Te pāturura’a i te u’i ’āpī
Nā te mau tā’amura’a i roto i te orara’a o te feiā ’āpī e fa’atupu i te fa’aurura’a rahi i ni’a i tā rātou mau mā’itira’a.
’A fa’aineine ai au nō te paraparau ia ’outou, ’ua fa’auruhia vau e te ’ā’amu o Helamana ’e te mau tamaiti ’āpī a te nūna’a o Amona. ’Ua putapū vau i te mana o te mau peropheta o te Buka a Moromona ’o tei ha’api’i i te mau metua, te mau ’episekōpo ’e te mau melo o te pāroita, i te ’imi-maita’i-ra’a vau i teie ’ā’amu.
’O Helamana, e ta’ata ti’aturihia ’oia e te feiā ’āpī o te mau ’āti Amona. ’Ua tauturu ’oia ia rātou ’ia fa’ananea atu ā ia rātou ’e ’ia pa’ari i roto i te parauti’a. ’Ua mātau maita’i rātou iāna ’e ’ua here iāna ’e « ’ua hina’aro ’ia riro [’oia] ’ei ta’ata fa’atere nō rātou ».
’Ua here Helamana i teie feiā ’āpī tamāroa mai tāna mau tamaiti ’e ’ua ’ite i tō rātou fāito pūai. ’Ua ha’api’i Elder Dale G. Renlund ē « nō te tāvini maita’i a’e ia vetahi ’ē, tītauhia ia tātou ’ia hi’o ia rātou … nā roto i te mata o te Metua i te ao ra. I reira noa e ti’a ai ia tātou ’ia ha’amata i te hāro’aro’a i te faufa’a mau o te hō’ē vaerua ta’ata. I reira noa e ti’a ai ia tātou ’ia putapū i te here o te Metua i te ao ra nō tātou pā’āto’a … tāna mau tamari’i ». ’Ua ha’amaita’ihia te mau ’episekōpo i teie mahana, ’ia ’ite mai i te ihota’ata hanahana o te feiā ’āpī ’o tā rātou e ha’apa’o nei.
’Ua « tai’o » Helamana i te feiā ’āpī ’o tāna e ha’apa’o ra. ’Ua nā mua ’oia i te ha’amaura’a i te mau tā’amura’a pūai ’e o rātou.
I te hō’ē taime fifi mau, tei roto rātou i te ora ’e te pohe, ’ua mo’e ia Helamana ’e tāna mau fa’ehau ’āpī te ’ē’a o te nu’u e tāpapa ra ia rātou. ’Ua a’o atu Helamana i te feiā ’āpī :
« Inaha, ’aita tātou i ’ite ē ’ua fa’aea ānei rātou ’ei ’ōpuara’a ’ia haere atu tātou e ’aro ia rātou, …
« Nō reira, e aha tā ’outou parau, e tā’u mau tamaiti … ? »
’Ua pāhono a’era teie mau taure’are’a ha’apa’o maita’i, « e tō mātou metua, inaha, tei pīha’i iho tō tātou Atua ia tātou, ’e e’ita ’oia e vaiiho ia tātou ’ia ma’iri ; haere ana’e ïa i mua ». ’Ua manuia terā mahana, nō te mea ’ua turu Helamana i taua mau taure’are’a ra i roto i tā rātou fa’aotira’a ’ia ’ohipa.
Tē aro nei te feiā ’āpī ’āti Amona i te tumu rahi mau ’e ’ua itoito rātou nō te « tauturu i te mau ta’ata ». ’Ua ha’aparare « teie nu’u fa’ehau iti », e arata’ihia nei e Helamana, i te « itoito ’e te ’oa’oa rahi » i roto i te ’ā’au o te mau nu’u ’āti Nephi ’aravihi. I teie mahana, e nehenehe te mau ’episekōpo e arata’i i tā rātou feiā ’āpī ’aravihi ta’a ’ē mau, ma te ha’amaita’ira’a i te pāroisa ’e te ha’aputuputura’a ia ’Īserā’ela. ’Ua ha’api’i te peresideni Russell M. Nelson ē e misiōni teie « nō reira [rātou] i tonohia mai ai i niʼa i te fenua nei ».
Mai teie feiā ’āpī ’āti Amona i « ’ohipa parau mau i te mau taime ato’a i roto i te mau mea ato’a e tītauhia ia rātou », ’ua ha’apa’o maita’i Helama i tōna feiā fa’atere. Noa atu te huru o te tāmatara’a ’aore rā te manuia-’ore-ra’a, ’ua « ’ōpua pāpū » noa Helamana i te fa’ahaere i tā rātou ’ōpuara’a i mua. I te fa’auera’ahia ’oia ’ia « haere atu ’oia e [tāna] mau tamaiti », ’ua fa’aro’o ’oia.
