Prezidentu mācības
21. Nodaļa: Otrā Atnākšana un Tūkstošgade


21. Nodaļa

Otrā Atnākšana un Tūkstošgade

„Būtu labi, ja mēs … ejot mūsu dzīves ceļu, prastu saskatīt laika zīmes, lai Tā Kunga diena nepārsteigtu mūs kā zaglis naktī.”

No Džozefa Smita dzīves

1832. gada septembrī Džozefs un Emma Smita un viņu sešpadsmit mēnešus vecā meita Džūlija pārcēlās no Džonsonu fermas Ohaio atpakaļ uz Kērtlandi. Tur viņi apmetās galvenajā tirgotavā, kas piederēja Nevelam K. Vitnejam, kurā viņi varēja dzīvot vairāk kā gadu. Smitu ģimene dzīvoja tirgotavas otrajā stāvā un daļā no pirmā stāva, kas netika izmantots darījumiem. Džozefa un Emmas dēls, Džozefs Smits III, piedzima laikā, kad ģimene dzīvoja šajā tirgotavā. Šeit pravietis saņēma arī daudzas atklāsmes.

Viena no atklāsmēm tika saņemta 1832. gada Ziemassvētku dienā. Daļu no šīs dienas pravietis pavadīja mājās dziļās pārdomās par nopietnām problēmām, ar kurām tajā laikā saskārās pasaules tautas. „Nemieru izpausmes starp tautām kļūst daudz redzamākas šajā laikā nekā agrāk, kad Baznīca tikai sāka savu ceļojumu no mežonīgā apvidus,” teica pravietis.1 Notikumi Savienotajās Valstīs noveda pie pilsoņu kara, un visā pasaulē bija izplatīti nāvējošu slimību uzliesmojumi. „Dedzīgi lūdzot par šo tēmu”,2 pravietis saņēma atklāsmi, kas atrodama Mācības un Derību 87. nodaļā. Tas Kungs atklāja Džozefam, ka pirms Otrās Atnākšanas visās zemēs plosīsies kari un dabas katastrofas sodīs cilvēkus:

„No zobena un asinsizliešanas zemes iedzīvotāji sēros; un no bada un sērgas, un zemestrīcēm, un debesu pērkoniem, un stipriem un spilgtiem zibeņiem arī, zemes iedzīvotāji jutīs Visvarenā Dieva dusmas un sašutumu, un pārmācības roku, līdz nolemtā iznīcināšana būs darījusi galu visām tautām. … Tādēļ, palieciet svētajās vietās un neizkustieties, līdz Tā Kunga diena nāks; jo, lūk, tā nāks ātri, saka Tas Kungs” (M&D 87:6, 8).

Divas dienas vēlāk, 27. decembrī, pravietis saņēma citu atklāsmi, kas saturēja daudz informācijas par Otro Atnākšanu. Tajā dienā pravieša „tulkošanas istabā” augstie priesteri sapulcējās uz konferenci. Tā bija istaba Vitneju tirgotavā, kurā Džozefs Smits paveica lielāko darba daļu pie Džozefa Smita Bībeles tulkojuma. Konferences protokolā ir ierakstīts: „Brālis Džozefs piecēlās un teica, ka atklāsmes un Debesu svētību saņemšanai, mums ir nepieciešams pievērst prātus Dievam un pielietot ticību, lai mēs kļūtu vienas sirds un viena prāta. Tādēļ viņš ieteica visiem klātesošajiem lūgt atsevišķi un kopā To Kungu, lai [Viņš] mums atklātu Savu gribu attiecībā uz Ciānas celšanu un svēto labumam.”

Katrs augstais priesteris „nolieca galvu Tā Kunga priekšā” un izteica savas jūtas un apņemšanos ievērot Dieva baušļus.3 Drīz pēc tam pravietis sāka saņemt atklāsmi no Dieva, kas vēlāk kļuva par Mācības un Derību 88. nodaļu. Šī atklāsme satur dažas no visdetalizētākajām Svēto Rakstu vietām par Tā Kunga Atnākšanu untūkstoš gadu miera perioda ieviešanu (skat. M&D 88:86–116).

