Palīdzot tiem, kas cīnās ar tieksmi pēc sava dzimuma pārstāvjiem
Patīkams, aptuveni 20 gadus vecs vīrietis sēdēja man iepretim. Viņam bija pievilcīgs smaids, lai gan mūsu sarunas laikā viņš daudz nesmaidīja. Manu uzmanību īpaši piesaistīja sāpīgā izteiksme viņa acīs.
„Es nezinu, vai man turpmāk vairs vajadzētu būt Baznīcas loceklim,” viņš teica, „nedomāju, ka esmu cienīgs.”
„Kādēļ gan lai Tu nebūtu cienīgs?” es vaicāju.
„Es esmu gejs.”
Man šķiet, viņš domāja, ka būšu izbijies. Taču es tāds nebiju. „Un … ?” es ievaicājos.
Sajūtot manu neatslābstošo līdzjūtību, viņa sejai pārslīdēja atvieglojuma atblāzma: „Mani nepiesaista sievietes. Mani piesaista vīrieši. Esmu centies ignorēt šīs sajūtas vai mainīt tās, taču…”
Viņš nopūtās. „Kādēļ es tā jūtos? Šīs jūtas ir ļoti īstas.”
Ieturēju nelielu pauzi un tad teicu: „Pirms dot tev padomu, man nepieciešams nedaudz vairāk informācijas. Redzi, tieksme pēc sava dzimuma pārstāvjiem pati par sevi nav grēks, taču rīcība, kas seko šīm jūtām, gan ir grēks—tāpat kā tas būtu heteroseksuālu jūtu gadījumā. Vai tu pārkāp šķīstības likumu?”
Viņš pakratīja galvu. „Nē, es nepārkāpju.”
Tagad es jutos atvieglots. „Paldies tev par vēlmi tikt ar to galā!” es teicu. „Tas prasa drosmi, lai par to runātu, un es uzteicu tevi par to, ka turi sevi tīru.”
„Kas attiecas uz to, kā tu jūties—es nevaru atbildēt uz šo jautājumu. Tur var būt iesaistīti vairāki faktori, un tie var būt tikpat dažādi kā cilvēki mums apkārt. Dažas lietas, ieskaitot tavu sajūtu izcelsmi, mēs šīs dzīves laikā varbūt nekad neuzzināsim. Taču zināšanas par to, kāpēc tu tā jūties, nav tik būtiskas kā zināšanas par to, ka neesi grēkojis. Ja tu dzīvo saskaņā ar baušļiem, tad tu esi cienīgs kalpot Baznīcā, izbaudīt visas tiesības, kas piederas Baznīcas locekļiem, apmeklēt templi un saņemt visas svētības, kas nāk caur Glābēja veikto Grēku Izpirkšanu.”
Viņš nedaudz izslējās savā krēslā. Es turpināju: „Kad tu identificē sevi galvenokārt, vadoties pēc savas seksuālās orientācijas, tu pret sevi neattiecies labi. Tā nav vienīgā lieta, kas tevi raksturo, tādēļ nepiešķir tai nesamērīgi lielu ievērību. Pirmkārt, un pāri visam tu esi Dieva dēls, un Viņš tevi mīl.
„Turklāt—arī es tevi mīlu. Mani brāļi no Augstākā prezidija tevi mīl. Man prātā nāk vārdi, ko teicis prezidents Boids K. Pekers tiem, kuri jūt tieksmi pret sava dzimuma pārstāvjiem. „Mēs jūs nenoraidām,” viņš teica, „mēs nevaram jūs noraidīt, jo jūs esat Dieva dēli un meitas. Mēs jūs nenoraidīsim, jo mēs mīlam jūs.”1
Mēs runājām vēl kādu pusstundu vai nedaudz vairāk. Zinot, ka šajā gadījumā nevaru būt tiešs padomdevējs, ieteicu viņam vērsties pie vietējiem priesterības vadītājiem. Tad mēs šķīrāmies. Man šķita, ka manu viņa acīs cerības staru, kura pirms tam tur nebija. Kaut gan būs vēl jāsastopas ar izaicinājumiem, kas jāpārvar vai vienkārši jāpārcieš, es jutu, ka viņš tiks ar tiem galā.
