Dievs, Mūžīgais Tēvs

„Mūsu Dieva mērķi ir lieli, Viņa mīlestība ir neaptverama, Viņa gudrība ir bezgalīga un Viņa spēks ir neierobežots; tādēļ svētajiem ir iemesls līksmoties un būt priecīgiem.”

No Džozefa Smita dzīves

Starp Džozefa Smita priekštečiem bija daudzi, kuri savas dzīves laikā meklēja iepazīt patieso Dievu. Paša Džozefa vecāki bija ļoti garīgi, un, kaut arī viņi neatrada pilnu patiesību par Dievu apkārt esošajās baznīcās, viņi godāja Bībeli kā Dieva vārdu un lūgšana bija viņu ikdienas sastāvdaļa. Pravieša brālis Viljams atcerējās: “Mana tēva reliģiskie ieradumi bija ļoti dievbijīgi un ētiski. … Mani sauca klausīties lūgšanas gan vakaros, gan no rīta. … Mani vecāki, tēvs un māte, izlēja savu dvēseli Dievam, visu svētību devējam, lai uzturētu un sargātu viņu bērnus un atturētu viņus no grēka un no visām ļaundarībām. Tāda bija manu vecāku stingrā pietāte.”¹ Vēl Viljams teica: “Mums vienmēr bija ģimenes lūgšanas, cik es varu atcerēties. Es labi atceros, ka tēvs mēdza savas brilles turēt vestes kabatā, … un, kad mēs, zēni, redzējām viņu meklējam savas brilles, mēs zinājām, ka tas bija signāls sagatavoties lūgšanai, un, ja mēs to nepamanījām, māte teica: “Viljam,” vai uz jebkuru citu nevērīgo bērnu: “gatavojies lūgšanai.” Pēc lūgšanas mums bija dziesma, ko mēs dziedājām. Es joprojām atceros daļu no tās: “Pagājusi vēl viena diena, mēs novelkam savas ikdienas drēbes.” ”²

Šī agrīnā garīgā apmācība iespiedās dziļi jaunā Džozefa Smita dvēselē. Kad viņš bija noraizējies par savu mūžīgo labklājību un meklēja uzzināt, kurai baznīcai pievienoties, viņš zināja, ka pēc atbildēm jāvēršas pie Dieva:

“Es uzzināju no Rakstiem, ka Dievs vakar un šodien ir tas pats, un mūžīgi, ka Viņš neuzlūko cilvēka vaigu, jo Viņš ir Dievs. Jo es raudzījos uz sauli, lielisko Zemes gaismekli, un arī uz mēnesi, kas pārvietojas [savā] majestātiskumā pa debesīm, un arī uz zvaigznēm, kas mirdz savos ceļos, un zemi, uz kuras es stāvēju, un uz lauku zvēriem un putniem debesīs, un uz zivīm ūdenī, un arī uz cilvēku, kurš iet pa zemes virsu skaistuma majestātiskumā un spēkā, ar spējām un gudrību pārvaldot lietas, kas ir ārkārtīgi lielas un apbrīnojamas, pat līdzīgi Viņam, kurš tās ir radījis.

Un, kad es to pārdomāju, mana sirds izsaucās: Labi ir teicis gudrais vīrs, ka tas ir muļķis, kas savā sirdī saka, ka Dieva nav [skat. Psalmi 53:1]. Mana sirds izsaucās: Tas viss sniedz liecību un norāda uz visuvarenu un visuresošu spēku, Būtni, kura izdod likumus un spriedumus un saista visu savās saitēs, kura piepilda mūžību, kura bija un ir, un būs no mūžības uz mūžību. Un, kad es to visu pārdomāju un to, ka šī Būtne meklē tos, kas Viņu pielūdz garā un patiesībā [skat. Jāņa 4:23], tad es saucu uz To Kungu pēc žēlastības, jo nebija neviena cita, pie kura es varētu iet un iegūt žēlastību.”³