Caur pravieti Džozefu Smitu Tas Kungs atklāja daudzas atklāsmes par Otro Atnākšanu, Tūkstošgadi un trauksmaino laiku, kas būs pirms šiem notikumiem. Šis ievērojamais atklāsmju birums ir liecība, ka Džozefs Smits patiesi bija gaišreģis, kuru aicinājis Dievs. Kā liecina Mormona Grāmata, „Gaišreģis var zināt to, kas ir pagājis, un arī to, kas nāks, un caur [viņu] visas lietas tiks atklātas, vai, drīzāk, slepenas lietas tiks pasludinātas, un apslēptas lietas nāks gaismā, un tas, kas nav zināms, tiks darīts zināms” (Mosijas 8:17).

Džozefa Smita mācības

Pestītāja atnākšanas zīmes sāk piepildīties; ticīgie atpazīs šīs zīmes un gūs mieru grūtos laikos.

„Būtu labi, ja mēs … ejot mūsu dzīves ceļu, prastu saskatīt laika zīmes, lai Tā Kunga diena nepārsteigtu mūs kā zaglis naktī.” [Skat. M&D 106:4–5.]”4

„Es pravietoju, ka Cilvēka Dēla atnākšanas zīmes jau ir sākušas parādīties. Sērgas nāks postīt viena pēc otras. Drīz sāksies karš un asinsizliešana. Mēness pārvērtīsies asinīs. Es liecinu par šīm lietām un par to, ka Cilvēka Dēla atnākšana ir tuvu, patiesi piejūsu durvīm. Ja mūsu dvēseles un mūsu miesa neraudzīsies pēc Cilvēka Dēla atnākšanas un ja pēc mūsu nāves mēs neraudzīsimies pēc tās, mēs būsim starp tiem, kuri sauks uz klintīm, lai tās krīt pār viņiem [skat. Jāņa atkl. 6:15–17].”5

„Dārgie un mīļotie brāļi, mēs redzam, ka grūtie laiki ir pienākuši, par ko tika liecināts [skat. 2 Timotejam3:1].Tādēļ mēs varam ar vispilnīgāko pārliecību raudzīties pēc visu to lietu piepildījuma, par ko ir ticis rakstīts, un ar vēl lielāku pārliecību kā jebkad iepriekš pacelt savas acis uz dienas spīdekli un sacīt savās sirdīs: Drīz tu piesegsi savu nosarkušo vaigu. Jo Viņš, kas teica: „Lai top gaisma,” un gaisma tapa [skat. Mozus 1:3], ir sacījisšos vārdus. Un vēl — Ak, mēness, tu nakts gaismekli, tava blāvā gaisma pārvērtīsies asinīs.

“Mēs redzam, ka viss tiek piepildīts; un tas laiks nāks drīz, kad Cilvēka Dēls nonāks debess padebešos.”6

„Zeme drīz tiks nopļauta — tas ir, ļaunie drīz tiks iznīcināti no zemes virsas, jo tā ir teicis Tas Kungs, un kas gan var apstādināt Tā Kunga roku vai kurš var mēroties spēkiem ar Visaugstāko, jo pēc Viņa pavēles debesīm un Zemei ir jāizzūd. Tā diena strauji tuvojas, kad visu lietu atjaunošana tiks piepildīta, par ko ir pravietojuši visi svētie pravieši, patiesi, līdz pat Israēla nama sapulcināšanai. Tad notiks, ka lauva apgulsies pie jēra, u.t.t..

Bet, brāļi, nezaudējiet drosmi, kad mēs jums stāstām par grūtajiem laikiem, kam jānāk drīz, jo zobens, bads un nāvējošas slimības tuvojas. Uz šīs Zemes būs lielas iznīcības, un jums nevajag domāt, ka visu svēto praviešu kaut viena rakstu zīmīte, vai kaut viens rakstu galiņš netiks piepildīts, un vēl ir daudz, kam jātiek piepildītam. Tas Kungs ir teicis, ka Viņš paveiks šo darbu īsā laikā un taisnīgie tiks glābti, pat ja tas būs tā kā ar uguni [skat. Romiešiem 9:28; 1 Nefija 22:17].”7

„Svētie Raksti būs tuvu piepildījumam, kad lieli kari, bads, nāvējošas slimības, lielas ciešanas, Dieva sodi, u.c., būs gatavi nolīt pār Zemes iedzīvotājiem.”8

