Siržu pievēršana tempļu zemē
Kad Baznīcas locekļi vai misionāri runāja par savām kristībām ar Lī Čiunu-tsanu, kurš arī tika kristīts 1971. gadā, viņš dalījās kādā īpašā pieredzē. Tāda kā liela bezspēka sajūta pārņēma brāli Lī pēc tam, kad viņš iznāca no kristību ūdeņiem, un tas nebija tas, ko viņš gaidīja, un tas bija ļoti neparasti.
Brālis Lī tika kristīts un konfirmēts 17 gadu vecumā Taivānā, Taipejas pilsētā. Kaut arī kristietību bija pieņēmis jau dažus gadus agrāk, brālis Lī nebija spējis iegūt meklēto mieru, līdz tam laikam, kamēr Mormona Grāmata uzrunāja viņa sirdi.
„Es jutu ļoti spēcīgu Gara ietekmi,” viņš teica. „Svētais Gars man pateica, ka šī ir patiesā baznīca.”
Un tā viņš nevarēja saprast, kāpēc tagad, kad ir Baznīcas loceklis, viņš jūtās tik vārgs. Viņš lūdza, lai uzzinātu kāpēc piepeši viņam pietrūka spēka. Negaidītā atbilde ietekmēja visu viņa dzīvi.
„Tu iegūsi spēku, ja strādāsi pie savu senču datu sakopošanas, lai par viņiem varētu tikt veikts tempļa darbs,” viņš atceras Garu čukstam.
Pēdējo 35 gadu laikā, brālis Lī, Huveija bīskapijas, Khung Ksing Taivānas staba loceklis, ir veltījis sevi ģimenes vēsturei un tempļa darbam. Viņš ar savu sievu Lihsu ir apkopojuši savas ģimenes datus līdz pat Dzeltenajam imperatoram, kurš, kā tiek uzskatīts, iespējams, ir visu ķīniešu priekštecis. Viņi ir iesnieguši vairāk kā 100 000 vārdus tempļa darba veikšanai.
„Dažkārt ģimenes vēstures darbs var likties pārāk sarežģīts,” saka brālis Lī. „Taču vēlme svētīt savus priekštečus tiek bagātīgi atalgota.”
Pēdējo Dienu Svēto pieredze Taivānā sniedz liecību par to, ka piedalīšanās ģimenes vēstures darbā nes svētības un ir cieši saistīta ar tempļa darbu.
Tempļu zeme
Taivānā atrodas daudz dažādu tempļu. Tā ir zeme, kur savu senču cienīšana ir daļa no senas un bagātas vēstures. Daudzām ģimenēm ir savu tiešo senču dati vairāku paaudžu atstatumā. Neskaitāmie tradicionālie tempļi un svētnīcās ir vietas, kur cilvēki tic, ka var rast saikni ar saviem senčiem. Šīs prasmīgi veidotās, dažkārt gadsimtiem vecās ēkas, kuru ir ļoti daudz, gandrīz vai uz katra stūra Taipejas pilsētā, ir pārpildītas.
„Mūsu cilvēku tradicionālās ticības uzsvars uz senčiem ir liels,” saka brālis Lī. „Mūsu siržu pievēršana saviem tēviem ir daļa no mūsu kultūras.”
Kamēr lielākā daļa no cilvēkiem izmanto tradicionālos tempļus, lai censtos saņemt svētības no saviem senčiem, Taivānā ir arī cits templis, kurā cilvēki caur atjaunotā evaņģēlija priekšrakstiem svētī savus senčus.
Taivānas Templis Taipejā tika iesvētīts 1984. gadā un ir devis Baznīcas locekļiem iespēju saņemt tā svētības sev, kā arī ļāvis svētīt savus mirušos radiniekus, un piešķīris mūžības nozīmi viņu ģimeņu vēstures pierakstiem.