Džozefa ticības pilnā lūgšana pēc žēlastības un gudrības tika atbildēta ar Pirmo vīziju. Šī vīzija jaunajam pravietim sniedza daudz lielākas zināšanas par Dievu, nekā tās bija jebkurai baznīcai viņa laikā, zināšanas, kuras gadsimtiem ilgi bija zudušas no pasaules. Pirmajā vīzijā Džozefs pats uzzināja, ka Tēvs un Dēls ir atsevišķas būtnes, ka Viņu spēks ir lielāks par ļaunuma spēku, un ka cilvēks patiesi ir veidots pēc Dieva līdzības — patiesības, kas ir būtiski svarīgas, lai mēs izprastu savas patiesās attiecības ar mūsu Tēvu Debesīs.

Tika saņemtas citas atklāsmes par Dieva dabu, daudzas no kurām tagad ir ietvertas mūsu pēdējo dienu Rakstos. Kā Dieva izraudzīts instruments, lai pasaulei atjaunotu evaņģēlija patiesību, pravietis savas kalpošanas laikā liecināja par Dievu. “Es grasos jautāt Dievam,” viņš paziņoja, “jo es vēlos, lai jūs visi Viņu pazītu un būtu ar Viņu tuvi. … Tad jūs zināsiet, ka es esmu Viņa kalps, jo es runāju kā tāds, kuram ir pilnvaras.”⁴

Džozefa Smita mācības

Dievs ir visas cilvēces mīlošais Tēvs un visa labā avots.

“Kamēr viena cilvēces daļa bez žēlastības tiesā un nosoda citu, diženais Visuma Vecāks raugās uz visu cilvēces ģimeni ar tēva rūpēm un uzmanību; Viņš cilvēkus redz kā Savus bērnus bez jebkādām neiecietīgām jūtām, kādas ietekmē cilvēku bērnus, un “liek Savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem.” [Mateja 5:45.]”⁵

Mēs atzīstam, ka Dievs ir dižens avots un pamats, no kurienes nāk viss labais; ka Viņš ir pilnīgs saprāts un ka Viņa gudrība ir pietiekama, lai pārvaldītu un regulētu varenās radības un pasaules, kuras staro un kvēlo ar tādu krāšņumu un diženumu virs mūsu galvām, it kā tām būtu pieskāries Viņa pirksts un kuras pārvieto Viņa Visuvarenais vārds. … Debesis daudzina Dieva godu, un izplatījums izteic Viņa roku darbu [skat. Psalmi 19:1]; un pārdomu mirklis ir pietiekams, lai mācītu katram saprātīgam cilvēkam, kas tas viss nav tikai gadījuma rezultāts, ne arī to var uzturēt kāds cits spēks kā vien Visuvarenā roka.”⁶

“Dievs redz cilvēka rīcības apslēptos motīvus un pazīst visu cilvēku sirdis.”⁷

“Mūsu Dieva mērķi ir lieli, Viņa mīlestība ir neaptverama, Viņa gudrība ir bezgalīga un Viņa spēks ir neierobežots; tādēļ svētajiem ir iemesls līksmoties un būt priecīgiem, zinot, ka Dievs ir mūsu Dievs mūžu mūžos, un Viņš būs mūsu Vadonis līdz nāvei [skat. Psalmi 48:14].”⁸

Ja mēs izprotam Dieva raksturu, mēs izprotam sevi un mēs zinām, kā Viņam tuvoties.

“Pasaulē ir tikai daži cilvēki, kuri pareizi izprot Dieva raksturu. Lielākā cilvēces daļa neaptver neko, vai tas būtu pagātnē, vai nākotnē, saistībā ar savām attiecībām ar Dievu. Viņi nezina un arī neizprot šo attiecību būtību, un tādēļ viņi zina tikai nedaudz vairāk kā brutāls dzīvnieks, vai arī ne vairāk kā ēst, dzert un gulēt. Tas ir viss, ko cilvēks zina par Dievu vai Viņa esamību, ja vien to nav devusi Visuvarenā iedvesma.

