Ha’afātata atu ā i te Fa’aora
Nō te ’imi ’ia ’ite ’e ’ia here i te Fa’aora, tē fa’ata’a ’ē nei tātou ia tātou iho i teie nei ao nā roto i te mau fafaura’a i te Atua, e mea ta’a ’ē maita’i ïa tātou, ’e te hi’ora’a mātau ’ore i roto i te ao ’e te ta’a ’ē mau, ma te ’ore e tāpū ia tātou i te mau ta’ata e ti’aturi ’ē tō rātou.
E au mau taea’e, e au mau tuahine, i teie pō e paraparau vau i te mau ’āpe’e ha’eha’a ’e te paieti o Iesu Mesia. ’Ia hi’o vau i te maita’i o tō ’outou orara’a ’e tō ’outou fa’aro’o i tō tātou Fa’aora, i roto i teie nei fenua ’e i roto i te mau nūna’a nā te ao, ’ua rahi atu ā tō’u here ia ’outou.
I te pae hope’a o tāna tāvinira’a, ’ua ui te mau pipi a Iesu ’ia parau mai ’oia nō « te tāpa’o o [tōna] Tae[-Piti-]Ra’a mai ’e te hope’a o teie nei ao. »1
’Ua parau atu Iesu ia rātou i te mau mea e nā mua i tōna ho’ira’a mai ma te parau i te hope’a ē : « ’Ia hi’o ’outou i taua mau mea nei, [e ’ite ’outou ē] ’ua fātata te [taime a te] Tamaiti a te ta’ata i reira. »2
I te ’āmuira’a rahi i ma’iri, ’ua fa’aro’o māite roa vau i te mau parau a te peresideni Henry B. Eyring, ’ua nā ’ō ’oia : « I te mau vāhi ato’a tei reira tātou, ’ua ’ite tātou tāta’itahi ē, tē ora nei tātou i te tau tē rahi noa atu ra te ’ati […] Te ta’ata e mata tōna nō te hi’o i te tāpa’o o te mau tau, ’e e tari’a nō te fa’aro’o i te mau parau a te mau peropheta, ’e ’ite ïa ē, e parau mau te reira. »3
’Ua ha’apoupou te Fa’aora i tāna mau pipi itoito : « ’Ua maita’i rā tō ’outou mau mata, tē hi’o nei ho’i rātou, ’e tō ’outou mau tari’a, tē fa’aro’o nei ho’i rātou. »4 ’Ia fāri’i ho’i tātou i teie ha’amaita’ira’a ’a fa’aro’o māite ai tātou i te mau parau a te Fatu nā roto mai i tāna mau peropheta, ’e te tahi atu ā, i teie ’āmuira’a.
Te sītona ’e te zīzānia
’Ua fa’ata’a te Fatu ē, i roto i teie tau hope’a nā mua a’e tōna ho’ira’a mai, e tupu te « sītona », ’o tāna i parau ’o « te tamari’i o te bāsileia »,5 i pīha’i iho i te « zīzānia », ’oia ho’i te feiā ’aita i here i te Atua ’e ’o tē ha’apa’o ’ore i tāna mau fa’auera’a. E « tupu ’āpipiti » rāua,6 te tahi i pīha’i iho i te tahi.
’O tō tātou nei ïa ao ē tae noa ai e ho’i mai te Fa’aora, e rave rahi maita’i ’e e rave rahi ’ino i te mau pae ato’a.7
Pēnei a’e i te tahi taime e mana’o ’outou ē, e ’ere ’outou i te ’ata sītona pa’ari. ’A fa’a’oroma’i ia ’oe iho ! ’Ua parau te Fatu ē tē vai ra te sītona e vai marū noa te ’ōteu.8 E feiā mo’a ana’e tātou pā’āto’a nōna, ’e noa atu ē ’aita ā tātou i tae i te mau mea ato’a tā tātou e hina’aro ’ia riro, e mea pāpū rā tātou i roto i tō tātou hia’ai ’ia riro ’ei pipi mau nāna.
