Jāņa Kristītāja misija

„Jānim [Kristītājam] bija Ārona priesterība, un viņš bija pilnvarots izpildītājs un Kristus vēstnesis un nāca sagatavot Viņam ceļu.”

No Džozefa Smita dzīves

Harmonijā, Pensilvānijas štatā, 1828. un 1829. gada ziemā Džozefs Smits turpināja darbu pie Mormona Grāmatas tulkošanas, bet tas virzījās uz priekšu lēnām. Džozefam ne tikai vajadzēja strādāt savā zemnieku saimniecībā, lai nodrošinātu savu ģimeni, bet viņam nebija arī pilna laika pierakstītāja, kas varētu viņam palīdzēt. Par šiem grūtajiem laikiem viņš atceras: „Es lūdzu Tam Kungam, lai Viņš palīdz man paveikt to darbu, kuru Viņš man bija pavēlējis.”¹ Tas Kungs apsolīja, ka Viņš nodrošinās palīdzību, kas Džozefam Smitam bija nepieciešama, lai turpinātu darbu pie tulkojuma (skat. M&D 5:34). 1829. gada 5. aprīlī jauns skolotājs vārdā Olivers Kauderijs kopā ar pravieša jaunāko brāli Samuēlu devās uz Harmoniju, lai satiktu Džozefu. Uzturoties pravieša vecāku namā, Olivers bija dzirdējis par plāksnēm un pēc lūgšanas par šo jautājumu saņēmis personīgu atklāsmi, ka viņam jāraksta pravietim. 7. aprīlī divi vīri sāka darbu pie tulkojuma, Oliveram esot kā pierakstītājam.

Tulkojot no plāksnēm, Džozefs un Olivers lasīja par Glābēja norādījumiem nefijiešiem par kristīšanos grēku nožēlošanai.² 15. maijā viņi devās uz koku ieskautu apvidu netālu no pravieša mājas, lai lūgtu Tam Kungam lielāku izpratni par šo svarīgo priekšrakstu. „Mūsu dvēseles iegrima varenā lūgšanā”, atcerējās Olivers Kauderijs, „lai uzzinātu, kā mēs varam iegūt svētības no kristīšanās un Svētā Gara, saskaņā ar Dieva gribu, un mēs uzcītīgi meklējām tēvu tiesības un svētās priesterības pilnvaras, un spēku pielietot priesterību.”³

Džozefs Smits rakstīja, kas notika, atbildot uz viņu lūgšanu: „Kamēr mēs tā lūdzām, pielūdzot un piesaucot To Kungu, vēstnesis nolaidās no Debesīm gaismas mākonī un, uzlicis mums savas rokas, viņš ordinēja mūs, sacīdams: „Jums, mani kalpošanas biedri, Mesijas Vārdā es piešķiru Ārona priesterību, kas tur eņģeļu kalpošanas un grēku nožēlošanas evaņģēlija, un kristīšanas, ar iegremdēšanu grēku piedošanai, atslēgas, un tā nekad netiks vairs paņemta prom no zemes, līdz Levija dēli atkal upurēs upuri Tam Kungam taisnīgumā.”

Viņš teica, ka šai Ārona priesterībai nav tā spēka, lai ar roku uzlikšanu dotu Svētā Gara dāvanu, bet, ka to mums piešķirs vēlāk. …

Vēstnesis, kas apciemoja mūs šoreiz un piešķīra šo priesterību, teica, ka viņa vārds ir Jānis, tas pats, kas tiek saukts par Jāni Kristītāju Jaunajā Derībā, un ka viņš rīkojoties saskaņā ar Pētera, Jēkaba un Jāņa norādījumiem, kuri tur Melhisedeka priesterības atslēgas, šī priesterība, viņš teica, noteiktā laikā tiks piešķirta arī mums” (Džozefs Smits — Vēsture 1:68–70, 72).

Jāņa Kristītāja apciemojums bija nozīmīgs notikums pravieša dzīvē un Dieva valstības izveidošanā uz Zemes. Lai gan Džozefs Smits bija redzējis Dievu Tēvu un Jēzu Kristu, viņu bija apciemojuši Debesu vēstneši un viņš bija saņēmis zelta plāksnes un spējas tās tulkot, viņam līdz šim vēl nebija dotas priesterības pilnvaras un spēks. Tagad uz Zemes bija atjaunots Ārona priesterības spēks, un drīz tiks atjaunots Melhisedeka priesterības spēks. Džozefs Smits kļuva par pilnvarotu Dieva valstības īstenotāju.