E ha’amaita’ihia te feiā ’āpī i teie mahana, ’a pe’e ai te mau ’episekōpo i te a’o a tō tātou feiā fa’atere ’ia « paraparau i te mau peresideni Feiā ’Āpī Tamāhine nō te pāroisa ». E ha’apāpū te mau peresideni titi ē e fa’ari’i te mau ’episekōpo ’e te mau peresideni o te Feiā ’Āpī Tamāhine i te mau arata’ira’a e hina’arohia nō te fa’aoti i tā rātou mau hōpoi’a nō te feiā ’āpī.
’Ua fa’atura Helamana i tāna mau fafaura’a. I tō Amona ha’api’ira’a i te ’evanelia i te mau metua o te feiā ’āpī, ’ua fa’ari’i rātou i te reira ma te ’ā’au tae. Nō tō rātou ha’apa’o rahi i tō rātou orara’a ’āpī ’ei mau pipi ti’a, ’ua fafau rātou e « vaiiho i tā rātou mau mauha’a tama’i nō te ’ōrurehau i raro ». Te ’ohipa noa tei tūra’i ia rātou e feruri e ’ōfati i teie fafaura’a, ’ia ho’i fa’ahou ā i te aroa’a o tā rātou i mātau i muta’a ihora, ’ua ’ite atu rātou i te mau ’āti Nephi i roto i te fifi.
’Ua hina’aro te mau ’āti Amona e tauturu i teie mau ta’ata ’o tei hōro’a i te hō’ē fare pāpū nō rātou. ’Ua tāparu Helamana ’oia ato’a vetahi, i te tītaura’a ia rātou ’ia fa’atura i tā rātou fafaura’a, ’eiaha e ’aro. ’Ua ti’aturi rahi a’e ’oia i te pūai tā te Atua e hōro’a mai iāna, i tā teie mau ’āti Amona e nehenehe e hōro’a mai ’e tā rātou mau ’o’e ’e te mau te’a.
’A fa’aruru ai Helamana ’e tāna mau fa’ehau ’āpī i te mau tāmatara’a ri’ari’a, e mana’o pāpū tō Helamana. « ’Āre’a rā, inaha, ’aita e pe’ape’a—tē ti’aturi nei mātou e fa’aora te Atua ia mātou ». I te hō’ē taime, ’a fātata ai rātou i te pohe i te po’ia, tā rātou pāhonora’a o te « pure atu ïa i te Atua ma tō [rātou] ’ā’au ato’a, ’ia ha’apūai mai ia [rātou] ’e ’ia fa’aora mai ho’i ’oia ia [rātou] … [’e] te Fatu … ’ua fa’a’ite pāpū mai ia [rātou] ē e fa’aora ’oia ia [rātou] » « nō tō rātou fa’aro’o rahi ’ia ti’aturi i tei ha’api’ihia ia rātou ».
Tē ha’api’i mai nei Helamana ia tātou ē, ’ua pāturuhia teie feiā ’āpī tamāroa e tō rātou mau metua. ’Ua ’ite teie mau metua ha’apa’o maita’i e hōpoi’a mātāmua nā rātou i te ha’api’ira’a i tā rātou mau tamari’i. ’Ua ha’api’i rātou i tā rātou mau tamari’i ’ia ha’apa’o i te mau fa’auera’a ’e « ’ia haere ma te parauti’a » i mua i te Atua. ’Ua ha’api’i tō rātou mau metua vahine ia rātou e « mai te mea ’aita rātou e fē’a’a, e fa’aora te Atua ia rātou ». ’Ua fa’a’ite tō rātou mau metua tāne i te hō’ē hi’ora’a pūai nō te ravera’a i te fafaura’a. ’Ua ’ite teie mau ’aito tahito i te mau ’ohipa ri’ari’a o te tama’i. ’Ua hōro’a rātou i tā rātou mau tamaiti ’aravihi ’ore i te aupurura’a a Helamana ’e ’ua pāturu ia rātou ma te hāponora’a « i te mā’a e rave rahi ».
’Aita Helamana i vai ’ōtahi noa ’a tāvini ai ’oia i tāna nu’u fa’ehau ’āpī. Tē vai ra ’ati a’e iāna te mau ta’ata i reira ’o tāna e fāriu atu nō te fāri’i i te pāturura’a ’e te a’ora’a. ’Ua ani ’oia i te tauturu i te tāpena Moroni, ’e ’ua tae mai te reira.
