Palīdzības biedrība — dievišķa sieviešu organizācija

„Ja jūs dzīvojat atbilstoši sev piešķirtajām privilēģijām, eņģeļi nevar tikt atturēti no tā, lai būtu jūsu pavadoņi.”

No Džozefa Smita dzīves

1842. gada pavasarī Baznīcas locekļi Navū bija ļoti aizņemti, strādājot pie Navū Tempļa celtniecības. Divas no tādiem bija Sāra Greindžera Kimbala un viņas šuvēja Margareta A. Kuka, kuras, kādu dienu runājoties, nolēma apvienot savus centienus, lai palīdzētu tempļa strādniekiem. Māsa Kimbala teica, ka viņa sagādās audumu un māsa Kuka savukārt varēs pašūt vīriešiem kreklus. Abas sievietes nolēma uzaicināt citas māsas viņām pievienoties un izveidot dāmu biedrību labdarības veicināšanai. Sāra Greindžera Kimbala atcerējās: „Tuvākās apkārtnes māsas satikās manā viesistabā un nolēma organizēt biedrību. Es tiku deleģēta uzrunāt māsu Elīzu R. Snovu un lūgt viņai uzrakstīt mums konstitūciju un statūtus, un iesniegt šos dokumentus prezidentam Džozefam Smitam pirms mūsu nākamās ceturtdienas sanāksmes.”

Izskatījis piedāvāto konstitūciju un statūtus, pravietis atzina tos par labākajiem, kādus viņš jebkad ir redzējis, taču tad viņš sacīja: „Tas nav tas, kas jums ir vajadzīgs. Pasakiet māsām, ka Tas Kungs ir pieņēmis viņu priekšlikumu, tomēr Viņam tām ir kaut kas labāks par to, kas rakstīts konstitūcijā. Es uzaicinu viņas visas tikties ar mani un dažiem brāļiem … nākamās ceturtdienas pēcpusdienā.”¹

Kā bija runāts, 17. martā pravietis elderu Džona Teilora un Vilarda Ričarda pavadībā tikās ar divdesmit dažāda vecuma sievietēm Sarkano ķieģeļu veikala augšstāva istabā. Pravietis oficiāli nodibināja Navū Palīdzības biedrību un mācīja klātesošajiem par jaunās organizācijas mērķiem. Māsas ievēlēja Emmu Smitu par Palīdzības biedrības prezidenti, un Emma izvēlējās sev divas padomnieces. Tad pravietis nolasīja atklāsmi, kas tika saņemta pirms 12 gadiem, kurā Tas Kungs nozīmēja Emmai apkopot Baznīcas dziesmas publicēšanai un norādīja, ka viņa ir „izredzēta kundze” (M&D 25:3). Emma Smita piecēlās, lai runātu un uzsvēra biedrības milzīgo potenciālu: „Mēs grasāmies darīt kaut ko neparastu. … Mēs sagaidām neparastas iespējas un neatliekamus uzdevumus.”²

Pirmajai vispārējās Palīdzības biedrības prezidentei Emmai Smitai vienmēr ir bijusi liela vēlēšanās kalpot citiem un celt Dieva valstību. Kādā reizē viņa paziņoja, ka viņa vēlas būt „par svētību visiem, kuriem kaut kādā veidā kaut kas no viņas būtu vajadzīgs.”³ Ņujorkā viņā pašuva apģērbu četriem misionāriem, kas bija aicināti sludināt evaņģēliju lamaniešiem. Kērtlandē viņa strādāja kopā ar citām sievietēm, lai savāktu segas, pārtiku un apģērbu Ciānas nometnes gājējiem, kuri to nogādāja ciešanās nonākušajiem svētajiem Misūri štatā. Viņa palīdzēja gatavot maltītes un darināja zeķes, bikses un virsjakas strādniekiem, kas cēla Kērtlandes Templi. Viņa sniedza naktsmājas un paēdināja tik daudzus tempļa strādniekus, ka viņai un Džozefam bija jāguļ uz grīdas. Navū sākuma periodā viņa veltīja daudz sava laika un uzmanības, rūpējoties par malārijas upuriem, kas bija izmitinājušies teltīs pie viņas mājas Misisipi upes krastā. Šādi un vēl citos veidos viņa kalpoja kopā ar pārējām māsām un bija viņām par piemēru. Pollija Endžela atcerējās, ka pravietis, redzēdams sieviešu grupu, kas aizrautīgi šuva priekškarus, kurus bija paredzēts izmantot, lai nodalītu Kērtlandes Tempļa zonas, viņš teica: „Labi, māsas, … jūs vienmēr esat gatavas palīdzēt. Māsas vienmēr ir pirmās un pašas čaklākās visos labos darbos.”⁴

Kopš tām agrīnajām Palīdzības biedrības dienām Baznīcas sievietes ir bijušas milzīgs spēks labu darbu veikšanā. Sanāksmē, kas notika nedēļu pēc Palīdzības biedrības dibināšanas, pravieša māte Lūcija Maka Smita deva māsām padomu, kas sasniedzis miljoniem Baznīcas sieviešu mūsdienās: „Mums ir jārūpējas citai par citu, mums ir jāuzrauga citai citu, jāmierina citai citu un jāpieņem norādījumi, lai mēs visas kopā varētu sēdēt Debesu valstībā.”⁵

Džozefa Smita mācības

Palīdzības biedrība, kas dibināta priesterības vadībā un pēc tās parauga, ir būtiski svarīga Baznīcas daļa.