Džozefa Smita mācības

Jānis Kristītājs izpildīja svarīgo misiju, sagatavojot ceļu Glābējam un kristījot Viņu.

„Es apmeklēju tempļa sanāksmi [1843. gada 29. janvārī]. … Es sacīju, ka man ir uzdoti divi jautājumi par tēmu, par kuru biju runājis pagājušajā sabata dienā, un uz kuriem biju solījies publiski atbildēt, un tagad es varētu izmantot šo iespēju.

Jautājumi radās par Jēzus sacīto: „No visiem, kas dzimuši no sievām, neviens pravietis nav lielāks par Jāni Kristītāju; bet vismazākais Dieva valstībā ir lielāks par viņu.” [Lūkas 7:28.] Kā tas nākas, ka Jānis tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem praviešiem? Viņš nebija paveicis nekādus brīnumus, kas padarītu viņu par lielāko pravieti. [Skat. Jāņa 10:41.]

Pirmkārt, viņam bija uzticēta dievišķa misija sagatavot ceļu Tā Kunga priekšā. Kam gan vēl pirms tam un pēc tam ir veltīta šāda uzticība? Nevienam cilvēkam.

Otrkārt, viņam bija uzticēta svarīga misija — tika prasīts, lai viņš kristītu Cilvēka Dēlu. Kam gan jebkad ir bijis gods to darīt? Kam gan jebkad ir bijusi tik liela privilēģija un godība? Kurš gan veda Dieva Dēlu kristīšanās ūdeņos un kam bija privilēģija skatīt Svētā Gara nolaišanos baloža izskatā vai drīzāk baloža zīmē, kā liecību par tās izpildīšanu? Baloža zīme tika iedibināta pirms pasaules radīšanas, tā ir liecība par Svēto Garu, un velns nevar nākt baloža zīmē. Svētais Gars ir persona, un tas ir personas formā. Tas pats sevi neiesloga baloža formā, bet baloža zīme to simbolizē. Svēto Garu nevar pārveidot par balodi, bet baloža zīme tika dota Jānim, kā vēstnesis par Kristus kristīšanas patiesumu, jo balodis ir patiesības un nevainības simbols jeb zīme.

Treškārt, Jānis tajā laikā bija vienīgais pilnvarotais valstības īstenotājs, kas bija uz Zemes, un viņam vienīgajam bija spēka atslēgas. Jūdiem bija jāklausa viņa norādījumiem vai arī, saskaņā ar viņu pašu likumiem, viņiem bija jātiek nolādētiem. Un Pats Kristus piepildīja visu taisnību, paklausot likumam, kuru Viņš bija devis Mozum uz kalna, un tādējādi to paaugstināja un padarīja godājamu, nevis to iznīcināja. Caharijas dēls caur svēto iesvaidīšanu un Debesu likumu no jūdiem ieguva atslēgas, valstību, spēku un godību. Un šie trīs iemesli padara viņu par lielāko no praviešiem, kas dzimis no sievas.

Otrais jautājums: „Kā var vismazākais Dieva valstībā būt lielāks par viņu?” [Skat. Lūkas 7:28.]

Atbildot es pajautāju: „Par ko tieši Jēzus runāja kā par vismazāko?” Par Jēzu domāja, ka Viņam ir vismazākās tiesības Dieva valstībā, un [acīmredzot] Viņu vismazāk uztvēra kā pravieti, uz ko Viņš it kā atbildēja: „Tas, kas tiek uzskatīts par vismazāko starp jums, ir lielāks par Jāni, — tas Es esmu.”⁴

Ir jābūt pilnvarotiem Dieva valstības īstenotājiem.