Īpašā saikne
Līdzīgi kā Lī ģimene, arī Vu ģimenei ir izdevies atrast radniecības saikni ar saviem senčiem līdz pat Imperatoram. Laika gaitā atklājās, ka Vu bērni ir daļa no 150. paaudzes pēc imperatora. Šis fakts piesaistīja žurnālistu uzmanību, un 2005. gadā Vilfords Vū, būdams 19 gadus vecs, tika izvēlēts būt par Taivānas jauniešu pārstāvi, piedaloties ikgadējā ceremonijā pie Dzeltenā Imperatora kapa pieminekļa.
Visa Vu ģimene—no King Sing bīskapijas, Taipejas Taivānas Rietumu staba, ir strādājusi pie ģimenes vēstures datu apkopošanas. Brālis Vu ar savu sievu Širleju veica daudzus no meklējumiem, bet Vilfords ar savu vecāko māsu Kamillu palīdzēja visu sakārtot, kā arī piedalījās tempļa priekšrakstos vairāk kā 3000 savu senču.
Kopīgais darbs ir palīdzējis satuvināt Vu ģimeni daudz ciešāk. Un, kā viņi paši atzīst, tas arī ir palīdzējis izveidot īpašu saikni ar saviem senčiem.
„Veicot darbu savu senču labā, es esmu sajutusi prieku, kādu nekad vēl nebiju pieredzējusi,” stāsta māsa Vū. „Man ir liela vēlēšanās būt mūžīgi saistītai ar saviem senčiem. Es lūdzu, kaut viņi būtu tam gatavi.”
Liela palīdzība
Sasaistīt 150 paaudzes nebija viegli. Tāpat kā daudzi citi, kuri ir meklējuši savu senču saknes, arī Vū ģimene atzīst, ka viņi saņēma palīdzību.
Sasaistot 26 paaudzes, viņi nonāca strupceļā.
„Mums nebija nekā vairāk par senča iesauku,” stāsta māsa Vū.
Pēdējā gada dienā, pēc ķīniešu kalendāra, māsa Vū pēc tam, kad bija beigusi kalpošanu templī, bija plānojusi apmeklēt kādu svinīgu sarīkojumu. Bet, kad viņas draudzene ieminējās, ka dosies uz ģimenes vēstures centru, kas atrodas turpat netālu, tad māsa Vū juta pamudinājumu doties viņai līdzi.
Viņa piegāja pie grāmatas, kurā bija to cilvēku uzvārdi, kurus ģimenei līdz šim vēl nebija izdevies atrast. Kad viņa uzšķīra grāmatu, tā atvērās vietā, kurā bija viņai iztrūkstošā informācija, ar kuras palīdzību viņi spēja sasaistīt daudz paaudzes.
„Tā man bija ļoti īpaša pieredze,” stāsta māsa Vū. „Es jūtu, ka mūsu senči ļoti vēlas, lai par viņiem tiktu veikti tempļa priekšraksti.”
Svētība pēcnācējiem
Vēlme piedalīties tempļa svētībās ir devusi iespēju Kang, Jang-fengam un viņa sievai Kun-mei, no Kī bīskapijas, Hua Lein Taivānas staba, pieredzēt vēl vienu Maleahija apsolījuma (skat. Maleahija 4:6) aspektu. Kopā ar savu siržu pievēršanu saviem tēviem, būdami vecāki, viņu sirdis tika pievērstas arī saviem bērniem.
Brālis un māsa Kangi pieder pie tiem daudzajiem Baznīcas locekļiem Taivānā, kuru pilnas ģimenes ir saistītas templī trīs paaudzēs.
„Tas mums sagādā prieku, redzot savus mazbērnus nākam uz baznīcu,” stāsta brālis Kangs, kurš nesen tika atbrīvots no Taivānas Taipejas Tempļa prezidenta pirmā padomnieka aicinājuma. „Tas ir mūsu svēts pienākums palīdzēt viņiem nākt pie Kristus, dzīvojot pēc evaņģēlija priekšrakstiem. Mēs nedrīkstam pārtraukt šo paaudžu saikni.”
