„11. nodarbības sagatavošanās materiāli: Tā Kunga Baznīcas svētību baudīšana”, Jēzus Kristus un Viņa mūžīgais evaņģēlijs: skolotāja rokasgrāmata (2023)
„11. nodarbības sagatavošanās materiāli”, Jēzus Kristus un Viņa mūžīgais evaņģēlijs: skolotāja rokasgrāmata
11. nodarbības sagatavošanās materiāli
Tā Kunga Baznīcas svētību baudīšana
Laikā, kad baznīcas apmeklējums dažādu konfesiju vidū daudzviet pasaulē krītas, ir īpaši svarīgi meklēt dziļāku izpratni par to, kāpēc Jēzus Kristus Savas laicīgās kalpošanas laikā nodibināja Baznīcu un pēc tam to atjaunoja pēdējās dienās. Studējot padomājiet, kā Tā Kunga atjaunotā Baznīca ir sniegusi vai varētu sniegt jūsu dzīvei papildu jēgu, spēku un prieku.
1. sadaļa
Kādas unikālas svētības mēs varam saņemt tikai caur piederību Tā Kunga Baznīcai?
Apustulis Pāvils mācīja, ka Tā Kunga Baznīca ir celta „uz apustuļu un praviešu pamata, kura stūra akmens ir Kristus Jēzus” (Efeziešiem 2:20). Savas laicīgās kalpošanas laikā Jēzus Kristus izraudzījās divpadsmit vīriešus un tos iecēla par Saviem apustuļiem. Viņš tiem deva priesterības pilnvaras un atslēgas, lai viņi varētu vadīt Viņa Baznīcu, mācīt Viņa evaņģēliju, liecināt par Viņa esamību un rīkoties Viņa vārdā (skat. Mateja 10:1, 7–8; 16:19; Apustuļu d. 1:21–22; Mācības un Derību 107:23). Lai uzzinātu vairāk, jūs varētu noskatīties video „Jesus Calls Twelve Apostles to Preach and Bless Others” (1:30).
Pēc tam, kad Jēzus Kristus tika augšāmcelts, Viņš turpināja vadīt Savu Baznīcu caur Saviem apustuļiem, kuriem bija priesterības atslēgas glābšanas darba vadīšanai. Taču daudzi pretojās Viņa aicinātajiem kalpiem un Baznīcas locekļi sāka pieļaut kļūdas. Pēc apustuļu nāves, „cilvēki sagrozīja evaņģēlija principus un veica nepilnvarotas izmaiņas Baznīcas organizācijā un priesterības priekšrakstos. Šīs plaši izplatītās bezdievības dēļ Tas Kungs atņēma priesterības pilnvaras no Zemes” (Gospel Topics, „Apostasy”, topics.ChurchofJesusChrist.org). Tā tiek dēvēta par Lielo atkrišanu.
Šis atkrišanas stāvoklis turpinājās, līdz 1820. gadā Džozefam Smitam parādījās Debesu Tēvs un Jēzus Kristus (skat. Džozefs Smits — Vēsture 1:16–20). Dažus gadus pēc šī notikuma Jēzus Kristus sūtīja pie Džozefa Smita debesu vēstnešus, kuri viņam dāvāja priesterības pilnvaras un atslēgas (skat. Džozefs Smits — Vēsture 1:68–72; Mācības un Derību 110:11–16; 128:19–21). Caur šīm dievišķajām pilnvarām Jēzus Kristus aicināja jaunus apustuļus un atjaunoja Savu Baznīcu uz Zemes (skat. Mācības un Derību 1:30).
Mūsdienās Augstākajam prezidijam un Divpadsmit apustuļu kvorumam ir visas pilnvaras un priesterības atslēgas, kas ir nepieciešamas Tā Kunga Baznīcas vadīšanai. Tas ir īpaši svarīgi katram no mums, kurš vēlas kļūt labāks un tuvoties Kristum.
Runājot par to, cik svarīgi reliģioziem cilvēkiem ir apmeklēt baznīcu, prezidents Dalins H. Oukss no Augstākā prezidija teica: „Baznīcas un tās pasākumu apmeklēšana mums palīdz kļūt par labākiem cilvēkiem un ietekmēt uz labu citu cilvēku dzīves” („Vajadzība pēc baznīcas” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2021. g. nov., 24. lpp.). Pēc tam viņš sacīja:
„Mēs, protams, apliecinām, ka Svētie Raksti — kā senie, tā arī mūsdienu — skaidri māca par tādas baznīcas pirmsākumiem un nepieciešamību, kas tiek vadīta ar mūsu Kunga, Jēzus Kristus, pilnvarām. Mēs arī liecinām, ka atjaunotā Jēzus Kristus Baznīca tika nodibināta, lai mācītu Viņa doktrīnas pilnību un lai ar Viņa priesterības pilnvarām veiktu priekšrakstus, kas nepieciešami ieiešanai Dieva valstībā [skat. Jāņa 3:5]. Baznīcas locekļi, kuri atsakās apmeklēt Baznīcu un paļaujas tikai uz savu individuālo garīgumu, nošķiras no šīm svarīgajām evaņģēlija daļām: priesterības spēka un svētībām, atjaunotās doktrīnas pilnības, kā arī motivācijas un iespējām šo doktrīnu pielietot. Viņi zaudē iespēju turpināt savu ģimeni mūžībā.” („Vajadzība pēc baznīcas”, Liahona, 2021. g. nov., 25. lpp.)
