Zināšanu iegūšana par mūžīgajām patiesībām

„Cilvēks izglābsies tikai iegūstot zināšanas.”

No Džozefa Smita dzīves

Pravietim Džozefam Smitam „patika mācīties,” rakstīja Džordžs K. Kenons. „Viņš mīlēja zināšanas tā spēka dēļ, kas atklājās, tās taisnīgi pielietojot. Cauri likstām, kas nāca pār viņu kopš dienas, kad viņš skeptiski noskaņotajai pasaulei pirmo reizi paziņoja par sazināšanos ar Debesīm, viņš turpināja tiekties pēc zināšanām. Tas Kungs pavēlēja viņam mācīties, un viņš tā darīja. … Viņa prāts, Svētā Gara uzmundrināts, ar gatavību uztvēra visus patiesos principus, un vienu pēc otras viņš apguva šīs zināšanu jomas un kļuva tajās par skolotāju.”¹

1833. gadā pravietim un grupai Kērtlandes svēto bija vienreizēja iespēja studēt evaņģēliju. Tā gada janvārī saskaņā ar Tā Kunga pavēli (skat. M&D 88:127–41), pravietis nodibināja Praviešu skolu, lai mācītu priesterības nesējus par viņu kalpošanas pienākumiem un sagatavotu tos sludināt evaņģēliju. Skola atradās Nevela K. Vitneja veikala otrā stāva istabā, kurā dzīvoja pravietis. To apmeklēja aptuveni 25 brāļi, daži no tiem ceļoja simtiem jūdžu, lai izmantotu privilēģiju studēt evaņģēliju telpā, kas nebija lielāka par 11 reiz 14 pēdām (3,35 reiz 4,27 m). Daudzi no šiem vīriem vēlāk kļuva par apustuļiem, septiņdesmitajiem un citiem Baznīcas vadītājiem. Lai gan pravietis un citi brāļi laiku pa laikam studēja valodas, galvenokārt viņi koncentrējās uz evaņģēlija mācību studēšanu, uzcītīgi tam nododoties no agra rīta līdz vēlai pēcpusdienai. Šī skola pastāvēja četrus mēnešus, un vēlāk līdzīgas skolas tika atvērtas Kērtlandē un arī Misūri štatā, kur tās apmeklēja simtiem cilvēku.

1833. gada 27. februārī skolas sanāksmes laikā pravietis saņēma svarīgu atklāsmi. Baznīcas agrīnajā laikā alkohola, tabakas, kafijas un tējas lietošana bija ierasta lieta sabiedrībā un arī starp Baznīcas locekļiem. Vērojot brāļus lietojam tabaku Skolas laikā, pravietis kļuva domīgs. Brigams Jangs atminējās: „Kad viņi pēc brokastīm sanāca kopā šajā istabā, vispirms viņi aizkūpināja savas pīpes un smēķējot pārrunāja Valstības diženās lietas. … Bieži vien, ienākot telpā, lai dotu norādījumus, pravieti apņēma tabakas dūmu mākonis. Tas, kā arī sievas sūdzības, ka viņai ir jātīra netīrā grīda (no zelējamās tabakas), lika pravietim pārdomāt šo situāciju, un viņš vaicāja Tam Kungam attiecībā par elderu uzvedību, lietojot tabaku, un kā atbilde uz šo lūgumu bija atklāsme, kas zināma kā Gudrības Vārds.”²

Miljoniem cilvēku ir sekojuši šīs atklāsmes padomam un saņēmuši laicīgas un garīgas svētības, tajā skaitā „gudrību un lielus zināšanu dārgumus,” kas apsolīti tiem, kas staigā paklausībā Dieva pavēlēm (M&D 89:19).