Sāra Greindžera Kimbala atcerējās, ka neilgi, pirms pravietis Džozefs Smits nodibināja Palīdzības biedrību, viņš teica: „Es organizēšu sievietes priesterības vadībā pēc priesterības parauga. … Baznīca nekad nebūs pilnībā izveidota, kamēr sievietes netiks šādi organizētas.”⁶

Pravieša vēstures pieraksts, kas datēts ar 1842. gada 24. martu, vēsta: „Šajā dienā ir pabeigta [Palīdzības biedrības] organizēšana. Emma Smitas kundze ir prezidente, Elizabete Anna Vitnejas kundze un Sāra M. Klevelandas kundze ir viņas padomnieces; Elvīra [Koulzas] jaunkundze ir mantzine, un mūsu labi zināmā un talantīgā dzejniece Elīza R. Snovas jaunkundze ir sekretāre.”⁷

Elīza R. Snova pierakstīja: „Prezidents Džozefs Smits piecēlās. Runājot par Palīdzības biedrības organizāciju; viņš sacīja, ka ir ļoti ieinteresēts, lai tā tiktu nodibināta Visuaugstākā godībai pieņemamā veidā.”⁸

Elīza R. Snova arī pierakstīja: „[Džozefs Smits] mudināja māsas vienmēr koncentrēt savu ticību un lūgšanas par … tiem ticīgajiem vīriem, kurus Dievs ir iecēlis Baznīcas vadībā, lai vadītu Savus ļaudis, un pilnībā uzticēties viņiem; ka mums viņi ir jāapbruņo un jāatbalsta ar savām lūgšanām. … Ja šī biedrība uzklausīs Visuaugstākā padomus caur Baznīcas vadītājiem, tad māsām būs spēks pavēlēt karalienēm savā vidū.”⁹

„Šai biedrībai ir jāsaņem norādījumi tādā kārtībā, kādu noteicis Dievs, — caur to starpniecību, kas iecelti, lai vadītu, — un es tagad dodu jums atbildību Dieva vārdā, un šī biedrība līksmos, un kopš šī brīža zināšanas un saprāts plūdīs pār jums — šis ir labāku dienu sākums šai biedrībai.”¹⁰

Palīdzības biedrība dod sievietēm iespēju rīkoties saskaņā ar viņu augstsirdīgo būtību, rūpējoties par grūtībās nonākušajiem.

„Šī ir labdarības biedrība, un tā atbilst jūsu būtībai; ir dabiski, ka sievietes jūt žēlsirdību un labsirdību. Jūs tagad atrodaties tādā situācijā, lai varētu rīkoties saskaņā ar to līdzjūtību, kuru Dievs ir iedēstījis jūsu krūtīs.”¹¹

„Jēzus teica: „Dariet to, ko jūs redzējāt Mani darām!” [Skat. 2. Nefija 31:12.] Šie ir galvenie atslēgvārdi, saskaņā ar kuriem biedrībai ir jārīkojas.”¹²

Vilards Ričards pierakstīja: „[Palīdzības biedrības] sanāksmē runāja prezidents Džozefs Smits, paskaidrojot biedrības mērķi — ka Māsu biedrība var rosināt brāļus uz labiem darbiem, raugoties uz nabadzīgo vajadzībām, — meklējot tos, kam nepieciešama žēlsirdība, un rūpējoties par viņu vajadzībām, — un palīdzēt, labojot sabiedrības morāles uzskatus un stiprinot tikumību.”¹³

„Pēc Palīdzības biedrības lūguma es apmeklēju sanāksmi, kuras tēma bija atbalsts nabadzīgajiem, trūcīgajiem, atraitnēm un bāreņiem, un kā īstenot citus labdarības mērķus. … Bija daudz dalībnieku gan biedrības dibināšanas sanāksmē, gan arī nākamajās sapulcēs, tajā skaitā vairākas no mūsu gudrākajām, cilvēciskākajām, žēlsirdīgākajām un cienījamākajām sievietēm; un mēs esam pārliecināti, ka ar zināšanām par tiem šķīstajiem labdarības principiem, kas izplūst no viņu humānajām un žēlsirdīgajām krūtīm, un ar tiem līdzekļiem, kas būs viņu rīcībā, sievietes nekavēsies sniegt palīdzību svešiniekam; viņas iepildīs eļļu un vīnu bēdu sagrauztā ievainotajā sirdī; viņas nožāvēs bāreņa asaras un liks atraitnes sirdij priecāties.

