„18. nodarbības sagatavošanās materiāli: Glābēja dievišķās labvēlības dāvanas saņemšana”, Jēzus Kristus un Viņa mūžīgais evaņģēlijs: skolotāja rokasgrāmata (2023)
„18. nodarbības sagatavošanās materiāli”, Jēzus Kristus un Viņa mūžīgais evaņģēlijs: skolotāja rokasgrāmata
18. nodarbības sagatavošanās materiāli
Glābēja dievišķās labvēlības dāvanas saņemšana
Vai esat piedzīvojis brīžus, kad jutāties nomākts savu grēku, kļūdu, vājību un nepilnību dēļ? Vai jūs kādreiz sev esat teicis: „Es vienkārši neesmu pietiekami labs” vai „Es nekad tāds nebūšu”? Studējot padomājiet, kā Tā Kunga labvēlība var jūs glābt no paškritikas, padarīt jūsu vājības par jūsu spēku (skat. Etera 12:27) un dot jums spēku būt labākiem un darīt vairāk laba, nekā jūs jebkad spētu pats saviem spēkiem.
1. sadaļa
Kādēļ man ir nepieciešama Glābēja labvēlība?
Apustulis Pāvils liecināja: „Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru” (Filipiešiem 4:13). Šo stiprinošo jeb spēku dodošo spēku sauc par labvēlību, un tā tiek „dāvāta mums caur Tā Kunga, Jēzus Kristus, īstenoto Izpirkšanu” (skat. Gospel Topics, „Grace”, topics.ChurchofJesusChrist.org).
Līdzībā par īsto vīnakoku Glābējs uzskatāmi parādīja, ka mums ir nepieciešama Viņa labvēlība.
Gatavojoties nodarbībai — studējiet
Izlasiet Jāņa 15:1–8 un apdomājiet, ko simboli šajā līdzībā mums var mācīt par mūsu vajadzību pēc Tā Kunga palīdzības. (Ņemiet vērā! Vārds „iztīra” 2. pantā var tikt tulkots arī kā „apcērp” vai „attīra”.)
Elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma par šo līdzību teica:
Kristus mums ir viss, un mums ir Viņā „jāpaliek” pastāvīgi, stingri, nelokāmi un mūžīgi. Lai evaņģēlija auglis varētu briest un svētīt mūsu dzīvi, mums ir jābūt cieši saistītiem ar Viņu. … Viņš ir Vīnakoks — mūsu patiesā spēka avots un vienīgais mūžīgās dzīvības avots. („Palieciet Manī” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2004. g. maijs, 32. lpp.)
Paliekot Jēzū Kristū, mēs varam saņemt Viņa labvēlību, lai pārvarētu grēku un pilnībā īstenotu savu potenciālu. Lehijs mācīja: „Nav nevienas radības, kas var dzīvot ar Dievu, kā tikai caur Svētā Mesijas nopelniem un žēlastību, un labvēlību” (2. Nefija 2:8). Moronijs liecināja, ka caur Kristus labvēlību mēs varam kļūt līdzīgi Viņam — svētīti, pilnveidoti un svēti (skat. Moronija 10:32–33).
Elders Deivids A. Bednārs no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja, ka labvēlība, kas ir pieejama caur Glābēja īstenoto Izpirkšanu, mums palīdz „saskatīt labo, darīt labu un kļūt par labiem cilvēkiem veidos, kādus mēs nekad nespētu iedomāties vai paveikt savas laicīgās un ierobežotās sapratnes dēļ” (skat. „In the Strength of the Lord”, Liahona, 2004. g. nov., 77. lpp.).
Gatavojoties nodarbībai — apspriedieties
Pajautājiet kādam draugam vai ģimenes loceklim, kā viņš izskaidrotu Jēzus Kristus labvēlību, un kā viņš izjūt Viņa labvēlību.
2. sadaļa
Kāda loma ir manai ticībai un paklausībai, saņemot Glābēja labvēlību?
Padomājiet par šiem diviem attēliem. Tie simbolizē divus atšķirīgus skatījumus uz dievišķo labvēlību. Daži labvēlību uzlūko kā dāvanu, kas tiek pasniegta, neatkarīgi no tā, ko mēs savā dzīvē darām. Citi uzskata, ka mēs kaut kā varam nopelnīt Dieva labvēlību ar saviem labajiem darbiem. Par šiem diviem nepilnīgajiem redzējumiem elders Holands teica:
Dažas dāvanas, kas tiek pasniegtas Izpirkšanas dēļ, ir universālas, bezgalīgas un beznosacījuma. To skaitā ir Viņa atpirkšanas maksa par Ādama pirmo pārkāpumu … [un] Augšāmcelšanās. …
Citiem Kristus īstenotās Izpirkšanas dāvanas aspektiem ir nosacījums. Tie ir atkarīgi no cilvēka uzcītības Dieva baušļu ievērošanā. Piemēram, lai gan visi cilvēces ģimenes locekļi ir atbrīvoti no Ādama grēka, nepieliekot nekādas savas pūles, viņi netiek atbrīvoti no saviem grēkiem, ja vien viņi neapsola ticēt Kristum [un] tos nenožēlo. …
Ir skaidrs, ka Izpirkšanas beznosacījuma svētības netiek nopelnītas, taču arī tās, kas tiek dotas ar nosacījumu, nevar tikt pilnībā nopelnītas. Dzīvojot uzticīgi un turot Dieva baušļus, cilvēks var saņemt papildu privilēģijas, bet tās joprojām tiek dotas devīgi, nevis tiek nopelnītas. (Skat. „The Atonement of Jesus Christ”, Ensign, 2008. g. marts, 36.–37. lpp.)