Pār brāļiem, kas apmeklēja Praviešu skolu, tika izlieti garīgo zināšanu dārgumi, un viņi guva lielus panākumus evaņģēlija izpratnē. 1833. gada 18. marta skolas sanāksmē Sidnijs Rigdons un Frederiks G. Viljams tika iecelti par pravieša padomniekiem Augstākajā Prezidijā. Pēc tam pravietis „mudināja brāļus uzticīgi un uzcītīgi ievērot Dieva baušļus, un deva daudzus vērtīgus norādījumus svētajiem, ar apsolījumu, ka sirdī šķīstie redzēs debešķīgu vīziju; un pēc neilga brīža, ko viņš pavadīja klusā lūgšanā, apsolījums tika piepildīts; daudziem klātesošajiem Svētais Gars atvēra sapratnes acis, lai viņi varētu skatīt daudzas lietas. … Daudzi no brāļiem redzēja Debesu vīzijā Pestītāju un eņģeļu pulkus, kā arī daudzas citas lietas.”³

Pravietis paskaidroja: „Praviešu skolas apmeklētāju un svēto sejās arvien staroja liels prieks un apmierinājums par atklātajām patiesībām un par mūsu pieaugošajām sekmēm Dieva izzināšanā.”⁴

Džozefa Smita mācības

Jēzus Kristus evaņģēlijs ietver visu patiesību; ticīgie pieņem patiesības, ko Dievs ir atklājis, un noraida viltus tradīcijas.

„Mormonisms ir patiesība; un katrs cilvēks, kas to pieņem, jūtas brīvs pieņemt ikvienu patiesību — tā rezultātā no viņa kakla nokrīt māņticības, fanātisma, neziņas un viltus priesterības važas; un viņa acis tiek atvērtas, lai redzētu patiesību, kura ir daudz pārāka pār viltus priesterību. …

… Mormonisms ir patiesība, jeb, citiem vārdiem: Pēdējo Dienu svēto mācība ir patiesība. … Mūsu svētās reliģijas pirmais un pamata princips ir tas, ka mēs ticam, ka mums ir tiesības pie-ņemt visu patiesību un ikkatru tās vienību, bez ierobežojumiem, bez šķēršļiem jeb aizliegumiem, ko rada cilvēku pieņēmumi vai māņticīgi priekšstati, vai arī vēlēšanās gūt virsroku vienam pār otru, — pieņemt šo patiesību, kad tā tiek uzskatāmi parādīta mūsu prātā, un, to pieņemot, mēs iegūstam visaugstāko izpratnes pakāpi par šo patiesību.”⁵

1843. gada janvārī Džozefam Smitam bija saruna ar dažiem cilvēkiem, kas nebija Baznīcas locekļi: „Es teicu, ka visuzskatāmākā atšķirība starp Pēdējo Dienu svēto un sektantu uzskatiem ir tā, ka pēdējos ierobežo kādi īpaši viņu reliģijas uzskati, kas atņem tās locekļiem iespēju ticēt jebkam citam, kas neatbilst viņu priekšstatam, savukārt Pēdējo Dienu svētie … ir gatavi ticēt visiem patiesajiem principiem, kas pastāv, vai tiek laiku pa laikam atklāti.”⁶

„Es nespēju ticēt nevienai no dažādo konfesiju ticībām, jo katrai no tām ir kaut kas man nepieņemams, kaut arī visās tajās ir kāda daļa patiesības. Es vēlos ienākt Dieva klātbūtnē un mācīties visu iespējamo; bet šīs ticības nosaka robežas [ierobežojumus] norādot: „Līdz šai vietai tu plūdīsi, bet ne tālāk” [Ījaba 38:11]; un tam es nevaru piekrist.”⁷

„Es saku visiem tiem, kas noskaņoti noteikt robežas Visaugstākajam: jūs neiepazīsiet dievišķo godību. Lai kļūtu par Dēla līdzmantinieku, cilvēkam ir jāatmet visas savas viltus tradīcijas.”⁸

„Vissvarīgākais, kas mums būtu jāzina, ir jāsaprot, ko Dievs ir noteicis pirms pasaules radīšanas. Kas to zina? Cilvēcei pēc savas būtības ir tieksme noteikt robežas un likt šķēršļus Visuaugstākā darbiem un ceļiem. … Tas, kas ir bijis apslēpts kopš pasaules radīšanas, tiek atklāts bērniem un zīdaiņiem pēdējās dienās [skat. M&D 128:18].”⁹