Ha’apūai i tō tātou fa’aro’o ia Iesu Mesia
Tē ’ite nei tātou ē, ’a rahi noa ai te ’ino i roto i te ao, e ora mai tātou i te pae vārua, ’e rātou ato’a ’o tā tātou i here, maoti tō tātou fa’a’amu-hope-ra’a, te ha’apa’arira’a ’e te ha’apūaira’a i te mau a’a o tō tātou fa’aro’o ia Iesu Mesia. ’Ua a’o mai te ’āpōsetolo Paulo ’ia a’ahia tātou,9 ’ia tumuhia ’e ’ia mau10 i ni’a i tō tātou here i te Fa’aora ’e te fa’aotira’a pāpū e pe’e iāna. I teie mahana ’e i te mau mahana i muri nei, e tītauhia te tauto’ora’a pāpū a’e ’e te rōtahi a’e, ’e ’ia ha’apa’o maita’i tātou i te mau fa’a’ōnevanevara’a ’e te tāu’a-’ore-ra’a.11
Noa atu rā te mara’ara’a o te mau mana o teie nei ao ’ati a’e ia tātou, ’eiaha tātou e mata’u. E’ita roa atu te Fatu e fa’aru’e i tona feiā nō te fafaura’a. E mana ho’ona, e mana nō te mau hōro’a pae vārua ’e te arata’ira’a hanahana e vai ra nō te feiā parauti’a.12 Teie rā, ’aita teie ha’amaita’ira’a hau atu ā nō te mana pae vārua e fa’atopahia i ni’a ia tātou nō te mea noa tei roto tātou i teie nei u’i. E tae mai te reira ’ia ha’apūai tātou i tō tātou fa’aro’o i te Fatu ra Iesu Mesia, ’e ’ia ha’apa’o tātou i tāna mau fa’auera’a, ’e ’ua mātau tātou iāna ’e ’ua here ho’i iāna. I pure Iesu ē : « Teie ho’i te ora mure ’ore, ’ia ’ite rātou ia ’oe i te Atua mau ra, ’e ’ia Iesu i te Mesiai tā ’oe i tono mai ra. »13
Mai tā tātou i ’ite maita’i, ’ua hau atu te fa’atupura’a i te fa’aro’o ia Iesu Mesia ’e te vai-noa-ra’a ’ei pipi mau nāna, i te hō’ē fa’aotira’a hō’ē taime—’e te hō’ē ’ohipa hō’ē taime. E ’ohipa tau maoro mo’a ’e te tāmau, ’o tē tupu i te rahi ’e ’o tē fa’a’ā’ano i roto i te tau o tō tātou orara’a ē tae noa ai e tūturi tātou i tōna ra ’āvae.
Nō te sītona e tupu ra i rotopū i te zīzānia o te ao nei, nāhea tātou e fa’ahōhonu ai ’e e ha’apūai i tā tātou parau fafau i te Fa’aora, i te mau mahana i muri nei ?
Teie e toru mana’o :
Utuhi ia tātou iho i roto i te orara’a o Iesu
’A tahi, e nehenehe tātou e utuhi hope atu ā ia tātou i roto i te orara’a o Iesu, tāna mau ha’api’ira’a, tōna hanahana, tōna mana ’e tāna tusia tāra’ehara. ’Ua parau te Fa’aora, « ’A hi’o mai iā’u nei i tō mau mana’o ato’a na ».14 Tē fa’aha’amana’o mai nei te ’āpōsetolo Ioane ē : « Tē hina’aro nei tātou iāna, nō te mea ’oia na tei hina’aro mai na ia tātou nei. »15 ’A ’ite rahi ai tātou i tōna here, e here rahi atu ā tātou iāna, ’e terā iho ā tē tupu i muri iho, e pe’e maita’i atu ā tātou i tōna hi’ora’a nō te herera’a ’e te aupurura’a i te ta’ata ’ati a’e ia tātou. I te mau haere’a parauti’a ato’a iāna ra, e ’ite pāpū atu ā ïa tātou iāna.16 E ha’amori tātou iāna, ma te tāmata i roto i tā tātou mau rāve’a iti ’ia pe’e i tōna hi’ora’a.17
Rave i te mau fafaura’a i te Fatu
I muri iho, ’ia mātau maita’i a’e tātou i te Fa’aora ’e ’ua here maita’i a’e iāna, e hia’ai rahi atu ā tātou i te parau fafau atu i tō tātou ha’apa’o maita’i ’e tō tātou ti’aturi. E rave tātou i te mau fafaura’a iāna ra. E ha’amata tātou i tā tātou mau parau fafau i te bāpetizora’a, ’e e ha’apāpū tātou i te reira mau parau fafau ’e tē vai atu ra, nā roto i te tātarahapara’a i te mau mahana tāta’itahi, ’e te tīa’i-’ana’anatae-ra’a ’ia fāri’i i te ’ōro’a i te hepetoma tāta’itahi. E hōreo tātou ē, e « ha’amana’o ā iāna ē a muri noa atu, ma te ha’apa’o maita’i i tāna mau fa’aue. »18
’Ua ineine tātou ra, e fāri’i tātou i te mau ’ōro’a ’e te mau fafaura’a nō te hiero. Nō te putapūra’a i te mana nō te tau mure ’ore i roto i tō tātou mau taime mo’a ’e te hau i roto i te fare o te Fatu, e rave ïa tātou i te mau fafaura’a i mua i te Atua ma te ’oa’oa, ma te ha’apūai i tō tātou fa’aotira’a e ha’apa’o i te reira.