Mūsu sievietes vienmēr ir tikušas uzteiktas viņu žēlsirdības darbu un laipnības dēļ; … viņu vajāšanu laikā, kad cietsirdīgie apspiedēji atrāva maizi viņu bezpalīdzīgajām atvasēm, viņas vienmēr ir bijušas gatavas atvērt savas durvis nogurušam ceļotājam, lai dalītos savā ierobežotajā pārtikā ar izsalkušo un lai no saviem izlaupītajiem un nabadzīgajiem apģērbu krājumiem dotu tam, kas ir vēl trūcīgāks un bezpalīdzīgāks; un tagad, kad viņas dzīvo daudz labvēlīgākos apstākļos un starp saprātīgākiem cilvēkiem un baudot iespējas, kādas viņām līdz šim nav bijušas, mēs esam pārliecināti, ka ar kopīgām pūlēm tiks uzlabots nabadzībā nonākušo, svešinieku un bāreņu stāvoklis.”¹⁴

Palīdzības biedrība mudina sievietes dzīvot svēti un mācīt citai citu.

„Palīdzības biedrība nav tikai, lai sniegtu palīdzību nabadzīgajiem, bet lai glābtu dvēseles.”¹⁵

„Mīļotās māsas, … mēs vēlamies, lai jūs darītu savu daļu, un mēs darīsim savu, jo mēs vēlamies ievērot Dieva baušļus visās lietās, kā tie mums doti tieši no Debesīm, dzīvojot saskaņā ar katru vārdu, kas izriet no Tā Kunga mutes. Lai Dievs palielina Savas svētības pār jūsu galvām un vada jūs visās tikumības, šķīstības un labvēlības takās!”¹⁶

„[Palīdzības] biedrība darbojas labi — tās pamatprincips ir svēta dzīve. Dievs jūs mīl, un daudz spēj jūsu lūgšanas par mani — neļaujiet tām apsīkt, turpiniet nemitīgi lūgt Dievu par mani.”¹⁷

„Jums ir jāatmet nekrietnība, un ar savu labo piemēru jāmudina elderus uz labiem darbiem.”¹⁸

Vilards Ričards pierakstīja: „Prezidents Džozefs Smits lasīja atklāsmi Emmai Smitai no Mācības un Derību grāmatas [M&D 25]; un paziņoja, ka viņai ir … jāizskaidro Svētie Raksti ikvienam; un arī jāmāca šīs sabiedrības sievietes; un ka ne tikai viņa vien, bet arī citas māsas var saņemt tās pašas svētības.”¹⁹

Elīza R. Snova pierakstīja: „Kad vien [pravietim Džozefam Smitam] radās iespēja, viņš devās apmācīt šīs biedrības sievietes, un norādīja viņām, kā rīkoties, lai tas būtu saskaņā ar Dieva gribu. …

Ja jūs dzīvojat saskaņā ar šiem principiem, cik liela un brīnišķa būs jūsu atlīdzība celestiālajā valstībā! Ja jūs dzīvojat atbilstoši sev piešķirtajām privilēģijām, eņģeļi nevar tikt atturēti no tā, lai būtu jūsu pavadoņi. Sievietes, ja tās ir šķīstas un nevainīgas, var ienākt Dieva klātbūtnē; jo kas gan var būt patīkamāks Dievam par nevainību; jums jābūt nevainīgām, vai arī jūs nevarat nākt Dieva priekšā, — ja mēs vēlamies nākt Dieva priekšā, mums ir jātur sevi šķīstu, kā Viņš ir šķīsts.”²⁰

Palīdzības biedrība mudina sievietes sekot Glābēja piemēram, izrādot žēlastību un izvairoties no nesaskaņām.

„Ja jūs vēlaties, lai Dievs izrāda jums žēlastību, jums jāizrāda žēlastība citai pret citu. … Mēs esam pilni ar savtīgumu; velns mums glaimo, sakot, ka mēs esam ļoti taisnīgi, kad mēs koncentrējamies uz citu kļūdām. Mēs varam dzīvot, vienīgi pielūdzot mūsu Dievu; katram tas ir jādara sevis labā; neviens to nevar izdarīt citu labā. Cik gan maigi Glābējs deva norādījumus Pēterim, sacīdams: „Un, kad tu atgriezīsies, tad stiprini savus brāļus.” [Lūkas 22:32.] Citā reizē Viņš tam jautāja: „Vai tu Mani mīli?” un saņēmis Pētera atbildi, Viņš teica: „Gani Manas avis!” [Jāņa 21:15–17.] Ja māsas [mīl] To Kungu, lai tās stiprina avis, nevis iznīcina tās. …