„Mēs redzam, ka grūtie laiki patiesi ir atnākuši un ka lietas, pēc kurām mēs esam tik ilgi gaidījuši, beidzot sāk notikt, un, kad jūs redzēsit, ka vīģes kokā ir sākušas plaukt lapas, jūs zināsit, ka vasara ir pavisam tuvu [skat. Mateja 24:32–33]. Būs steidzams darbs uz Zemes. Tas tagad ir sācies. Es domāju, drīz visu Zemi pārņems apjukums. Neļaujiet savām sirdīm pagurt, kad šīs lietas nāks pār mums, jo tām ir jānāk jeb citādi vārds nevar tikt piepildīts.”9

„Es jautāju Tam Kungam par Viņa atnākšanu, un, kamēr es lūdzu, Viņš deva zīmi un teica: Noas dienās Es devu varavīksni debesīs kā zīmi un simbolu, ka katru gadu, kad varavīksne būs redzama, Tas Kungs nenāks; un arī tajā gadā būs sēšanas un pļaujas laiks — bet ja varavīksni jūs neredzēsit, tas būs bada, nāvējošu slimību un lielu nelaimju simbols starp visām tautām, un zīme, ka Mesijas atnākšana nav tālu.”10

„Jūdam ir jāatgriežas, Jeruzālemei un arī Templim jātiek no jauna uzceltiem, ūdenim ir jāiztek no Tempļa sliekšņa apakšas un Nāves jūras ūdeņiem jātop veseliem [skat. Ecēhiēla 47:1–9]. IPaies kāds laiks, kamēr tiks atjaunoti pilsētas mūri un templis, u. c.; un tam visam ir jātiek paveiktam pirms Cilvēka Dēla parādīšanās. Būs kari un karu daudzināšana, zīmes padebešos un uz Zemes, saule aptumšosies un mēness pārvērtīsies asinīs, būs zemestrīces dažādās vietās, jūras bangos pāri savām robežām; tad parādīsies viena liela Cilvēka Dēla zīme debesīs. Bet ko darīs pasaule? Viņa teiks, ka tā ir planēta, komēta, u.c.. Bet Cilvēka Dēls nāks, tāpat kā nāks zīme par Cilvēka Dēla atnākšanu, tā būs kā spilgta rīta gaisma, kas nāk no austrumiem [skat. Džozefs Smits — Mateja 1:26].”11

„[Es] paskaidroju attiecībā uz Cilvēka Dēla atnākšanu arī to, ka tas ir maldīgs priekšstats, ka svētie izbēgs no visiem sodiem, kamēr ļaunie tos izcietīs, jo visa miesa ir pakļauta ciešanām, un „svētie tik tikko izbēgs” [skat. M&D 63:34]; un tomēr daudzi svētie izbēgs, jo taisnais dzīvos savas paļāvīgās ticības dēļ [skat. Habakuka 2:4]; neskatoties uz to, daudzi taisnīgie kļūs par slimību, sērgu u. c. upuriem miesas vājuma dēļ un tomēr tiks izglābti Dieva valstībā. Tādēļ, ja vienu vai otru cilvēku ir skārusi slimība vai nāve, ir aplami izteikt secinājumu, ka tie ir pārkāpuši kādu principu, jo visa miesa ir pakļauta nāvei, un Pestītājs ir teicis: „Netiesājiet, lai jūs netopat tiesāti” [skat. Mateja 7:1.]”12

Tas Kungs nenāks, līdz visas lietas netiks piepildītas, lai sagatavotos Viņa atnākšanai.

„Cilvēka Dēla atnākšana nenotiks — tā nevar notikt — līdz sodi, kam jānotiek tajā laikā, netiks piepildīti, šie sodi jau sāk parādīties. Pāvils saka: „Jūs visi esat gaismas, nevis tumsas bērni, ka šī diena jūs nevarētu pārsteigt kā kāds zaglis naktī” [skat. 1 tesaloniķiešiem 5:4–5.] Visaugstākā nolūks nav nākt uz Zemi, lai satriektu to, un samaltu to pulverī, bet Savu atnākšanu Viņš atklās Saviem kalpiem — praviešiem [skat. Amosa 3:7].”13

„Jēzus Kristus nekad neatklāja nevienam cilvēkam precīzu Savas atnākšanas laiku [skat. Mateja 24:36; M&D 49:7]. Ejiet un lasiet Svētos Rakstus, un jūs neatradīsit neko par Viņa atnākšanas precīzu stundu; un visi, kas to nosaka, ir viltus mācītāji.”14