“Ir cilvēki, kas saka, ka Dieva valstība netika nodibināta uz Zemes līdz Vasarsvētku dienai un ka Jānis [Kristītājs] nesludināja grēku nožēlošanas kristīšanu grēku atlaišanai; bet es saku, Tā Kunga Vārdā, ka Dieva valstība pastāvējusi uz Zemes jau no Ādama dienām līdz pat šai dienai. Kad vien uz Zemes ir bijis taisnīgs vīrs, kam Dievs ir atklājis Savu vārdu un devis pilnvaras rīkoties Viņa Vārdā, un kur vien ir Dieva priesteris — sūtnis, kam ir Dieva spēks un pilnvaras izpildīt evaņģēlija priekšrakstus un pildīt Dieva priesterības pienākumus, tur ir Dieva valstība; un tādēļ, ka tika noraidīts Jēzus Kristus evaņģēlijs un Dieva sūtītie pravieši, pār cilvēkiem, pilsētām un tautām ir nācis Dieva sods dažādos pasaules laika posmos, kā, piemēram, notika ar Sodomu un Gomoru, kas tika iznīcinātas tādēļ, ka noliedza praviešus. …

Attiecībā uz evaņģēliju un kristīšanos, kuru sludināja Jānis, es teiktu, ka Jānis nāca sludināt evaņģēliju grēku piedošanai, viņam bija šīs pilnvaras no Dieva, un viņam bija atklāsmes no Dieva, un uz kādu laiku šķita, ka Dieva valstība gulstas tikai uz Jāni. Tas Kungs apsolīja Caharijam, ka viņam būs dēls, kas būs Ārona pēctecis, Tas Kungs bija apsolījis, ka priesterība no Ārona un viņa pēcnācējiem turpināsies cauri visām viņa paaudzēm. Lai neviens sev pats neņem šo godu, bet Dieva aicināts, tāpat kā Ārons [skat. Ebrejiem 5:4]; un Ārons saņēma savu aicinājumu caur atklāsmi. …

Taču kāds vēl var teikt, ka Dieva valstība nevarēja tikt nodibināta Jāņa laikā, jo Jānis teica, ka Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi. Bet es jautāšu, vai tā varēja būt vēl tuvāk cilvēkiem, kas dzirdēja Jāņa Kristītāja sludināšanu, kā tai esot Jāņa rokās? Cilvēkiem nevajadzēja gaidīt līdz Vasarsvētku dienām, lai atrastu Dieva valstību, jo Jānim tā bija, un viņš nāca no tuksneša, saucot: „Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi” [Mateja 3:2], vai arī citiem vārdiem viņš teica: „Šeit es esmu ieguvis Dieva valstību, un es esmu atnācis pēc jums; es esmu ieguvis Dieva valstību, un arī jūs varat to iegūt, un es esmu atnācis pēc jums; un, ja jūs to nesaņemsit, jūs tiksit nolādēti.” Svētie Raksti vēsta, ka visa Jeruzāleme devās, lai tiktu Jāņa kristīti [skat. Mateja 3:5–6]. Tur bija pilnvarots īstenotājs, un tie, kas tika kristīti, bija pakļauti Kristum, un tur bija arī Dieva likumi un pravieši, un tādējādi tur bija arī Dieva valstība, jo nevienam cilvēkam nevarēja būt labākas pilnvaras rīkoties kā Jānim. Arī mūsu Glābējs Pats pakļāvās šīm pilnvarām, kad Jānis Viņu kristīja; tādējādi Dieva valstība bija nodibināta uz Zemes, jā, pat Jāņa laikā. …

Kristus nāca saskaņā ar Jāņa vārdiem [skat. Marka 1:7], un Viņš bija lielāks par Jāni, jo Viņš turēja Melhisedeka priesterības un Dieva valstības atslēgas, vēl pirms bija atklāta Mozus priesterība, un tomēr Jānis kristīja Jēzu, lai piepildītu visu taisnību [skat. Mateja 3:15]. …

[Jēzus] saka: „Ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā!” un „Debesis un zeme zudīs, bet Mani vārdi nekad nezudīs.” [Jāņa 3:5; Mateja 24:35.] Ja cilvēks ir dzimis no ūdens un Gara, viņš var iekļūt Debesu valstībā. Ir acīmredzams, ka Dieva valstība bija uz Zemes un ka Jānis sagatavoja cilvēkus šai valstībai, sludinot viņiem evaņģēliju un kristot viņus, un viņš sagatavoja ceļu Glābējam jeb nāca kā vēstnesis un sagatavoja cilvēkus Kristus sludināšanai. Un Kristus sludināja visā Jeruzālemē tai pašā zemē, kur bija sludinājis Jānis. … Jānis … sludināja to pašu evaņģēliju un kristīšanos, ko Jēzus un apustuļi sludināja pēc Viņa. …