Maoti te ravera’a ’e te ha’apa’ora’a i te mau fafaura’a e ti’a ai i tō tātou here i te Fa’aora ’ia puta hōhonu atu ā i roto i te ’ā’au. I roto i te Liahona nō teie ’āva’e, ’ua parau te peresideni Russell M. Nelson : « E arata’i [tā tātou mau] fafaura’a ē fātata roa atu iāna […] E’ita te Atua e fa’aru’e i tōna tā’amura’a i te feiā e fa’atupu i te reira huru natira’a ’e ’ōna. »19 ’E mai tā te peresideni Nelson i parau nehenehe i teie po’ipo’i : « Nā roto i te ha’amo’ara’a o te hiero ’āpī tāta’itahi, e tae mai te hō’ē pūai hanahana hau atu i roto i te ao nei nō te fa’aitoito ia tātou ’e nō te pāto’i i te mau tauto’ora’a pūai a te ’enemi. »20
Tē ’ite ra ānei tātou nō te aha te Fatu i fa’aue i tāna peropheta ’ia ha’afātata atu ā i te mau hiero mo’a ia tātou nei, e ti’a ïa ia tātou ’ia haere pinepine i roto i tōna fare ?
’Ia tomo tātou i roto i te hiero, e ti’amā ïa tātou, nō te hō’ē taime, i te mau mana o teie nei ao ’o tē putuputu i ni’a ia tātou, ’a ha’api’i ai tātou nō ni’a i tā tātou fā i roto i te orara’a ’e te mau hōro’a mure ’ore tei pūpūhia ia tātou nā roto i tō tātou Fa’aora Iesu Mesia.
Fa’aherehere i te hōro’a nō te Vārua maita’i
Te toru o te mana’o : i roto i teie tītaura’a mo’a, e ha’afaufa’a tātou, ma te vai ara, ma te pāruru ’e ma te fa’aherehere, i te hōro’a nō te Vārua maita’i. ’Ua fa’ahiti te peresideni M. Russell Ballard nā mua atu ’e ’o Elder Kevin W. Pearson ina’uanei i te fa’aara peropheta a te peresideni Nelson ’o tā’u e fa’ahiti fa’ahou ā : « I te mau mahana rā i muri nei, e’ita tātou e ora mai i te pae vārua mai te peu ’aita te mana arata’i ’e te fa’atere ’e te tāmāhanahana ’e te tāmau o te Vārua Maita’i. »21 E hōro’a tao’a rahi roa teie. E fa’aitoito mau roa tātou i te vai ara i te mau ’ohipa e tupu i te mahana tāta’itahi, ’ia vai noa mai te mana o te Vārua Maita’i ia tātou nei. E māramarama tātou nō tō te ao, ’e ’ia tītauhia rā, e ineine tātou i te mā’iti ’ia fa’a’ite i te hi’ora’a ta’a ’ē i tō vetahi ’ē. ’Ua u’i a’enei te peresideni Dallin H. Oaks i te feiā ’āpī pa’ari : « Tē fa’aitoito ra ānei ’outou ‘’ia vai ta’a ’ē ?’ […] E mea faufa’a [ta’a ’ē] […] te mau mā’itira’a tā ’outou e rave i roto i tō ’outou iho orara’a […] Tē haere ra ānei ’outou i mua ma te fa’aū i te pāto’ira’a a tō te ao nei ? »22
Mā’iti e ti’a ta’a ’ē i tō te ao nei
I roto i te hō’ē a’enei piara’a natirara, ’ua ui au i te mau hoa pipi ’ia fa’a’ite mai i te mau mā’itira’a tā rātou i rave nō te ti’a ta’a ’ē ’eiaha mai tō te ao nei. E hānere pāhonora’a tā’u i fāri’i.23 Teie te tahi ri’i noa :
Amanda : E utuutu ma’i au i tā mātou fare ’āuri. Tē tāmata nei au i te utuutu i te mau mau ’āuri mai te Mesia te huru.