Attiecībā uz kādu cilvēku, kas apgalvoja, ka ir redzējis Cilvēka Dēla zīmi, pravietis Džozefs Smits teica: „Viņš nav redzējis Cilvēka Dēla zīmi, kuru pareģojis Jēzus; nedz arī kāds cilvēks ir redzējis, nedz arī redzēs, līdz kamēr saule tiks aptumšota un mēness pārvērtīsies asinīs; jo Tas Kungs man nav rādījis nevienu šādu zīmi; un, kā pravietis ir teicis, tā tam ir jānotiek: „Patiesi Dievs Tas Kungs nedarīs neko, neatklājis Savu noslēpumu praviešiem, Saviem kalpiem.” (Skat. Amosa 3:7.) Tādēļ uzklausi, ak, Zeme: Tas Kungs nenāks valdīt pār taisnīgajiem šajā pasaulē nedz 1843. gadā, nedz arī līdz brīdim, kamēr viss nebūs sagatavots Līgavaiņa atnākšanai.”15

Tie, kas ir gudri un uzticīgi, būs sagatavoti, kad Tas Kungs atkal nāks.

„Kad es pārdomāju, cik strauji tuvojas Cilvēka Dēla atnākšanas lielā un dievišķā diena, kad Viņš nāks, lai pieņemtu Savus svētos pie Sevis, lai viņi baudītu Viņa klātbūtni un tiktu kronēti ar godību un nemirstību, kad es pārdomāju, ka drīz debesis trīcēs un Zeme drebēs un zvalstīsies un ka debesu aizkars tiks atvērts, kā rullis tiek atvērts, kad tas tiek attīts; un ka visas salas pazudīs un kalnu vairs nebūs, es izsaucos savā sirdī: „Cik gan stipriem cilvēkiem mums jābūt svētā dzīvē un dievbijībā!” [Skat. 2 Pētera 3:11.]”16

„Zeme vaid morālā pagrimuma, apspiešanas, tirānijas un asinsizliešanas dēļ; un Dievs celsies un iznāks no Savas slēptās vietas, kā Viņš ir teicis, ka to darīs, lai satrauktu tautas. Daniēls savā vīzijā redzēja satraucošus notikumus vienu pēc otra, viņš „redzēja, ka nolika krēslus un tajos apsēdās cienīgs sirmgalvis” un viens nāca viņa priekšā kā Cilvēka Dēls, un visas tautas, tautības, valodas un ļaudis kalpoja un paklausīja Viņam [skat. Daniēla 7:9–14]. Tas ir mums, lai mēs būtu taisnīgi, lai mēs būtu gudri un saprastu, jo neviens no ļaunajiem nesapratīs, bet gudrie sapratīs, un tie, kas daudzus veduši pie taisnības, mirdzēs kā zvaigznes mūžīgi mūžam [skat. Daniēla 12:3].”17

„Lai bagātie un skolotie, gudrie un cēlie, nabadzīgie un trūcīgie, baltie un melnie, gan vergi, gan brīvie, ir piesardzīgi savos ceļos un pieķeras zināšanām par Dievu, un taisnīgumā uztur tiesu un taisnību uz Zemes, un sagatavojas satikt Soģi pār dzīvajiem un pār mirušajiem, jo Viņa atnākšanas stunda ir tuvu.”18

„Būsim gudri visās lietās un ievērosim visus Dieva baušļus, lai būtu pārliecināti par savu glābšanu. Ja mūsu ieroči būs gatavībā un ja būsim sagatavojušies noteiktajam laikam, tad, satvēruši visus taisnīguma ieročus, mēs būsim spēcīgi pretī stāties tajā ļaunajā dienā [skat. Efeziešiem 6:13].”19

1830. gada decembrī pravietis Džozefs Smits savā vēstulē Baznīcas locekļiem Kolesvilā, Ņujorkas štatā, izteica šādus vārdus: „Kaut jūs visi būtu uzticības pilni un gaidītu mūsu Kunga laiku, jo Viņa atnākšanu ir tuvu!