Runājot par labvēlības dāvanām, kas tiek dotas ar nosacījumu un ir pieejamas caur Glābēja īstenoto Izpirkšanu, Nefijs teica: „Mēs zinām, ka tā ir Dieva labvēlība, ka mēs topam izglābti, pēc tam, kad mēs esam izdarījuši visu, ko varam” (2. Nefija 25:23). Daži izjūt satraukumu par frāzi „pēc tam, kad mēs esam izdarījuši visu, ko varam”. Lai labāk saprastu Nefija vārdus, izlasiet šos Baznīcas vadītāju citātus:
Es prātoju, vai dažkārt mēs nepārprotam frāzi „pēc tam, kad mēs esam izdarījuši visu, ko varam”. Mums ir jāsaprot, ka „pēc tam” nav tas pats, kas „tāpēc ka”.
Mēs netiekam glābti, „tāpēc ka” izdarījām visu, ko varam. Vai kāds no mums ir izdarījis visu, ko var? Vai Dievs gaida, kamēr mēs izliekam visu savu sparu, pirms iejaucas mūsu dzīvē ar Savu glābjošo labvēlību? …
Es esmu pārliecināts, ka Nefijs zināja, ka Glābēja labvēlība ļauj un dod iespēju mums pārvarēt grēku [skat. 2. Nefija 4:19–35; Almas 34:31]. Tāpēc Nefijs tik uzcītīgi mudināja savus bērnus un brāļus „noticēt Kristum un tapt samierinātiem ar Dievu” [2. Nefija 25:23]. (Dīters F. Uhtdorfs, „Labvēlības dāvana” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2015. g. maijs, 110. lpp.)
Mums nav jāsasniedz kāds noteikts minimālais spēju vai labestības līmenis, pirms Dievs mums palīdzēs. Mēs varam baudīt dievišķu palīdzību katru dienu, katru stundu, neatkarīgi no tā, cik tālu esam uz paklausības takas. … Mans lūgums ir vienkāršs — uzņemsimies atbildību un sāksim strādāt, lai būtu kāda joma, kurā Dievs mums var palīdzēt! (D. Tods Kristofersons, „Brīvi uz mūžiem, lai rīkotos paši” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2014. g. nov., 19. lpp.)
Glābēja labvēlības dāvana ne vienmēr ir ierobežota laikā — „pēc tam”, kad esam izdarījuši visu, ko varam. Mēs varam saņemt Viņa labvēlību pirms pieliekam pūles, to laikā un pēc tam. (Bruce C. Hafen, The Broken Heart: Applying the Atonement to Life’s Experiences (1989. g.), 155.–156. lpp.)
Gatavojoties nodarbībai — gremdējieties pārdomās
Kādus nepareizus pieņēmumus jūs esat dzirdējuši par Glābēja labvēlību? Kā tas, ko jūs mācāties par labvēlību, varētu svētīt jūs un citus jums pazīstamus cilvēkus?
3. sadaļa
Kā Glābēja labvēlība var pārveidot manu dzīvi?
Jēzus Kristus ir pieredzējis visas laicīgās dzīves sāpes, kārdinājumus, nepilnības un vājības, tāpēc Viņš zina, kā mums palīdzēt (skat. Ebrejiem 2:18; 4:15; Almas 7:11–12; Mācības un Derību 62:1). Tā kā Jēzus Kristus ir gan labprātīgs, gan spēkpilns Glābējs, mēs varam nākt „bez bailēm pie žēlastības troņa, lai saņemtu apžēlošanu un atrastu žēlastību, palīdzību īstā laikā” (Ebrejiem 4:16).
Gatavojoties nodarbībai — studējiet
Apdomājiet, ko jūs varat mācīties par to, kā sameklēt un saņemt Tā Kunga labvēlību, lasot vienu vai vairākus no tālāk dotajiem Svēto Rakstu stāstiem.
-
Etera 12:23–28: Moronijs raizējas par savu vājību rakstībā.
-
2. Nefija 4:17–26, 30–33: Nefijs raizējas par saviem grēkiem.
-
Mosijas 24:8–16: Almas ļaudis piedzīvo grūtības gūstā.
-
Mozus 6:27, 31–32; 7:10–13: Ēnohs uzskata, ka ir nepiemērots sludināšanai un pravietošanai.
-
2. korintiešiem 12:7–10: Pāvils runā par „dzeloni miesā” — metaforu, kas liek domāt par vājību, ar ko viņš sadzīvoja un kas viņu satrauca.
Lasot apdomājiet šādus jautājumus:
-
Kā izpaužas labvēlība?
-
Kā šis cilvēks (vai cilvēki) lūdza Tā Kunga labvēlību vai paļāvās uz to?
-
Kā es varētu attiecināt šo stāstu uz savu dzīvi?
Pierakstiet savas domas
Padomājiet un pierakstiet kādu gadījumu, kad jūs sajutāt, ka esat saņēmis Tā Kunga labvēlību. Paturiet prātā, ka lielākoties labvēlība izpaužas mazos un vienkāršos veidos. Esiet gatavs dalīties kādā piemērā nodarbības laikā.