānisko nozīmi” (Christ and the New Covenant [1997. g.], 89. lpp.).

Lai gan šie pareģojumi piepildīja jūdus ar cerību un gaidām uz atbrīvošanu, Jaunās Derības laikos „daudzi jūdi raudzījās tikai pēc atbrīvotāja no romiešu varas un pēc lielākas nacionālās labklājības” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Mesija”). Kad Jēzus neattaisnoja šīs cerības, daudzi noraidīja Viņa apgalvojumu, ka Viņš ir sen apsolītais Mesija.

Piemēram, Savas kalpošanas sākumā Jēzus atgriezās Savā dzimtajā pilsētā Nācaretē un sabatā apmeklēja sinagogu. Viņš piecēlās, lai lasītu Svētos Rakstus, atvēra tīstokli un nolasīja Jesajas 61:1–2. Pēc tam Viņš paziņoja, ka ir šī mesiāniskā pravietojuma piepildījums (skat. Lūkas 4:16–21). Klātesošie bija apstulbuši, kļuva dusmīgi un centās Viņu nogalināt (skat. Lūkas 4:22–30).

Jūs varat noskatīties šī notikuma atainojumu video „Jesus Declares He Is the Messiah” (3:23).

Tāpat kā Nācaretes ļaudīm, arī katram no mums ir jāizlemj, vai mēs pieņemsim Jēzu kā Mesiju. Liecinot par Tā Kunga mesiāniskās misijas personīgo raksturu, elders Gerits V. Gongs no Divpadsmit apustuļu kvoruma teica:

„Viņš dzīvo — ne tikai toreiz, bet arī tagad; ne tikai dažu, bet visu cilvēku labā. Viņš ieradās un turpina būt klātesošs, lai dziedinātu salauztās sirdis, atsvabinātu cietumniekus, aklajiem dotu gaismu un saistītiem — brīvību [skat. Lūkas 4:18]. Tas ir ikviens no mums. Viņa Izpirkšanas solījumi uz mums attiecas, neskatoties uz mūsu pagātni, tagadni vai bažām par mūsu nākotni.” („„Ozianna!” un „Aleluja!” — dzīvais Jēzus Kristus — Atjaunošanas un Lieldienu būtība” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2020. g. maijs, 53. lpp.)

Gatavojoties nodarbībai — gremdējieties pārdomās

Kā Mesija jums ir palīdzējis, kad jums ir bijusi salauzta sirds vai kad esat piedzīvojis dvēseliskas ciešanas? Ja jūs īsti nezināt, kā atbildēt uz šo jautājumu, padomājiet, kāpēc būtu svarīgi savā dzīvē meklēt Viņa palīdzību un dziedinošo spēku?

2. sadaļa

Ko Mesija izdarīja, lai Viņš varētu mani dziedināt un man palīdzēt?

Jūs, visticamāk, vismaz nedaudz esat pieredzējis ciešanas un sāpes. Un, iespējams, jūs tās esat manījis arī apkārtesošo cilvēku dzīvēs. Mēģiniet iztēloties, kā Jēzus Kristus varēja justies, izdzīvojot visas cilvēces ciešanas — gan fiziskās, gan emocionālās, gan garīgās sāpes, ko ir izjutuši, izjūt vai izjutīs visi cilvēki, tai skaitā jūs.

Jesajas 53. nodaļa ir viena no izpratni veicinošākajām atklāsmēm Svētajos Rakstos attiecībā uz ciešanām, ko Jēzus Kristus izcieta mūsu dēļ. Patiesībā elders Holands teica, ka tas ir „visdiženākais, garākais un dzejiskākais paziņojums par Tā Kunga Jēzus Kristus dzīvi, nāvi un īstenoto Izpirkšanas upuri” (Christ and the New Covenant [1997. g.], 89. lpp.).

Gatavojoties nodarbībai — studējiet

Izlasiet Jesajas 53:3–6, 8, 11–12 un pasvītrojiet, ko Mesija piedzīvoja, lai Viņš jūs varētu izdziedināt un atpestīt. (Lai jūs vēl labāk saprastu Jesajas 53. nodaļu, izlasiet „The Gathering of Israel and the Coming of the Messiah: Isaiah 48–54” rokasgrāmatā Old Testament Student Manual.)

Kad pravietis Alma, jaunākais, sludināja nefijiešiem, viņš aprakstīja Mesijas ciešanu plašumu un dziļumu.