Bet, par to laiku un stundu, brāļi, nav nepieciešams, lai es jums rakstītu, jo jūs paši labi zināt, ka Tā Kunga diena nāks tāpat kā zaglis naktī — jo kad tie sacīs: nu ir miers un drošība, tad pār viņiem nāks pēkšņa iznīcība kā dzemdību sāpes pār sievieti, bet viņi nevarēs izbēgt.

Bet jūs, brāļi, neesat tumsībā. … Tādēļ negulēsim kā pārējie, bet būsim nomodā un skaidrā prātā, jo tie, kas guļ, guļ naktī, un, kas piedzeras, tas piedzeras naktī.

“Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā, tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri. Jo Dievs nav nolicis mūs dusmībai, bet lai mēs iegūtu pestīšanu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu. [Skat. 1 tesaloniķiešiem 5:1–4, 6–9.]

Tad nu, mieriniet viens otru, patiesi, kā jūs arī darāt, jo grūtie laiki ir tuvu. … Lielākoties, miers ir paņemts prom no Zemes, un drīz tas tiks paņemts pavisam; jā, iznīcība ir pie mūsu durvīm, un drīz tā būs ļauno namos un pie tiem, kas nezina Dievu.

Jā, paceliet savas galvas un līksmojiet, jo jūsu glābšanas stunda būs drīz. Mēs esam vissvētītākie cilvēki, kas ir jebkad dzīvojuši kopš pasaules radīšanas, ja paliekam uzticīgi mūsu Dieva baušļu ievērošanā. Jā, pat Ēnohs, septītais no Ādama, redzēja mūsu dienas un saņēma prieka pilnību [skat. Mozus gr. 7:65–67], un no tās dienas pravieši ir pravietojuši par mūsu Kunga un Pestītāja, Jēzus Kristus, Otro Atnākšanu, un līksmojuši par svēto miera dienu; jā, un arī mūsu Pestītāja apustulis līksmoja Viņa klātbūtnē kopā ar visu Debesu pulku, par iespēju dzīvot kopā ar cilvēkiem uz Zemes tūkstoš gadus [skat. Jāņa atkl. 1:7]. Tādēļ mums ir iemesls priecāties.

Patiešām, Mormona Grāmatas pravietojumi piepildās tik ātri, cik to atļauj laiks. Dzīvā Dieva Gars ir pār mani, tādēļ, kurš sacīs, ka es nepravietoju. Tas laiks ir tuvu pienācis, kad mums būs jābēg uz to vietu, kuru norādīs Tas Kungs, lai mēs būtu drošībā. Nebīstieties no tiem, kas jūs paļā ar vārdiem [skat. Jesajas 29:20–21], bet esiet uzticīgi, liecinot sabojātai un samaitātai paaudzei, ka mūsu Kunga un Pestītāja atnākšanas diena ir tuvu. Jā, sataisiet Tā Kunga ceļu, darait līdzenas Viņa tekas [skat. Mateja 3:3].

Kas vairīsies apgrēcību, jo apgrēcībām ir jānāk, bet vai tiem, caur kuriem tās nāk, jo akmenim uz tādu ir jākrīt un jāsatriec to [skat. Mateja 18:7; 21:43–44]. Jo citticībnieku laiki ir pienākuši un ciešanas būs pār tiem, ja viņi nenožēlos grēkus un netiks kristīti Mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus Vārdā viņu grēku atlaišanai, un neieies pa šaurajiem vārtiem un netiks pieskaitīti pie Israēla nama. Jo Dievs neļaus Sevi apsmiet un izlies Savas dusmas pār tiem, kas zaimo Viņa svēto Vārdu, jo zobens, bads un iznīcība drīz pārsteigs tos viņu grēcīgajā dzīvē, jo Dievs atmaksās un izlies Savu dusmu kausu un saglabās Savus izredzētos [skat. Jāņa atkl. 16:1].

“Un visi tie, kas paklausīs Viņa baušļiem, ir Viņa izredzētie, un Viņš drīz sapulcinās tos no četriem debesu vējiem, no viena Zemes gala līdz otram [skat. Mateja 24:31], uz vietu, kuru Viņš izraudzīs; tādēļ — savā pacietībā jūs iemantosit savas dvēseles [skat. Lūkas 21:19].”20

Tūkstošgade būs miera laiks, kad Glābējs valdīs pār Zemi.