Arī elders Roberts D. Heilzs no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja:
„Ja priesterības spēks nebūtu uz Zemes, ienaidnieks varētu klejot un brīvi valdīt bez jebkādiem ierobežojumiem. Nebūtu Svētā Gara dāvanas, kas mūs vadītu un apgaismotu; nebūtu praviešu, kuri runātu Tā Kunga Vārdā; nebūtu tempļu, kuros mēs varētu slēgt svētas, mūžīgas derības; nebūtu pilnvaru, lai svētītu vai kristītu, dziedinātu vai mierinātu.” („Blessings of the Priesthood”, Ensign, 1995. g. nov., 32. lpp.)
2. sadaļa
Kā aktīva dalība Baznīcā var svētīt gan mani, gan citus?
Elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma par svētībām, kas tiek gūtas, pateicoties dalībai Baznīcā, mācīja:
„Ir svarīgi saprast, ka Dieva galvenais mērķis ir mūsu pilnveidošanās. … Tas no mums prasa ko vairāk par laipnību vai sajūtu, ka esam garīgi. Tas prasa ticību Jēzum Kristum, grēku nožēlošanu, kristīšanu ar ūdeni un Svēto Garu un pastāvēšanu ticībā līdz galam. Tā kā neviens nespēj to pilnībā īstenot vienatnē, Tā Kunga Baznīcas galvenais nolūks ir svēto kopienas izveidošana, kurā tie cits citu atbalstītu uz „šaurās jo šaurās takas, kas ved uz mūžīgo dzīvi [2. Nefija 31:18]”. („Kāpēc nepieciešama Baznīca?” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2015. g. nov., 108. lpp.)
Apustulis Pāvils mācīja, kā piederība svēto kopienai mūs stiprina un tuvina Jēzum Kristum.
Elders Kristofersons piebilda, ka pieredzes ar citiem Baznīcas locekļiem mums sniedz nepieciešamās iespējas pielietot Tā Kunga evaņģēliju:
„Līdzinoties Kristus miesai, Baznīcas locekļi kalpo cits citam ikdienas dzīvē. Neviens no mums nav nevainojams — mēs mēdzam apvainot un tiekam apvainoti. Nereti mēs pārbaudām cits citu ar savām personīgajām rakstura iezīmēm. Līdzinoties Kristus miesai mums ir jādara kaut kas vairāk, nekā tikai jāapgūst jēdzieni un cildeni vārdi un, mācoties „dzīvot kopā mīlestībā” [Mācības un Derību 42:45], jāiegūst pieredze, kurā esam personīgi iesaistīti. („Kāpēc nepieciešama Baznīca?” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2015. g. nov., 108. lpp.)
3. sadaļa
Kā es varu palīdzēt savai bīskapijai vai draudzei kļūt draudzīgākai pret visiem cilvēkiem?
Padomājiet, kā jūs jūtaties, kad, apmeklējot baznīcu, jums tiek izrādīta sirsnīga un neviltota uzmanība. Vai jūs esat palīdzējis kādam savā bīskapijā vai draudzē tā justies?
Apdomājiet tālāk sniegto sadraudzības piemēru, kurā dalījās māsa Kerola M. Stīvensa, bijusī Palīdzības biedrības vispārējā prezidija padomniece:
„[Marijai] ir daudz draudzeņu, kuras ir mazaktīvas vai vēl nav dzirdējušas vēsti par Jēzus Kristus atjaunoto evaņģēliju. Katru dienu viņa pielieto savu ticību un lūdz, lai saprastu, kam nepieciešama viņas palīdzība, un pēc tam rīkojas saskaņā ar saņemto pamudinājumu. Viņa zvana savām draudzenēm un pauž mīlestību, sakot: „Tu mums esi vajadzīga.” Viņas dzīvoklī katru nedēļu notiek ģimenes mājvakari, uz kuriem tiek aicināti kaimiņi, baznīcas locekļi un misionāri. Un Marija viņus pamielo. Viņa aicina viņus uz baznīcu, sagaida un sēd līdzās, kad viņi ierodas.” („Mums ir milzīgs iemesls priecāties” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2013. g. nov., 116. lpp.)