Ja cilvēks neiemācās neko vairāk kā ēst, dzert un gulēt un neizprot nekādas Dieva ieceres, tad dzīvnieks saprot tikpat daudz. Tas ēd, dzer, guļ un nezina neko vairāk par Dievu; taču tas zina tikpat daudz kā mēs, ja vien mēs neesam spējīgi saprast caur Visuvarenā Dieva iedvesmu. Ja cilvēki neizprot Dieva raksturu, tie neizprot paši sevi. Es vēlos atgriezties sākumā un tādā veidā pacelt jūsu prātus uz daudz augstākām sfērām un daudz augstāku sapratni, nekā cilvēka prāts parasti tiecas.

… Rakstos mums ir teikts: “Šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst Tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko Tu esi sūtījis, Jēzu Kristu” [Jāņa 17:3].

Ja cilvēks neatzīst Dievu, un jautā, kāda veida būtne ir Dievs — ja viņš uzcītīgi meklēs savā sirdī, vai Jēzus un apustuļu liecība ir patiesa, viņš aptvers, ka viņam nav mūžīgās dzīvības, jo mūžīgā dzīvība nepamatojos uz nevienu citu principu.

Mans galvenais mērķis ir noskaidrot vienīgā gudrā un patiesā Dieva raksturu un to, kāds Viņš ir. …

Dievs Pats reiz bija tāds, kādi mēs esam tagad, un ir paaugstināts cilvēks, un sēž tronī Debesīs! Tas ir liels noslēpums. Ja šodien pavērtos priekškars un ja varenais Dievs, kurš tur Zemi tās orbītā un kurš Savā spēkā tur visas pasaules un visas lietas, padarītu Sevi redzamu — es saku, ja jūs Viņu šodien redzētu, jūs Viņu redzētu cilvēka izskatā — līdzīgu jums, pēc ārienes, tēla un veidola kā cilvēkam; jo Ādams tika radīts pēc Dieva veidola, tēla un līdzības, un viņš saņēma norādījumus, staigāja, sarunājās un apspriedās ar Viņu, kā viens cilvēks sazinās ar otru. …

… Esot ar zināšanām par Dievu, mēs sākam aptvert, kā Viņam tuvoties, un kā lūgt, lai saņemtu atbildi. Kad mēs izprotam Dieva raksturu un zinām, kā nākt pie Viņa, Viņš sāk mums atklāt Debesis un sāk visu par tām stāstīt. Kad mēs esam gatavi nākt pie Viņa, Viņš ir gatavs nākt pie mums.”⁹

Dievību veido trīs atsevišķas un atšķirīgas personas.

Ticības Apliecinājumi 1:1: “Mēs ticam Dievam, Mūžīgajam Tēvam, un Viņa Dēlam, Jēzum Kristum, un Svētajam Garam.”¹⁰

Džozefs Smits 1843. gada aprīlī mācīja šo, kas vēlāk tika ietverts Mācības un Derību 130:22: “Tēvam ir ķermenis no miesas un kauliem, tikpat taustāms kā cilvēka, Dēlam arī; bet Svētajam Garam nav ķermeņa no miesas un kauliem, bet tas ir gars. Ja tas tā nebūtu, Svētais Gars nevarētu mājot mūsos.”¹¹

“Es vienmēr esmu teicis, ka Dievs ir atsevišķa persona, Jēzus Kristus ir atsevišķa un atšķirīga persona no Dieva Tēva, un ka Svētais Gars ir atsevišķa persona un Gars; un Viņi ir trīs atšķirīgas personas un trīs Dievi.”¹²

“Tas, kam nav ķermeņa vai tā daļu, nav nekas. Debesīs nav cita Dieva, kā vien Dievs, kuram ir miesa un kauli.”¹³

Dievība ir pilnīgā vienotībā, un Dievs Tēvs to pārvalda.