Rachel : E ta’ata hīmene au i te « opéra », ’e e mea pinepine rātou i te mana’o ē e ’ō’omo noa vau i te ’ahu tā rātou e hōro’a mai, noa atu e ’ere i te ’ahu tano. [Nō te mea ’ua fāri’i au i tō’u ’ōro’a hiero], ’ua parau vau [i tō mātou mau ti’a] ē ’ei ’ahu [tano]. ’Aita rātou i au roa… ’ua fa’atano rā rātou i te ’ahu. E’ita vau e ’aitaui i te mana’o hau nō te ti’ara’a ’ei ’ite nō te Mesia i te mau taime ato’a.
Chriss : E ta’ata inu ’ava vau (’ua ’ore rā), e mea ti’amā nō te hiero ’e e melo ho’i nō te ’Ēkālesia. ’Aita vau e māmū nei nō ni’a i te ma’i fa’atītī tā’u i fa’aruru, ’e nō ni’a i te roa’ara’a tō’u ’itera’a pāpū nō te tāra’ehara [a Iesu Mesia].
Lauren : Tē pāpa’i ra mātou tō’u mau hoa ha’api’ira’a tuarua i te hō’ē hōho’a ’ārearea. I hina’aro ai rātou ’ia hitimahuta te ta’ata māmahu tā’u e ha’uti, ma te tuō haere i te mau parau tuhi. ’Ua onoono noa mai rātou, ’aita rā vau i fāri’i, ’ua tāpe’a noa vau.
Adam : E rave rahi ta’ata ’aita e ti’aturi mai nei ’ia parau atu vau ē, tē ha’apa’o ra vau i te ture nō te vi’ivi’i ’ore, ’e ’aita e hōho’a faufau. ’Aita rātou e ta’a ra i te faufa’a nō te ’oa’oa ’e te mana’o hau o te reira.
Ella : E melo tō’u metua tāne nō te pupu LGBTQ. Tē tāmata noa nei au i te fāri’i i te mana’o o te ta’ata ’a ti’a ato’a ai ’ei ’ite nō te Mesia, ma te ha’apa’o mau i te mea tā’u e ti’aturi.
Andrade : ’Ua fa’aoti au e haere noa i te purera’a i te fa’aotira’a tō’u ’utuāfare e’ita fa’ahou rātou e haere.
’E i te hope’a, ’o Sherry : Tei te hō’ē ’ōro’a mātou, i te fare o te tāvana rahi. ’Ua ha’amata rātou i te ’ōpere i te mau hāpaina tihapēni nō te « manuia ». ’Ua ani atu vau i te pape, noa atu te mau rave ’ohipa i parau ē e ’ohipa fa’a’ino’ino te reira. ’Ua tu’u mātou i te hāpaina i ni’a nō te tāvana rahi, e pape rā tā’u ! ’Aita te tāvana rahi i ’ino’ino ri’i a’e.
