„14. nodarbības sagatavošanās materiāli: Glābēja veikto brīnumu saskatīšana”, Jēzus Kristus un Viņa mūžīgais evaņģēlijs: skolotāja rokasgrāmata (2023)
„14. nodarbības sagatavošanās materiāli”, Jēzus Kristus un Viņa mūžīgais evaņģēlijs: skolotāja rokasgrāmata
14. nodarbības sagatavošanās materiāli
Glābēja veikto brīnumu saskatīšana
Kad mēs runājam par Jēzus Kristus veiktajiem brīnumiem, mēs pievēršamies iedvesmojošajiem stāstiem, ko atrodam Jaunajā Derībā. Lai arī ir daudz kā tāda, ko mēs varam un ko mums vajadzētu mācīties no šiem Svēto Rakstu stāstiem, vai jūs esat domājis par brīnumiem, ko Tas Kungs veic mūsdienās un arī jūsu dzīvē? Studējot centieties vairot savu ticību Tā Kunga spēkam un vēlmei veikt brīnumus jūsu un citu labā.
1. sadaļa
Ko es varu mācīties par Glābēju no Viņa veiktajiem brīnumiem?
Savas laicīgās kalpošanas laikā Jēzus Kristus „staigāja pa Palestīnu, dziedināms slimos, darīdams aklos redzīgus un atmodinādams mirušos” („Dzīvais Kristus — apustuļu liecība”, ChurchofJesusChrist.org). Šie brīnumi bija „[ārkārtēji] Dieva spēka [izraisīti notikumi]” un „daļa no Jēzus Kristus evaņģēlija” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Brīnums”, scriptures.ChurchofJesusChrist.org). Tie bija pierādījums jūdiem, ka Jēzus ir apsolītais Mesija (skat. Mateja 11:4–5; Jāņa 20:30–31).
Elders Ronalds A. Rasbands no Divpadsmit apustuļu kvoruma teica: „[Jēzus Kristus] īstenotā Izpirkšana, kas noslēdzās ar Viņa Augšāmcelšanos pēc trim aizlienētā kapavietā pavadītām dienām, ir vislielākais brīnums cilvēces vēsturē” („Lūk! Es esmu brīnumu Dievs” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2021. g. maijs, 109. lpp.)
Elders Rasbands vēl paskaidroja, ka, lai arī Jēzus veiktie brīnumi liecina par Viņa dievišķumu, tie mums arī „[atgādina] par Viņa spēku, Viņa mīlestību pret mums, par to, ka Viņš no Debesīm ietekmē mūsu laicīgās dzīves pieredzes un ka Viņš vēlas mums mācīt to, kas ir visvērtīgākais” („Lūk! Es esmu brīnumu Dievs”, 111. lpp.).
Padomājiet, ko mēs varam mācīties par Glābēju, [lasot], kā Viņš izdziedināja triekas ķerto vīru. Četri vīri nesa šo vīrieti uz māju, kurā mācīja Jēzus. Kad viņi atklāja, ka ēka ir tik pārpildīta, ka viņi nevarēs tajā ieiet, viņi izjauca daļu no ēkas jumta un nolaida triekas ķerto vīru pie Glābēja (skat. Marka 2:1–4).
Pievērsiet uzmanību, ka Glābējs, veicot šo brīnumu, pievērsās gan fiziskajām, gan garīgajām vajadzībām. Runājot par Glābēja spēju dziedināt gan ķermeni, gan garu, prezidents Dalins H. Oukss no Augstākā prezidija mācīja:
„Lielākais brīnums neslēpjas redzes atjaunošanā, slimības izdziedināšanā vai pat mirušo atmodināšanā. …
… Daudz lielāks brīnums ir Dieva dēla vai meitas varenās sirds pārmaiņas (skat. Mosijas 5:2). Sirds pārmaiņas, tai skaitā jauna attieksme, prioritātes un vēlmes, ir kas dižāks un svarīgāks par jebkuru brīnumu, kas ir saistīts ar ķermeni.” („Miracles”, Ensign, 2001. g. jūnijs, 17. lpp.)
2. sadaļa
Kā mana ticība un Tā Kunga griba ietekmē brīnumus?