„Kad cilvēki atver savu muti pret [patiesību], viņi neaizvaino mani, bet nodara pāri paši sev. … Ja nesaprātīgi cilvēki vissvarīgākās tēmas pārcilā, pat neaizdomājoties, es vēlos redzēt patiesību visā tās krāšņumā un piekļaut pie savām krūtīm. Es ticu visam, ko Dievs jebkad ir atklājis, un es nekad neesmu dzirdējis par cilvēku, kurš būtu nolādēts savas pārlieku lielās ticības dēļ; taču viņi tiks nolādēti savas neticības dēļ.”¹⁰

„Kad Dievs cilvēkam piedāvā svētību vai zināšanas, un viņš atsakās pieņemt, šis cilvēks tiks nolādēts. Israēlieši lūdza, lai Dievs runātu ar Mozu, nevis ar viņiem, kā rezultātā Viņš tos nolādēja ar miesīgo baušļu likumu.”¹¹

„Es vienmēr esmu jutis gandarījumu, redzot patiesības uzvaru pār maldiem un to, kā tumsa atkāpjas gaismas priekšā.”¹²

Zināšanu iegūšana par mūžīgajām patiesībām ir būtiska, lai iegūtu pestīšanu.

„Zināšanas ir nepieciešamas gan dzīvei, gan dievbijībai. Bēdas jums, priesteri un mācītāji, kas sludina, ka dzīvei un pestīšanai zināšanas nav vajadzīgas. Atmetiet apustuļus un citus, atmetiet zināšanas, un jūs atklāsit, ka esat pelnījuši elles lāstu. Zināšanas — ir atklāsme. Uzklausiet, visi brāļi, šo diženo atslēgu: zināšanas — ir Dieva spēks glābšanai.”¹³

„Zināšanas padzen tumsu, neziņu un šaubas, jo tās nevar pastāvēt tur, kur ir zināšanas. … Zināšanās ir spēks. Dievam ir lielāks spēks nekā jebkurai citai būtnei, jo Viņam ir vairāk zināšanu, un tādējādi Viņš zina, kā pakļaut visas citas būtnes. Viņam ir spēks pāri visam.”¹⁴

„Cik vairāk mēs attālināmies no Dieva, tikpat vairāk mēs tuvojamies velnam un zaudējam zināšanas, un bez zināšanām mēs nevaram tikt izglābti; un, kamēr mūsu sirdis pilda ļaunums un mēs izzinām to, kas ir ļauns, mūsu sirdīs nav vietas labajam, vai mēs nevaram apgūt to, kas ir labs. Vai Dievs nav labs? Tad esiet arī jūs labi; ja Viņš ir uzticīgs, tad esiet arī jūs uzticīgi. Parādiet savā ticībā tikumu, bet tikumā atziņu, un tiecieties pēc katras labas lietas [skat. 2 Pētera 1:5].

… Cilvēks izglābsies tikai iegūstot zināšanas, jo, ja viņam nebūs izpratnes, citā pasaulē kāds no ļaunajiem spēkiem var to saņemt gūstā, jo ļaunajiem gariem būs vairāk zināšanu un līdz ar to arī lielāka vara nekā daudziem cilvēkiem uz Zemes. Tādēļ mums ir nepieciešama atklāsme, kas mums palīdzētu un dotu zināšanas par Dieva lietām.”¹⁵

1843. gada aprīlī Džozefs Smits mācīja šādu doktrīnu, kas vēlāk ierakstīta Mācības un Derību 130:18–19: „Tas saprāta līmenis, ko mēs sasniedzam šajā dzīvē, celsies ar mums augšāmcelšanās reizē. Un, ja cilvēks iegūst vairāk zināšanu un saprāta šajā dzīvē caur savu uzcītību un paklausību nekā cits, tik daudz priekšrocību viņam būs nākamajā pasaulē.”¹⁶

1843. gada maijā Džozefs Smits mācīja šādu mācību, kas vēlāk ierakstīta Mācības un Derību 131:6: „Nav iespējams cilvēkam tikt glābtam neziņā.”¹⁷

Mēs iegūstam zināšanas par mūžīgajām patiesībām uzcītīgi studējot un lūdzot.