’Aore e ta’ata e tāvini nei ’ōna ana’e i roto i te bāsileia o te Fatu. ’Ua ha’amaita’i mai te Fatu ia tātou ma te mau pāroisa ’e te mau titi. Nā roto i tāna fa’anahora’a i fa’aho’i-fa’ahou-hia mai, tē vai nei te mau rāve’a tauturu, te pa’ari ’e te fa’aurura’a e hina’arohia nō te fa’aruru i te mau huru tāmatara’a ato’a.
E hōro’a mai te ’episekōpo i te arata’ira’a i te pāroita nā roto mai i te mau ’āpo’ora’a. E fa’aitoito ’oia i te mau uiuira’a toru ’āva’e o te ’ohipa aupurura’a ’e i muri iho e fa’aitoito i te pupu peresibutero ’e te Sōtaiete Tauturu ’ia rave i tā rātou hōpoi’a ’ia tāvini i te mau ’utuāfare. E rave teie mau peresidenira’a i te fa’aotira’a e hi’opo’a i te mau hina’aro ’e e ’imi i te mau rāve’a fa’auruhia. E hōro’a te mau peresideni titi i tā rātou turura’a ma te ha’api’ira’a i teie mau hōpoi’a i te pupu peresibutero ’e i te peresidenira’a o te Sōtaiete Tauturu.
E ’itehia te arata’ira’a e hina’arohia nā te feiā fa’atere ’e te mau metua i roto i te Vaira’a buka ’evanelia ’e te fa’aaura’a rorouira o te ’evanelia ora. I roto i teie mau mātēria fa’auruhia, e nehenehe tātou e ’ite mai i te mau pāpa’ira’a mo’a, te mau ha’api’ira’a a te mau peropheta nō teie tau, ’e te Buka arata’i rahi. I te vāhi nō te Feiā ’Āpī i roto i te Vaira’a buka ’evanelia, tē vai ra e rave rahi mātēria tauturu nā te mau peresidenira’a pupu autahu’ara’a ’e te piha ha’api’ira’a ’e tē vai ra te Nō te Pūai o te Feiā ’Āpī : E arata’i nō te rave i te mau mā’itira’a. ’A ’imi maita’i ai te mau melo ato’a o te pāroisa i teie mau mātēria fa’auruhia ’e e ’imi i te arata’ira’a a te Vārua, e arata’ihia te ta’ata tāta’itahi ato’a e te Fatu nō te ha’apūai i te feiā ’āpī.
E ha’amaita’ihia ’e e ha’apūaihia te pāroisa tā’āto’a ’a rōtahi ai te mau melo i ni’a i te u’i ’āpī. Noa atu tō tātou mau paruparu ’e tō tātou mau hapehape, tē ani mai nei te Metua i te ao ra ia tātou tāta’itahi, nā roto i te hoara’a o tōna Vārua, ’ia toro atu i te rima ia vetahi ’ē. ’Ua ’ite ’oia e tupu tātou i te rahi ’e e ha’amo’ahia tātou ’ia pe’e ana’e tātou i te mau muhumuhura’a a te Vārua Maita’i. Noa atu ā e ’ere tā tātou mau tauto’ora’a i te mea maita’i roa. ’Ia ’āmui ana’e atu tātou i te Fatu, e nehenehe e pāpū ia tātou ē e tū’ati tā tātou mau tauto’ora’a i te mea tāna e rave nō te feiā ’āpī.
’A pe’e ai tātou i te arata’ira’a a te Vārua Maita’i ma te torora’a i te rima i te feiā ’āpī, e riro mai tātou ’ei mau ’ite nō te here o te Metua i te ao ra i roto i tō rātou orara’a. E patu te ravera’a mai te au i te mau fa’aurura’a a te Fatu i te mau tā’amura’a nō te here ’e te ti’aturi. Nā te mau tā’amura’a i roto i te orara’a o te feiā ’āpī e fa’atupu i te fa’aurura’a rahi i ni’a i tā rātou mau mā’itira’a.
E ha’api’i mai te feiā ’āpī i te hōho’a o te heheura’a, ’a ’āmui mai ai rātou ’e tātou i roto i te fa’anahora’a nō te ’imira’a ’e te ’ohipara’a mai te au i te fa’aurura’a nō te tāvini ia vetahi ’ē. ’A fāriu atu ai te feiā ’āpī i ni’a i te Fatu nō te fa’ari’i i teie arata’ira’a fa’auruhia, e hōhonu atu ā tō rātou tā’amura’a ’e ’ōna ’e tō rātou ti’aturira’a iāna.