Glābēja laicīgās kalpošanas sākumā kāds vīrs, kurš cieta no spitālības, piegāja pie Jēzus, lai taptu dziedināts. Saskaņā ar Bībelē rakstīto vārds spitālība attiecas uz dažādām ādas slimībām, kas var skart ādu, nervus, acis un kaulus. Bez medicīniskās palīdzības tā var izraisīt nervu bojājumus, aklumu, sakropļot cilvēku un nolemt viņu ciešanu pilnai nāvei. Glābēja laikā šis vīrs, kurš pie Viņa piegāja, tika uzskatīts par „nešķīstu” un viņam bija jādzīvo atsevišķi no savas ģimenes un sabiedrības (skat. 3. Mozus 13:45–46).
Elders Horhe F. Sebaljoss no Septiņdesmitajiem teica:
„Spitālīgais neko nepieprasīja, lai gan viņa vēlme bija taisnīga; viņš vienkārši vēlējās pieņemt Tā Kunga gribu.” („Būsim atbildīgi!” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2015. g. maijs, 125. lpp.)
Kad mēs patiesi esam gatavi pieņemt Tā Kunga gribu, mums ir jābūt gataviem ar ticību pieņemt to, ka mēs varam arī netikt dziedināti. Elders Deivids A. Bednārs no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja:
„Taisnīgums un ticība noteikti palīdz dziedināt slimos, kurlos un klibos, ja šī dziedināšana īsteno Dieva nodomu un ir saskaņā ar Viņa gribu. Tādējādi, pat ja mums būs stipra ticība, … ne visi slimie un vārgie tiks dziedināti. Ja visa veida pretestība tiktu samazināta, ja viss ļaunums izzustu, tad Tā Kunga ieceres galvenie mērķi tiktu sagrauti.” (David A. Bednar, „Accepting the Lord’s Will and Timing”, Ensign, 2016. g. aug., 34. lpp.)
Domājot par brīnumiem, ko jūs vēlētos redzēt savā dzīvē, apdomājiet tālāk sniegto eldera Ronalda A. Rasbanda, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, padomu:
„Brīnumi var būt atbildes uz lūgšanām. Tie ne vienmēr ir tas, ko mēs lūdzam vai sagaidām, taču, ja mēs uzticēsimies Tam Kungam, Viņš būs līdzās un Viņam būs taisnība. Viņš pielāgos brīnumu tam brīdim, kad mums tas būs vajadzīgs. …
… Ir reizes, kad mēs ceram pieredzēt brīnumu — kāda tuvinieka dziedināšanu, netaisnīgas rīcības novēršanu vai kādas aizvainotas vai vīlušās dvēseles sirds mīkstināšanu. Raugoties ar savām laicīgajām acīm, mēs vēlamies, lai Tas Kungs iejaucas un salabo to, kas ir salauzts. Ar ticību notiek brīnumi — lai gan ne vienmēr mūsu noteiktajā laikā vai ar tādu risinājumu, kādu mēs vēlējāmies. Vai tas nozīmē, ka mēs neesam pietiekami uzticīgi vai neesam pelnījuši Viņa iejaukšanos? Nē. Tas Kungs mūs mīl.” („Lūk! Es esmu brīnumu Dievs” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2021. g. maijs, 111. lpp.)
3. sadaļa
Kā es varu vairāk saskatīt Tā Kunga brīnumus savā dzīvē?
Prezidents Oukss teica: „Daudzi brīnumi katru dienu notiek mūsu Baznīcas darbā un Baznīcas locekļu dzīvē” („Miracles”, Ensign, 2001. g. jūnijs, 17. lpp.). Dažkārt mēs redzam brīnumus citu cilvēku dzīvē, bet tos neredzam savējā.
Elders Rasbands mācīja ko līdzīgu:
„Daudzi no jums ir bijuši liecinieki brīnumiem — vairāk, nekā jūs paši nojaušat. Tie var šķist niecīgi salīdzinājumā ar to, ka Jēzus atmodināja mirušos. Taču brīnumu nenosaka tā lielums — svarīgi ir tikai tas, ka tas nāk no Dieva. („Lūk! Es esmu brīnumu Dievs”, Liahona, 2021. g. maijs, 110. lpp.)