Ticības Apliecinājumi 1:10: „Mēs ticam, ka Kristus personiski valdīs uz Zemes un ka Zeme tiks atjaunota un saņems savu paradīzes godību.”21

„Dieva nolūkos … ir bijis … nodibināt mieru un labu prātu starp cilvēkiem, veicināt mūžīgās patiesības principus, radīt lietu stāvokli, kas satuvinātu cilvēkus ar viņu tuviniekiem, jo pasaulei ir „jāpārkaļ savus zobenus par lemešiem un savus šķēpus par vīn-dārza dārznieku nažiem” [Jesajas 2:4], Zemes tautām ir jādzīvo mierā un jāīsteno Tūkstošgades godība, kad „zeme dos savu ražu”, atjaunos savu [paradīzes] godību, un kļūs kā Tā Kunga dārzs …

Tas ir bijis Jehovas nolūks kopš pasaules radīšanas, un ir Viņa mērķis arī tagad — vadīt pasaules lietas Viņa paša laikā, būt par Visuma galvu, un pārņemt vadības grožus Pašam Savās rokās. Kad tas būs izdarīts, tiesa tiks īstenota taisnīgumā, anarhija un apjukums tiks iznīcināti, un „tauta pret tautu nepacels vairs zobena.” [Skat. Jesajas 2:4.] …

Mozus saņēma Tā Kunga vārdu no Paša Dieva; viņš bija Dieva vārds Āronam, un Ārons mācīja cilvēkus gan laicīgās, gan garīgās lietās; viņi abi bija viens vesels, nebija atšķirības; tāpat būs, kad Dieva mērķi būs sasniegti — kad „Tas Kungs būs Ķēniņš pār visu zemes virsu” un „Jeruzāleme būs Viņa tronis.” „No Ciānas izies bauslība, un Tā Kunga vārds no Jeruzālemes” [skat.Cakarijas 14:9; Jeremijas 3:17; Mihas 4:2.]

Tas, Kurš ir izraudzīts, iemantos valstību, un valdīs, līdz Viņš būs visu nodevis zem Viņa kājām [skat. Ecēhiēla 21:32; 1 korintieš iem 15:27]; nekrietnība slēps savu sirmo galvu, Sātans tiks saistīts un tumsības darbi iznīcināti; taisnīgums tiks padarīts par atsvaru un tiesa par mērauklu, un vienīgi tas, kas bīstas To Kungu, tiks paaugstināts tajā dienā [skat. Jesajas 2:11; 28:17.]”22

„Nav tiesa, ka Jēzus dzīvos kopā ar svētajiem tūkstoš [gadus], bet Viņš valdīs pār tiem, nāks lejā, un dos norādījumus tāpat, kā Viņš tos deva pieciem simtiem brāļu [skat. 1 korintiešiem 15:6], un tie, kas celsies pie pirmās augšāmcelšanās, kopā ar Viņu valdīs pār svētajiem.”23

Pēc Tūkstošgades Zeme tiks apskaidrota svētā, celestiālā stāvoklī.

„Pusdienojot, es ieminējos savai ģimenei un klātesošajiem draugiem, ka tad, kad Zeme tiks darīta svēta un kļūs līdzīga stikla jūrai, tā būs kā viens milzīgs Urīms un Tumīms, un svētie varēs raudzīties tajā un redzēt, kā paši tiek redzēti.”24

„Šī Zeme tiks atgriezta atpakaļ Dieva klātbūtnē un kronēta ar celestiālo godību.”25

„Pēc neilga laika, [Sātana pēdējās sacelšanās] beigām, un pēc tam, kad Zeme pārdzīvos tās pēdējās izmaiņas un tiks izdaiļota, — visi lēnprātīgie iemantos zemi, kur dzīvos taisnīgie.”26

1843. gada 2. aprīlī pravietis mācīja sekojošo, kas vēlāk pierakstī ts Mācības un Derību 130:9: „Šī Zeme, tās svētīgā un nemirstīgā stāvoklī, tiks darīta līdzīga kristālam un būs Urīms un Tumīms tiem iedzīvotājiem, kuri uz tās dzīvos, ar šo visas lietas, kas piederas padotai valstībai, vai visām valstībām, kas ir zemākas kārtas, tiks pavēstītas tiem, kas uz tās dzīvos; un šī būs Kristus Zeme.”27

Ieteikumi studēšanai un mācīšanai

Pārdomājiet šīs idejas, studējot nodaļu vai gatavojoties mācīt. Papildu palīdzību skat. vii.–xii. lpp..

