„19. nodarbības sagatavošanās materiāli: Palīdzēsim Tam Kungam mirušo pestīšanā”, Jēzus Kristus un Viņa mūžīgais evaņģēlijs: skolotāja rokasgrāmata (2023)
„19. nodarbības sagatavošanās materiāli”, Jēzus Kristus un Viņa mūžīgais evaņģēlijs: skolotāja rokasgrāmata
19. nodarbības sagatavošanās materiāli
Palīdzēsim Tam Kungam mirušo pestīšanā
Ko jūs zināt par saviem priekštečiem? Neatkarīgi no tā, vai jūs zināt daudz vai nedaudz, ir svarīgi atcerēties, ka viņi bija īsti cilvēki. Katrs cilvēks ir Debesu Tēva mīlēts dēls vai meita. Padomājiet, cik daudzi no jūsu priekštečiem un citiem cilvēkiem visā pasaules vēsturē dzīvoja un nomira, nezinot par Jēzu Kristu, vai kuriem nebija iespējas saņemt evaņģēlija priekšrakstus. Studējot apdomājiet, kā Glābēja kalpošana garu pasaulē palīdzēja dāvāt evaņģēlija svētības visiem cilvēkiem. Padomājiet, kā jūs varētu palīdzēt Glābējam mirušo pestīšanā.
1. sadaļa
Ko Jēzus Kristus kalpošana garu pasaulē mums par Viņu māca?
Elders Spensers Dž. Kondī, kalpojot par Septiņdesmito locekli, teica:
Jēzus nāve un augšāmcelšanās kristīgo konfesiju skatījumā tiek godātas kā ticības pamatnostādnes. Tomēr tas, ko Jēzus nemirstīgais gars darīja pēc Viņa nāves un pirms Viņa Augšāmcelšanās, ir noslēpums visiem, izņemot pēdējo dienu svētajiem. („The Savior’s Visit to the Spirit World”, Ensign, 2003. g. jūl., 32. lpp.)
Garu pasaule daudziem ir noslēpums, jo Bībelē nav īpaši daudz atsauču uz to. Savas laicīgās kalpošanas laikā Jēzus Kristus pravietoja, ka „mirušie dzirdēs Dieva Dēla balsi un, kas būs dzirdējuši, dzīvos” (Jāņa 5:25, skat. arī 24., 26.–28. pantu). Būdams pie krusta, Jēzus sacīja līdzās esošajam, grēkus nožēlojušajam zaglim: „Patiesi Es tev saku: šodien tu būsi ar Mani paradīzē [jeb garu pasaulē]” (Lūkas 23:43; skat. arī Gospel Topics, „Paradise”, topics.ChurchofJesusChrist.org). Vēlāk Pēteris mācīja, ka pēc Savas nāves Jēzus „nogājis un arī sludinājis gariem cietumā” (1. Pētera 3:19; 4:6).
1918. gadā, kad prezidents Džozefs F. Smits domāja par šiem Pētera vārdiem un apcerēja Glābēja īstenoto Izpirkšanu, viņš redzēja ievērojamu vīziju par garu pasauli (skat. Mācības un Derību 138:1–11).
Šīs vīzijas laikā prezidents Džozefs F. Smits brīnījās, kā Glābējs varēja mācīt evaņģēliju visiem mirušo gariem, jo Viņš tur bija tik īsu laiku (skat. Mācības un Derību 138:25–28).
2. sadaļa
Kā es varu palīdzēt Tam Kungam mirušo pestīšanā?
Pateicoties Debesu Tēva un Jēzus Kristus bezgalīgajai mīlestībai un žēlastībai, Viņi sagatavoja ceļu visiem cilvēkiem, lai viņi varētu saņemt paaugstināšanai nepieciešamos priekšrakstus — kristības, konfirmāciju, ordinēšanu Melhisedeka priesterībā (vīriešiem), tempļa endaumentu un laulības saistīšanu. Skatoties no mūžības perspektīvas, mēs redzam, kā Glābēja sekotāji abās priekškara pusēs strādā kopā ar Viņu, lai glābtu visus Debesu Tēva bērnus. Mirušo glābšanas darbs ir svēta iespēja, kurā mēs varam piedalīties jau tagad un visu atlikušo dzīvi. Viens no veidiem, kā mēs varam palīdzēt šajā darbā, ir īstenot aizstājošus priekšrakstus, ko var veikt tikai tempļos.
Caur Saviem praviešiem Tas Kungs aicina visus Baznīcas locekļus sagatavot savas ģimenes vēsturi un saprast, kuriem cilvēkiem ir nepieciešami glābšanas priekšraksti. Prezidents Rasels M. Nelsons mācīja:
Darot citu labā to, ko viņi nevar izdarīt paši, mēs atdarinām Glābēja paraugu, kurš īstenoja Izpirkšanu, lai svētītu citu cilvēku dzīvi. („Personal Preparation for Temple Blessings”, Liahona, 2001. g. maijs, 34. lpp.)
Elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma par aizstājošo darbu, kas tiek veikts tempļos, izteicās šādi:
Mūsu centieni mirušo labā sniedz skaidru liecību, ka Jēzus Kristus ir visas cilvēces dievišķais Pestītājs. Viņa labvēlība un apsolījums sasniedz pat tos, kuri dzīves laikā Viņu neatrod. („The Redemption of the Dead and the Testimony of Jesus”, Ensign, 2000. g. nov., 11. lpp.)
Elders Deils G. Renlands no Divpadsmit apustuļu kvoruma uzskaitīja „neticami apbrīnojamas” svētības, ko mēs varam saņemt, iesaistoties ģimenes vēstures un tempļa darbā:
pieaugošu izpratni par Glābēju un Viņa īstenoto Izpirkšanas upuri;
pieaugošu Svētā Gara ietekmi, lai gūtu spēku un norādījumus mūsu pašu dzīvē;
pieaugošu ticību, kas vedina uz dziļu un paliekošu pievēršanos Glābējam;
arvien lielāku spēju un motivāciju mācīties un nožēlot grēkus, pateicoties izpratnei par to, kas mēs esam un no kurienes mēs nākam, kā arī skaidrākai vīzijai par to, kurp mēs dodamies;
arvien lielāku sirds attīrīšanu, iesvētīšanu un savaldīšanu;
arvien lielāku prieku, kas gūstams caur pieaugošu spēju izjust Tā Kunga mīlestību;
arvien lielākas ģimenes svētības, neatkarīgi no mūsu tagadējā, kādreizējā vai gaidāmā ģimenes stāvokļa, lai cik nepilnīgs būtu mūsu ģimenes koks;
arvien lielāku mīlestību un atzinību pret saviem priekštečiem un dzīvajiem tuviniekiem, jo mēs vairs nejūtamies vieni;
pieaugošu spēju saskatīt, kuram ir nepieciešama dziedināšana, un tādējādi ar Tā Kunga palīdzību kalpot citiem;
arvien lielāku aizsardzību no kārdinājumiem un pieaugošās pretinieka ietekmes;
arvien lielāku palīdzību satrauktas, salauztas vai trauksmes pilnas sirds dziedināšanā, padarot ievainotos veselus.
Ja jūs esat lūguši kādu no šīm svētībām, iesaistieties ģimenes vēstures un tempļa darbā! Tādējādi jūs saņemsiet atbildes uz savām lūgšanām. Veicot priekšrakstus mirušo labā, tiek dziedināti Dieva bērni uz šīs Zemes. („Ģimenes vēstures un tempļa darbs: saistīšana un dziedināšana” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2018. g. maijs, 47. lpp.)