Elders Heifens uzrunā ģimenes kongresu

Elders Brūss C. Heifens no Septiņdesmito kvoruma uzrunāja delegātus no visas pasaules par to, cik svarīgi ir atjaunot tradicionālo laulību nozīmi. Viņš teica savu runu 4. Vispasaules kongresā par ģimenēm, kas notika Varšavā, Polijā, no 2007. gada 11. līdz maijam.

Pasaules vēsturē ir pastāvējis „universālais mīlas stāsts,” kurā satiekas zēns un meitene, iemīlas un tad apprecas, teica elders Heifens. Laulības saites ietekmē ne tikai atsevišķo pāri, bet sabiedrība kopumā ir ļoti ieinteresēta, lai šīs attiecības būtu veiksmīgas.

„Tādēļ viesi un draugi vienmēr ir svinējuši kāzas kā sabiedrības notikumu,” sacīja elders Heifens. Laulības vienmēr ir bijušas izšķirošs mezgls audumā, kas satur kopā sabiedrību. Katras laulības ietekmē tos, kas atrodas koncentriskos ietekmes lokos attiecībā pret pāri, caur viņu bērniem plašākai sabiedrībai… .

Sabiedrība piedalās kāzās, nevis lai izspiegotu privātas lietas, bet dēļ milzīgās likmes uz katras laulības rezultātu un iznākumu. Precēties nozīmē veikt publisku apņemšanos, kur cilvēki uzņemas personisku atbildību par saviem bērniem un par savu ietekmi uz sabiedrību, ko mēs laika gaitā veidojam,” viņš paskaidroja.

Šīs sociālās un personiskās gaidas padara laulības par galveno veidu, lai nodotu vērtības no vienas paaudzes uz otru, viņš teica. Tomēr šis būtiski svarīgais avots sabiedrības ilgtermiņa stabilitātei mazinās.

Vairāk nekā 80 procenti eiropiešu un 46 procenti amerikāņu uzskata, ka pārim ir pieņemami dzīvot kopā bez nodoma precēties, teica elders Heifens. Skandināvijā aptuveni 82 procenti pirmdzimto bērnu dzimst ārpus laulības—neskatoties uz plašajiem pētījumiem, kas uzrāda psiholoģiskus un cita veida riskus, kas raksturīgi bērniem, kuru vecāki dzīvo kopā neprecējušies. Šīm tendencēm ir nopietnas sociālās sekas.

Papildus tam šķiršanos proporcija kopš 1960. gada Savienotajās Valstīs—tagad pasaules valstī ar vislielāko noslieci uz šķiršanos—ir vairāk nekā dubultojusies, kas nozīmē, ka puse no šodienas laulībām beigsies ar šķiršanos. Šis skaitlis būtu vēl lielāks, ka tajā būtu ietvertas attiecību beigšanās starp kopā dzīvojošiem neprecētiem pāriem, kuru skaits kopš 1960. gada Savienotajās Valstīs ir pieaudzis par 760 procentiem.

„Šajā statistikā mēs varam redzēt pret-laulības revolūcijas spēku, kur uzrādās strauji pieaugošs laulībā nedzīvojošu pāru bērnu, kopdzīves un šķiršanos skaits,” sacīja elders Heifens. „Pēdējos 40 gados daudzi cilvēki … ir pārstājuši domāt, ka laulības ir publiska, ilgtermiņa sociāla institūcija… . Modernā sabiedrība ir zaudējusi universālā mīlas stāsta ieceri.”

Tradicionālo laulību skaita mazināšanās sākās pilsoņu tiesību kustības laikā 1960-tajos gados. Bija nepieciešams veikt izmaiņas Amerikas rasu un dzimuma diskriminācijā, teica elders Heifens. Tomēr daži ekstrēmisti devās daudz tālāk un izmainīja likumus un paražas, kas atbalstīja ģimenes attiecības. Atbrīvošanas kustības impulsa ietekmē tiesneši pieļāva, ka pieaugušo tiesības uz brīvību pārspēja bērnu intereses.

„Es reiz redzēju mazu zēnu, kurš stāvēja gluži vientuļš un izskatījās noklīdis un nobijies,” sacīja elders Heifens. „Viņam bija liels T-krekls ar saukli: Lieciet mani mierā. Viņš ilustrē bezatbildīgu vecāku ironiju, kas dod bērniem to tiesības būt vieniem tā vārdā, lai atbrīvotu visus sabiedrības saistītos, kurus [kā tie saka] apspiež ģimenes saites.”

Pētījumi rāda arī, ka laulātu vecāku neesamība ir tipisks iemesls daudziem grūtībās nonākušiem jauniešiem, un, salīdzinot ar laulātiem pāriem, kopā dzīvojošiem neprecētiem ir lielāka iespēja pieredzēt depresiju, alkohola un narkotiku problēmas, neuzticību, zemākus ienākumus, un laimes trūkumu, kā arī divas vai trīs reizes vairāk fiziskās vardarbības, izskaidroja elders Heifens.

Elders Heifens runāja arī par nopietno tematu par viendzimuma laulībām. Pirms piecdesmit gadiem neviena valsts pasaulē neraudzījās uz viendzimuma laulībām tik nopietni kā pašlaik. Tiesnešu viedokļi atbalsta viendzimuma laulības, pamatojoties uz uzskatiem par personīgo brīvību un privātumu, nevis uz laulības sociālo vērtību, viņš teica.

„Diskusijas par viendzimuma laulībām tādējādi uzdod šādu jautājumu: vai laulības ir vienkārši pieaugušo privāts lēmums, vai tā ir institūcija ar sabiedrības mērķi sekmēt bērnu un sabiedrības intereses, kā arī pāra intereses?” teica elders Heifens.

Elders Heifens noslēdza, apkopojot četrus galvenos sociālos labumus, ko sniedz tradicionālās laulības. Pirmais: vislabāk tiek apmierinātas bērnu vajadzības un tiesības. Otrais: tiek mācītas pilsoniskās vērtības un nodotas nākošajām paaudzēm. Trešais: vecāki izlemj, kādas vērtības bērniem jāapgūst. Ceturtais: iespējamas visstabilākās izredzes personiskajās attiecībās.

„Mana vēlme laulāties, kā arī mana vēlme radīt bērnu vēsta manai ģimenei un sabiedrībai, ka es investēju šajās attiecības uz ilgu laiku,” teica elders Heifens. „Tad mana sieva un bērni arī var sevi investēt bez pārdomām, vai to upuris ir šo pūļu vērts.”