  • Izlasiet abas pirmās rindkopas 249. lpp. un ievērojiet, kā augstie priesteri sagatavojās saņemt atklāsmi, kas tagad pierakstīta Mācības un Derību 88. nodaļā. Pārdomājiet, kā šis ieraksts attiecās uz jums, kad pūlaties saprast pravietojumus par Otro Atnākšanu.

  • Izlasiet pravieša Džozefa Smita pravietojumus par grūtajiem laikiem pirms Tā Kunga atnākšanas (249.–251. lpp.). Kā mēs varam saglabāt mieru pat šādās grūtībās? Kāpēc, jūsuprāt, ir nepieciešams, lai mēs zinātu un saprastu Otrās Atnākšanas zīmes? Kādas Otrās Atnākšanas zīmes jau ir piepildītas vai arī tiek piepildītas?

  • Izlasiet visu pirmo rindkopu 252. lpp. un piekto rindkopu 253. lpp. Ko frāze „kā zaglis naktī” liecina par Tā Kunga atnākšanu? Kāpēc, jūsuprāt, Tā Kunga diena nepārsteigs gaismas bērnus kā zaglis naktī?

  • Kā mēs varam sagatavoties Pestītāja Otrajai Atnākšanai? (Dažus piemērus skat. 252.–255. lpp.). Domājiet par to, kā jūs jutīsieties, ieraugot Pestītāju, ja būsiet sagatavojušies Viņa atnākšanai? Kā mēs varam izvairīties no baiļu vai trauksmes sajūtām, gatavojoties Otrajai Atnākšanai?

  • Pārlasiet Džozefa Smita pravietojumus par Tūkstošgadi (255.–257. lpp.). Ko jūs domājat un jūtat, domājot par šo laika periodu?

Saistītie Svētie Raksti: Mihas 4:1–7; M&D 29:9–25; 45:36–71; 88:95–98, 110–115; Džozefs Smits — Mateja 1:21–55

Atsauces

  1. History of the Church, 1:301; from “History of the Church” (manuskripts), book A-1, 244. lpp., Baznīcas arhīvi, Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca Soltleiksitija, Jūtas štats.

  2. Mācība un Derības 130:13; Džozefa Smita norādījumi 1843. gada 2. aprīlī, Rāmusā, Ilinoisas štatā.

  3. Kērtlandes augstā padome, 1832. gada decembra – 1837. novembra protokoli, 1832. gada 27. decembra ieraksts, 3–4. lpp., pierakstījis Frederiks G. Viljams, Baznīcas arhīvi.

  4. History of the Church, 3:331; no „Extract, from the Private Journal of Joseph Smith Jr.,” Times and Seasons, 1839 g. novembris, 9. lpp.

  5. History of the Church, 3:390; no Džozefa Smita runas ap 1839. gada jūliju Komercā, Ilinoisas štatā; pierakstī jis Vilards Ričards.

  6. History of the Church, 3:291; pieturzīmes modernizētas; no Džozefa Smita un citu vēstules Edvardam Partridžam un Baznīcai, 1839. gada 20. martā, Libertī cietums, Libertija, Misūri štats.

  7. Džozefa Smita un Džona Vitnera vēstule svētajiem Kolesvillā, Ņujorkā, 1830. gada 20. augustā, Harmonija, Pensilvānija; Newel Knight, Autobiography and Journal, ap 1846–1847. gadu, 133–36. lpp., Baznīcas arhīvi.

  8. History of the Church, 6:364; no Džozefa Smita runas 1844. gada 12. maijā, Navū, Ilinoisas štatā; pierakstījis Tomass Bulloks.

  9. History of the Church, 3:286; no Džozefa Smita vēstules Prezendijai Hantingtonai Buelai, 1839. gada 15. martā, Libertī cietums, Libertija, Misūri štats; māsas Buellas uzvārds History of the Church. ir norādīts nepareizi kā „Bulla”.

  10. History of the Church, 6:254; no Džozefa Smita runas 1844. gada 10. martā, Navū, Ilinoisas štatā; pierakstījis Vilfords Vudrafs; skat. arī pielikumu 556. lpp., 3.