Džordžs A. Smits, kalpojot Augstākajā Prezidijā, ziņoja: „Džozefs Smits mācīja, ka ikvienam vīrietim un sievietei ir jālūdz gudrība Tam Kungam, lai tie varētu saņemt zināšanas no Viņa, Kas ir zināšanu avots; un saņemtie evaņģēlija apsolījumi pārliecina mūs ticēt, ka, tā darot, mēs sasniegsim savu pūliņu mērķi.”¹⁸

Pravietis Džozefs Smits rakstīja šādus vārdus cilvēkam, kas nesen bija pievienojies Baznīcai: „Jūs atceraties liecību, kuru es sniedzu Tā Kunga Jēzus vārdā attiecībā uz lielo darbu, kuru Viņš virza uz priekšu pēdējās dienās. Jūs zināt, kā es sniedzu paziņojumus— kā nespēkā un vientiesībā es jums stāstu to, ko Tas Kungs caur Viņa svēto eņģeļu kalpošanu ir man licis pavēstīt šai paaudzei. Es lūdzu, lai Tas Kungs ļauj jums paglabāt šīs lietas savā prātā, jo es zinu, ka Viņa Gars liecinās visiem, kas uzcītīgi meklē pēc zināšanām, ko Viņš sniedz.”¹⁹

Pravietis Džozefs Smits rakstīja šādus vārdus kādam vīram, kurš vēlējās uzzināt vairāk par Baznīcu: „Studē Bībeli un pēc iespējas vairāk citas mūsu grāmatas; lūdz Tēvu Jēzus Kristus Vārdā, tici apsolījumiem, kas doti tēviem, un tavs prāts tiks vadīts uz patiesību.”²⁰

„Dieva patiesības ir ļoti svarīgas; tās var atklāt tikai ar laiku un pieredzi, ar rūpīgām, dziļām un nopietnām pārdomām. Tavam prātam, ak, cilvēk, ja tu vēlies vest dvēseli pretī glābšanai, ir jāpaceļas līdz visaugstākajām Debesīm, un jāmeklē un jāiedziļinās vistumšākajā bezdibenī un jāaptver mūžības plašais izplatījums — tev ir jāsazinās ar Dievu. Cik daudz cienīgākas un cildenākas ir Dieva domas par cilvēka sirds tukšajām iedomām! …

… Lai godīgums un apdomīgums, atklātība un svinīgums, tikumība un šķīstība, lēnprātība un vienkāršība kā kronis rotā jūsu galvas, lai kur jūs būtu; un visbeidzot — kļūstiet kā mazi bērni — bez ļaunprātības, viltus vai liekulības. Un tagad, brāļi, ja jūs darīsit šīs lietas un vienmēr izrādīsit dedzīgu lūgšanu un ticību Dieva acīs, — pēc jūsu nelaimēm Viņš dos jums zināšanas caur Savu Svēto Garu, jā, ar neizsakāmo Svētā Gara dāvanu [skat. M&D 121:26].”²¹

Mēs iegūstam zināšanas par mūžīgajām patiesībām pamazām; mēs varam apgūt visu tik ātri, cik ātri esam spējīgi uztvert.