Tē fa’a’ite atu nei mātou i tō mātou ti’aturira’a i te feiā ’āpī ma te hōro’ara’a i te pāturura’a ’e te arata’ira’a ia rātou, ma te ’ore e rave i te monora’a. Mai te hō’ē ta’ahira’a i muri ’e te fa’ati’ara’a i te feiā ’āpī ’ia ha’api’i mai nā roto i te ’āparau-’āmui-ra’a, te mā’itira’a i te hō’ē ha’api’ira’a fa’auruhia, ’e te fa’a’ohipara’a i tā rātou ’ōpuara’a, e ’ite rātou i te ’oa’oa ’e te tupura’a mau.
’Ua ha’api’i te peresideni Henry B. Eyring ē « te mea faufa’a roa a’e ’o te mea ïa tā rātou e ha’api’i mai nā roto mai ia [’outou] nō ni’a ’o vai mau rātou ’e te huru ta’ata tā rātou e nehenehe e riro mai. Tē mana’o nei au e’ita rātou e ha’api’i rahi mai nā roto mai i te mau a’ora’a. E fa’ari’i rātou i te reira nā roto mai i te mau nino’a mana’o ’o vai ’outou, ’o vai tā ’outou e mana’o ra ’o vai rātou, ’e tā ’outou e mana’o ra e nehenehe rātou e riro mai ».
Tē ha’amāere nei tō tātou feiā ’āpī ia tātou ma tō rātou itoito, tō rātou fa’aro’o, ’e tō rātou ’aravihi. Mai te mea e mā’iti rātou ’ia riro ’ei mau pipi tei ’ī i te itoito nā Iesu Mesia, e nana’ohia tāna ’evanelia i roto i tō rātou ’ā’au. E riro te pe’era’a iāna ’ei tuha’a ’o vai mau rātou, ’eiaha noa nō te ’ohipa tā rātou e rave ra.
’Ua tauturu Helamana i te feiā ’āpī ’āti Amona ’ia hi’o nāhea te hō’ē pipi itoito a Iesu Mesia e ora ai. E nehenehe tātou e riro ’ei hi’ora’a pūai nō te feiā ’āpī, e mea nāhea te mau pipi a te Mesia e ora ai i teie mahana. Tē pure nei te mau metua ha’apa’o maita’i ’ia vai teie mau hi’ora’a i roto i te orara’a o tā rātou mau tamari’i. ’Aore roa e fa’anahora’a e nehenehe e mono i te fa’aurura’a o te feiā pa’ari here ’e tē ha’apa’o maita’i i tā rātou mau fafaura’a.
’Ei peresideni nō te pupu o te mau tahu’a, e nehenehe te ’episekōpo e hōro’a i te hi’ora’a maita’i i te feiā ’āpī, e nāhea ’ia riro ’ei tāne fa’aipoipo ha’apa’o maita’i ’e ’ei metua tāne here ma te pārurura’a, te tauturura’a ’e te fa’aterera’a ma te mau rāve’a parauti’a. Te mau ’episekōpo, ma te « rōtahi-pūai-ra’a i ni’a i te feiā ’āpī », e fa’ari’i i te hō’ē fa’aurura’a e vai noa i te mau u’i e rave rahi.
Nō roto mai te feiā ’āpī o teie mahana i te mau vaerua hanahana roa a’e a te Metua i te ao ra. Nō roto mai rātou i te pupu e pāruru pūai nei i te parau mau ’e te ti’amāra’a i roto i te ao hou te tāhuti nei. ’Ua fānauhia mai rātou i teie ’anotau nō te ha’aputuputu ia ’Īserā’ela maoti tō rātou ’itera’a pāpū pūai nō ni’a i te Fatu ia Iesu Mesia. ’Ua mātau ’oia ia rātou tāta’itahi ’e ’ua ’ite ’oia i tō rātou fāito pūai rahi. Mea fa’a’oroma’i ’oia ’a tupu ai rātou i te rahi. E fa’aora ’e e pāruru ’oia ia rātou. E fa’aoraora ’e e arata’i ’oia ia rātou. E fa’auru ’oia ia rātou. Tātou, tō rātou mau metua ’e tō rātou feiā fa’atere, ’ua ineine nō te pāturu ia rātou. Tē vai nei te ’Ēkālēsia a te Fa’aora nō te tauturu ia tātou ’ia aupuru i te u’i i muri nei.
Tē fa’a’ite pāpū nei au ē ’ua fa’anahohia te ’Ēkālēsia a te Mesia, i fa’aho’i-fa’ahou-hia mai nā roto i te peropheta Iosepha Semita ’e tē arata’ihia nei i teie mahana e te peresideni Russell M. Nelson, nō te tauturu i te feiā ’āpī ’ia fa’aoti i tā rātou ’ōpuara’a rahi i teie mau mahana hope’a nei. Nā roto i te i’oa o Iesu Mesia, ’āmene.