  11. History of the Church, 5:337; no Džozefa Smita runas 1843. gada 6. aprīlī, Navū, Ilinoisas štatā; pierakstījis Vilards Ričards.

  12. History of the Church, 4:11; pieturzīmju lietošana modernizēta; no Džozefa Smita runas 1839. gada septembrī Komercā, Ilinoisas štatā; pierakstījis Džeims Malholands.

  13. History of the Church, 5:336–337; no Džozefa Smita runas 1843. gada 6. aprīlī, Navū, Ilinoisas štatā; pierakstī jis Vilards Ričards.

  14. History of the Church, 6:254; no Džozefa Smita runas 1844. gada 10. martā, Navū, Ilinoisas štatā; pierakstījis Vilfords Vudrafs.

  15. History of the Church, 5:291; no Džozefa Smita vēstules Times and Seasons, 1843. gada 28. februārī, Navū, Ilinoisa, publicēts Times and Seasons, 1843. gada 1. martā, 113. lpp.

  16. History of the Church, 1:442; no Džozefa Smita vēstules Mozum Nikersonam, 1833. gada 19. novembrī, Kērtlandē, Ohaio.

  17. History of the Church, 5:65; no „The Government of God,” redaktora sleja, kas publicēta Times and Seasons,1842. gada 15. jūlijā, 857. lpp.; Džozefs Smits bija izdevuma redaktors.

  18. History of the Church, 6:93; no Džozefa Smita apelācijas Vermontas štatam, 1843. gada 29. novembrī, Navū, Ilinoisa, publicēts kā General Joseph Smith’s Appeal to the Green Mountain Boys (1843. g.), 7. lpp.

  19. Džozefa Smita vēstule Ecekijam Pekam, 1835. gada 31. augustā, Kērtlandē, Ohaio; „The Book of John Whitmer,” 80. lpp., Kristus kopienas arhīvi, Independence, Misūri; „The Book of John Whitmer” kopija Baznīcas arhīvos.

  20. Džozefa Smita un Džona Vitmera vēstule svētajiem Kolesvillā, Ņujorkā, 1830. gada 2. decembrī, Faijeta, Ņujorka; Newel Knight, Autobiography and Journal, ap 1846–1847. g., 198–206. lpp., Baznīcas arhīvi.

  21. Ticības Apliecinājumi 1:10.

  22. History of the Church, 5:61, 63–65; pieturzīmju lietošana modernizēta; no „The Government of God,” redaktora sleja, kas publicēta Times and Seasons, 1842. gada 15. jūlijā, 855–857. lpp.; Džozefs Smits bija izdevuma redaktors.

  23. Citējis Viljams P. Makintairs, pierakstot Džozefa Smita runu 1841. gada sākumā Navū, Ilinoisa; William Patterson McIntire, Notebook 1840–45, Baznīcas arhīvi.

  24. History of the Church, 5:279; no Džozefa Smita dienasgrāmatas ieraksta, 1843. gada 18. februārī, Navū, Ilinoisa.

  25. Citējis Viljams Kleitons, pierakstot Džozefa Smita runu Navū, Ilinoisā, datums nav zināms; L. Džons Njūtals, „Extracts from William Clayton’s Private Book,” 8. lpp., Journals of L. John Nuttall, 1857–1904, L. Toma Perija īpašās kolekcijas, Brigama Janga universitāte, Provo, Jūtas štats; kopija Baznīcas arhīvos.

  26. Citējis Viljams P. Makintairs, pierakstot Džozefa Smita runu 1841. gada sākumā Navū, Ilinoisa; William Patterson McIntire, Notebook 1840–45, Baznīcas arhīvi.

  27. Mācība un Derības 130:9; Džozefa Smita norādījumi 1843. gada 2. aprīlī, Rāmusa, Ilinoisa.

Newel K. Whitney store

Augšstāva istaba atjaunotajā Nevela K. Vitneja veikalā. Džozefs un Emma Smiti dzīvoja šajā veikalā vairāk nekā gadu, un pravietis šajā vietā saņēma daudzas atklāsmes, tajā skaitā atklāsmes par Tā Kunga Atnākšanu.

lamb and lion

„Tā diena strauji tuvojas, kad visu lietu atjaunošana tiks piepildīta … Tad notiks, ka lauva apgulsies pie jēra.”