“Ir daudz teikts par Dievu un Dievību. … Mūsdienu skolotāji saka, ka Tēvs ir Dievs, Dēls ir Dievs un Svētais Gars ir Dievs, un ka tie visi ir vienā ķermenī un ir viens Dievs. Jēzus lūdza, lai tie, kurus Tēvs Viņam ir devis no šīs pasaules, varētu būt viens, tāpat kā Viņi ir viens [skat. Jāņa 17:11–23]. …

Pēteris un Stefans liecināja, ka viņi redzēja Dieva Dēlu stāvam pie Dieva labās rokas. Jebkurš cilvēks, kurš ir redzējis atvērtas Debesis, zina, ka Debesīs ir trīs personas, kuri tur varas atslēgas, un viens valda pār visiem.”¹⁴

“Pirms šīs Zemes organizēšanas starp trim personām tika noslēgta mūžīgā derība, un tā attiecas uz lietu atklāšanas kārtību cilvēkiem uz Zemes. Šīs personas … sauc pirmais Dievs, Radītājs, otrais Dievs, Izpircējs, un trešais Dievs, Liecinieks vai Liecinātājs.”¹⁵

“Tēva loma ir pārvaldīt kā galvenajam vai prezidentam, Jēzus ir kā Starpnieks un Svētais Gars kā Liecinieks vai Liecinātājs. Dēlam ir ķermenis, kā arī Tēvam, taču Svētais Gars ir garīga persona bez ķermeņa.”¹⁶

“Rakstos teikts: „Es un Tēvs, mēs esam viens” [Jāņa 10:30] un vēl, ka Tēvs, Dēls un Svētais Gars ir viens, un visi trīs dod liecību Debesīs [skat. 1. Jāņa 5:7–8]. Tādējādi Glābējs lūdza Tēvu: „Es nelūdzu par pasauli, bet par tiem, ko Tu Man esi devis, … lai viņi ir viens, itin kā mēs” [Jāņa 17:9, 11]. Tāpat kā jebkurš cilvēks ir atšķirīga jeb atsevišķa persona, tāpat arī Dievs un Jēzus Kristus, un Svētais Gars ir atsevišķas personas, taču Viņi visi ir vienoti vienā un tai pašā jautājumā.”¹⁷

Ieteikumi studēšanai un mācīšanai

Kad gatavojaties mācīt vai studējat šo nodaļu, apsveriet šīs idejas. Papildu palīdzībai skat. vii.–xii. lpp..

Pārlasiet 37., 39. lpp., ievērojot, kā jaunais Džozefs Smits apkārtesošajā pasaulē saskatīja “visuvarenu un visuresošu spēku.” Kad jūs vērojat sev apkārt esošo pasauli, kas, jūsuprāt, sniedz liecību par Dievu?
Pārlasiet nodaļas pirmo sadaļu, meklējot mācības, kas atklāj Dieva raksturu. Kā šīs mācības var mums palīdzēt “līksmoties un būt priecīgiem”?
Džozefs Smits mācīja: „Diženais Visuma Vecāks raugās uz visu cilvēces ģimeni ar tēva rūpēm un uzmanību” (40. lpp.). Kādas ir jūsu domas un sajūtas, apdomājot šo izteikumu?
Izlasiet rindkopu, kura sākas 40. lpp. apakšpusē, un arī nākamo rindkopu. Kādēļ ir neiespējami izprast sevi, ja mēs neizprotam Dieva raksturu?
Pravietis Džozefs Smits liecināja, ka Dievs Tēvs, Jēzus Kristus un Svētais Gars ir „trīs atšķirīgas personas.” Vēl viņš mācīja, ka Viņi ir viens (43. lpp.). Kādos veidos Dievības locekļi ir viens? (Dažus piemērus skat. 43. lpp.).
Kādos veidos vecāki var audzināt bērnos mīlestību pret viņu Debesu Tēvu? (Dažus piemērus skat. 37. lpp.).

Saistītie Svētie Raksti: Jāņa 8:17–19; Ebrejiem 1:1–3; 12:9; Mozus gr. 1:3–6, 39.