„Nav gudri uzskatīt, ka visas zināšanas mums tiks atklātas uzreiz, vienā mirklī; lai spētu tās apgūt, mēs saņemsim pakāpeniski, pamazām.”²²

„Kāpjot pa kāpnēm, jums ir jāsāk no apakšas un jākāpj pakāpienu pēc pakāpiena, līdz jūs nokļūsiet līdz augšai; tāpat tas ir ar evaņģēlija principiem — jums ir jāsāk ar pirmo un tad jāturpina, līdz jūs apgūsit visus paaugstināšanas principus. Taču tas prasīs daudz laika, lai jūs apgūtu tos visus, jūs mācīsieties pat vēl pēc priekškara šķērsošanas. Ne visu sapratīsiet šajā pasaulē; pat otrpus kapam būs jāpieliek lielas pūles, lai mācītos par mūsu glābšanu un paaugstināšanu.”²³

Džozefs Smits un viņa padomnieki Augstākajā Prezidijā deva šādus norādījumus svētajiem, kas pulcējās Navū: „Tiem, kas var … piedalīties šajā lielajā darbā, mēs sakām: nāciet uz šo vietu; jo tā darot, jūs ne tikai veicināsiet Valstības celšanu, bet arī būsiet situācijā, kur jums būs priekšrocības saņemt norādījumus no Baznīcas Augstākā Prezidija un citiem pilnvarotajiem, un arvien vairāk un vairāk padziļināt savas zināšanas, līdz jūs spēsiet „aptvert, kāds ir platums, garums, augstums un dziļums, un [izprast] Kristus mīlestību, kas ir daudz pārāka par katru atziņu” [Efeziešiem 3:18–19.]”²⁴

„Dievs Džozefam nav atklājis neko tādu, ko Viņš nedarīs zināmu Divpadsmitajiem, un pat vismazākais no svētajiem varēs izzināt visas lietas tādā mērā, kā viņš būs gatavs tās uztvert, jo diena nāks, kad nevienam cilvēkam nebūs jāsaka savam tuvākajam: „Atzīstiet To Kungu”; jo visi Viņu zinās … no vismazākā līdz visdižākajam [skat. Jeremijas 31:34].”²⁵

Ieteikumi studēšanai un mācīšanai

Pārdomājiet šīs idejas, studējot šo nodaļu vai gatavojoties mācīt. Papildu palīdzību skat. vii.–xii. lpp..

Izlasiet pirmo rindkopu 264. lpp.. Pārdomājiet paradumus vai priekšstatus, kas mūsu dzīvē var „likt šķēršļus Visuaugstākā darbiem un ceļiem.” Kas, jūsuprāt, mums ir jādara, lai aptvertu visu patiesību, ko Tas Kungs mums dos?
Pārlasiet pēdējo pilno rindkopu 264. lpp.. Kad zināšanas ir padzinušas tumsu, neziņu un šaubas no jūsu dzīves? Kāpēc, jūsuprāt, lai saņemtu glābšanu, tik būtiski ir iegūt zināšanas par patiesību? (Dažus piemērus skat. 264.–265. lpp.).
No pravieša Džozefa Smita mācībām mēs varam redzēt, ka Sātans vēlas, lai mēs zaudētu zināšanas (264.–265. lpp.), bet Tas Kungs vēlas mums tās dot (265.–267. lpp.). Ko mēs varam mācīties no šī pretstata?
Ko mēs varam darīt, lai padziļinātu mūsu zināšanas par patiesību? (Dažus piemērus skat. 261.–262. lpp., 264.–267. lpp.) Pārlasiet rindkopu, kas sākas 266. lpp. apakšā. Izvēlieties dažas no īpašībām, kas uzskaitītas šajā rindkopā. Kā katra no šīm īpašībām sagatavo mūs zināšanu saņemšanai?
Izlasiet visu otro rindkopu 267. lpp.. Ko mēs varam mācīties no salīdzinājuma par evaņģēlija principu mācīšanos un kāpšanu pa kāpnēm? Ko jūs esat darījuši, lai nemitīgi padziļinātu savas zināšanas par evaņģēliju?
Kādas ir jūsu domas vai sajūtas, pārdomājot šīs nodaļas pēdējo rindkopu?

Saistītie Svētie Raksti: Salamana pamācības 1:7; 1 Tim. 2:3–4; 2 Nefija gr. 28:29–31; Almas gr. 5:45–47; M&D 88:118.