Kad vien cilvēki var uzzināt Dieva gribu un atrast īstenotāju, kuru pilnvarojis Dievs, uz Zemes ir Dieva valstība, bet, ja tā nav, tad nav arī Dieva valstības. Visus priekšrakstus, sistēmas un izpildījumus cilvēku bērni uz Zemes nevar veikt, ja vien to nav noteicis un pilnvarojis Dievs, jo nekas, izņemot pilnvarotu īstenotāju, neglābs cilvēku, tāpēc ka nevienu citu Dievs vai eņģeļi neatzīs.”⁵

„Jānim [Kristītājam] bija Ārona priesterība, un viņš bija pilnvarots īstenotājs un Kristus vēstnesis un nāca sagatavot Viņam ceļu … Jānis bija priesteris pēc Ārona kārtas pirms Kristus. …

Viņam bija piešķirta Ārona priesterība, un viņš bija kā saucēja balss tuksnesī, kas teica: „Sataisiet Tā Kunga ceļu, darait līdzenas Viņa takas.” [Mateja 3:3]. …

Glābējs teica Jānim: Man jātiek tevis kristītam. Kāpēc tā? Lai piepildītu Manu likumu [skat. Mateja 3:15]. … Jēzum nebija neviena cita pilnvarotā izpildītāja, izņemot Jāni.

No Bībeles sākuma līdz beigām nav bijis pestīšanas bez pilnvarota īstenotāja.”⁶

Tas Kungs ir uzdevis veikt sagatavošanas darbu personai, kam ir Ēlijas gars.

„Vispirms es vēlos runāt par Ēlijas garu, un, lai iepazīstinātu jūs ar šo tēmu, es dalīšos dažās liecībās no Svētajiem Rakstiem un no manas personīgās pieredzes.

Pirmām kārtām pietiks, ja teikšu, ka es devos mežā, lai lūdzot vaicātu Tam Kungam Viņa gribu attiecībā uz mani, un es redzēju eņģeli [Jāni Kristītāju], un viņš uzlika savas rokas man uz galvas un ordinēja mani par priesteri pēc Ārona kārtas, lai turētu šīs priesterības atslēgas, kuru amata pilnvaras ir sludināt evaņģēliju un kristīšanos grēku atlaišanai un arī kristīt. Bet es zināju, ka šī amata pilnvarās nebija roku uzlikšanas Svētā Gara došanai, un ka šim amatam bija lielāks darbs un ka to dos vēlāk noteiktā laikā; taču mana ordinēšana bija sagatavošanas darbs jeb priekšdarbs, kas bija Ēlijas gars. Jo Ēlijas gars gāja pa priekšu, lai sagatavotu ceļu kam lielākam, kā tas bija Jāņa Kristītāja gadījumā. Viņš nāca, saucot tuksnesī: „Sataisiet Tā Kunga ceļu, darait līdzenas viņa tekas.” [Mateja 3:3.] Un cilvēki uzzināja, ja viņi to varēja saprast, ka viņš ir Ēlija, kam bija jānāk [Mateja 11:14]. Un Jānis ļoti skaidri teica, ka viņš pats nebija gaisma, bet nāca, lai liecinātu par gaismu [skat. Jāņa 1:8].

Viņš teica ļaudīm, ka viņa misija bija sludināt grēku nožēlošanu un kristīt ar ūdeni; bet, ka tas, kurš nāks pēc viņa, būs Viņš, kas kristīs ar uguni un Svēto Garu [skat. Mateja 3:11].

Ja Jānis Kristītājs būtu bijis krāpnieks, viņš būtu varējis uzņemties darīt darbu, kam viņš nebija pilnvarots, un mēģināt izpildīt priekšrakstus, kas neietilpa Ēlijas gara uzdevumos un aicinājumā.

