Liecība par praviešiem
Kad man bija 12 gadu, es iepazīstināju savu ģimeni ar misionāriem. Es biju saticis tos uz ielas, un viņi pret mani bija draudzīgi. Viņi palīdzēja Baznīcai uzcelt lūgšanu namu manā pilsētā Brazīlijā, un viņi uzaicināja mani palīdzēt viņiem, ko es arī sāku darīt savā brīvajā laikā. Es nekad nebiju dzirdējis par jaunajiem vīriešiem, kas izvēlētos pavadīt savu laiku, ceļot baznīcu.
Viņi uz mani atstāja lielu iespaidu, un es nolēmu viņus iepazīstināt ar saviem vecākiem, un mēs uzaicinājām viņus pie sevis mājās. Misionāri mācīja mūsu ģimenei pirmo pārrunu. Mēs nekad nebijām pīpējuši, tādēļ mūsu ģimene jau ievēroja šo Gudrības Vārda daļu, un mums bija ģimenes mājvakars katru vakaru mūsu mājās. Mēs to nesaucām par ģimenes mājvakaru, bet mēs to noturējām. Mēs bijām katoļi un apmeklējām savu baznīcu regulāri, tādēļ mans tēvs pateica viņiem, ka jūtas apmierināts ar savu reliģiju.
Misionāri aizgāja, bet viņi uzrakstīja par mūsu ģimeni misionāru rajona grāmatā, kas palika misionāru dzīvoklī, ieskaitot viņu domas, ka mēs pievienosimies Baznīcai.
Mācīšanās par mūžīgām ģimenēm
Desmit gadus vēlāk es dzīvoju citā pilsētā, kad jauni misionāri ieradās tajā vietā, kur joprojām dzīvoja mana ģimene. Viņiem nebija neviena cilvēka, ko mācīt, un viņi nolēma ieskatīties rajona grāmatā. Viņi atrada manu vecāku vārdus un nolēma apmeklēt. Pirms došanās misionāri lūdza, un Tas Kungs viņus iedvesmoja. Neskatoties uz to, ka mans tēvs bija ļoti uzticīgs savai reliģijai, viņam bija jautājums. Viņš nespēja noticēt, ka pēc nāves viņa sieva vairs nebūs viņa sieva. Viņš patiešām uzskatīja, ka ģimenes saitēm vajadzēja turpināties pēc nāves. Viņš bija jautājis par šo garīdzniekiem no dažādām baznīcām un katrs viņam paskaidroja: „Nē, pēc nāves tava sieva būs tev kā māsa un tavs dēls būs tev kā brālis.”
Kad šie misionāri pieklauvēja pie manu vecāku durvīm, mans tēvs tās atvēra un pateica, ka viņš bija dzirdējis viņu vēstījumu un nebija ieinteresēts. Bet misionāri teica: „Mums ir vēl viens vēstījums jums. Vai jūs ziniet, ka jūsu ģimene var būt kopā mūžīgi?” Šie vārdi iedvesmoja viņu. Mans tēvs ieaicināja viņus, lai tie viņu mācītu. Vadīti ar Garu, misionāri pateica manai ģimenei par mūžīgo laulību un mūžīgām ģimenēm. Ar šādu iepazīstināšanu ar evaņģēliju mana ģimene turpināja satikties ar misionāriem, līdz ieguva liecību un nolēma tikt kristīti un konfirmēti.
Manas liecības iegūšana
Piecus gadus vēlāk—tad man bija 27—es uz kādu laiku atgriezos sava tēva mājās. Mans tēvs bija bīskapijas misijas vadītājs un māsas misionāres mācīja kādu citu manās mājās. Es izdzirdēju viņas mācām par Mormona Grāmatu un Džozefu Smitu un es nolēmu lūgt par to. Man tas šķita loģiski, ka, ja Džozefs Smits bija pravietis, tad Mormona Grāmata ir patiesa, un Baznīca ir patiesa.
Tajā vakarā es sāku lasīt Džozefa Smita vēsturi un par viņa vīziju Svētajā Birzī. Tad es apstājos un lūdzu To Kungu. Šādā veidā es pavadīju visu nakti, lasot un lūdzot par katru rindkopu. Man tas prasīja 14 stundas. Kaut kas notika ar mani, kad es sāku pārdomāt. Šķita, ka es atrodos birzī kopā ar Džozefu. Tas bija spilgts un patiess pārdzīvojums. Šķita, ka es varēju redzēt, kas notika. Kad es beidzu lūgšanu nākošajā rītā, es zināju, ka Džozefs Smits bija pravietis.
Nekavējoties es devos, lai sameklētu misionārus. Pusdienlaikā, kad māsas misionāres atgriezās mājās, lai pusdienotu, es sēdēju viņu durvju priekšā un gaidīju viņas. Es palūdzu viņas man mācīt pārrunas. Pēc tam, kad īsā laikā viņas bija man mācījušas septiņas pārrunas, es tiku kristīts un konfirmēts Baznīcā.
Sekojot pravietim
Aptuveni pēc mēneša, kad es biju pievienojies Baznīcai, es satiku savu sievu, Magaretu, un pēc gada mēs apprecējāmies. Kad mēs vēl gājām uz randiņiem, es viņai pateicu, ka tādēļ, ka es zināju, ka Džozefs Smits bija pravietis, es vēlējos veidot mūsu ģimeni uz praviešu vārdiem un mācībām. Piemēram, Prezidents Spensers V. Kimbals (1895–1985) bija pravietis tajā laikā un ieteica Baznīcas locekļiem izvairīties no parādiem. Gandrīz 29 laulības gadu laikā mana sieva un es neesam samaksājuši nevienu peniju procentos. Nekad.
Kopš liecības iegūšanas par Džozefu Smitu, es esmu pievērsis uzmanību katram vārdam no Augstākā Prezidija un Divpadsmit apustuļiem, un es pildu to, ko viņi māca. Tāpēc, ka es zinu, ka Džozefs Smits bija pravietis, man nekad nav bijis grūti sekot apustuļiem. Viņi man var lūgt darīt jebko un es to darīšu, jo es zinu, ka viņi ir pravieši, gaišreģi un atklājēji.
Ja jūs centīsities iegūt liecību par praviešiem, jūs būsit stiprāki. Tā ir viena no laimes atslēgām. Kad jūs dzirdat praviešus un darāt, ko viņi jums iesaka darīt, jūs būsit laimīgi, esot viņiem paklausīgi.