„9. nodarbības sagatavošanās materiāli: Gavilējiet par Jēzus Kristus dievišķo piedzimšanu”, Jēzus Kristus un Viņa mūžīgais evaņģēlijs: skolotāja rokasgrāmata (2023)
„9. nodarbības sagatavošanās materiāli”, Jēzus Kristus un Viņa mūžīgais evaņģēlijs: skolotāja rokasgrāmata
9. nodarbības sagatavošanās materiāli
Gavilējiet par Jēzus Kristus dievišķo piedzimšanu
Brīnumainā Jēzus Kristus piedzimšana bija brīnišķīgs notikums. Debesu vēstneši slavēja Dievu (skat. Lūkas 2:11–14), pazemīgie gani pielūdza Jēzu kūtiņā (skat. Lūkas 2:15–16) un Gudrie vīri Viņu godāja, pasniedzot dāvanas (skat. Mateja 2:11). 3. sadaļā sniegtās mācības jums dos iespēju padziļināt izpratni par Jēzus Kristus laicīgo kalpošanu. Viņa piedzimšana un dzīve patiesi iedveš „lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks” (Lūkas 2:10). Jūs varētu noskatīties video „Kristus dzimšana” (2:59), kas palīdzēs noskaņoties studijām.
1. sadaļa
Kā izpratne par Jēzus Kristus izcelsmi var vairot manu pārliecību par Viņa spēku mani izglābt?
Līdzīgi, kā jūs iemantojāt unikālas iezīmes no savu vecāku gēniem, arī Jēzus Kristus no Saviem Vecākiem saņēma ko unikālu. Mormona Grāmatā Alma pravietoja, ka Glābējs „piedzims Marijai Jeruzalemē, … viņa, būdama jaunava, dārgs un izraudzīts trauks, … dzemdēs dēlu, jā, patiesi Dieva Dēlu” (Almas 7:10). Padomājiet, kā Glābēja izcelsme ir saistīta ar Viņa spēju īstenot Izpirkšanu par visiem cilvēkiem.
Šī saikne starp Glābēja izcelsmi un Viņa spēku mūs glābt kļuva redzama, kad Marijai parādījās eņģelis Gabriēls un teica, ka viņa dzemdēs dēlu, kura vārds būs Jēzus (skat. Lūkas 1:26–31).
Kad eņģelis netālu esošajiem ganiem paziņoja par Jēzus Kristus piedzimšanu, viņš teica, ka zīdainis ir „Pestītājs, kas ir Kristus, Tas Kungs” (Lūkas 2:11; skat. arī Lūkas 2:9–10). Jēzus Kristus spēja būt mūsu Glābējs, jo Viņš piedzima nemirstīgam Tēvam (Debesu Tēvam) un mirstīgai mātei (Marijai). Savas mirstīgās mātes dēļ Jēzus varēja pilnībā izdzīvot laicīgās dzīves sāpes, ciešanas un kārdinājumus (skat. Ebrejiem 4:15). Šīs laicīgās dzīves pieredzes ļāva Glābējam zināt „miesā, kā palīdzēt Saviem ļaudīm viņu vājībās” (Almas 7:12). Sava nemirstīgā Tēva dēļ Jēzus varēja izturēt visus laicīgās dzīves pārbaudījumus.
Savas mirstīgās mātes dēļ Jēzus varēja nomirt. Sava nemirstīgā Tēva dēļ Viņš varēja pārvarēt nāvi.
Prezidents Rasels M. Nelsons mācīja:
„[Jēzus Kristus] misija bija Izpirkšana. Šī bija Viņa un tikai Viņa misija. Tā kā Viņam bija mirstīga māte un nemirstīgs Tēvs, Viņš bija vienīgais, kurš varēja brīvprātīgi atdot Savu dzīvību un atkal to atgūt (skat. Jāņa 10:14–18). Viņa veiktās Izpirkšanas brīnišķīgās sekas bija bezgalīgas un mūžīgas. Viņš izrāva nāves dzeloni un skumjas par nāvi padarīja īslaicīgas.” („The Mission and Ministry of Jesus Christ”, Ensign, 2013. g. aprīlis, 34. lpp.)
2. sadaļa
Kā Jēzus Kristus piedzimšana un dzīve apliecina Viņa mīlestību pret mani?
Mirkli padomājiet, cik tas ir pārsteidzoši, ka Dižais Jehova, kurš radīja Zemi, atnāca uz Zemes kā bezpalīdzīgs mazulis. Vīzijā Nefijs redzēja, ka šī rīcība ir mīlestības izpausme.
Runājot par Jēzus Kristus nolaišanos no augstāka stāvokļa, prezidents Teds R. Kalisters, bijušais Svētdienas skolas vispārējais prezidents, mācīja:
„Dievs Dēls iemainīja Savas debesu mājas ar visu celestiālo greznību pret laicīgu mājokli ar visiem tā primitīvajiem apstākļiem. … Viņš atteicās no valdīšanas debesīs, lai kļūtu par mazuli, kurš ir atkarīgs no citiem. … Šī apstākļu maiņa nebija vienlīdzīga. … Dižais Jehova, neskaitāmu pasauļu Radītājs, bezgalīgs Savā šķīstībā un spēkā, ienāca šajā pasaulē autiņos un silītē.” (The Infinite Atonement [2000. g.], 64. lpp.)
Nefijs iemācījās vēl vairāk par Kristus labvēlību jeb nolaišanos no augstāka stāvokļa, kad viņš vīzijā redzēja, kā Glābējs kalpo ļaužu vidū un izdziedina viņus no ciešanām (skat. 1. Nefija 11:26–31).
Elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja:
„Kad mēs runājam par Jēzus Kristus dzimšanu, mēs gremdējamies pārdomās par to, kas tai sekos. Viņa piedzimšana bija bezgala nozīmīga to notikumu dēļ, kas Viņam bija jāpieredz un jāizcieš, lai Viņš mums varētu labāk palīdzēt, un tas viss beidzās ar Viņa piesišanu krustā un Augšāmcelšanos (skat. Almas 7:11–12). Taču Viņa misija ietvēra arī Viņa lielisko kalpošanu, Viņa kalpošanas brīnumus, atvieglojumu, ko Viņš sniedza cietējiem, un prieku, ko Viņš sniedza — un joprojām sniedz — sērojošajiem.” („Be at Peace”, Liahona, 2015. g. dec., 30. lpp.)
Padomājiet par neparasto piemēru, ko mums sniedz Glābēja nolaišanās no augstāka stāvokļa. Bīskaps Ričards K. Edžlijs, kurš reiz kalpoja prezidējošajā bīskapībā, paskaidroja:
„Ko tā mums nozīmē? Domājot par Kristus nolaišanos no augstāka stāvokļa, mums būtu jāsajūt kas vairāk par bijību un dziļu pateicību. Kā Viņa Baznīcas locekļiem, kuri ir aicināti Viņu pārstāvēt un par Viņu liecināt, mums ir lieliska iespēja censties Viņam līdzināties. …
Tāpat kā Glābējs, arī mēs vislielāko labumu varam sniegt tad, ja kalpojam „vienam no šiem [Viņa] vismazākajiem brāļiem” [Mateja 25:40]. Mums ir jāatceras, ka jebkurā dzīves situācijā vai konkrētā aicinājumā ikviens cilvēks ir mīlēts Dieva bērns, un mūsu pienākums ir kalpot pat visvienkāršākajiem cilvēkiem un to darīt tā, kā to darītu Skolotājs.” („The Condescension of God”, Ensign, 2001. g. dec., 20., 21. lpp.)