Lī ģimene tic, ka tempļa priekšrakstu ietekmei ir jāsākas ar laulāto pāri.
„Mūsu laulība kļuva labāka pēc tam, kad tikām saistīti templī, neskatoties uz to, ka arī pirms tās mēs dzīvojām pēc Baznīcas mācībām,” stāsta brālis Lī. „Kad esi saistīts templī, tas maina jūsu attiecības. Šai dzīvei beidzoties, tu zaudē visu, pēc kā esi tiecies un ko ieguvis—savu mašīnu, darbu, māju, naudu. Bet tev nav jāzaudē sava ģimene.”
„Tas palīdz tev saprast to, kas ir mūžīgs un kas nav,” teic māsa Lī. „To zinot, tu vairāk pūles un uzmanību velti savai ģimenei.”
Tas ir lielu svētību avots.
„Kad zini to, ka esat mūžīga ģimene, tu mīli savu otru pusīti un bērnus vairāk,” piebilst Brālis Lī. „Tā rezultātā mūsu mājas ir daudz jaukākas. Tajās ir daudz patīkamāk uzturēties. Tur jūtama Svētā Gara klātbūtne.”
Vislielākā svētība
Šīs Taivānā dzīvojošās ģimenes liecina, ka ģimenes vēsture un tempļa darbs ir bagātīgi svētījis viņus šajā dzīvē, un ir pārliecināti par apsolītajām svētībām arī mūžībā.
„Mēs esam pieredzējuši, kā, strādājot templī, mūsu dzīvēs ir nākušas pakāpeniskas izmaiņas,” stāsta brālis Kangs, kurš kopā ar savu sievu ir veicis tempļa darbu par 16 paaudzēm savā ģimenē. „Mēs evaņģēlijā esam pieredzējuši otro jaunību.”
Brālis Kangs arī tic, ka Sātana ietekme ir daudz mazāka to dzīvē, kuri piedalās tempļa darbā. „Tempļa apmeklēšana nes mieru mūsu sirdīs,” stāsta brālis Kangs. „Mēs aizmirstam par pasaulīgajām lietām.”
Brālis Vū piekrīt, sakot: „Ja mēs iemācīsimies ņemt to garīgumu un prieku, ko templī sajūtam, uz savām mājām, tad tas palīdzēs mūsu ģimenēm stāvēt pāri pasaulīgajām lietām un justies tuvāk Dievam.”
Šo ģimeņu locekļi tic, ka, veicot tempļa darbu par sevi un tad par tiem, kuriem nebija iespēja to paveikt savas dzīves laikā, tam ir izšķiroša nozīme katra mūžības mērķu sasniegšanā.
Prezidents Gordons B. Hinklijs ir mācījis: „Tempļa darbs ir viens no lielāko svētību avotiem šajā Baznīcā.”1
„Mūsu gala mērķis ir atgriezties pie mūsu Debesu Tēva un būt kopā kā mūžīgām ģimenēm,” saka brālis Kangs. „Tā iemesla dēļ mums ir jāiziet visi tempļa priekšraksti.”
Mīlestības izpausme
Māsa Vū savā misijā mācījās, cik dārga Dievam ir katra dvēsele. Kamilla juta lielu Pestītāja mīlestību pret katru no daudzajiem, kam mācīja.
„Kad atgriezos mājās un iesaistījos mūsu ģimenes ciltskoka veidošanā,” viņa turpina, „es sapratu, ka man ir varbūt tikpat liela ietekme cilvēku glābšanai, strādājot pie ģimenes vēstures un veicot tempļa darbu.”
Vū ģimene domā, ka templis ir viena no lielākajām mūsu Debesu Tēva mīlestības izpausmēm.
„Tempļa nozīme,” turpina Kamillas brālis Vilfords, „ir Dieva mīlestība pret Saviem bērniem.”