Dievs mīl Savus bērnus
Kad eņģelis Nefijam jautāja par Dievu, viņš atbildēja: „Es zinu, ka Viņš mīl Savus bērnus, tomēr es nezinu visu lietu nozīmi.” Es arī apstiprinu, ka Dievs mīl visus Savus bērnus un atzīstu, ka uz daudziem jautājumiem, ieskaitot dažus, kas attiecas uz tieksmi pēc sava dzimuma pārstāvjiem, vēl jāgaida atbilde, iespējams, mēs to saņemsim tikai nākamajā dzīvē.
Diemžēl daži cilvēki tic, ka viņiem jau tagad ir atbildes uz visiem jautājumiem un pauž savu viedokli it visur. Par laimi šādi cilvēki nerunā Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas vārdā.
Kaut gan es ticu, ka Baznīcas locekļi ir dedzīgi izrādīt līdzjūtību tiem, kas kaut kādā ziņā atšķiras no pārējiem, tomēr saskaņā ar cilvēka dabu, sastopoties ar neizprotamu situāciju, mēs tiecamies atkāpties. Šis apgalvojums ir patiess, sevišķi runājot par tieksmi pēc sava dzimuma pārstāvjiem. Mums par to ir tik maz patiesi uzticamas informācijas, ka tie, kas vēlas palīdzēt, jūtas nedaudz nedroši. Šajā gadījumā atzīstot savu kā padomdevēja kompetences trūkumu, tomēr ļaujiet man piedāvāt dažus ieteikumus, lai palīdzētu tiem, kuru mīļotais cilvēks vai draugs jūt tieksmi pēc sava dzimuma pārstāvjiem.
Mūsu Tēva diženā laimes iecere
Pirmkārt, noskaidrosim līdz galam, ko Dievs īsti vēlas no mums katra. Viņš grib, lai mums būtu visas mūžīgās dzīves svētības. Viņš vēlas, lai mēs kļūtu tādi kā Viņš. Lai palīdzētu mums tādiem kļūt, Viņš ir devis mums Savu plānu. Šis plāns ir balstīts uz mūžīgajām patiesībām un nav ticis grozīts atbilstoši mūsdienu sociālajām tendencēm.
Šī plāna kodols ir bērnu radīšana—viens no svarīgākajiem iemesliem, kādēļ Ādams un Ieva pameta Ēdenes dārzu (skat. 2. Nefija 2:19–25; Mozus 5:10–12). Viņiem tika pavēlēts „augļoties un vairoties” (Mozus 2:28), un viņi izvēlējās ievērot šo bausli. Mums jāseko viņu piemēram, precoties un nodrošinot fiziskos ķermeņus Debesu Tēva garīgajiem bērniem. Skaidrs, ka romantiskas vai seksuālas attiecības ar sava dzimuma pārstāvjiem neatbilst šim plānam.
Dažādu iemeslu dēļ laulības un bērni nav uzreiz pieejami visiem. Iespējams, ka dzīves laikā kāds nesagaidīs precību piedāvājumu. Iespējams, ka pat pēc laulībām nebūs iespējas dzemdēt bērnus. Vai var gadīties, ka kādu pašlaik nepiesaista pretējā dzimuma pārstāvji. Lai kāds būtu iemesls, Dieva bagātīgākās svētības galu galā būs pieejamas visiem Viņa bērniem, ja vien tie ir tīri un uzticīgi.
Pielietojot ticību, ieguldot savas pūles un paļaujoties uz Izpirkšanas spēku, laicīgajā dzīvē daži var tikt galā ar tieksmi pēc sava dzimuma pārstāvjiem un apprecēties. Taču citi varbūt nekad šajā dzīvē no šīs tieksmes neatbrīvosies.