Biedrības māsas, vai jūsu starpā ir nesaskaņas? Es to nepieļaušu. Jums ir jānožēlo grēki un jāsaņem Dieva mīlestība. Atmetiet paštaisnumu. Labākais veids vai princips, kā atvest nabagos pie grēku nožēlošanas, ir kalpot viņiem viņu vajadzībās.”²¹

Elīza R. Snova pierakstīja šādus pravieša vārdus: „Neskatoties uz to, ka starp mums ir necienīgie, tikumīgajiem nevajadzētu šos nelaimīgos bez vajadzības augstprātīgi skumdināt un apspiest — viņus pat vajadzētu iedrošināt dzīvot no šī brīža turpmāk tā, lai šī biedrība, kurā apvienojusies labākā sabiedrības daļa, viņus cienītu. Pravietis teica, ka viņam ir divas lietas, ko ieteikt šai biedrībai: uzlikt dubultu apsardzi savām mēlēm, jo neviena organizācija bez tās vispār nevar pastāvēt. … Mērķis ir, lai tie, kas nav tik labi, mainītos un atgrieztos uz tikumības ceļa, lai viņi varētu tik pieskaitīti labajiem. …

… Uzmaniet sevi — mēle ir nevaldāms loceklis — savaldiet savas mēles par nesvarīgām lietām — sīkas tenkas var iedzīt pasauli postā.”²²

„Mazas lapsas noposta vīna dārzus — mazi ļaunumi nodara vislielāko kaitējumu Baznīcai. Ja jums ir sliktas sajūtas un jūs tās stāstāt cita citai, tam ir tendence nodarīt ļaunumu.”²³

„Neievainojiet neviena cilvēka jūtas. Ja biedrības locekles neatbilstoši uzvedīsies, strādājiet ar viņām un paturiet to visu pie sevis, un ikvienu personību uzskatiet par svētu.”²⁴

Ieteikumi studēšanai un mācīšanai

Pārdomājiet šīs idejas, studējot nodaļu vai gatavojoties mācīt. Papildu palīdzību skat. vii.–xii. lpp.

Izlasiet Emmas Smitas izteikumu 447. lpp. augšā. Kāpēc, jūsuprāt, Palīdzības biedrības māsas spēj paveikt neparastus darbus? Kā jūs un jūsu ģimene esat svētīti caur Palīdzības biedrības māsu pūlēm? Izlasiet Lūcijas Makas Smitas padomu 447. lpp. apakšā. Kādā veidā Palīdzības biedrības māsas ievēro šo padomu mūsdienās?
Pravietis Džozefs Smits nodibināja Palīdzības biedrību „priesterības vadībā pēc priesterības parauga” (448. lpp.). Kā tas viņas atšķir no visām citām kalpošanas organizācijām pasaulē? (Dažus piemērus skat. 448. lpp.) Kāpēc, jūsuprāt, Baznīca nebija „pilnībā izveidota,” līdz Džozefs Smits nebija nodibinājis Palīdzības biedrību?
Kā Palīdzības biedrības māsu atbildības mūsdienās līdzinās tiem uzdevumiem, kurus māsas saņēma no Džozefa Smita? (Dažus piemērus skat. 448.–451. lpp.) Izlasiet visu pirmo rindkopu 449. lpp. Kādā veidā iespējas kalpot palīdz mums kļūt līdzīgākiem Glābējam?
Izlasiet visu pirmo rindkopu 450. lpp. Ko, jūsuprāt, nozīmē glābt dvēseli? Kā Palīdzības biedrības locekles veic šo pienākumu gan laicīgi, gan garīgi?
Izlasiet visu otro rindkopu 449. lpp. un ceturto rindkopu 450. lpp. Ko Palīdzības biedrības māsas var darīt, lai pamudinātu priesterības nesējus uz labiem darbiem? Ko var darīt priesterības nesēji, lai atbalstītu Palīdzības biedrības māsas viņu darbā?
Izlasiet rindkopu, kas sākas 450. lpp. apakšā. Ko mēs varam mācīties no šī izteikuma par katras māsas atbildībām un iespējām?
Pravietis brīdināja no „koncentrēšanās uz citu kļūdām” (451. lpp.) Ko, jūsuprāt, tas nozīmē? Kā šāda attieksme var kavēt Palīdzības biedrības sasniegumus — vai jebkura Baznīcas kvoruma vai grupas sasniegumus? Ko mēs varam darīt, lai stiprinātu Tā Kunga avis tā vietā, lai koncentrētos uz citu kļūdām?

Saistītie Svētie Raksti: Salamana pamācības 21:10–31; 1. korintiešiem 13:8; M&D 25:1–16; 88:125.