Gatavojoties nodarbībai — studējiet

Izlasiet Almas 7:11–12 un rūpīgi apdomājiet, ko Jēzus izcieta un kāpēc Viņš to darīja. (Ņemiet vērā! Palīdzēt šeit nozīmē „steidzīgi sniegt atbalstu; tātad, palīdzēt vai sniegt atvieglojumu grūtībās, vajadzībās vai ciešanās; būt blakus un atbrīvot no ciešanām” (Webster’s Dictionary [1828. g.]).)

Prezidente Džīna B. Bingema, Palīdzības biedrības vispārējā prezidente, mācīja:

„Savos 33 laicīgās dzīves gados [Jēzus Kristus] piedzīvoja atraidījumu, vajāšanu, izsalkumu, slāpes un nogurumu, vientulību, mutisku un fizisku vardarbību un, galu galā, mokošu nāvi no grēcīgu vīru rokām. Ģetzemanes dārzā un pie Golgātas krusta Viņš izjuta visas mūsu sāpes, ciešanas, kārdinājumus, slimības un vājības.

Lai arī ko mēs būtu izcietuši, Viņš ir dziedināšanas avots. Visi, kuri ir piedzīvojuši jebkāda veida vardarbību, postošu zaudējumu, hronisku slimību vai paralizējošas ciešanas, nepatiesus apvainojumus, nežēlīgu vajāšanu vai garīgu kaitējumu grēka vai nesaskaņu dēļ, var saņemt dziedināšanu no pasaules Pestītāja. Taču Viņš nenāks bez aicinājuma. Mums ir jānāk pie Viņa un jāļauj Viņam darīt brīnumus.” („Lai jūsu prieks būtu pilnīgs” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2017. g. nov., 86. lpp.)

Runājot par to, kā Tas Kungs mums palīdz, prezidents Dalins H. Oukss no Augstākā prezidija teica:

„Pateicoties Glābēja īstenotajai Izpirkšanai, Viņš spēj mums palīdzēt pārvarēt pilnīgi visas laicīgās sāpes un ciešanas. Dažkārt Viņa spēkā mēs tiekam no kādas vājības dziedināti, taču Svētie Raksti un mūsu pieredze māca, ka citkārt Viņš atbalsta mūs jeb palīdz mums, dodot spēku vai pacietību panest savas vājības.” („Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas stiprināti” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2015. g. nov., 62. lpp.)

Pierakstiet savas domas

Padomājiet par kādu jums pazīstamu cilvēku, kurš ir nonācis sarežģītā situācijā. Jūs varētu viņam uzrakstīt ziņu, pastāstot par Jēzus Kristus spēju mūs stiprināt un atbrīvot. Ja jūs sajūtat pamudinājumu, dalieties šajā ziņā ar šo cilvēku.

Vēlaties uzzināt vairāk? (Pēc izvēles)

Ko Mormona Grāmatas pravieši mācīja par Mesiju?

Lai uzzinātu, ko Mormona Grāmatas pravieši teica par gaidāmo Mesiju, izlasiet 1. Nefija 10:4–11; 2. Nefija 2:6–9, 25:12–18 un Mosijas 3:3–10.

Kā Tas Kungs var man palīdzēt panest manus slogus, kad mani ir pārņēmušas skumjas?

Uzrunā „Viegli nest savus slogus” (vispārējās konferences runa, Liahona, 2014. g. maijs, 87. lpp.) elders Deivids A. Bednārs no Divpadsmit apustuļu kvoruma stāstīja, kā Tas Kungs var mūs stiprināt, kad uz mūsu pleciem ir smaga nasta. Vai arī jūs varētu noskatīties video „Bearing Our Burdens with Hope” (8:46), kurā ir iespaidīgi atainots, kā mēs varam sajust cerību grūtos laikos.

Video „The Savior Understands Me” (3:37) elders Holands liecināja, ka Jēzus Kristus personīgi pazīst katru no mums, jo izdzīvoja mūsu grūtības un izcieta mūsu sāpes.

Kur es varu uzzināt vairāk par to, kāpēc daudzi jūdi nepieņēma Jēzu Kristu kā Mesiju?

Rakstā „Why Didn’t the Jews in Christ’s Time Recognize Him as the Messiah?” (Richard Neitzel Holzapfel, Ensign, 1991. g. aprīlis, 53.–54. lpp.) tiek paskaidrots, kāpēc daudziem cilvēkiem nebija skaidrs, kas ir Mesija, kad Jēzus Kristus ieradās uz Zemes.