Kā brāļiem un māsām Baznīcā, kā ģimenes locekļiem un draugiem mums jāapzinās, ka tiem, kas jūt tieksmi pēc sava dzimuma pārstāvjiem, nākas saskarties ar unikāliem ierobežojumiem, kas saistīti ar savu jūtu izpaušanu. Kaut gan tieksme pēc sava dzimuma pārstāvjiem ir īsta, šai tieksmei nedrīkst būt fizisku izpausmju. Vēlme pēc fiziskā apmierinājuma, neskatoties uz seksuālo orientāciju, neattaisno kāda netikumību. Šādas sajūtas var būt ļoti spēcīgas, taču tās nekad nav tik spēcīgas, lai kādam atņemtu brīvību izvēlēties cienīgu uzvedību.
Izsakoties pavisam skaidri—tieksme, lai cik tā būtu apgrūtinoša, nepadara kādu par necienīgu. Augstākais Prezidijs ir paziņojis: „Pastāv būtiska atšķirība starp amorālām domām un jūtām, un līdzdalību heteroseksuālās vai homoseksuālās darbībās.”2 Ja jūs nepadodaties kārdinājumiem, jūs neesat grēkojuši.
Nespēja saskatīt šo atšķirību dažkārt noved līdz izmisumam. Man sāp sirds par tiem, kas nesaprot, ka katra svētība, ko dāvā Dievs, ir pieejama ikvienam, kas paklausa likumiem, ar ko tā ir noteikta (skat. M&D 130:20–21). Nevienam, kurš dzīvo saskaņā ar evaņģēliju, nevajadzētu būt izmisušam. Cerība un miers nāk no Mierinātāja, un Svētā Gara klātbūtne mūsu dzīvē kliedē izmisumu.
Palīdzības veidi
Pieņemsim, ka jūs esat ģimenes loceklis vai draugs kādam, kam piemīt tieksme pēc sava dzimuma pārstāvjiem, un viņš vai viņa vēršas pie jums pēc palīdzības. Kas jums jāsaka? Ko jums jādara?
Es sāktu ar atzinības izteikšanu par drosmi, kas atvedusi jūsu dēlu, meitu, brāli, māsu vai draugu pie jums. Es izteiktu atzinību par uzticību, ko šis cilvēks ir jums izrādījis. Pārspriest ar kādu jautājumu par izrādīto uzticību—tas ir veselīgs sarunas iesākums, lai tiktu galā ar mulsinošām izjūtām, un ir izšķiroši svarīgi, lai šie pirmie sarunas soļi tiktu veikti līdzjūtībā.
Nākamais, ja jūs esat viens no vecākiem kādam ar tieksmi pēc sava dzimuma pārstāvjiem, nedomājiet, ka jūs esat šīs problēmas iemesls. Neviens, ieskaitot to, kurš cīnās ar šo tieksmi, nedrīkstētu uzņemties vainu uz sevi. Tāpat arī par to nedrīkstētu vainot kādu citu—ieskaitot Dievu. Staigājiet ticībā un palīdziet saviem mīļajiem tikt galā ar šo izaicinājumu, cik labi vien iespējams.
To darot, paturiet prātā, ka laulība neatrisina visas problēmas. Tieksmei pēc sava dzimuma pārstāvjiem ir dziļas saknes, un cenšanās ar varu uzspiest heteroseksuālas attiecības diez vai palīdzēs to mainīt. Mēs visi esam aizkustināti, kad kāds, kas cīnās ar šo tieksmi, ir spējīgs apprecēties, audzināt bērnus un sasniegt ģimenes laimi. Taču gadās, ka šādi mēģinājumi beidzas ar salauztām sirdīm un izpostītu ģimenes pavardu.
Pats būtiskākais—saglabājiet iespēju atklātai saskarsmei. Atklāta saskarsme starp vecākiem un bērniem ir tīra mīlestības izpausme, un pilnīga, devīgi pausta mīlestība var pārveidot attiecības ģimenē. Taču mīlestība pret ģimenes locekli nedrīkstētu ietvert netaisnīgas uzvedības pieļaušanu. Protams, jūsu bērni ir laipni aicināti palikt un dzīvot jūsu mājās, taču jums ir visas tiesības savā mājoklī nepieļaut rīcību, kas aizvaino Tā Kunga Garu.
