„10. nodarbības sagatavošanās materiāli: Sekojiet Jēzus Kristus pakļāvības piemēram”, Jēzus Kristus un Viņa mūžīgais evaņģēlijs: skolotāja rokasgrāmata (2023)
„10. nodarbības sagatavošanās materiāli”, Jēzus Kristus un Viņa mūžīgais evaņģēlijs: skolotāja rokasgrāmata
10. nodarbības sagatavošanās materiāli
Sekojiet Jēzus Kristus pakļāvības piemēram
Vai jūsu dzīvē ir cilvēki, kuri ir „pakļāvīgi, lēnprātīgi, pazemīgi, pacietīgi, pilni mīlestības, vēlēdamies pakļauties visam, ko Tas Kungs uzskatīs par vajadzīgu uzlikt [viņiem], patiesi, kā bērns pakļaujas savam tēvam”? (Mosijas 3:19). Šīs kristīgās īpašības var iegūt ikviens, kurš pēc tām tiecas. Glābējs ir nevainojams piemērs tam, kā pakļauties Debesu Tēva gribai. Studējot apdomājiet tālāk sniegtā prezidenta Ezras Tafta Bensona citāta nozīmi: „Tie vīrieši un sievietes, kuri nodos savu dzīvi Dieva rokās, atklās, ka Viņš var paveikt viņu labā vairāk, nekā viņi spētu paši saviem spēkiem” („Jesus Christ—Gifts and Expectations”, Ensign, 1988. g. dec., 4. lpp.).
1. sadaļa
Kā mani var spēcināt pazemība un lēnprātība?
Ir cilvēki, kuri uzskata, ka pazemība ir vājuma pazīme. Viņi domā, ka pazemīgi cilvēki ir bailīgi un bikli. Taču šie vārdi neraksturo Jēzu Kristu, kurš ir nevainojams pazemības un lēnprātības piemērs.
Padomājiet par šiem dažiem piemēriem, kuros Glābējs parādīja spēku un drosmi: Viņš pārliecinoši atklāja Savu patieso identitāti pat tad, kad tā apdraudēja Viņa dzīvību (skat. Jāņa 8:54–59); Viņš drosmīgi attīrīja templi, kad tas tika apgānīts (skat. Mateja 21:12–13; Jāņa 2:14–17); Viņš drošsirdīgi aizstāvēja apspiestos (skat. Jāņa 8:1–11; Marka 2:14–17) un bija bezbailīgs, saskaroties ar apsūdzībām un kritiku (skat. Mateja 16:1–12; Lūkas 20:19–26).
Kā pazemība var attīstīt lielāku personīgo spēku un izturību? Mēs mācāmies, ka „būt pazemīgam nozīmē — pateicīgi atzīt savu atkarību no Tā Kunga un saprast, ka mums pastāvīgi ir nepieciešams Viņa atbalsts. …
… Savas laicīgās kalpošanas laikā [Jēzus Kristus] vienmēr atzina, ka Viņam ir spēks, pateicoties tam, ka Viņš pakļaujas Savam Tēvam. Viņš teica: „Es no Sevis nespēju darīt nekā. … Es nemeklēju Savu gribu, bet Tēva gribu, kas Mani ir sūtījis.” (Jāņa 5:30)” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Pazemīgs, Pazemība”, topics.ChurchofJesusChrist.org).
Glābēja pazemīgā pakļaušanās Sava Tēva gribai ir saistīta arī ar Viņa lēnprātību (skat. Mateja 11:29). Elders Deivids A. Bednārs no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja:
„Lēnprātība ir Pestītāja noteicošā īpašība, un tā izceļas ar taisnīgu atsaucību, labprātīgu padevību un spēcīgu atturību. …
Diženais Pestītājs, kurš „pazemojās visam” [Mācības un Derību 88:6], cieta, asiņoja un nomira, „[lai šķīstītu] mūs no visas netaisnības” [1. Jāņa 1:9], maigi mazgāja Savu mācekļu noputējušās kājas [Jāņa 13:4–5]. Šāda lēnprātība ir Tā Kunga — kā kalpa un vadītāja — raksturīgākā iezīme.
Jēzus sniedza visaugstāko taisnīgas atsaucības un labprātīgas padevības piemēru, kad Ģetzemanē izcieta spēcīgas mokas.
„Un, tai vietā nonācis, Viņš [Saviem mācekļiem] sacīja: „Lūdziet Dievu, ka jūs nekrītat kārdināšanā.”
Un Viņš … ceļos nometies, lūdza Dievu
un sacīja: „Tēvs, ja Tu gribi, ņem šo biķeri no Manis, tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!” [Lūkas 22:40–42]
Glābēja lēnprātība šajā mokošajā pieredzē, kurai bija mūžīga nozīme, parāda ikvienam no mums, cik svarīgi ir likt Dieva gudrību augstāk par savējo.” („Esiet lēnprātīgi un no sirds pazemīgi” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2018. g. maijs, 32.–33. lpp.)