Ēlijas gara uzdevums ir sagatavot ceļu lielākai Dieva atklāsmei, kas [Ēlijas gars] ir Ēlijas priesterība vai priesterība, kurā tika ordinēts Ārons. Un, kad Dievs sūta cilvēku pasaulē, lai sagatavotu lielākam darbam, turot Ēlijas spēka atslēgas, to sauc par Ēlijas mācību, pat no pasaules pirmsākumiem.

Jāņa misijā ietilpa tikai sludināšana un kristīšana, un viņš to darīja ar pilnvarām. Un, kad Jēzus Kristus nāca pie jebkura no Jāņa mācekļiem, Viņš tos kristīja ar uguni un Svēto Garu. … Jānis nepārsniedza savas pilnvaras, bet uzticīgi izpildīja to daļu, kas piederēja viņa amatam; un ikvienai lielās celtnes daļai jātiek pareizi sagatavotai, nosakot tai atbilstošu vietu; un ir nepieciešams zināt, kurš tur spēka atslēgas un kurš nē, citādi mūs viegli varētu maldināt.

Tas cilvēks, kurš tur Ēlijas atslēgas, veic sagatavošanas darbu. … Man tika atklāts Ēlijas gars, un es zinu, ka tā ir patiesība, tādēļ es runāju droši, jo es patiesi zinu, ka mana mācība ir patiesa.”⁷

Ieteikumi studēšanai un mācīšanai

Pārdomājiet šīs idejas, studējot šo nodaļu vai gatavojoties mācīt. Papildu palīdzību skat. vii.–xii. lpp..

Izlasiet pierakstus par Ārona priesterības piešķiršanu Džozefam Smitam un Oliveram Kauderijam no Jāņa Kristītāja (79.–80., 85. lpp.). Kā šis notikums ietekmēja Džozefu un Oliveru? Kā šis notikums ir ietekmējis jūsu dzīvi?
Izlasiet visu pirmo rindkopu 81. lpp., pievēršot uzmanību, ka Jānis Kristītājs nosauca Džozefu un Oliveru par saviem „kalpošanas biedriem.” Kā šī frāze var palīdzēt priesterības nesējiem? Kādos veidos šī frāze var ietekmēt mūsu savstarpējās attiecības ar jaunajiem vīriešiem, kuriem ir Ārona priesterība?
Pārlasiet nodaļas sadaļu, kas sākas 81. lpp.. Kādas ir jūsu domas un sajūtas par Jāni Kristītāju un misiju, kuru viņš veica savas mirstīgās dzīves laikā?
Pravietis mācīja, ka Jānis Kristītājs bija „pilnvarots īstenotājs” (83.–85. lpp.). Kā jūs domājat, ko nozīmē vārdi „pilnvarots īstenotājs”, attiecinot to uz priesterību? Kāpēc nevar būt „pestīšanas … bez pilnvarota īstenotāja”? (85. lpp.).
Lasot nodaļas pēdējo sadaļu (85.–86. lpp.), pārskatiet arī Svēto Rakstu ceļvedī vārda “Ēlija” definīciju (skat. Svēto Rakstu ceļvedis, 53. lpp.). Kas ir Ēlijas gars? Kā Jānis Kristītājs sagatavoja ceļu Pestītājam, kas nāca pēc viņa?
Džozefs Smits teica, ka Ārona priesterības piešķiršana ir „sagatavošanas darbs”, jo tā sagatavo ceļu kam lielākam (85.–86. lpp). Ko var darīt Ārona priesterības nesēji, lai sagatavotos saņemt Melhisedeka priesterību? Ko var darīt vecāki, vecvecāki, skolotāji un vadītāji, lai palīdzētu viņiem sagatavoties?

Saistītie Svētie Raksti: Mateja 3:1–17; 1. Nefija 10:7–10; Džozefa Smita tulkojums, Mateja 3:43–46.

Joseph and Oliver receiving Aaronic priesthood — Jānis Kristītājs atjaunoja Ārona priesterību Džozefam Smitam un Oliveram Kauderijam 1829. gada 15. maijā, sakot: „Maniem kalpošanas biedriem, Mesijas Vārdā, es piešķiru Ārona priesterību.”

John the Baptist baptizing Christ — Pestītājs devās pie Jāņa Kristītāja, lai kristītos, jo Jānim „bija Ārona priesterība, un viņš bija pilnvarots īstenotājs.”