Dārza princips
Nākamais—apdomājiet principus, ko mācamies dārzkopībā. Kāds ir teicis, ka, ja mēs dārzā iesējam labu sēklu, tad nebūs tik liela nepieciešamība pēc kaplēšanas. Līdzīgi tam, ja mēs savu dzīvi piepildām ar garīgu barību, mēs daudz vieglāk varam kontrolēt savas tieksmes. Tas nozīmē radīt savās mājās pozitīvu vidi, lai Gars ir jūtams pārpilnībā. Pozitīva atmosfēra ietver pastāvīgu privātu un publisku pielūgšanu, lūgšanas, gavēšanu, Svēto Rakstu lasīšanu, kalpošanu, iedvesmojošu sarunu uzturēšanu, iedvesmojošas mūzikas, literatūras un iedvesmojošu plašsaziņas līdzekļu lietojumu.
Šādai atmosfērai būtu jāvalda arī baznīcā. Daži ar tieksmi uz sava dzimuma pārstāvjiem izjūt zināmas bailes un jūt aizvainojumu, kaut gan neviens baznīcā nav gribējis viņus aizskart. No otras puses, daži Baznīcas locekļi no sava brālības loka izslēdz tos, kuri kaut kādā ziņā ir atšķirīgi. Ja mūsu rīcība vai vārdi kādam atņem drosmi saņemt visus labumus, kas nāk no piederības Baznīcai, mēs pieviļam viņus un To Kungu. Mēs stiprinām Baznīcu, uzņemot ikvienu tās locekli un ar mīlestību un kalpošanu stiprinot cits citu (skat. M&D 84:110).
Jūs varat izjust pamudinājumu iedrošināt kādu, kuram mēģināt palīdzēt, lai viņš vai viņa apmeklē priesterības vadītāju, kurš šajā gadījumā tur iedvesmota padoma atslēgas. Lūdzu, dariet to, zinot, ka Augstākais Prezidijs ir lūdzis Baznīcas vadītājiem, pārrunājot šīs lietas, saglabāt konfidencialitāti un Kristus mīlestības Garu.3
Tā Kunga rokās
Pirms neilga laika es saņēmu vēstuli no aptuveni 30 gadus veca vīrieša, kas cīnās ar jau pieminēto tieksmi pēc sava dzimuma pārstāvjiem. Viņa cīņa nav bijusi viegla, un viņš vēl nav precējies. Taču viņš raksta: „Tas Kungs man ir palīdzējis stāties pretī šā brīža grūtībām, un es esmu apmierināts ar to, ka varu darīt labāko, ko spēju, nododot savu dzīvi Viņa rokās.”
Man acīs sakāpj asaras aiz apbrīnas un cieņas pret šādu vīru, kurš sadzīvo ar izaicinājumu, kuram man nekad nav nācies stāties pretī. Es mīlu viņu un tūkstošiem tādu kā viņš—vīriešus vai sievietes, kas „izcīna labo ticības cīņu” (1. Tim. 6:12). Es iesaku visiem tiem, kas paši cīnās vai kas palīdz citiem cīnīties ar tieksmi pēc sava dzimuma pārstāvjiem, pārņemt šādu attieksmi.
Papildus palīdzība
Dažas idejas un izteicieni, kas lietoti šajā rakstā, ir ņemti no Augstākā Prezidija un Divpadsmit apustuļu kvoruma vēstījuma tiem, kuri jūt tieksmi pēc sava dzimuma pārstāvjiem. Pamfleta nosaukums ir „God Loveth His Children” (Dievs mīl Savus bērnus) (Nr. 04824). Ja šis pamflets ir pieejams jūsu valodā, jūs varat to iegūt vietējā literatūras izdales centrā vai arī no www.lds.org/ same-gender-attraction.