2. sadaļa
Kā derību noslēgšana un ievērošana man palīdz pildīt Dieva gribu?
Domājot par savu dzīvi, jūs, iespējams, prātojat, vai jūs kādreiz vispār varēsiet kļūt tik pazemīgs un lēnprātīgs kā Glābējs. Par laimi, Jēzus Kristus mums parādīja, kā pakļauties Dieva gribai.
Uzsākot kalpošanu, Jēzus devās pie Jāņa Kristītāja, lai saņemtu kristību priekšrakstu. Sākumā Jānis vilcinājās un teica: „Man vajadzētu tikt Tevis kristītam, un Tu nāc pie manis.” Jēzus Jānim paskaidroja, ka tas ir pareizi un ka tas ir jādara, lai „piepildītu visu taisnību” (skat. Mateja 3:13–17). Jūs varētu noskatīties video „The Baptism of Jesus” (2:54), lai vairotu savu izpratni par šo stāstu.
Pakļaušanās kristīšanas priekšrakstam mūs nostāda uz derības ceļa. Pa to ejot, mēs cenšamies ievērot baušļus un tādējādi pakļaujamies Dieva gribai. Prezidents Rasels M. Nelsons par šo derības ceļu teica:
„Jūsu apņemšanās sekot Glābējam, slēdzot ar Viņu derības un pēc tam tās ievērojot, atvērs durvis uz pilnīgi visām garīgajām svētībām un privilēģijām, kas ir pieejamas ikvienam vīrietim, sievietei un bērnam.” („Kopīgi dodoties uz priekšu” (vispārējās konferences runa), Ensign, 2018. g. aprīlis, 7. lpp.)
3. sadaļa
Kā es varu ļaut Dievam gūt virsroku savā dzīvē?
Svētajos Rakstos un mūsdienās Tā Kunga derības ļaudis bieži vien tiek saukti par Israēla namu. Prezidents Nelsons mācīja:
„Viena no senebreju vārda Israēls nozīmēm ir „ļaut Dievam gūt virsroku”. Tādējādi vārds Israēls jau pats par sevi norāda, ka attiecīgais cilvēks ir ar mieru ļaut Dievam viņa dzīvē gūt virsroku. Šis skatījums saviļņo manu dvēseli!
Vārdiem ir ar mieru ir izšķiroša nozīme šajā Israēla vārda skaidrojumā. Mums katram ir dota mūsu rīcības brīvība. … Mēs varam izvēlēties — ļaut vai neļaut Dievam savā dzīvē gūt virsroku. Mēs varam izvēlēties — ļaut vai neļaut Dievam atstāt spēkpilnāko iespaidu mūsu dzīvē. …
Vai jūs esat ar mieru ļaut Dievam būt vissvarīgākajam jūsu dzīvē? Vai jūs ļausiet Viņa vārdiem, baušļiem un derībām ietekmēt jūsu ikdienas rīcību? Vai jūs ļausiet Viņa balsij būt galvenajai citu balsu vidū? Vai jūs esat ar mieru dot priekšroku tam, ko Viņš no jums sagaida, noliekot pārējos mērķus otrajā plānā? Vai jūs esat ar mieru ļaut, lai jūsu griba tiek pakļauta Viņa gribai?” („Ļaujiet Dievam gūt virsroku” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2020. g. nov., 92., 94. lpp.)
No Svētajiem Rakstiem un mūsdienu mācekļu dzīvēm mēs varam mācīties par iespējām, izaicinājumiem un svētībām, kas rodas, ja mēs izvēlamies ļaut Dievam gūt virsroku mūsu dzīvē.
Domājot par pūlēm, ko nākas pielikt, lai ļautu Dievam gūt virsroku jūsu dzīvē, apdomājiet liecību, ko ir sniegusi prezidente Bonija L. Oskarsone, bijusī Jauno sieviešu vispārējā prezidente:
„Es liecinu, ka mēs saņemam lielas svētības, ja esam gatavi Tēvam teikt: „Tomēr ne Mana, bet Tava griba lai notiek” [skat. Mācības un Derību 109:44] un saskaņojam savu gribu ar Tā Kunga gribu. … Tas ir dzīves pārbaudījums. To darot arvien labāk, mēs sajutīsim lielāku prieku, spēsim saņemt vairāk personīgu atklāsmju, spēsim daudz vairāk kalpot apkārtējiem, saņemsim lielāku palīdzību savos pārbaudījumos un vēl vairāk sevī pilnveidosim kristīgās īpašības.” („Leaders Address Importance of Conversion at BYU Women’s Conference”, 2017. g. 9. maijs, ChurchofJesusChrist.org)