’Ua parau te peresideni Nelson : « Tē ora nei ʼoutou i roto i te ao nei, e mea taʼa ʼē rā tā ʼoutou mau ture i tō te ao, nō te tauturu ia ʼoutou ’ia ʼape i te viʼiviʼi o tō te ao nei. »24
Tei te fare ma’i ’o Anastasia, e metua vahine ’āpī nō ’Ūterenia, tē fānau ra i tāna ’aiū tamāroa ’a tūpitahia ai te ’oire nō Kiev i te ’āva’e Fepuare ra. ’Īriti ihora te utuutu ma’i i te ’ūputa ma te parau rū ē : « ’A rave mai i tā ’oe pēpe, ’a vehi i te ’ahu ta’oto ’e ’a haere mai i rāpae i te piha—i teienei ! »
’Ua parau Anastasia i muri mai ē :
« ’Aita vau i mana’o a’e nei ē, tō’u mahana mātāmua ’ei metua vahine, e mea fifi mai te reira […] terā rā […] tē rōtahi nei au i ni’a […] i te mau ha’amaita’ira’a ’e te mau semeio tā’u i ’ite […]
« I teie nei taime […] e au ē e’ita e haere e fa’a’ore i te hapa o rātou i fa’atupu i terā vāvāhira’a rahi ’e te hāmani ’ino […] ’ei pipi rā nā te Mesia, tē vai nei tō’u fa’aro’o ē, e haere iā’u ’ia [fa’a’ore i te hapa] […]
« ’Aita vau i ’ite e aha tē tupu mai ananahi […] ’ua ’ite rā vau ē ’ia ha’apa’o vau i tā’u mau fafaura’a, e ti’a i te Vārua ’ia pārahi noa ia tātou nei […] e ti’a ïa ia tātou ’ia putapū i te ’oa’oa ’e te tīa’ira’a […] noa atu e tau ’ati rahi. »25
Te parau fafau nō te ora mure ’ore ’e nō te hanahana tiretiera
Tōʼu mau taeaʼe ʼe mau tuahine, ’ua ha’amaita’ihia vau ’ua fāri’i rahi roa vau i te here o tō tātou Fa’aora Iesu Mesia. ’Ua ’ite au ē tē ora nei ’oia ’e te arata’i nei i tāna ’ohipa mo’a. ’Aita e nava’i tā’u mau parau nō te fa’a’ite i tō’u here nōna.
E mau « tamari’i tātou nō te fafaura’a » tei parare nā te ao nei i roto i te mau fenua ’e te mau ta’ere i ni’a i te mau fenua ra’ituāta’a ato’a, ’ua mirioni ti’ahapa, tē tīa’i ra i te ho’ira’a hanahana o tō tātou Fatu ’e tō tātou Fa’aora. Ma te ’ana’ana atu ’ei māramarama nō te feiā ’ati a’e ia tātou, tē feruri nei tātou ’e te fa’atano nei ho’i i tō tātou mau hia’ai, mau mana’o, mau mā’itira’a ’e mau ’ohipa. Nō te ’imi ma tō tātou ’ā’au ato’a ’ia ’ite ’e ’ia here i te Fa’aora, tē fa’ata’a ’ē nei tātou ia tātou iho i teie nei ao nā roto i te mau fafaura’a i te Atua, e mea ta’a ’ē maita’i ïa tātou, ’e te hi’ora’a mātau ’ore i roto i te ao ’e te ta’a ’ē mau, i te fa’aturara’a iāna ’e tāna mau ha’api’ira’a, ma te ’ore e tāpū ia tātou i te mau ta’ata e ti’aturi ’ē tō rātou.
E tere fa’ahiahia mau te vaira’a e sītona i rotopū i te zīzānia, e mea pe’ape’a i te tahi taime ’e te ’oto, terā rā e noa’a noa mai te hau nā roto i te maura’a pa’ari ’e te tāmarū o tō tātou fa’aro’o. ’Ia vaiiho ’outou i tō ’outou here nō te Fa’aora, ’e i tōna here nō ’outou ’ia puta hōhonu i roto i tō ’outou ’ā’au, tē parau fafau atu nei au i te ti’aturi rahi atu ā, ’e te hau ’e te ’oa’oa i mua i te mau fifi o tō ’outou orara’a. ’E tē parau fafau mai nei te Fa’aora : « [E ha’aputuputu vau] i tō’u mau ta’ata, mai te au i te parabole nō te sītona ’e te zīzānia, ’ia ti’a i te sītona ’ia ha’aputuputuhia i roto i te mau vaira’a, ’ia noa’a te ora mure ’ore, ’e ’ia fa’akoronahia i te hanahana tiretiera. »26 I te i’oa o Iesu Mesia ra, ’āmene.